Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā
Didaktiski metodiskais atbalsta materiāls profesionālajā izglītībā iesaistītajiem vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem
„Starpkultūru izglītības veicināšanas iespējas profesionālās izglītības iestādēs”
Materiālu izstrādāja:
Dr.paed. profesore Alīda Samusēviča (Liepājas Universitāte)
Dr.paed. asoc. profesore Dzintra Iliško (Daugavpils Universitāte)
Dr.paed. docente Ieva Margeviča (Latvijas Universitāte)
Dr.paed. vadošā pētniece Mārīte Kravale- Pauliņa (Daugavpils Universitāte)
Mg.phil. Inta Rimšāne (Rēzeknes Augstskola)
1. Globalizācija: realitāte un attīstības perspektīvas
1.2. Eiropas dimensija profesionālajā izglītībā.
Apakšnodaļā apkopotas nozīmīgākās Eiropas idejas un Eiropas integrācijas aspekti kā risinājums globalizācijas radītajam izaicinājumam un labās prakses piemēri pozitīvu attieksmju attīstībai Eiropas dalībvalstīs.
Ideja par vienotu Eiropu kādreiz bija tikai sapnis filozofu un fantastu prātos. Šo sapni aptumšoja divi briesmīgi kari, kas izpostīja kontinentu 20.gadsimta pirmajā pusē. Taču Otrā pasaules kara gruvešos radās jauna cerība. Laika posmā no 1945. līdz 1950. gadam, pateicoties Konrādam Adenaueram, Vinstonam Čērčilam, Alčidam de Gasperi un Robēram Šūmanim, tika aktualizēta uzmanība uz jauna laikmeta veidošanu ar kārtību, kas balstītos uz cilvēku un tautu kopīgām interesēm un pamatotos uz līgumiem, kuri garantē tiesiskumu un vienlīdzīgumu starp visām valstīm. 1950. gada 9. maijā aizsākās vairāk nekā 50 gadu ilga miermīlīga sadarbība starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm. 1992. gada Māstrihtas Līgums nostiprināja Kopienas iestādes un piešķīra tām plašākas pilnvaras, izveidojot Eiropas Savienību (ES) kā tādu.
ES vēlas sekmēt cilvēku vērtības un sociālu attīstību. Eiropieši redz, kā globalizācijas un tehnoloģijas pārmaiņas pārvērš pasauli, un vēlas, lai cilvēki visā pasaulē būtu šo pārmaiņu procesa virzītāji, nevis upuri. Cilvēku vajadzības nevar atrisināt vienīgi tirgus vai vienas valsts vienpusēja darbība. Tādēļ ES pārstāv cilvēcību un tādu sabiedrības modeli, kādu atbalsta vairākums tās iedzīvotāju. Eiropiešiem ir svarīgs viņu bagātais kultūras mantojums, sociālā solidaritāte, brīvība veikt uzņēmējdarbību, taisnīga ekonomikas izaugsmes sniegto labumu sadale, tiesības uz aizsargātu vidi, cieņa pret kultūru, valodu un reliģiju, daudzveidību, kā arī harmonisks tradīciju un progresa savienojums.
Eiropieši ir savstarpēji atšķirīgi, jo nāk no dažādām valstīm un pārstāv dažādas kultūras, bet viņiem ir kopējas vērtības, kas padara tos atšķirīgus no citām pasaules tautām.
„Ilgtermiņā katra ES dalībvalsts gūst labumu no dalības ES. Piecdesmit gadus ilgusī Eiropas integrācija ir pierādījusi, ka kopējā summa ir lielāka par tās saskaitāmo summu. ES kā veselumam ir daudz lielāka ekonomiskā, sociālā, tehnoloģiskā, tirdzniecības un politiskā ietekme nekā atsevišķām tās dalībvalstīm pat tad, ja tās darbojas kopā. Vienotai darbībai un vienotai nostājai ir lielāks spēks,” uzsver ES speciālists Paskāls Fontēns. (Fontēns 2004, 5.lpp.)
