Titullapa

Roberts Škapars

Preces pieprasījums un piedāvājums

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010.

2.1. Mājsaimniecības pieprasījums pēc vienas patēriņa preces 2.1.1. Pieprasījuma funkcija

Viens no mikroekonomikas svarīgākajiem uzdevumiem ir saimniecisko subjektu rīcības motivācijas noteikšana. Kā pirmo aplūkosim saimniecisko subjektu izturēšanos, pieņemot saimniecisko lēmumu plaša patēriņa preču tirgū. Ir svarīgi zināt, kā izturas mājsaimniecība, pieprasot savu vajadzību apmierināšanai plaša patēriņa preces, kuras tai piedāvā uzņēmums.

Pieprasījums pēc kādas noteiktas preces ir atkarīgs no daudziem ietekmējošiem lielumiem.

Vispārējā veidā n-tās preces pieprasījuma D funkcija ir šāda:

(2.1.1)    

kur x – pieprasījumu ietekmējošie lielumi.

Analizējot, kā ikviens no ietekmējošiem lielumiem iedarbojas uz preces pieprasījumu, jāatgādina, ka spēkā ir tā sauktais ceteris paribus noteikums, tātad ietekmējošie lielumi, izņemot analizējamo, paliek nemainīgi:

(2.1.2)  

kur Xi – mainīgs lielums;

  – nemainīgs lielums.

Svarīgākie patērētāja individuālo pieprasījumu ietekmējošie lielumi parādīti 2.1.1. attēlā.

2.1.1. attēls. Lielumi, kas ietekmē preču individuālo pieprasījumu

Individuālā pieprasījuma funkcija līdz ar to ir

(2.1.3)    

Uz tirgus pieprasījumu iedarbojas papildus vēl citi ietekmējošie lielumi. Galvenie no tiem ir dotās preces pircēju skaits N, kā arī ienākumu un īpašuma sadalījums starp iedzīvotājiem M. Tirgus pieprasījuma funkciju var pierakstīt šādi:

(2.1.4)  

Visi ietekmējošie lielumi, izņemot pieprasītās preces cenu, tiek saukti par ārpuscenas ietekmējošiem lielumiem. Pieprasījumu parasti pēta attiecībā uz kādu noteiktu laika periodu. Tas var būt, piemēram, nedēļas, mēneša u.c. laika perioda pieprasījums.

2.1.2. Pieprasījums atkarībā no cenas

Pieprasījuma funkcija, kas nosaka preces pieprasījuma atkarību no preces cenas, ir šāda:

(2.1.5)   

jo pārējie lielumi ir konstanti. To sauc par tiešo pieprasījuma funkciju. Šo pieprasījuma funkciju var attēlot arī grafiski. Jāpiebilst, ka mikroekonomikā, apskatot pieprasījumu un piedāvājumu, pretēji analītiskajā ģeometrijā pieņemtajam neatkarīgo mainīgo attēlo uz ordinātu ass, atkarīgo mainīgo – uz abscisu ass.

Mainoties preces cenai, iespējama divu veidu pieprasījuma reakcija. Vispirms – tā sauktā pieprasījuma normālā reakcija, jo parasti pieprasījums pēc preces pieaug, pazeminoties preces cenai un otrādi.

2.1.1. tabulā ir parādīts kādas mājsaimniecības pieprasījums pēc banāniem nedēļā.

2.1.1. Mājsaimniecības individuālais pieprasījums pēc banāniem

2.1.2. attēls. Mājsaimniecības individuālais pieprasījums pēc banāniem

2.1.2. attēlā ir redzama mājsaimniecības individuālā banānu pieprasījuma līkne, kas rāda, kā banānu cenas maiņa iedarbojas uz individuālo preces pieprasījumu. Skatot pieprasījuma līknes divus punktus A₁ un A₂, redzams, ka banānu cenai 10 sant./kg atbilst banānu pieprasījuma apjoms 6 kg. Paaugstinoties banānu cenai līdz 20 sant./kg, preces pieprasījuma apjoms samazinās līdz 4kg. Cenas maiņas izraisītās pieprasījuma apjoma pārmaiņas sauc par cenas efektu (2.1.2. attēls). Tātad, jo augstāka ir preces cena, jo mazāku preces daudzumu plāno pirkt patērētājs. Šādu saistību sauc par pieprasījuma likumu. Vairākumam preču pieprasījuma apjoma maiņa apskatāmās preces cenas ietekmē notiek līdzīgi.

