Svetlana Saksonova. Ekonomiskā stabilitāte (e-grāmata)

Monetārā politika ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt līdzsvaru naudas tirgū jeb ar citiem vārdiem monetāra politika - ir ekonomiskās politikas daļa, ar kuras palīdzību tiek regulēts apgrozībā esošais naudas daudzums (naudas piedāvājums), procentu likmes un kredītu apjoms, ar mērķi nodrošināt sabalansētu valsts ekonomisko attīstību un izaugsmi zemas inflācijas un optimālas nodarbinātības apstākļos, kā arī panākt ārējo maksājumu (maksājumu bilances) līdzsvaru un nacionālās valūtas stabilitāti.

 Tās galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai. Pasaules ekonomiskās attīstības pieredze rāda, ka labākais ieguldījums, kādu monetārā politika var dot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un finanšu stabilitātes veicināšanā, ir zemas inflācijas nodrošināšana. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ vairākums pasaules valstu centrālo banku par savu galveno mērķi ir izvēlējušās zemas un stabilas inflācijas nodrošināšanu ilgtermiņā.

 Arī Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī.

Monetārās politikas instrumenti:

1. Galvenais instruments ir atklātā tirgus operācijas.

Tās kalpo, lai:

· virzītu procentu likmes;

· pārvaldītu likviditāti naudas tirgū;

· norādītu monetārās politikas nostāju.

 Atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās:

· galvenās refinansēšanas operācijas, kas ir regulāri likviditāti palielinoši atgriezeniski nedēļas darījumi, kuru dzēšanas termiņš ir 1 nedēļa;

· ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, kas ir likviditāti nodrošinoši atgriezeniski mēneša darījumi, kuru dzēšanas termiņš ir 3 mēneši;

· precizējošās operācijas, kuras veic, lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību, un kuru mērķis īpaši ir mazināt neparedzētu likviditātes svārstību ietekmi uz procentu likmēm;

· strukturālās operācijas, ko veic, emitējot parāda sertifikātus, veicot reversos darījumus un tiešos darījumus.

2.  Pastāvīgās iespējas.

 Mērķis ir palielināt un mazināt likviditāti uz nakti un noteikt tirgus procentu likmju uz nakti robežu.

 Pieejamas divas pastāvīgās iespējas:

· aizdevumu iespēja uz nakti, kas ļauj darījuma partneriem (t.i., finanšu iestādēm, piemēram, bankām) no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemt līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem, un

· noguldījumu iespēja, ko darījuma partneri var izmantot, lai veiktu noguldījumus uz nakti nacionālajās centrālajās bankās.

3. Obligātās rezerves.

Monetārā politika var būt aktivizējoša vai ierobežojoša. Aktivizējošas monetārās politikas rezultātā palielinās pieprasījums, jo samazinās procentu likmes, paaugstinās naudas piedāvājums vai ir atviegloti kredītnoteikumi, savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā pieprasījums samazinās, jo pieaug procentu likmes, pazeminās naudas piedāvājums vai ir stingrāki kredītnoteikumi.

 Palielinot naudas piedāvājumu, samazinās procentu likmes, kas paaugstina pieprasījumu pēc kredītiem, veicina uzņēmējdarbības aktivitātes un investīciju pieaugumu, tāpat arī veicina eksportu un uzlabo tirdzniecības bilanci (jo palielinās valūtas maiņas kurss), stimulē patēriņa un cenu pieaugumu. Ierobežojošas monetārās politikas rezultātā procentu likmes palielinās, rezultātā samazinās pieprasījums pēc kredītresursiem, uzņēmējdarbības aktivitāte un investīcijas, kā arī privātais patēriņš un cenu līmenis. Augstas procentu likmes veicina kapitāla ieplūdi valstī un palielina pieprasījumu pēc nacionālās valūtas,

kā rezultātā samazinās valūtas maiņas kurss un eksports, pasliktinās tirdzniecības bilance.

Galvenie monetārās politikas sasniegumi ir:

1. stabila nacionālā valūta,

2. zema inflācija,

3. zemas procentu likmes,

4. stabila banku sistēma,

5. straujš IKP pieaugums.

 Likumi monetārai politikai:

1. Naudas piedāvājuma regulācijas principi. Monetāristi uzskata, ka tam jāpalielinās regulāri un par pastāvīgu lielumu, lai veicinātu ekonomisko attīstību. Pastāv arī viedokļi, ka naudas piedāvājumam jāatsaucas uz notiekošajām izmaiņām ekonomikā.

2. Monetārā politika var būt orientēta uz noteiktu GDP pieauguma mērķi. Mainot naudas piedāvājumu, var regulēt kopējo pieprasījumu.

Citi dod priekšroku cenu stabilitātes mērķim, uzskatot to par monetārās politikas galveno mērķi.