2. Mācību eksursiju organizēšanas un vadīšanas metodoloģija

2.9. Pielikums

Pielikums

Piemērs. Mācību organizācijas forma - Āra nodarbības [Bioloģija 7.-9. klasei]

Apraksts

Prasme, kas tiek attīstīta

Piemēri

Skolotājs sagatavo jautājumus vai uzdevumus, uz kuriem skolēni atbildi var rast dabā. Skolēni novēro, veic mērījumus, pieraksta, klasē vai mājās sagatavo pārskatu par paveikto.

Ilglaicīgākas āra nodarbības ir mācību ekskursija.

Attīsta novērošanas spējas, pētnieciskās iemaņas, sekmē izpratni par dabas vienotību, skaistumu.

Veicina sadarbības prasmes.

Sekmē radošu pieeju problēmu risināšanā.

1. Skolotājs sagatavo jautājumus skolēniem par upītes (dīķa, ezera, avota) ūdens tīrības noteikšanas paņēmieniem – kādu dzīvu būtņu klātbūtne liecina par ūdens tīrību, nelielu piesārņojumu un lielu piesārņojumu.

2. Skolotājs uzdod skolēniem sameklēt Latvijas ķērpju aprakstus vai www.liis.lv bioloģijas sadaļā atrast interaktīvo ķērpju noteicēju (A. Piterāns), ko var izmantot gaisa kvalitātes novērtēšanai ar bioindikatoriem.

3. Skolotājs sagatavo darba lapas tuvākā biotopa izpētei, piemēram, “Augu sabiedrības skolas parkā/pagalmā”. Skolēnu grupiņas saņem uzdevumus, piemēram – noteikt krūmu skaitu ar vienādām lapām/ziediem/augļiem/ pumpuriem. Noteikt, kādu dzīvnieku darbības pēdas novērojamas. Noteikt koku mizas struktūru un krāsu daudzveidību.

4. Līdzīgi veido nodarbību “Dzīvnieku un augu mijiedarbības pēdas dabā”. Skolēni mācās novērtēt savu veikumu, skolotājs novērtē skolēnu sasniegumus pēc noteiktiem kritērijiem.

Metode: Āra nodarbība [Bioloģija 7.–9. klasei. Mācību programmas paraugs]

Prasmes, kas tiek attīstītas:

  • • pētnieciskās iemaņas;
  • • sadarbības prasmes;
  • • radošā darbība problēmu risināšanā.

Sekmē izpratnes veidošanos par dabas vienotību un skaistumu.

Piemērs. Novērot parastās kļavas lapu krāsas izmaiņas. Konstatēt, kur vairāk krāsainu lapu – vainaga augšējā vai apakšējā daļā, iekšpusē vai ārpusē.

Novērojumus atzīmēt tabulā, kvantitāti apzīmējot ar vārdiem “daudz”, “maz”, “vairāk”, “mazāk”. Savākt dažādu krāsu lapas un tās herbarizēt.

Parastās kļavas (Acer platanoides) lapu krāsas izmaiņas.


Lapu krāsu maiņa


Novērot lapkriti un noteikt tā cēloņus. Noteikt atšķirību, kā dažādu krāsu lapas atdalās no zara. Saņemt attiecīgās krāsas lapu un uzmanīgi pavilkt, līdz tā atdalās no zara. Aplūkot lapu atdalīšanās vietu un savus novērojumus atzīmēt tabulā.


Noverojumi

Atbildiet uz jautājumiem:

1. Vai rudenī arī bezvējā krāsainās koku lapas nokritīs?

2. Kāds iemesls ir lapkritim?

3. Vai visi Latvijā augošie koki rudenī nomet lapas?

4. Vai par lapkriti var saukt nodzeltējušo lapu nokrišanu, ja kokiem trūcis ūdens vai barības vielas? Atbildi pamatojiet!