Iemesli šādai reakcijai – cenas efektam – parasti ir vairāki. Pirmkārt, līdz ar cenu celšanos samazinās iedzīvotāju reālā pirktspēja un daudzi iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nevar atļauties pirkt apskatāmo preci iepriekšējā daudzumā, un šīs preces tirgus līdz ar to sarūk. Ja cena pazeminās, tad patērētāja reālā pirktspēja pieaug, tirgū tiek pirkts papildu preces daudzums un tirgus paplašinās. To sauc par ienākumu efektu. Otrkārt, preces cenas celšanās padara to salīdzinājumā ar citām aizstājējprecēm relatīvi dārgāku, un pircējs vajadzību pēc dotās preces kompensē ar relatīvi lētākas aizstājējpreces iegādi. To sauc par aizstājamības efektu. Piemērā līdz ar banānu cenas celšanos patērētāja pirktspēja samazinās, un tiek vairāk pirkti relatīvi lētāki augļi, teiksim, āboli.

Tālāk skatīsim nevis vienas mājsaimniecības, bet gan mājsaimniecību grupas pieprasījumu, ko sauc par tirgus pieprasījumu. Pieņemsim, ka ir veikts tirgus pētījums par banānu kopējo pieprasījumu. Iegūtie dati apkopoti 2.1.2. tabulā.

2.1.2. Tirgus pieprasījums pēc banāniem nedēļā

Salīdzinot 2.1.2. un 2.1.3. attēlu, redzams, ka banānu tirgus pieprasījuma līkne ir lēzenāka par to individuālā pieprasījuma līkni.

Tirgus pieprasījuma veidošanās process vienkāršoti parādīts 2.1.4. attēlā. Piemēram, var skatīt trīs mājsaimniecību individuālā pieprasījuma līknes
un konstruēt no tām tirgus pieprasījuma līkni. Tiek saskaitīti tikai

2.1.3. attēls. Tirgus pieprasījums pēc banāniem

2.1.4. attēls. Mājsaimniecību tirgus pieprasījuma veidošanās

pieprasītie preces apjomi attiecīgos cenu līmeņos, atbilstošās cenas atstājot nemainīgas. Tirgus pieprasījuma līknes nogrieznis AB atbilst pieprasījuma līknes D₁ atbilstošā nogriežņa cenām un preces pieprasījumam. Nogrieznī BC ir saskaitīti pieprasījuma līkņu D₁ un D₂ attiecīgie preces daudzumi. Nogrieznī CE līkne ir vislēzenākā, jo tur summējas visu triju pieprasījumu līkņu D₁, D₂ un D₃ preces apjomi. Tādējādi tirgus pieprasījuma līkne parasti ir lēzenāka par individuālā pieprasījuma līknēm.

Individuālā pieprasījuma līknes raksturo īsa lietojuma laika preču pieprasījumu. Ilglaicīga lietojuma precēm (skat. 1.4. apakšnodaļu) ir tikai tirgus pieprasījuma līknes, jo mājsaimniecība tās parasti pieprasa vienā eksemplārā un tās tiek lietotas ilgu laiku.

Ja mainās preces cena, bet pārējie ietekmējošie lielumi paliek nemainīgi, tad mainās arī pieprasījuma apjoms. Notiek punkta kustība pa līkni. Pieprasījuma līkne cenas un preces daudzuma maiņas rezultātā paliek bez pārmaiņām (2.1.5. attēls).

2.1.5. attēls. Kustība pa pieprasījuma līkni

Ir iespējama arī pieprasījuma reakcija, kura pretēja iepriekš apskatītajai, t.i., pieprasījuma anomāla reakcija. To sauc par Gifena efektu jeb Gifena paradoksu, jo to pirmais aprakstīja angļu ekonomists Roberts Gifens (1837 – 1910). Tā būtība ir šāda. Materiāli slikti nodrošinātas mājsaimniecības, pieaugot galveno – eksistenci nodrošinošo pārtikas preču (gaļa, maize, kartupeļi u.c.) cenām, krasi samazina vai arī pilnībā atsakās no relatīvi dārgākiem pārtikas līdzekļiem, piemēram, gaļas, un pastiprināti pērk kādu lētāku, eksistences nodrošināšanai piemērotu pārtikas produktu, piemēram, kartupeļus.

Gifena efekta darbību varēja vērot 1991. gada janvārī, kad Latvijā galveno pārtikas produktu mazumcenas paaugstinājās apmēram trīs reizes. Tas izraisīja arī dārzeņu un citu pārtikas produktu cenu celšanos. Mazturīgie pircēji vairs nevarēja iegādāties gaļu iepriekšējā daudzumā un daļēji vai pilnīgi aizstāja to ar citiem eksistenci nodrošinošiem produktiem: kartupeļiem, makaroniem un citiem relatīvi lētākiem produktiem.