Mūsu izpratni par jēdzienu „Eiropa” nosaka tas, kādai tautībai un kādai paaudzei mēs piederam. Tā var nozīmēt Rietumeiropu, Eiropas Savienību un Eiropas Padomes pārstāvētās teritorijas no Islandes līdz Kaukāza kalniem. Paradoksāli, taču daudzi, pēc Džona Moula domām, uzskata, ka tieši dažādība un pārmaiņas lieliski raksturo Eiropu.
„Var šķist bezjēdzīgi par vienojošo pazīmi norādīt dažādību un meklēt kopīgo pamatu pārmaiņas – turklāt šos raksturlielumus var izmantot, arī runājot par Āzijas vai Āfrikas iedzīvotājiem, - tomēr, raugoties uz Eiropu, kurā mēs dzīvojam un strādājam, šie jēdzieni pastāvīgi jāpatur prātā,” uzsver dažādību un vienotības meklējumu pētnieks Džons Mouls. (Mouls 2003,75.lpp.)
Māstrihtas Līgums (parakstīts 1992. gada 7. februārī) ir nostiprinājis subsidiaritātes principu, kas ir neatņemams Eiropas Savienības darbības princips. Tas nozīmē, ka ES un tās iestādes rīkojas tikai tad, kad pasākumi ES līmenī ir efektīvāki par pasākumiem valstu vai vietējā līmenī. Subsidiaritātes princips nodrošina, ka ES bez vajadzības neiejaucas tās iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Eiropas identitāte ir vērtība, kas jānosargā, to nedrīkst jaukt ar vienveidību, ko eiropieši kategoriski noraida.
Eiropas Savienības pamatvērtības - cieņa, brīvība, līdztiesība, solidaritāte, pilsonība, taisnīgums - ir definētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. (2000)
Eiropas Savienība ir risinājums globalizācijas radītajam milzu izaicinājumam, atspoguļot vērtības, kurām tic eiropieši. Turklāt ES piedāvā labāko „apdrošināšanas polisi” brīvai un mierīgai nākotnei. (Fontēns 2004, 10.lpp.)
Eiropas sabiedrības viedokļu padziļināta izpēte rāda, ka ir ļoti dažādi vērtējamas pilsoņu cerības un atšķirīgi kopīgās vienotības motīvi ES darbības kontekstā. (Schmuck 2003)
Tā 2001. gada oktobrī un novembrī īstenotais Eiropas Komisijas pētījums apliecina šādus ES svarīgākos uzdevumus:
Uzdevumi par Eiropas dimensiju profesionālajā izglītībā
!!! Uzdevums
Eiropas integrācija jau gadu desmitiem ir mācību tēma visās vispārizglītojošās skolās Vācijā. Mācību plānos un skolas grāmatās to uzskata par būtisku ieguldījumu miera saglabāšanā - gan attiecībā uz pagātni, gan uz nākotni. Tagadnes sakarā ES bieži tiek vērtēta arī kritiski: tādas tēmas kā birokratizācija, pilsoņiem tāli lēmumu pieņemšanas procesi un grūti saprotama agrārā politika tiek aplūkotas ģeogrāfijas un sociālo zinību stundās.
Gandrīz visi mācību priekšmeti uzrāda “Eiropas dimensiju”. Taču primārā un ilgstoši vissvarīgākā “Eiropas kompetences” sniegšana notiek moderno svešvalodu apguves procesā. Te bez tīras valodas kompetences apguves notiek saskare ar svešās mērķvalodas kultūru, cenšoties sasniegt “starpkultūru kompetenci”.
Visu vispārizglītojošo skolu vidusskolas klašu mācību plānos ietvertas Eiropas tēmas:
Piemērs no Reinzemes-Pfalcas piedāvātās jomas/projekta “Eiropa konkrēti”:
Dažām šīm lielajām formām kā simulācijai vai lomu spēlēm ieteicams uz pāris dienām skolu atstāt un apmeklēt kādu politiskās izglītības iestādi (te parasti pieejami dažādi mācību un darba materiāli) vai jauniešu klubu. Aktuālus un ātri izmantojamus materiālus sniedz internets. Ieteicams piedalīties ārpusskolas pasākumos – Eiropas konkursos, Eiropas nedēļā, sarunās ar vietējiem Eiropas institūciju deputātiem, kas var būt kooperācijas partneri.
