Vides zinību un izglītības ilgtspējīgai attīstībai vārdnīca


:)
Browse the glossary using this index

Special | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z | ALL

Page:  1  2  3  4  5  (Next)
  ALL

A

Aeroba vide

Vide, kurā atrodas pietiekoši daudz skābekļa, lai varētu notikt ķīmiskas reakcijas vai attīstīties dzīvie organismi, kas tai tipiski.

Akumulācija

Uzkrāšanās. Minerālvielu un organisku vielu uzkrāšanās.

Akūts

Īstermiņa kontakts vai ātra reakcija.

Alergēns

Viela, kas izsauc alerģisko reakciju.

Anaeroba vide

Vide, kurā esošais skābekļa daudzums nenodrošina skābekļa klātbūtnē tipisku dzīvo organismu attīstību

Antropogēns

Cilvēka darbības radīts.

Autotropi organismi

Dzīvie organismi, kuri sintezē organiskas vielas no neorganiskām vielā.

B

Bentosa organismi

Ūdenstilpes dibenā dzīvojoši organismi.

Bioakumulācija

Vielas uzkrāšanās dzīvajā organismā, kuru parasti nosaka vielas hidrofobums.

Biocenoze

Augu un dzīvnieku kopa, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem (biotopā).

Bioģeocenoze

Augu, dzīvnieku un citu organismu kopa, kas apdzīvo noteiktu vidi ar samērā vienveidīgiem dzīves apstākļiem un mijiedarbojas ar to.

Bioindikators

Organisms, kas uzkrāj audos piesārņojošās vielas tā, ka to koncentrācijas vai izmaiņas dzīvajā organismā ļauj novērtēt vielas koncentrāciju vidē un tās iedarbības raksturu.


Biomasa

Masas vienībās izteikts dzīvo organismu daudzums uz vienu virsmas platības vai ūdens tilpuma mērvienību.

Biosfēra

Zemes sfēra, kurā pastāv dzīvība.

Biotops

Vide, kur augiem, dzīvniekiem un citiem organismiem ir samērā vienveidīgi dzīves apstākļi.


Bīstamība

Vielai, fizikālam faktoram vai situācijai piemītoša raksturīga īpašība, kas pie noteiktiem nosacījumiem var nodarīt ļaunumu.


Bīstamības apzināšanās

Iespējamo briesmu identificēšanas un potenciālo seku noteikšanas process.

Briesmas

Tāds iespējams notikums, kura norisē tiek nodarīts ļaunums (radīti zaudējumi): kaitējums veselībai, īpašumam vai videi.


D

Deklarācija

Vispārējs oficiāls nodoma paziņojums vai vadlīniju projekts. Daudz vājākas prasības nekā līgumam.


Deva

Vielas daudzums, ko dzīvais organisms saņem noteiktā laika vienībā un kas izraisa toksisku iedarbību.


Direktīva

Dokuments, kas izklāsta vēlamo mērķi, bet līdz noteiktai robežai atstāj zināmas izvēles iespējas tā sasniegšanai atsevišķās kompānijās, valstīs vai to asociācijās.


E

Ekosistēma

Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas un to eksistences vide.


Eksperimentālā mācīšanās

Ir mācīšanās caur darbību, ka ir bieži kontrastā didaktiskai mācīšanai. Eksperimentālās mācīšanās piemērs ir zooloģiskā dārza apmeklējums un mācīšanās novērojot, pretēji lasīšanai grāmatā par dzīvniekiem. Zināšanas tiek iegūtas caur savu pieredzi izpētes un atklāšanas rezultātā, nevis caur lasīšanu vai klausīšanos par citu pieredzi. Eksperimentālās mācīšanās procesā skolotājs ieņem pasīvu lomu, jo galvenais uzsvars ir uz tiešu individuālu pieredzi. Amerikāņu izglītības teorētiķis Deivids Kolbs uzver, ka lai iegūtu ģeniālas zināšanas no darbības, ir jāizpildās vairāk būtiskiem nosacījumiem – skolniekam ir jāgrib aktīvi iesaistīties darbībā, jāspēj izvērtēt iegūtā pieredze, skolniekam ir jāpiemīt un jāspēj izmantot analizēšanas spējām, lai konceptualizētu pieredzi, kā arī skolniekam ir jāpiemīt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmēm, lai radītu jaunas idejas no jauniegūtās pieredzes.


Endokrīno sistēmu degradējošas vielas

Vielas, kas spēj ietekmēt endokrīnās regulācijas procesus, radot organismā nevēlamas sekas.