2.1.6. attēls. Gifena paradokss

Pieprasījuma anomāla reakcija ir vērojama arī gadījumos, kad mājsaimniecību neapmierina kādas preces kvalitāte un tā ir ar mieru iegādāties tādu pašu preci ar augstāku kvalitāti, lai gan tās cena augstās kvalitātes dēļ nemitīgi pieaug. Šajā gadījumā pieprasījuma funkcija ir līdzīga iepriekšējam anomālajam gadījumam (2.1.6. attēls).

Šie gadījumi ir raksturīgākie, bet ne vienīgie. Atsevišķos gadījumos iespējamas pieprasījuma funkcijas, kuras ir paralēlas gan x, gan y asīm.

2.1.3. Citu preču cenu pārmaiņu ietekme uz pieprasījumu

Kā jau minēts, preces pieprasījums ir atkarīgs arī no citu preču cenām. Pieņemot, ka pārējie pieprasījumu ietekmējošie lielumi paliek nemainīgi atbilstoši ceteris paribus noteikumam, pieprasījuma funkcija ir šāda:

(2.1.6)      

Citu preču cenu ietekme uz pieprasīto preci ir atkarīga no tā, cik lielā mērā un kādā veidā preces ir saistītas pēc savas lietojamības.

Pirmkārt, preces var viena otru aizstāt. Šāda sakarība var būt gan līdzīgu preču vai pakalpojumu starpā (sviests un margarīns, malka un akmeņogles, taksometra vai sabiedriskā transporta izmantošana), gan arī vienādu preču starpā, tikai ar atšķirīgu kvalitāti un īpašībām (pirmās un otrās šķiras milti, Indijas un Ceilonas tēja, kredīta saņemšana dažādās bankās u.c.). Šo preču starpā pastāv šāda sakarība. Ja paaugstinās vienas preces cena, otras preces pieprasījums paaugstināsies un, otrādi, ja vienas no precēm cena pazeminās, pieprasījums pēc otras preces arī samazinās. Piemēram, ja sviesta cena pieaug no P₁ līdz P₂, tad šo abu preču cenu attiecība mainās par labu margarīnam, tā pieprasījums pieaug no q₁ līdz q₂. Šāds individuālā margarīna pieprasījuma pieaugums ir raksturīgs daudziem šīs preces patērētājiem, tāpēc margarīna tirgus pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi no D₀ uz D₁ (2.1.7. attēls b).

2.1.7. attēls. Vienas aizstājošās preces iedarbība uz otras preces individuālo un tirgus pieprasījumu

Arī līkņu izvietojumam koordinātu plaknē ir liela nozīme. Tas rāda, cik lielā mērā pēc pircēja vērtējuma divas dažādas preces ir aizstājamas viena ar otru (2.1.8. attēls). Jo stāvāk līkne izvietojas koordinātu plaknē, jo vājāka ir preču savstarpējā aizstājamība. Tā, paaugstinot preces i cenu par  , preces n pieprasījums mainīsies D gadījumā   vairāk nekā D’ gadījumā  

2.1.8. attēls. Preču aizstājamības atkarība no pieprasījuma līknes stāvuma

Tātad D gadījumā savstarpējā preču aizstājamība ir lielāka nekā gadījumā D’ (Δq>Δq^’). Ja pieprasījuma līkne kļūtu paralēla ordinātu asij, savstarpējā preču aizstājamība būtu vienāda ar 0, t. i., preces lietošanas ziņā būtu nesaistītas.

Otrkārt, vienas preces lietojums var papildināt otras preces lietojumu, piemēram, hokeja nūja un hokeja ripa, pīpe un tabaka, benzīns un motoreļļa, autoriepas un vieglais automobilis. Šajā gadījumā, paaugstinoties vienas preces cenai, pieprasījums pēc otrās preces samazināsies. To bieži vien sauc par apvienoto pieprasījumu. Kā piemēru apskatīsim viena otru papildinošas preces benzīnu un motoreļļu. Ja benzīna cena pieaug no P₁ līdz P₂, tad automobiļa īpašnieks izmantos vairāk nekā iepriekš sabiedriskā transporta pakalpojumus un līdz ar to motoreļļas pieprasījumus samazināsies no q₁ līdz q₂ (2.1.9. attēlā), lai gan tās cena nav mainījusies.