Citi sadarbības partneri var būt:
Teksts tulkots no raksta: Kohlhaas, Rainer (2003) Thema im Unterricht //Informationen zur politischen Bildung Nr.279/2003, 59. – 62.S.
Āzijas musulmaņi: Francijas parandžu aizliegumam var sekot pretreakcija. LETA, 15. septembris (2010)
Francijas parlamenta pieņemtais parandžu valkāšanas aizliegums var izraisīt teroristu pretreakciju, trešdien brīdināja Āzijas musulmaņu organizāciju pārstāvji.
Aizliegums pārkāpj Francijas postulētos cilvēktiesību ideālus, norādīja Indonēzijas musulmaņu augstākās garīdzniecības padomes pārstāvji. Bet Malaizijas opozīcijas partija pauda bažas, ka Francijas parlamenta lēmums var veicināt ekstrēmismu.
"Tas, ka Tuvo Austrumu musulmaņu sievietes valkā apģērbu, kas pilnībā aizsedz seju, ir daļa no viņu kultūras un reliģiskās pārliecības," skaidroja Indonēzijas Ulemu padomes priekšsēdētājs Amidhans.
"Ja Francijas parlaments vēlas būt cilvēktiesību čempions, tam ir jāļauj sievietēm valkāt [seju aizsedzošu] plīvuru sabiedrībā. Ja tas tiek darīts drošības apsvērumu dēļ, jājautā, kādus draudus rada sievietes parandžās," norādīja Amidhans.
Savukārt Malaizijas opozīcijas Islāma partijas amatpersonas apliecināja, ka Francijas lēmums ir sadusmojis musulmaņus, turklāt var izraisīt teroristu uzbrukumus. Francijai vajadzētu vairāk saistīties ar musulmaņiem, nevis viņus atsvešināt.
Lēmums apdraud "daudzu organizāciju centienus mazināt plaisu Rietumu un islāma pasaules starpā", norādīja partijas viceprezidents Nasarudins Mats Isa.
"Mēs ceram, ka tas neizraisīs jaunus teroraktus. Francijas solis ir aizdevis dusmas visā islāma pasaulē," brīdināja amatpersona.
Aizliegums pārkāpj indivīda tiesības, sacīja Isa, norādot - Francijā musulmanietēm jāļauj ģērbties, kā viņām tīk, tāpat kā francūzietes, kas nav islāma sekotājas, Malaizijā var ģērbties pēc savas patikas.
"Viņas var braukt šeit un valkāt savus bikini," skaidroja politiķis.
Francijas parlamenta augšpalāta otrdien pieņēma likumu, ar kuru tiek aizliegta parandžas valkāšana sabiedriskās vietās. Ja vien likumu neatcels augstākie tiesneši, aizliegums stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
Senātā likums tika apstiprināts ar 246 balsīm par un vienu pret. Parlamenta apakšnamā tas tika pieņemts jau jūlijā, un tagad to izskatīs Konstitucionālā padome, kurai ir mēnesis laika, lai apstiprinātu tā likumību.
Likuma tekstā nav pieminēts islāms, tomēr prezidenta Nikolā Sarkozī valdība sekmēja šī likuma pieņemšanu, lai pasargātu musulmaņu sievietes no tā, ka viņas tiek piespiestas valkāt seju pilnībā aizsedzošu apģērbu.
Likumam stājoties spēkā paredzēts sešus mēnešus ilgs izglītošanas periods, lai izskaidrotu sievietēm, kas valkā seju aizsedzošu apģērbu, ka viņām draud arests un sodanauda, ja arī turpmāk šādi ģērbtas parādīsies sabiedrībā.
Sievietēm, kas tomēr aizliegumu neievēros, jārēķinās ar 150 eiro (105 latu) lielu sodanaudu vai mācību kursu pilsonības jautājumos. Vīrietim, kurš būs piespiedis sievieti valkāt parandžu, var tikt piespriesta 30 000 eiro liela soda nauda un cietumsods.
