Mācību process bioloģijas apgūšanā

Skolotājam mācību procesā ir pieci galvenie uzdevumi:
– izvēlēties mērķus,
– izprast skolēnu īpašības,
– izprast un izmantot idejas par mācībām un mācību motivāciju,
– izvēlēties un izmantot dažādus mācīšanas veidus (mācību metodes un paņēmienus),
– novērtēt skolēnu mācību sasniegumus (Geidžs un Berliners, 1999).
Bioloģijas mācību priekšmeta saturu nosaka sniedzamās informācijas, apgūstamo zināšanu, attīstāmo prasmju, iemaņu un attieksmju apjoms, kas veidots, ievērojot mācību iestādes darbības mērķi un uzdevumus, skolēnu vecumposmu attīstības īpatnības un likumības, mācību vielas izklāsta pakāpenību un pēctecību. Mācību priekšmeta saturā ir racionāla proporcija starp faktiem un vispārinājumiem, teoriju un skolēnu veicamiem darbiem.
Bioloģija kā mācību priekšmets ir multidisciplināra, programma ir vertikāli strukturēta - skolēna zināšanu līmenis ir pamatā jauna līmeņa informācijas izpratnei. Arī skolēni bioloģiju uztver kā priekšmetu, kurā
– jāatceras precīzas formulas un jāzina teorija,
– mācību saturs ir sadalīts secīgās nodaļās
Mūsdienās problēmu rada pieaugošais informācijas apjoms – vērojams zināms strupceļš – arvien vairāk informācijas, bet laiks, kas atvēlēts programmas apguvei – paliek nemainīgs. Tāpēc skolotājam savā darbā ir jāpārvar daudzas problēmas, ja viņš vēlas ievērot mūsdienīgus mācību principius:
– personiskais nozīmīgums skolēnam
– integritāte
– sistēmiskums
– pēctecība
– pieejamība
– kognitīva aktivitāte
– daudzveidīgums
– sadarbība
– individualizācija
– efektivitāte (Namsone, 2010)
Satura zināšanas, kas nepieciešamas mācību tēmā, jāatšķir no pedagoģiskajām zināšanām, kas nosaka mācīšanas efektivitāti. Pedagoģiskās zināšanas nav ekvivalentas programas satura zināšanām kopā ar vispārējo noteikto mācīšanas stratēģiju; tiešām, mācīšanas stratēģija var atšķirties dažādās programmās.
Skolotājam jāzina:
– kā “papildināt” skolēna iepriekšējās zināšanas, lai viņš apgūtu jauno informāciju;
– kā novērtēt studenta progresu.
Pedagoga sūtība ir sniegt bioloģijas zināšanas skolēniem tā, lai viņi varētu saprast (Chandi, 2006). Tātad skolotājam jāapgūst gan pedagoģiskās, gan priekšmeta satura zināšanas. Pedagoģiskās zināšanas ir svarīgas, lai skolotājs varētu mācīt efektīvāk. (Shulman, 1986, 1987).
Lai skolotāja darbība būtu sekmīga, viņam būtu jābūt izpratnei par:
– skolēnu mācīšanos
– mācīšanu.