Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)

Asociācijas

Jēdzieni

Vizualizācija

Atziņas

Ieteikumi četrlogu mikroskopa veidošanai

Asociācijas

Šeit ieraksta pirmās asociācijas, kas nāk prātā, dzirdot apgūstāmā temata nosaukumu. Dažkārt šo logu aizpilda pirms teksta lasīšanas.

Jēdzieni

Šeit ieraksta visus jēdzienus, kādus var atrast mācību materiālā. Ieteicams šos ierakstus papildināt, strādājot pāros vai grupās. Ja nepieciešams, šeit ierakstāms arī jēdzienu skaidrojums.

Vizualizācija

Nav ieteicams zīmēt ilustrāciju, bet gan veidot temata būtības atspoguļojumu simbolos.

Atziņas

Te varētu rakstīt arī secinājumus.

Skolēniem piedāvā tekstu lasīšanai (atbilstoši lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai teksta audioierakstu/videoierakstu. Skolēns atbilstoši mācību uzdevumam strādā ar tekstu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Darbam ar tekstu pazīstami dažādi veidi: lasīšana lomās, prognozēšana, INSERT metode, jautājumi un atbildes.

To uzdevums ir izpētīt un noskaidrot, ko skolēni jau zina par doto tēmu, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas stundas plānojumā, kā arī sagatavot skolēnu smadzenes efektīvai jaunu zināšanu apguvei.

• To veiksmīgi var izdarīt ar diskusijas vai prāta vētras palīdzību, kuras laikā skolēni atklāj, ko viņi zina par apgūstamo tematu un, ko vēl vēlētos uzzināt.
• Var sagatavot uz lielām lapām jautājumus par tematu, izkarināt klasē pie sienas un dot skolēniem 10 minūtes laika brīvi staigāt pa klasi un pierakstīt atbildes uz katras lapas. Temata apguves beigās skolēni atkal atbild uz tiem pašiem vai citiem jautājumiem un salīdzina savas atbildes.
• Vēl labs veids ir izveidot darba lapu:

Pēc aizpildīšanas, skolēni pēc kārtas nolasa, ko uzrakstījuši un skolotājs pieraksta uz lielas lapas, kas visu laiku paliek pie sienas klasē un skolēniem ir iespēja to nepārtraukti papildināt. Temata apguves beigās visi papildina savas darba lapas un, pārrunājot tajās rakstīto, skolotājs papildina lielo lapu. Ļoti svarīgs ir tieši šis pārrunāšanas process, jo, klausoties klasesbiedru atbildēs, skolēni arī papildina savas zināšanas, bieži vien pat labāk, nekā klausoties skolotāja teiktajā.

Skolotājam šis posms ir laba iespēja noskaidrot skolēnu esošās zināšanas, iespējamos kļūdainos spriedumus un izplānot, kā šo informāciju iekļaut stundu plānā. Veiksmīgi izvēlēta metode saistīs skolēnu uzmanību un radīs interesi pētīt tālāk.

Šīs metodes mērķis ir palīdzēt skolēniem praktiski attīstīt jēdzienu veidošanas prasmi. Norise sadalās trīs soļos.

1.Jēdzienu veidošana: „Kas ar ko sader kopā?” Skolēni nosauc uz kādu noteiktu tēmu attiecināmus vārdus, grupē tos pēc kopīgām pazīmēm un izvēlas apzīmējumus grupām.

2.Interpretācija: „Ko tu saskati?” Skolēni apraksta izveidoto klasifikāciju, nosaka kategoriju sasaisti, cēloņus un sekas, izdara secinājumus.

3.Principu lietošana: „Kas notiktu, ja...?” Skolēni izmanto saskatītās likumsakarības – mēģina pierādīt vai pamatot prognozes, pieņēmumus, hipotēzes, pārbauda prognozes vai nosaka kritērijus, kas palīdzētu tās pārbaudīt.