Atsauce: Āzijas musulmaņi: Francijas parandžu aizliegumam var sekot pretreakcija. http://www.delfi.lv/news/world/other/azijas-musulmani-francijas-parandzu-aizliegumam-var-sekot-pretreakcija.d?id=34099133 (avots izmantots 16.09.2010)
Ideja par vienotu Eiropu kādreiz bija tikai sapnis filozofu un fantastu prātos. Šo sapni aptumšoja divi briesmīgi kari, kas izpostīja kontinentu 20.gadsimta pirmajā pusē. Taču Otrā pasaules kara gruvešos radās jauna cerība. Laika posmā no 1945. līdz 1950. gadam, pateicoties Konrādam Adenaueram, Vinstonam Čērčilam, Alčidam de Gasperi un Robēram Šūmanim, tika aktualizēta uzmanība uz jauna laikmeta veidošanu ar kārtību, kas balstītos uz cilvēku un tautu kopīgām interesēm un pamatotos uz līgumiem, kuri garantē tiesiskumu un vienlīdzīgumu starp visām valstīm. 1950. gada 9. maijā aizsākās vairāk nekā 50 gadu ilga miermīlīga sadarbība starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm. 1992. gada Māstrihtas Līgums nostiprināja Kopienas iestādes un piešķīra tām plašākas pilnvaras, izveidojot Eiropas Savienību (ES) kā tādu.
ES vēlas sekmēt cilvēku vērtības un sociālu attīstību. Eiropieši redz, kā globalizācijas un tehnoloģijas pārmaiņas pārvērš pasauli, un vēlas, lai cilvēki visā pasaulē būtu šo pārmaiņu procesa virzītāji, nevis upuri. Cilvēku vajadzības nevar atrisināt vienīgi tirgus vai vienas valsts vienpusēja darbība. Tādēļ ES pārstāv cilvēcību un tādu sabiedrības modeli, kādu atbalsta vairākums tās iedzīvotāju. Eiropiešiem ir svarīgs viņu bagātais kultūras mantojums, sociālā solidaritāte, brīvība veikt uzņēmējdarbību, taisnīga ekonomikas izaugsmes sniegto labumu sadale, tiesības uz aizsargātu vidi, cieņa pret kultūru, valodu un reliģiju, daudzveidību, kā arī harmonisks tradīciju un progresa savienojums.
Eiropieši ir savstarpēji atšķirīgi, jo nāk no dažādām valstīm un pārstāv dažādas kultūras, bet viņiem ir kopējas vērtības, kas padara tos atšķirīgus no citām pasaules tautām.
„Ilgtermiņā katra ES dalībvalsts gūst labumu no dalības ES. Piecdesmit gadus ilgusī Eiropas integrācija ir pierādījusi, ka kopējā summa ir lielāka par tās saskaitāmo summu. ES kā veselumam ir daudz lielāka ekonomiskā, sociālā, tehnoloģiskā, tirdzniecības un politiskā ietekme nekā atsevišķām tās dalībvalstīm pat tad, ja tās darbojas kopā. Vienotai darbībai un vienotai nostājai ir lielāks spēks,” uzsver ES speciālists Paskāls Fontēns. (Fontēns 2004, 5.lpp.)
Mūsu izpratni par jēdzienu „Eiropa” nosaka tas, kādai tautībai un kādai paaudzei mēs piederam. Tā var nozīmēt Rietumeiropu, Eiropas Savienību un Eiropas Padomes pārstāvētās teritorijas no Islandes līdz Kaukāza kalniem. Paradoksāli, taču daudzi, pēc Džona Moula domām, uzskata, ka tieši dažādība un pārmaiņas lieliski raksturo Eiropu.
„Var šķist bezjēdzīgi par vienojošo pazīmi norādīt dažādību un meklēt kopīgo pamatu pārmaiņas – turklāt šos raksturlielumus var izmantot, arī runājot par Āzijas vai Āfrikas iedzīvotājiem, - tomēr, raugoties uz Eiropu, kurā mēs dzīvojam un strādājam, šie jēdzieni pastāvīgi jāpatur prātā,” uzsver dažādību un vienotības meklējumu pētnieks Džons Mouls. (Mouls 2003,75.lpp.)