F

Fotosintēze

Organiskas vielas veidošanās process, kurā gaismas enerģija tiek pārvērsta ķīmiskajā enerģijā.


H

Holistisks (holisms)

(No sengrieķu holos – „viss”), uzskats, ka daļa ir pakārtota veselajam un parādību nevar izzināt, analizējot tās sastāvdaļas. Secinājumus par parādībām var izdarīt tikai kā par vienotiem veselumiem;


Hronisks

Ilgtermiņa iedarbības rezultāts

I

Izotopi

Atomi ar vienādu kārtas skaitli (protonu skaitu atoma kodolā), bet atšķirīgu neitronu skaitu kodolā un līdz ar to atšķirīgu atommasu

J

Jonosfēra

Atmosfēras augšējie slāņi, augstumā virs 50 km, kurā esošās vielas ir jonizētā stāvoklī.

K

Kancerogēns

Ķīmiska viela, bioloģisks vai fizikāls faktors, kas izsauc izmaiņas šūnā, kas ir nepieciešamas un specifiskas audzēja attīstībai.


Konvencija

Daudzpusējs dokuments, ko paraksta daudzas valstis vai starptautiskas institūcijas.

Kritiskā domāšana

Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Attiecīgā informācija var būt iegūta no pieredzes, refleksijas, novērojumiem, komunikācijas utt. Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, domāšanas skaidrība, ticamība, precizitāte, akurātums, pamatotība, nozīmīgums, pilnīgums, godīgums u.c. Mūsdienu valodas lietojumā vārds "kritisks" ir ieguvis negatīvu konotāciju jeb blakus nozīmi, taču kritiskajai domāšanai nav saistības ar negatīvismu, piemēram, centieniem kādu pazemot, kritizēt. Kritiskā domāšana ir mērķtiecīgs refleksīvas spriešanas veids. Ar tās palīdzību refleksijas ceļā tiek pieņemti lēmumi, piemēram, kuram uzskatam piekrist vai kā rīkoties. Kritiskā domāšana var parādīties dažādās jomās un starp tām (ņemot vērā konkrēto jomu specifiskos kritērijus, argumentācijas avotus utt.) - gadījumos, kad nepieciešams vienoties, izlemt, atrisināt problēmas u.tml. Kritiskā domāšana ir nozīmīga domāšanas analīzē, izskaidrošanā, novērtēšanā un strukturēšanā, tā ļauj samazināt maldīšanās risku rīcībā un domāšanā. Tomēr arī pielietojot kritiskās domāšanas prasmes var rasties kļūdas, piemēram, domātāja egocentrisma, nekorektas savu uzskatu universalizēšanas vai faktu nezināšanas dēļ. Turklāt vienmēr pastāv iespēja kļūdīties aiz neuzmanības.


L

Līgums

Saistoša vienošanās starp ārējām vienībām, īpaši valstīm, ja iet runa par starptautisku mērogu. Līgumā var tikt ietverti noteikumi vai ierobežojumi. Stingrāki un precīzāk noteikti līgumi parasti attiecas uz mazāku dalībnieku skaitu. Līguma sagatavošana, parakstīšana un ratifikācija parasti ir lēns process, kaut gan vides vadības procesi bieži prasa ātru darbību. Mazāk precīzus līgumus gan var sagatavot un parakstīt daudz īsākā laikā. Līgumi saista valstis, kas tos parakstījušas un ratificējušas un līdz ar to arī apņēmušās īstenot. Tomēr ne visos gadījumos saistības tiek stingri pildītas un šie līgumi nepārvēršas par likumiem.


Likums

Normatīvais akts, kas pieprasa noteiktas darbības vai standartu ievērošanu, kā arī var paredzēt sodu, ja netiek pildītas tā prasības.


M

Mutagēna viela

Viela vai produkts, kas nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var radīt pārmantojamus ģenētiskus efektus (mutācijas) vai palielināt to rašanās iespēju.


Mūžiglītība

Izglītība cilvēka mūža garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan neformālo tālākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat pārkvalificējoties, nezaudēt darbu. Mūžizglītība mērķtiecīgi plānotā tālākizglītības sistēmā dod iespēju īstenot principu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.