Asociāciju veidošana [Vija Znotiņa]

Parasti ekskursijā tiek iegūts liels informācijas apjoms, ko grūti atcerēties. Lai iegaumēšanas process būtu veiksmīgāks, ieteicams izmantot dažādas asociācijas. Piemēram, baltalksnis un melnalksnis – pēc lapu virsotnes melnalksnim var saskatīt M burtiņu. Vīksna un goba – vīksnas lapa ir mīkstāka, bet gobas ir cietāka, veido kalamburu vīksna-mīksta. Var veidot vārdu un uzvārdu saistījumu (ja jāatceras augu pilnais latīniskais nosaukums). Nodarbības laikā tiek organizēts konkurss ir asprātīgāko izdomājumu, pēc tām notiek balsošana un apbalvošana.

Melnalksnis Alnus glutinosa (L.) Gaertn.

Baltalksnis Alnus incana (L.) Moench.

Melnalksnis

Baltalksnis

http://www.flogaus-faust.de/betuceae.htm

http://www.hainaultforest.co.uk/Leaf%20grey%20alder.JPG

Attēls 8. Melnalkšņa un baltalkšņa lapas

Vēsturiskā pieredze mācību ekskursiju organizēšanā

Vaivode [Vaivode, 2002], apkopojot skolotāja Jēkaba Delles (1875 – 1950) devumu dabas mācības metodikā raksta, ka “Dabas mācības metodikā” ir apkopoti skolotāju mēģinātāju atzinumi dabaszinību mācīšanā, aprobējot ārzemju skolu pieredzi. Daļai no tiem ir praktiska vērtība arī mūsdienās. “Dabas mācības metodika” sastāv no divam daļām: pirmā – teorētiskā jeb vispārīgā daļa, kurā ir aplūkoti dabaszinību mācīšanas pamati, dabaszinību loma cilvēces kultūras dzīvē un uzdevumi tagadnes skolā, mācīšanas darba zinātniskais pamatojums, skolas mācīšanas darba metodes, jaunās metodes Latvijas skolās un sekmju novērtēšana dabaszinībās.

Otrajā daļā – “Praktiski norādījumi un materiāli” sniegti konkrēti metodiskie norādījumi dzīvās un nedzīvās dabas apgūšanai. Par augu un dzīvnieku valsts pētīšanu mācību ekskursijās dalās pieredzē Jēkabs Delle. Viņš ieteic organizēt kompleksās ekskursijas rudenī un pavasarī uz mežu, purvu, sakņu dārzu u.c., kā arī veikt klasē ievāktā dabaszinātniskā materiāla apstrādi.

J. Delles sagatavotās ekskursijas izklāsts

7. ekskursijā “Kūdras purvā pavasarī” [Delle, 1928] galvenā vērība ir veltīta purvu veidošanās, purva augu un rāpuļu iepazīšanai.

To sāk ar purva kā biocenozes apskatu, ar purvu veidošanās īpatnībām, ezeram aizaugot. J. Delle vispirms nosauc augus, kuri ir spējīgi augt gan ūdenī, gan uz sauszemes: vārnkājas (vārnu kājas), garlapu gundega (lielā gundega), puplakši, purva cūkausis (cūklēpes), puķumeldri u. c. Šie augi veicina ezeru aizaugšanu. Tad nosauc tipiskus purva augus: sfagnu sūnas (kūdras, baltās sūnas), uz kurām aug dzērvenes (dzērvenāji), rasenes, grīšļi, spilves (purva pūkas), vaivariņi (vāveriņi).

J. Delle raksturo arī citus purvu veidošanās piemērus: tekošu ūdeņu aizaugšanu, purvu veidošanos sausās vietās, kur uzkrājas sniega vai lietus ūdeņi, kā arī ēnainos, vējam maz pieejamos mežos, izdegumos. Purvi var rasties arī augstās vietās, pauguru nogāzēs ap avotiem.

Autors novērojumiem izvēlējies kukaiņēdāju augu apaļlapu raseni, spilves, vaivariņus, andromedas, sfagnu sūnas, priedes u. c.

Skolēniem paredzēta virkne dažādu uzdevumu, piemēram, temperatūras mērīšana purvā dažādā dziļumā, sakņu sistēmas pētīšana dažādiem augiem un, visbeidzot, augu stāvojuma noteikšana purvā.

No purva iemītniekiem – rāpuļiem – skolēniem ir jāiemācās atšķirt ķirzakas, glodenes, odzes un zalkšus. Tiek noskaidrots, kas jādara gadījumos, ja ir iekodusi odze.