1. Globalizācija: realitāte un attīstības perspektīvas

1.1. Globalizācija profesionālajā izglītībā.

Nodaļa sniedz ieskatu par globalizācijas procesu ietekmi uz profesionālās izglītības norisi. Tajā analizēta ārējās vides faktoru (vēstures, politikas, ekonomikas u.c.) ietekme uz profesionālās izglītības kvalitāti un skolotāja profesionalitāti. Autores ieskicē kompetenču kopumu, kas ir jāattīsta profesionālas izglītības skolotājiem, strādājot daudzkultūru vidē. Nodaļā piedāvāta skolotājiem iespēja izvērtēt globālās izglītības dimensijas un to atspoguļojumu viņu profesionālajā darbībā.
Matemātiķis Edvards Lorenss izmantoja tauriņa metaforu, lai pierādītu, ka ikviena lokāla mēroga rīcība var ietekmēt pasaules mēroga notikumus. Viņš pierādīja, ka tauriņa spārnu plivināšana Brazīlijā var izraisīt viesuļvētru Teksasā. Tauriņa efektu var novērot ekosistēmas darbībā, migrācijā, epidēmiju izplatībā un starpvalstu attiecībās. Arī globalizācija cieši saistīta ar politiskiem un sociāliem procesiem pasaulē, kuru rezultātā ir samazinājusies bērnu mirstība, starpvalstu konfliktu skaits, palielinājies dzīves ilgums, interneta lietotāju skaits, IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju, ir radušās jaunas sociālās aktivitātes un tīkli utt. (Valtenbergs, V., Udrase B. (2009). Globālās izglītības tauriņa efekts. Projekts „Skolas kā satelīti attīstības izglītībā”.
Taču globalizācija radīja nopietnas bezdarba problēmas, pieaugošas atalgojuma un ieņēmumu atšķirības, kā arī palielināja plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Aizvien lielāks ģimeņu skaits pasaulē kļuva atkarīgs no slikti apmaksāta darba ienākumiem vai sociālajiem pabalstiem.
Globalizācija tomēr nenozīmē cenšanos neredzēt problēmas. Mūsdienu sabiedrība mēģina atrast veidu, kā uzlabot situāciju savā un citās valstīs, kā atbalstīt visu iedzīvotāju pamattiesības, kas nestu labklājību cik vien iespējams lielam cilvēku skaitam.
Globalizācija un Eiropas Savienības robežu paplašināšanās ir mainījusi daudzus sabiedrības priekšstatus, arī par profesionālo skolu izglītības programmu saturu un skolotāju profesionalitāti. Skolai un skolotājiem ir nemitīgi jāmainās un jāpiemērojas jaunām situācijām, kas iepriekš nav prognozējamas.
Pārmaiņas mūsdienu izglītībā izraisīja:
  1. Ārējās vides faktori (piemēram, globalizācija, brīvais tirgus, nepieciešamība komunicēties ar ārzemju partneriem u.c.).
  2. Iekšējās vides faktori (mācīšanas un mācīšanās metodes, studiju programmas, skolotāji u.c.). (Cohen, 1996; Darling –Hammond, 2004)
Rietumvalstīs prasības izglītībai vienmēr ir noteikusi mijiedarbība starp ārējās un iekšējās vides faktoriem. Balstoties uz teorētiskajām atziņām par sabiedrības, darba tirgus, politiķu, kā arī dažādu vēsturisko notikumu ietekmi uz profesionālo izglītību, ir izveidots modelis par ārējo un iekšējo faktoru savstarpējo ietekmi izglītības kvalitātes nodrošināšanā (skat. 1. attēlu).
1. att.
1. attēls. Ārējās un iekšējās vides faktoru savstarpēja mijiedarbība profesionālajā izglītībā

