4 Mācību metodes bioloģijā

4.7 Metodes izmantošanas efektivitāte – no kā tā atkarīga?

Metodes izmantošanas efektivitāte – no kā tā atkarīga?

Metodes izvēli nosaka skolotāja izvirzītais mācīšanās mērķis. Ja mācību procesā izmanto lekcijas, skolotāja stāstījumu, sagatavotu prezentāciju un uz skolēnu virzītu mācīšanu, tad labāki rezultāti atklājas pārbaudes darbos, kas vērsti uz faktu zināšanu uzkrāšanu. Tomēr uz skolēnu virzīta diskusija arī parāda, ka skolēni labāk atceras iemācīto, kā arī prot labāk izmantot zināšanas jaunās situācijās, ir vairāk motivēti tālākajam mācību procesam, kā arī ir spējīgāki risināt problēmas (McKeachie, 1994). Aktīva līdzdalība skolēniem palīdz vispārināt iegūtās zināšanas.
K. Brauns (1995) noskaidrojis, ka mācību process deviņdesmitajos gados pārsvarā ir orientēts uz zināšanu sniegšanu, ko labi atklā arī izvēlēto metožu spektrs (3. tabula).
3. tabula. Laiks (%), kas patērēts dažādās mācību metodēs klasē
Laika patēriņš
Plānojot mācību procesu, ieteicams ņemt vērā skolēnu daudzveidīgās spējas, jo zināms, ka katrs no viņiem informāciju var uztvert dažādi. To raksturo informācijas uztveres piramīda, kuru oriģinālā izstrādājis Dž. S. Bruners, bet vēlāk attīstījis Betels Mains (9. attēls).
Informācijas apguves process
9. attēls. Informācijas apguves process, izmantojot dažādas mācību metodes. (Adapted from national training laboratories Bethel, Maine)

Mūsdienu pētījumi (Maslo, 2006) rāda, ka skolēni mācās labāk, ja
– tiek ņemta vērā viņu individualitāte,
– viņi ir iesaistīti aktīvā mācīšanās procesā,
– veic novērojumus, kas apstiprina faktus un teorijas,
– darbojas kā sabiedrības pārstāvji,
– mācību vide ir komfortabla, piemērota mācībām.
Neskatoties uz to, ka lekcija pieder pie pasīvajām mācību metodēm un sasniedz viszemāko atcerēšanās (5%) līmeni, tomēr tā ir visbiežāk izmantotā mācību metode.