P

Praktiskā līdzdalība

Ir uz pieredzi balstīta, aktīva mācīšanās, kas izpaužas kā mācīšanās dabā, darbībā, apgūtās zināšanas lietojot praksē (laboratorijas darbos, eksperimentos, projektos u.c.), pārdomājot iemācīto un izpildot vingrinājumus, darbojoties ar mācību materiāliem, atbildot uz paškontroles jautājumiem u. tml. Praktiskā darbošanās, veiksme un kļūdīšanās ir jaunu zināšanu un praktisko iemaņu un prasmju pamatā. Tā ir mācīšanās, ko raksturo līdzdalība domas, problēmas risināšanā, informācijas izpratne, sakarību veidošana, cenšanās un prasme lietot zināšanas praksē, aktīva līdzdomāšana, uzmanības koncentrēšana. Mācīšanās procesā skolēni sadarbojas ar skolotāju, paši savā starpā, uzdod jautājumus, paši meklē atbildes uz jautājumiem, ierosina jaunas idejas, uzņemas atbildību par savas mācīšanās procesu.


Problēmsituācija

Mācību nodarbībā pedagoga mērķtiecīgi veidota vai aprakstīta, reāli eksistējoša vai teorētiski konstruēta situācija, kad jaunatklāti fakti nonāk pretrunā ar uzkrāto pieredzi. Problēmsituācijas risināšanā tiek izmantotas skolēnu apgūtās zināšanas, ko mērķtiecīgi aktualizē vai papildina skolotāja stāstījums, un skolēna radošā pieeja, cits redzējums, atšķirīgs viedoklis, subjektīvi pretstatu, pretrunu risināšanas ceļi. Problēmsituācijas risināšana notiek uz skolēnu reproduktīvās un produktīvās domāšanas saskares sliekšņa. Šādas problēmsituācijas skolotājs var radīt speciāli skolēnu radošās darbības aktivizēšanai: skolēniem tiek raksturota situācija un izvirzīta problēma, kuras risināšanas gaitā skolēni atklāj sev jaunas zināšanas, faktus, sakarības u.tml.


S

Sistēmiska domāšana

Ir izpratne par lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību. Sistēmiskā domāšana ir definēta kā pieeja problēmu risināšanai, kas apskata "problēmas", visas sistēmas ietvaros, nevis tikai konkrētu tās daļu, t.i., sistēmas sastāvdaļas vislabāk var izprast nevis pētot katru atsevišķi, bet gan saistībā ar tās attiecībām citai ar citu. Sistēmiskā domāšana ir vērsta uz ciklisku, nevis lineāru cēloni un sekām.


Skābie nokrišņi

Atmosfēras nokrišņi (lietus, sniegs), kuru pH<5.6

Standarts

Piesārņojuma, efektivitātes utt. līmenis, kas ir vēlams vai nepieciešams. Tas faktiski ir etalons, lai indivīdi, organizācijas un valstis, cik vien tas iespējams, rēķinātos ar vienu un to pašu parametra vērtību.


Starpdiciplinaritāte

Ietver pētniecības, mācīšanās un mācību stratēģiju, kas šķērso daudzas tradicionālo disciplīnu robežas, lai radītu holistisku pieeju. Parasti šādu mācīšanas stratēģiju izmanto, izklāstot problēmas vai jautājumus, kas ietver vairāku disciplīnu aspektus, vai arī skar tēmas, kas sākotnēji ir attīstījušās vienas disciplīnas ietvaros, bet šobrīd tiek izmantotas vairākās disciplīnās.


Stratosfēra

Atmosfēras slānis starp troposfēru un mezosfēru, kurā novērojams pozitīvs temperatūras gradients.


T

Teratogēna viela

Ķīmiskā viela vai produkts, kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var radīt nepārmantojamus nelabvēlīgus efektus pēcnācējos vai palielināt šādu notikumu iespēju.


Troposfēra

Atmosfēras apakšējais slānis (9 - 16 km augstumā).

V

Vadlīnijas

Apsvērumi par to, kā vajadzētu darboties, ja nav likuma vai arī tas vēl reāli nedarbojas.

Valdības noteikumi


Normatīvie akti, kas precizē noteiktas darbības veikšanu vai standartu ievērošanas kārtību, kā arī var paredzēt mehānismu sodu piemērošanai

Vērtību izglītība

Mācīšanās, kas iepazīstina ar vērtībām, sniedz zināšanas par to pastāvēšanas noteikumiem sabiedrībā, veido izpratni par to noteiktiem principiem, kā arī attīsta prasmes piemērot šīs zināšanas praksē. Bieži vērtību izglītības tēmas ir saistītas ar raksturu, morālo un garīgo attīstību, reliģiju, cilvēka izaugsmi, sociālo un kultūras attīstību.



Page:  1  2  3  4  5  (Next)
  ALL