2.attēls. Eiropas Savienība (avots: Herz, Dietmar (2002) Die Europäische Union. München, S.70.)
Māstrihtas Līgums (parakstīts 1992. gada 7. februārī) ir nostiprinājis subsidiaritātes principu, kas ir neatņemams Eiropas Savienības darbības princips. Tas nozīmē, ka ES un tās iestādes rīkojas tikai tad, kad pasākumi ES līmenī ir efektīvāki par pasākumiem valstu vai vietējā līmenī. Subsidiaritātes princips nodrošina, ka ES bez vajadzības neiejaucas tās iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Eiropas identitāte ir vērtība, kas jānosargā, to nedrīkst jaukt ar vienveidību, ko eiropieši kategoriski noraida.
Eiropas Savienības pamatvērtības - cieņa, brīvība, līdztiesība, solidaritāte, pilsonība, taisnīgums - ir definētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. (2000)
Eiropas Savienība ir risinājums globalizācijas radītajam milzu izaicinājumam, atspoguļot vērtības, kurām tic eiropieši. Turklāt ES piedāvā labāko „apdrošināšanas polisi” brīvai un mierīgai nākotnei. (Fontēns 2004, 10.lpp.)
Eiropas sabiedrības viedokļu padziļināta izpēte rāda, ka ir ļoti dažādi vērtējamas pilsoņu cerības un atšķirīgi kopīgās vienotības motīvi ES darbības kontekstā. (Schmuck 2003)
Tā 2001. gada oktobrī un novembrī īstenotais Eiropas Komisijas pētījums apliecina šādus ES svarīgākos uzdevumus:
- mieru un drošību akcentē Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Somijas, Lielbritānijas iedzīvotāji ;
- cīņu ar bezdarbu nosauc Vācijas, Grieķijas, Austrijas, Spānijas un Portugāles iedzīvotāji;
- cīņu pret noziedzību un narkotikām uzsver Beļģijas, Īrijas un Zviedrijas iedzīvotāji;
- vides aizsardzību akcentē Dānijas iedzīvotāji.
- miera nodrošināšana un mierīgās līdzāspastāvēšanas garantijas;
- piederība kādai vērtību grupai (kopai, saimei, savienībai);
- ekonomiskās labklājības kāpināšanas iespējas;
- lielāka ietekme uz ārpolitiku un drošības aizsardzības politika;
- izredzes uz lielākiem panākumiem, risinot kopējās valstu problēmas. (Schmuck 2003, 5.lpp.)
Uzdevumi par Eiropas dimensiju profesionālajā izglītībā
!!! Uzdevums
- Iepazīstoties iepriekš dotajā tekstā ar informāciju par ES vienotības idejas motīviem sabiedrībā, mēģiniet noskaidrot un raksturot Latvijas iedzīvotāju attieksmi un motīvus dalībai ES.
- Vai, pēc jūsu domām, ir attaisnojušās Latvijas iedzīvotāju gaidas par Latvijas izaugsmes iespējām ES dalības valstu kopā?
- Uzrakstiet eseju „Manas vērtības Eiropas kontekstā”!
!!! Uzdevums
Kā paplašināt zināšanas par vienotības meklējumiem Eiropā un pasaulē?
Izlasiet tekstu „Eiropa skolā” (Kohlhaas, Rainer 2003) (1.darba lapa) un iepazīstieties ar Vācijas izglītības sistēmu, kas veicina vienotības meklējumus Eiropas realitātes kontekstā. 1.darba lapa
Eiropa skolā
Eiropas integrācija jau gadu desmitiem ir mācību tēma visās vispārizglītojošās skolās Vācijā. Mācību plānos un skolas grāmatās to uzskata par būtisku ieguldījumu miera saglabāšanā - gan attiecībā uz pagātni, gan uz nākotni. Tagadnes sakarā ES bieži tiek vērtēta arī kritiski: tādas tēmas kā birokratizācija, pilsoņiem tāli lēmumu pieņemšanas procesi un grūti saprotama agrārā politika tiek aplūkotas ģeogrāfijas un sociālo zinību stundās.
