Grupas un to veidi. Vārdnīca

Formālā grupa - tiek izveidotas, lai veiktu noteiktas darbības – mācītos, mācītu, ražotu, pētītu utt., attiecības starp locekļiem regulē oficiāli noteikti pienākumi un atbildība, ir noteikta iekšējā struktūra, noteikta varas hierarhija.

Grupa ir skaitliski ierobežots cilvēku kopums, kam piemīt kādas noteiktas kopīgas pazīmes.

Lielā grupa ir cilvēku kopība, kuras locekļus apvieno kopīgi eksistences un darbības apstākļi, kopīgas psiholoģiskas iezīmes un uzvedības tendences.

Mazā grupa – skaitliski neliela – no diādes līdz dažiem desmitiem cilvēku, kas veidojas uz kopīgu interešu, vajadzību, mērķu vai savstarpēju simpātiju pamata.

Neformālā grupa - rodas un pastāv spontāni, it kā pati no sevis,cilvēki iesaistās brīvprātīgi uz kopīgu interešu, simpātiju un pieķeršanās pamata. Ja tas viss zūd, piemēram, grupas locekļi viļas viens otrā, tad grupa izjūk.

Primārā grupa - cilvēkam ir tā, kurā viņš atrodas ciešākās attiecībās, kurā ir kopīgas vērtības, mērķi un uzvedības normas, – piemēram, ģimene, draugi, mācību biedri vai darba kolēģi.

Referentā grupa ir grupa, ar kuru cilvēks sevi identificē, kas ir cilvēkam sevišķi nozīmīga, ar kuru cilvēks jūtas emocionāli saistīts, kas ietekmē viņa uzskatus, vērtības un mērķus.

Sekundārā grupa – cilvēkam ir tā, kurā ir retāk sastapti cilvēki, ar kuriem ir atsevišķas kopīgas vērtības, mērķi un uzvedības normas, attiecības ir vairāk oficiālas un racionālas, dažreiz pat formālas, un ir epizodiska rakstura mijiedarbība.