Kas ir mācīšanās?

Ir ļoti daudz dažādu pētnieku uzskati par mācīšanos. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000) mācīšanās ir skaidrota, kā process, kurā indivīds pārņem sabiedrībā uzkrāto pieredzi, apgūst zināšanas, prasmes, attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patstāvīgi un atbildīgi līdzdarbojoties un izzinot sevi, dabu un sabiedrību. Pedagoģijas zinātņu profesore Irēna Žogla definē līdzīgi: Mācīšanās ir mērķtiecīgi organizēta darbība cilvēka individuālās pieredzes apguvei, uz kuras pamata vienlaicīgi attīstās izziņas spējas un attieksme. (Žogla, 2001)
Ar ko cilvēkiem asociējas mācīšanās? Tonijs Bazens (Bazens, 2008) saka; “Savu 30 gadu pieredzes rezultātā var teikt, ka, pētot cilvēku asociācijas vārdam “mācīties”, esmu identificējis 10 galvenos jēdzienus: garlaicīgi, pārbaudījumi, mājas darbi, liels laika patēriņš, sods, neatbilstošs, atstāšana pēc stundām, nepatika, ienīstu un baidos.
Saljo un Martons uzskata, kā
– mācīšanās nozīmē zināšanu uzkrāšanu (zināt daudz)
– mācīšanās ir iegaumēšana (informācijas saglabāšana, lai viegli varētu atcerēties)
– mācīšanās ir dažādu prasmju un paņēmienu un faktu apgūšana, lai šīs prasmes varētu izmantot tad, kad būs nepieciešams
– mācīšanās nozīmē - izmantot informāciju (saprast, šķirot, atlasīt, izvēlēties, rīkoties utt.) atbilstoši ikdienas vajadzībām
– mācīšanās ir pasaules izprašana, interpretējot savas zināšanas
– mācīšanās – sevis kā personības attīstība (Marton et al., 1993)
LU Bioloģijas fakultātē 2008. gada decembrī autore (Birziņa, 2009) veikusi aptauju, kurā noskaidoja BF 1. kursa studentu uzskatus par mācīšanos. Kvalitatīvajā pētījumā piedalījās 17 studentu.
Studenti uzskata, ka “mācīties” nozīmē:
1. Patstāvīga tēmas apguve, lasot, rakstot pierakstus, klausoties lekcijas un citādā veidā apgūstot vielu, lai izprastu attiecīgo tēmu.
2. Mācīšanās ir aktīva līdzdalība mācību procesā.
3. Process, kurā jaunā informācija tiek apgūta, to izprotot, cenšoties iegaumēt un analizēt, lai informācija, ko vēlamies iemācīties, paliktu ilglaicīgajā atmiņā.
4. Iegūt informāciju, apstrādāt to, izprast to un iegaumēt. Pēc laika atkārtot iepriekš apgūto informāciju.
5. Jaunu zināšanu iegūšana, kas dod vislielāko rezultātu, kad to dara ar patikšanu un ar pielietojuma (mērķa priekš kam) apzināšanu.
6. Nozīmē strādāt. Apzināties, ka patiesībā neko nezini.
7. Iegūt informāciju, lai attīstītos, pilnveidotos sev vēlamā virzienā. Iegūt un saprast informāciju, kas noderēs tālākajā dzīvē (cerams). Saprast mācību procesā, kas gribi būt, ko dzīvē gribi gūt.
8. Sevis pilnveidošana, savu spēju apzināšanās
Citējot studentu rakstīto:
1. Cilvēka veikta darbība ar mērķi sevi pilnveidot vai vienkārši darīt to, kas patīk, tomēr visbiežāk mācīšanās ir sevis pārvarēšana, kļūdu neatkārtošana (gan savu, gan citu).
2. Bieži vien mācīšanās ir ļoti aizrautīga darbība, ka cilvēks aizmirst sevi, ģimeni, noslēdzas savā specialitātē, taču jāzina ir par visu.
3. Zināšanas jāizmanto labiem nolūkiem nevis sliktiem, piemēram, tvaika mašīnas izgudrošana vai atombumbas izgudrošana.
4. Cilvēka veikta darbība ar mērķi sevi pilnveidot vai vienkārši darīt to, kas patīk, tomēr visbiežāk mācīšanās ir sevis pārvarēšana, kļūdu neatkārtošana (gan savu, gan citu).
5. Bieži vien mācīšanās ir ļoti aizrautīga darbība, ka cilvēks aizmirst sevi, ģimeni, noslēdzas savā specialitātē, taču jāzina ir par visu.
6. Zināšanas jāizmanto labiem nolūkiem nevis sliktiem, piemēram, tvaika mašīnas izgudrošana vai atombumbas izgudrošana.
7. Mācīšanās ir sava veida fanātisms. Fanātisms, kas cilvēkam liedz saskatīt patieso situāciju, reālo, liedz saprast citus, apmēram, kā jaunieši, kuri dzīvo neizprotamā pasaulē, kurā nekas nerūp un neko nenovērtē, un viss, kas saistīts ar cilvēka EGO, tas ir nekas, jo cilvēks ir būtne, kura uzceļ sevi piramīdas augšā un katram vienam cilvēkam ir tik lielas problēmas, kuras nestāv līdzi mežu izciršanas problēmām vai globālai sasilšanai. Ne vienmēr cilvēks saprot to.
8. Īstā mācīšanās ir tā, kad cilvēks “neceļ” sevi augstāk pār citām radībām, izmanto savas spējas lietderīgi.
Tātad no studentu aptaujas rezultātiem var spriest, ka
1. Studenti mācīšanos uztver kā studiju darba organizēšanas procesu (iet uz nodarbībām, apmeklēt laboratorijas darbus utt.)
2. Mācīšanās ir izziņas process ar:
– konkrētas informācijas apguvi, zināšanu uzkrāšanu, iegaumēšanu
– dažādu prasmju apgūšanu, lai šīs prasmes varētu izmantot
– savu zināšanu izpratni, interpretēšanu un pielietojumu
– aktīvu līdzdalību mācību procesā
– Mācīšanās – tā ir sevis kā personības attīstība
3. Mācīties nozīmē
– “palielināt” zināšanas,
– iegaumēt un reproducēt,
– pielietot,
– saprast,
– domāt no citiem atšķirīgā veidā,
– pilnveidot sevi.
Mācīšanās tiek uztverta klasiskā eiropeiskā didaktiskā pieejā kā zināšanu iegūšana un prasmes tās pielietot, zināšanas uzskatot par pieredzes galveno komponentu, kā arī akcentējot izziņas procesa attīstību mācoties, uzsverot, ka iemācīšanās ir zināšanu iegūšana un nostiprināšana.