Gandrīz visi mācību priekšmeti uzrāda “Eiropas dimensiju”. Taču primārā un ilgstoši vissvarīgākā “Eiropas kompetences” sniegšana notiek moderno svešvalodu apguves procesā. Te bez tīras valodas kompetences apguves notiek saskare ar svešās mērķvalodas kultūru, cenšoties sasniegt “starpkultūru kompetenci”.
Ieskats sabiedrības zinību mācību plānos
Visu vispārizglītojošo skolu vidusskolas klašu mācību plānos ietvertas Eiropas tēmas:
- Vēsturē Eiropas materiāls tiek apgūts blakus nacionālajam. Vēsturiskas parādības kā krusta kari, hanza, reformācija, apgaismība u.c. tiek aplūkotas eksemplāri, pārvarot nacionāli valstisko perspektīvu. Aplūkojot jaunākos laikus, blakus nacionālajai regulāri parādās Eiropas dimensija, dažreiz papildinot nacionālo (reliģiju kari), dažreiz esot pārsvarā (pilsoniskās revolūcijas).
- “Eiropa kā ekonomiska telpa” ietilpst visos vidusskolas klašu ģeogrāfijas mācību plānos, pie tam īpaša vērība parasti pievērsta agrārajai, reģionālajai un attīstības politikai.
- Politiskās izglītības mācību plānos (sociālās zinības u.c.) Eiropa vienmēr ir patstāvīga tēma, tradicionāli ārpolitikas un drošības jomās. Satura smaguma punkti ir (Vācijas) apvienošanās vēsture, institūcijas, kompetences, paņēmieni, bez tam arī tiesības, ES paplašināšanās ar tās vīzijām, perspektīvām, kā arī bailēm no paplašinātās Eiropas.
Mācību mērķi
Galvenais mācību mērķis nav specifiskas Eiropas identitātes izveidošana. Skola var veicināt skolēnos tikai gatavību iesaistīt Eiropu savas tālākas dzīves plānošanā. Mācību plānam un mācību spēkiem kopumā tikai daļēji iespējams izvēlēties, ar kādu nozīmi jēdziens Eiropa iegulsies skolēnu apziņā.
Sekojošais katalogs piedāvā mācību mērķus dažādās tēmu jomās:Galvenais mācību mērķis nav specifiskas Eiropas identitātes izveidošana. Skola var veicināt skolēnos tikai gatavību iesaistīt Eiropu savas tālākas dzīves plānošanā. Mācību plānam un mācību spēkiem kopumā tikai daļēji iespējams izvēlēties, ar kādu nozīmi jēdziens Eiropa iegulsies skolēnu apziņā.
- Telpiskās struktūras: Eiropas zemju daudzveidība, ieskats to mainīgajās struktūrās.
- Tautas: ieskats cilvēku dzīves veidā Eiropā, gatavība iejusties rietumu un austrumu kaimiņvalstu kultūrā un mentalitātē; saspīlējums starp dažādiem reģioniem un kopienām; uzskats, ka svešvalodu zināšanas atvieglo saprašanos starp tautām.
- Integrācijas gatavība: skolēniem jāgūst ieskats Eiropas integrācijas procesu norisē un situācijā, jāapgūst spējas un gatavība iestāties par dažādām pārmaiņām Eiropas kontekstā, jāizveido apziņa par ekonomiskām un sociālām spriedzēm un iespējām tautu un valstu attiecībās. Jāveido apziņa par eiropiešu kopēju atbildību pasaulē.
- Vēstures apzināšanās sakarā ar kopēju Eiropas vērtību priekšstatu ilgumu un mainīšanos.
- Individuālas iespējas, tātad Eiropa kā iespēja katram pašam izvēlēties profesiju un plānot savu dzīvi.
