Ekskursiju veidi

5. attēls. Ekskursiju iedalījums. Adaptēts (Keirāns, Andersone un Stola)

Ekskursijas var tikt klasificētās dažādos veidos (5. attēls). Vispirms var runāt par ekskursiju norises ilgumu, saistot to ar pedagoģisko uzdevumu - vai tā ir īsa vienas vietas apskate vai ilgākā laika posmā vairākās vietās veikts pētījums. Tās var būt pētnieciskas, izzinošas vai organizētas datu ieguvei vai projekta ietvaros

Atkarībā no vietas mācību procesā ir: ievadekskursija, kārtējās ekskursijas vai mācību izklāsta pavadekskursija un noslēguma ekskursija. Lielāka efektivitāte tad, ja tā tiek organizēta tēmas ietvaros vai noslēdzot tēmu. Tēmas sākumā – skolēniem tiek dota reāla ievirze, kas atklāj tēmas nozīmīgumu. Noslēgumā – palīdz izdarīt kopsavilkumu tam, kas apgūts klasē, un izprast saikni starp teoriju un praksi.

Laba ekskursija ir tad, ja skolēnam jāizdara pieraksti un analīze, ko sagatavo pēc iepriekš dotiem jautājumiem. Mācību ekskursijas laikā skolēni nav pasīvi vērotāji, bet aktīvi iesaistās mācību darbā [Andersone, 2007].