Norādījumi INSERT piezīmju sistēmas veidošanā

Ieteicams šo lasīšanas stratēģiju plānot, lasot uzziņu tekstu. Izmantojot šo piezīmju sistēmu, lasītājam pie izlasītajām rindkopām jāatzīmē šādi simboli:

V- informācija, kura bija zināma jau iepriekš,

+- jauna informācija,

?- nesaprotama informācija vai vēlos vēl ko uzzināt.

Darbam nepieciešams izveidot 2-3 grupas, visi saņem vienu un to pašu tekstu. Katram grupas dalībniekam tiek piešķirta loma: diskusijas vadītājs, prātnieks, valodnieks, literārais eksperts, mākslinieks, analītiķis. Diskusijas vadītājs plāno apspriežamos jautājumus, viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt grupas dalībniekiem izprast tekstā ietverto informāciju un nodrošināt visiem iespēju izteikties. Literārais eksperts izvēlas tekstā vietas, kuras lasāmas skaļi, lai palīdzētu atcerēties vai izraisītu pārdomas par lasīto tekstu. Mākslinieks veido zīmējumu par tekstu vai grafiski attēlo tajā saskatītās likumsakarības. Valodnieks izraksta no teksta nesaprotamos vārdus un meklē to skaidrojumus vārdnīcās vai aptaujājot diskusijas dalībniekus. Analītiķis labākai teksta izpratnei meklē saistību starp izlasīto un savu vai citu dalībnieku pieredzi. Prātnieks veido izlasītā teksta kopsavilkumu.

Mnemonika – sakarību meklēšana, lai veicinātu iegaumēšanu. Darbības veicamas četros soļos.

1.pasvītrošana, uzskaitīšana, sarakstu sastādīšana, vizualizēšana.

2.sakarību meklēšana – iepazīšanās ar materiālu un sakarības veidošana, izmantojot atslēgas vārdus, aizstājējvārdus un savienotājvārdus.

3.sensoro tēlu paplašināšana – smieklīgu asociāciju un pārspīlējumu izmantošana, tēlu otrreizēja izskatīšana.

Strukturēts radošs darbs piecrindu dzejoļa formā bez atskaņām. To izmanto, lai rosinātu skolēnus dziļāk pārdomāt apgūstamo tēmu. Piecrindē informācija tiek sintezēta precīzos izteikumos, kas raksturo apskatāmo tēmu. Piecrindes rakstīšanas noteikumi:

1. rinda ir viens vārds, kas nosauc izraudzīto tēmu (parasti lietvārds).

2. rinda ir attiecīgā objekta raksturojums ar diviem vārdiem (parasti īpašības vārdiem).

3. rindā ir trīs vārdi, kas nosauc objekta darbību (parasti darbības vārdi).

4. rinda ir no četriem vārdiem veidota frāze, kas raksturo skolēna izjūtas sakarā ar aplūkojamo objektu.

Skolotājs vai skolēni izvirza tēmu vai jautājumu, problēmu, kuru uzraksta uz tāfeles. Skolēniem tiek atvēlēts noteikts laika sprīdis, kurā viņiem par attiecīgo tēmu jāizsaka un jāpieraksta maksimāli daudz ideju, atbilžu, atslēgas vārdu..., nekomentējot un nevērtējot citu teikto. Pēc tam skolēnu idejas var grupēt, izvērtēt, aranžēt... Metode nodrošina katram skolēnam iespēju iesaistīties ideju izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, aktivizēt iztēli un radošo domāšanu.

1.Kritikas posms. Notiek pētāmā objekta, parādības vai procesa kritiska izvērtēšana, atklājot tā pozitīvās un negatīvās iezīmes. Izvērtēšanai izmanto prātavētru, dažādus informācijas pieraksta grafiskos paņēmienus (grafiskos organizētājus).