Integrēts mācību process
Eiropas tēma prasa integrētu pieeju un sniedz gan mācību priekšmeta / specialitātes, gan metodiskajā ziņā ļoti daudzas izklāsta iespējas. Lai veicinātu šo integrējošo darbu, daudzās valstīs tiek veidotas speciālas tematiskas kopas / sinapses no dažādu priekšmetu mācību plāniem.Piemērs no Reinzemes-Pfalcas piedāvātās jomas/projekta “Eiropa konkrēti”:
- sagatavot ludziņu “Neticamais ceļojums” (Kas būtu Eiropa bez robežām);
- aplūkot dažādas iecienītas atvaļinājuma vietas Eiropā;
- analizēt satiksmes ceļus, kas saista dažādus Eiropas reģionus;
- pētīt dažādu pārtikas produktu izcelsmi;
- izpētīt kopīgo ekonomisko telpu (Baltijas jūra u.tml.);
- pētīt cilvēku kontaktēšanās īpatnības – “Mēs gandrīz visur esam ārzemnieki”;
- iepazīties ar kāda laikmeta arhitektūras pieminekļiem Eiropā;
- iepazīties ar svētkiem, svētku dienām un tradīcijām – “Pie mums, pie jums”;
- veidot skolu un pilsētu partnerattiecības.
Metodiski apsvērumi
Eiropa piedāvā iespēju izmantot uz darbību orientētas mācību formas un palīdz tās izmantot skolas ikdienā un arī realizēt, tāpēc ka tās atbalsta vecāki vai ārpusskolas partneri.Dažām šīm lielajām formām kā simulācijai vai lomu spēlēm ieteicams uz pāris dienām skolu atstāt un apmeklēt kādu politiskās izglītības iestādi (te parasti pieejami dažādi mācību un darba materiāli) vai jauniešu klubu. Aktuālus un ātri izmantojamus materiālus sniedz internets. Ieteicams piedalīties ārpusskolas pasākumos – Eiropas konkursos, Eiropas nedēļā, sarunās ar vietējiem Eiropas institūciju deputātiem, kas var būt kooperācijas partneri.
Citi sadarbības partneri var būt:
- partnerskolas, partnerpilsētas;
- Eiropas institūcijas ar to informatīvajiem materiāliem un programmām;
- vietējie Eiropas deputāti u.c.
Skolas profils / profila skolas
Kopš daudzviet tiek forsēta skolu programmu izveide, tēma Eiropa gūst arvien lielāku ievērību. It īpaši vidusskolā tiek piedāvāts saistīt valodas un sabiedrības zinātņu priekšmetus, veidojot jaunus profilus, kā- kultūra;
- komunikācija Eiropā;
- darbības lauks Eiropa;
- profesionālā nākotne Eiropā.
Teksts tulkots no raksta: Kohlhaas, Rainer (2003) Thema im Unterricht //Informationen zur politischen Bildung Nr.279/2003, 59. – 62.S.
!!! Uzdevums
Izlasiet tekstu (2. darba lapa) un atbildiet uz jautājumumiem!- Vai Eiropas valstu problēmas ir aktuālas arī Latvijā?
- Kāda ir jūsu attieksme pret parandžas valkāšanu? Savu atbildi pamatojiet!
- Ja Latvijā uz ielas būtu sastopamas daudzas sievietes parandžās, vai jūsu attieksme mainītos? Kā tā mainītos?
- Vai imigrantiem, pārceļoties uz dzīvi citā valstī (kultūrā), būtu jāasimilējas vai jāsaglabā sava identitāte? Atbildi pamatojiet!
- Kā, jūsuprāt, jūtas musulmaņu sievietes, dzīvojot demokrātiskā valstī ar citu izpratni par sievietes tiesībām?
- Kāda ir jūsu attieksme pret parandžas valkāšanu? Savu atbildi pamatojiet!
- Ja Latvijā uz ielas būtu sastopamas daudzas sievietes parandžās, vai jūsu attieksme mainītos? Kā tā mainītos?
- Vai imigrantiem, pārceļoties uz dzīvi citā valstī (kultūrā), būtu jāasimilējas vai jāsaglabā sava identitāte? Atbildi pamatojiet!
- Kā, jūsuprāt, jūtas musulmaņu sievietes, dzīvojot demokrātiskā valstī ar citu izpratni par sievietes tiesībām?