Liela nozīme izglītības kvalitātes nodrošināšanā, izglītības sistēmas attīstībā un reformu ieviešanā ir iekšējās vides faktoriem-pedagogiem. Viņu profesionalitāte var gan veicināt, gan bremzēt izglītības un visas sabiedrības attīstību. (Blūma, 2008)
Mūsdienīgu pedagogu raksturo ne tikai labas akadēmiskas zināšanas. Viņam ir vajadzīgas arī kompetences, jo mūsdienīgs skolotājs strādā ne tikai vietējā, bet arī globālā vidē, mācās kopā ar saviem skolēniem un aktīvi iesaistās mūžizglītībā. Mūsdienīgam skolotājam ne tikai jāzina savs mācāmais priekšmets, bet jāstrādā ar citiem, ar zināšanām, tehnoloģijām, informāciju un sabiedrību. (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums, 2008)
Skolotājam jāspēj strādāt multikulturālā vidē, jo mūsdienu Eiropā ir vajadzīgi ne tikai Eiropas valodu skolotāji, bet arī eiropeiski skolotāji, kas atvērti pārmaiņām un citām kultūrām, t.i.kuri
  • spēj būt daudzvalodīgi, līdz ar to mudinot skolēnus apgūt ne tikai tradicionālās valodas, jo Eiropā dzīvo dažādu tautību cilvēki, kas runā arābu, japāņu, ķīniešu u.c. valodās;
  • spēj palīdzēt skolēniem kļūt daudzvalodīgiem, lielu uzmanību pievēršot komunikācijas prasmju un strarpkultūru kompetenču attīstībai visas dzīves garumā, jo katra jauna valoda atver logu uz citu pasauli un padara cilvēku bagātāku un labestīgāku;
  • spēj veicināt skolēnos vēlēšanos attīstīt prasmes, saprast un vērtēt dažādas kultūras, kā arī aktīvi atbalstīt politiskās un demokrātiskās vērtības.
Skolotājs veicina iecietību, sociālo saskaņu, prot strādāt ar dažādiem skolēniem, arī ar uzvedības problēmām. Skolotājs spēj sekot līdzi straujajai attīstībai visdažādākajās zināšanu jomās un pieejās mācībās, spēj radīt apstākļus, lai skolēni apgūtu prasmes un gatavību pārmaiņām, mūžizglītībai un darbam zināšanu sabiedrībā, kādā viņiem būs jādzīvo. Pedagoga profesionalitātes nozīmīgs aspekts ir spēja mainīt ne tikai sevi, bet arī palīdzēt sagatavoties skolēniem un viņu vecākiem mācīšanās un pārmaiņu nepieciešamībai un sabiedrības pilnveidošanai. Mūsdienīgs pedagogs aicina cilvēkus saskatīt sakarības starp vietējo, reģionālo un globālo mērogu un vērsties pret nevienlīdzību, kā arī izjust solidaritāti ar tiem, kuru pamattiesības tiek pārkāptas. Viņš saprot, ka sabiedrība ne tikai jāinformē, bet arī sistemātiski jāizglīto par to, kā viņu darbība vai bezdarbība iespaido pasaules iedzīvotājus, kā izprast globālo problēmu cēloņus un sekas, t.i., aktīvi atbalstīt jauno izglītības veidu-globālo izglītību.
„Rodas jautājums, vai no globālās izglītības cilvēce kļūst labāka? Kā tā ietekmē cilvēku uzskatus un uzvedību? Patlaban trūkst noteiktu atbilžu uz šo jautājumu. Zināms, ka skolās, kurās notiek aktīvs darbs pie globālās dimensijas, jaunieši ir entuziastiski, vairāk iesaistās globālās izglītības aktivitātēs un ir līdzjūtīgāki pret citiem.” http://www.iac.edu.lv/skolas_sateliti/ (skatīts 2010. gada 30. jūnijā)


Uzdevums par globalizācijas izpratni profesionālajā izglītībā
Novērtējiet savu pieredzi profesionālajā izglītības iestādē
!!! Uzdevums pārdomām
  • Kā tas, ko jūs mācāt audzēkņiem, ietekmē viņu izpratnes un attieksmes veidošanos un rīcību perspektīvā?
  • Kā tas, ko jūs darāt šodien un tagad, var ietekmēt Zemes ilgtspējīgu attīstību?
!!! Gobalās izglītības dimensiju izvērtējums
Atbildiet uz jautājumiem!
  • Iepazīstieties ar Globālās izglītības dimensiju raksturojumu 1.darba lapā.
  • Kādas globālas izglītības dimensijas rod atspoguļojumu jūsu pedagoģiskajā praksē? Kuras dimensijas jums šķiet visbūtiskākās?
  • Kurām globālās izglītības dimensijām jūs neveltāt pietiekami daudz uzmanības?
  • Ko jūs varētu darīt, lai aktualizētu izglītības dimensiju nozīmīgumu?

1. darba lapa
Gobālās izglītības dimensijas

NACIONĀLĀ IDENTITĀTE
  • Kā mācību procesā tiek veicināta audzēkņu cieņa pret savu zemi, valodu, nacionālajām vērtībām, kultūras tradīcijām, tautas mantojumu un Valsts svētkiem?
GLOBĀLĀ PILSONĪBA
  • Apziņa, ka mans viedoklis un nostāja var ietekmēt lēmumu pieņemšanu un sekas gan lokālā, gan globālā mērogā.
  • Valodas, reliģijas un tradīciju lomas un vietas apzināšanās gan savā, gan citās kultūrās.
  • Medijos pieejamās informācijas kritiskas analizēšanas prasmes.
ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
  • Izpratne par nepieciešamību uzlabot dzīves kvalitāti, respektējot patreizējās un nākamo paaudžu vajadzības un eksistenci.
  • Ilgstpējīga resursu izmantošana.
  • Izpratne par to, ka izslēgšana un daudzveidības ierobežošana kavē ilgtspējīgu attīstību.
  • Vides, ekonomiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras attīstības savstarpējās ietekmes un saiknes saskatīšana.
SOCIĀLAIS TAISNĪGUMS
  • Sociālā taisnīguma izpratne vienlīdzīgas, taisnīgas un ilgtspējīgas sabiedrības izveidē.
  • Dažādu diskriminācijas formu saskatīšana un izskaušana.
  • Vienlīdzīgu iespēju izpratne un nodrošināšana klasē un skolā, veicinot iekļaujošas skolas modeļa izveidi.
  • Izpratne, ka ikviena rīcība ietekmē lokālo un globālo ilgtspējību.
DAŽĀDĪBAS RESPEKTĒŠANA
  • Dažādu viedokļu un perspektīvu respektēšana mācību procesā.
  • Atšķirību cienīšana citās kultūrās, reliģijās un uzskatu sistēmās.
  • Aizspriedumu un diskriminācijas formu apzināšanās mācību procesā.
Nodaļa attīsta skolotāju izpratni par profesionālo izglītību ietekmējošiem globalizācijas iekšējiem un ārējiem faktoriem, kā arī ļauj skolotājiem kristiski izvērtēt savu pieredzi un noskaidrot, kā pedagoģiskā darbība veicina audzēkņos iecietību un sociālo saskaņu.