2.Iztēles jeb vīziju posms. Tiek veidota semināra dalībnieku kopīga vīzija par objektu, parādību vai procesa norisi. Vīziju attēlo zīmējumos, shēmās vai ar citiem vizuāliem paņēmieniem.

3.Plānošanas posms. Dalībnieki izvērtē vīziju un izstrādā plānu, kā to īstenot. Plānam jādod atbilde uz jautājumiem, ko, kas, kā, kad darīs.

Skolēni strādā grupās. Katrs individuāli izlasa attiecīgo teksta fragmentu. Pēc katra fragmenta izlasīšanas skolēni noteiktā secībā uzņemas „skolotāja” lomu, veicot šādus uzdevumus:

- uzdod pāris jautājumu par izlasīto fragmentu un uzklausa, pārējo grupas dalībnieku atbildes,

- rosina noskaidrot tos jautājumus, kuri kādam skolēnam nav īsti skaidri,

- veido kopsavilkumu par tikko izlasīto materiālu,

- piedāvā prognozēt, par ko būs runa nākamajā teksta fragmentā,

- uzaicina visus lasīt nākamo fragmentu.

Spēlei mācību procesā izšķir trīs posmus – sagatavošana, norise, izvērtēšana. Sagatavošanas posmā skolēnus iepazīstina ar spēles mērķi un noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni. Izvērtēšanas posmā skolēni paši izvērtē, kā ievērojuši noteikumus, kā izpildījuši uzdevumu, un secina, kādas prasmes izmantojuši un/vai pilnveidojuši.

• Apgūstāmais mācību materiāls tiek sadalīts pa daļām. Katra teksta daļa tiek apzīmēta ar kādu noteiktu ciparu vai burtu- šai gadījumā A,B,C,D,E
• Dalībniekus dala grupās (katrā grupā tik cilvēku, cik daļās ir sadalīts apgūstamais mācību materiāls- šai gadījumā katrā grupā 5 cilvēki). Katrs dalībnieks saņem vienu teksta daļu, lasa to.
• Dalībnieki ar vienādām teksta daļām tiek apvienoti ekspertu grupās. Kopīgi strādājot šajās grupās, ir jāizveido darba lapa, kurā ir atspoguļota būtiska informācija un izveidots teksta vizuāls attēls.
• Dalībnieki atgriežas pamata grupās un māca savu teksta daļu pārējiem grupas dalībniekiem.

Skolēni strādā „mājas grupās”. Skolotājs piedāvā katrai grupai mācību materiālu, kas tai jāapgūst.

1.mācību materiāls tiek sadalīts vairākos tematiskos fragmentos atbilstoši skolēnu skaitam grupā. Katrs „mājas grupas” dalībnieks kļūst par viena apakštemata speciālistu un ir atbildīgs par šī apakštemata izpēti un iemācīšanu citiem „mājas grupas” dalībniekiem.

2.viena apakštemata speciālisti no katras mājas grupas izveido ekspertu grupu, lai kopīgiem spēkiem izprastu savu tematu un atrastu veidus, kā svarīgāko iemācīt savas grupas biedriem (veido domu kartes, shēmas, jautājumus...)

3.katra apakštemata eksperti atgriežas savās „mājas grupās”, kur pēc kārtas māca savus grupas biedrus un pārbauda viņu izpratni par attiecīgo jautājumu.

4.skolotājs vērtē, cik labi katrs skolēns individuāli paguvis visu mācību materiālu, skolēni vērtē savu grupas biedru darbu – kā viņi ir mācījuši, sadarbojušies.

Metodes variants. 1. visi skolēni „mājas grupā” lasa vienu un to pašu mācību materiālu.

2.katrs skolēns saņem individuālu uzdevumu, kas ir saistīts ar izlasīto. Skolēni ar vienādu uzdevumu strādā ekspertu grupā, tad atgriežas savās „mājas grupās” un māca grupas biedriem ekspertu grupā apgūto.