2.darba lapa
Āzijas musulmaņi: Francijas parandžu aizliegumam var sekot pretreakcija. LETA, 15. septembris (2010)
Francijas parlamenta pieņemtais parandžu valkāšanas aizliegums var izraisīt teroristu pretreakciju, trešdien brīdināja Āzijas musulmaņu organizāciju pārstāvji.
Aizliegums pārkāpj Francijas postulētos cilvēktiesību ideālus, norādīja Indonēzijas musulmaņu augstākās garīdzniecības padomes pārstāvji. Bet Malaizijas opozīcijas partija pauda bažas, ka Francijas parlamenta lēmums var veicināt ekstrēmismu.
"Tas, ka Tuvo Austrumu musulmaņu sievietes valkā apģērbu, kas pilnībā aizsedz seju, ir daļa no viņu kultūras un reliģiskās pārliecības," skaidroja Indonēzijas Ulemu padomes priekšsēdētājs Amidhans.
"Ja Francijas parlaments vēlas būt cilvēktiesību čempions, tam ir jāļauj sievietēm valkāt [seju aizsedzošu] plīvuru sabiedrībā. Ja tas tiek darīts drošības apsvērumu dēļ, jājautā, kādus draudus rada sievietes parandžās," norādīja Amidhans.
Savukārt Malaizijas opozīcijas Islāma partijas amatpersonas apliecināja, ka Francijas lēmums ir sadusmojis musulmaņus, turklāt var izraisīt teroristu uzbrukumus. Francijai vajadzētu vairāk saistīties ar musulmaņiem, nevis viņus atsvešināt.
Lēmums apdraud "daudzu organizāciju centienus mazināt plaisu Rietumu un islāma pasaules starpā", norādīja partijas viceprezidents Nasarudins Mats Isa.
"Mēs ceram, ka tas neizraisīs jaunus teroraktus. Francijas solis ir aizdevis dusmas visā islāma pasaulē," brīdināja amatpersona.
Aizliegums pārkāpj indivīda tiesības, sacīja Isa, norādot - Francijā musulmanietēm jāļauj ģērbties, kā viņām tīk, tāpat kā francūzietes, kas nav islāma sekotājas, Malaizijā var ģērbties pēc savas patikas.
"Viņas var braukt šeit un valkāt savus bikini," skaidroja politiķis.
Francijas parlamenta augšpalāta otrdien pieņēma likumu, ar kuru tiek aizliegta parandžas valkāšana sabiedriskās vietās. Ja vien likumu neatcels augstākie tiesneši, aizliegums stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
Senātā likums tika apstiprināts ar 246 balsīm par un vienu pret. Parlamenta apakšnamā tas tika pieņemts jau jūlijā, un tagad to izskatīs Konstitucionālā padome, kurai ir mēnesis laika, lai apstiprinātu tā likumību.
Likuma tekstā nav pieminēts islāms, tomēr prezidenta Nikolā Sarkozī valdība sekmēja šī likuma pieņemšanu, lai pasargātu musulmaņu sievietes no tā, ka viņas tiek piespiestas valkāt seju pilnībā aizsedzošu apģērbu.
Likumam stājoties spēkā paredzēts sešus mēnešus ilgs izglītošanas periods, lai izskaidrotu sievietēm, kas valkā seju aizsedzošu apģērbu, ka viņām draud arests un sodanauda, ja arī turpmāk šādi ģērbtas parādīsies sabiedrībā.
Sievietēm, kas tomēr aizliegumu neievēros, jārēķinās ar 150 eiro (105 latu) lielu sodanaudu vai mācību kursu pilsonības jautājumos. Vīrietim, kurš būs piespiedis sievieti valkāt parandžu, var tikt piespriesta 30 000 eiro liela soda nauda un cietumsods.
Atsauce: Āzijas musulmaņi: Francijas parandžu aizliegumam var sekot pretreakcija. http://www.delfi.lv/news/world/other/azijas-musulmani-francijas-parandzu-aizliegumam-var-sekot-pretreakcija.d?id=34099133 (avots izmantots 16.09.2010)