Roberts Škapars. Pieprasījuma un piedāvājuma noteikšana. Teorija. (e-grāmata)

Līdzīgi mājsaimniecības pieprasījuma noteikšanai var noskaidrot arī uzņēmuma preces piedāvājumu patēriņa preču tirgū. Piedāvājuma apjoms ir preces daudzums, kuru attiecīgā tirgū ir ar mieru piedāvāt ražotājs vai šīs preces piegādātājs. Piedāvājums parasti tiek skatīts kādā laika periodā, piemēram, var būt dienas, nedēļas, mēneša piedāvājums.

Uzņēmuma individuālais preces n piedāvājums ir atkarīgs no dažādiem ietekmējošiem lielumiem y. Svarīgākie ir parādīti 2.2.1. attēlā. Vispārējā veidā piedāvājuma funkciju var uzrakstīt šādi:

(2.2.1) ,

bet individuālā piedāvājuma funkcija mūsu gadījumā ir

(2.2.2) ,

no kuras, apskatot kā mainīgu lielumu tikai piedāvātās preces cenu (ceteris paribus nosacījums), izriet šāds piedāvājuma funkcijas atsevišķs gadījums:

(2.2.3) .

Pieņemsim, ka zemnieks audzē kartupeļus, lai tos pārdotu. Atkarībā no tirgus cenas maiņas atšķirīgs ir arī viņa piedāvājums (2.2.1. tabula).

2.2.1. attēls. Lielumi, kas ietekmē preces individuālo piedāvājumu

2.2.2. attēls. Kartupeļu individuālais piedāvājums dienā

Par 5 sant./kg zemnieks ir ar mieru no saviem krājumiem piegādāt 1 t kartupeļu dienā. Viņa ieņēmumi R no kartupeļu realizācijas ir 0,05·1000 = Ls 50. Ja cena paaugstinās līdz 10 sant./kg, ieņēmumi par iepriekšējo kartupeļu piegādes apjomu pieaug jau līdz Ls 100. Pieaug arī peļņa π, kuru aprēķina kā ieņēmumu R un izmaksu TC starpību: π = R – TC. Tas stimulē zemnieku piedāvāt kartupeļus lielākā apjomā nekā iepriekš. Ja cena ir 10 sant./kg, viņš ir ar mieru palielināt kartupeļu pārdevumu apjomu līdz 3,5 t, lai vēl vairāk palielinātu peļņu. Līdz ar produkta ražošanas apjoma pieaugumu palielinās arī izmaksu summa. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piedāvājums var palielināties tikai tad, kad vienlaikus paaugstinās preces cena. Tas dod iespēju ar papildu ieņēmumiem segt izmaksu summas pieaugumu. Ja attēlo grafikā visas iespējamās cenas un kartupeļu piedāvājuma attiecības, iegūst piedāvājuma līkni S (2.2.2. attēls). Tai ir pozitīvs kāpums. Tātad var secināt: jo augstāka ir preces vienības cena, jo lielāks ir preces piedāvājums. Un otrādi, jo zemāka ir preces vienības cena, jo mazāks ir preces piedāvājums. To sauc par piedāvājuma likumu. Iepriekš apskatītā piedāvājuma reakcija tiek uzskatīta par normālu. Taču šī hipotēze nav spēkā visos gadījumos. Piemēram, pārdodot lauksaimniecības produkciju, bieži vien mēdz būt, ka preces piedāvājums paliek konstants, lai gan cenas mainās (2.2.3. attēls). Tas raksturīgi produktiem, kas ātri bojājas (zemenes, svaigas zivis u.c.) un kurus pārdevējs ir ar mieru iztirgot par jebkuru cenu, dažreiz pat par pašizmaksu. Tas izskaidrojams ar to, ka viens pārdevējs var pārdot kādā laika periodā (stundā, dienā utt.) noteiktu preces daudzumu (q₁). To uzskata par anomālu piedāvājuma reakciju.

2.2.3. attēls. Nemainīgs piedāvājums

No piemēriem redzams, ka piedāvātās preces cenas maiņa neizraisa piedāvājuma līknes pārbīdi. Notiek kustība pa piedāvājuma līkni (2.2.4. attēls). Taču, ja mainītos kāds no ārpuscenas faktoriem, tad pie vienas un tās pašas cenas piedāvājums var pieaugt vai arī samazināties, jo notiek piedāvājuma līknes pārbīde. Tālāk tiek apskatīti šādi gadījumi.

2.2.4. attēls. Kustība pa piedāvājuma līkni