Ar lielu ticamību var prognozēt, ka daudziem automobiļu īpašniekiem reakcija uz benzīna cenas pieaugumu būs līdzīga. Tas atstāj ietekmi uz motoreļļas tirgus pieprasījumu, proti, tirgus pieprasījuma līkne pārvietojas pa kreisi no D₀ uz D₁ (2.1.9. attēls b).

2.1.9. attēls. Vienas papildinošās preces iedarbība uz otras individuālo un tirgus pieprasījumu

2.1.10. attēls. Lietošanas ziņā nesaistītas preces

Treškārt, precēm var būt tik dažāds lietojums, ka to savstarpēja aizstāšana nav iespējama, un, vienas preces cenai mainoties, pieprasījums pēc otras preces nemainās, piemēram, velosipēds un limonāde, sāls un tabaka (2.1.10. attēls).

2.1.4. Mājsaimniecības ienākumu maiņa

Preces pieprasījumu ietekmē arī mājsaimniecības ienākumu I maiņa. Šajā gadījumā preces n pieprasījuma funkcija ir šāda:

(2.1.7.)  .

Analizēsim divus svarīgākos šī lieluma iedarbības gadījumus.

Pirmkārt, pieaugot ienākumiem, mājsaimniecības interese par atsevišķām precēm var palielināties, bet par citām samazināties. Ja, pieaugot ienākumiem, pieprasījums pēc preces pieaug, tad to sauc par normālu preci (2.1.11. attēls). Reizē pārvietojas arī preces n tirgus pieprasījuma līkne pa labi no D₀ uz D₁ (2.1.11. attēls b).

2.1.11. attēls. Ienākumu ietekme uz normālas preces individuālo un tirgus pieprasījumu

Ja turpretī, pieaugot ienākumiem, pieprasījums pēc preces samazinās, to sauc par mazvērtīgu preci (2.1.12. attēls a). Redzams, ka tas izraisa preces n tirgus pieprasījuma līknes pārbīdi pa kreisi no D₀ uz D₁ (2.1.12. attēls b.).

2.1.12. attēls. Ienākumu ietekme uz mazvērtīgas preces individuālo un tirgus pieprasījumu

2.1.13. attēls. Ienākumu pieauguma ietekme uz preces pieprasījumu

Jēdzieni normāls un mazvērtīgs ir jāsaprot kā relatīvi lielumi. Nozīme šajā preces vērtējumā ir katra pircēja subjektīvajam vērtējumam, kurš lielā mērā ir atkarīgs no pircēja ienākumiem. Piemēram, turīgam pircējam, kura ienākumi ir lieli, mākslīgās ādas kažoks var likties mazvērtīga prece, taču materiāli slikti nodrošinātam pircējam tā ir normāla prece. Tātad normāla prece, pieaugot ienākumiem, var kļūt par mazvērtīgu preci. Proti, pieaugot ienākumiem, sākumā pieprasījums pēc preces n pieaugs līdz piesātinājuma punktam A₁ (2.1.13. attēls). Ienākumiem vēl vairāk palielinoties, tās patēriņš kādu laiku paliek bez pārmaiņām apjomā q₁ līdz ienākumu līmenim, kas grafikā atbilst punktam A₂, bet pēc tam pat samazinās (punkts A₃) vai arī pilnīgi izzūd (punkts A₄).

Piemēram, kvalitatīvus apelsīnus var vērtēt kā derīgu preci. Pieaugot ienākumiem, to patēriņš var palielināties, līdz iestājas piesātinājums, kad pircējs tos iegādāsies kādā noteiktā daudzumā. Ja ienākumi arvien turpina pieaugt, pieprasījums pēc tiem var samazināties, jo pircējs kādu apelsīnu daudzumu var aizstās ar citiem, parasti dārgākiem augļiem.

Otrkārt, pieaugot ienākumiem, preces n pieprasījums palielinās līdz punktam A₁, bet pēc tam vairs nemainās, t.i., iestājas piesātinājums (2.1.14. attēls). Piemēram, patērētājs, pieaugot ienākumiem, var atļauties pirkt labākas kvalitātes gaļu lielākā daudzumā, taču viņa pieprasījums ar laiku nostabilizējas, jo ikdienā ģimene nespēj patērēt, piemēram, vairāk par vienu kilogramu gaļas (q₁). Katrai ģimenei ir tā sauktā gaļas patēriņa dienas norma. Tātad gaļas pieprasījuma ziņā patērētājam iestāsies

2.1.14. attēls. Piesātinājuma prece

piesātinājums, kam ir tieksme palikt nemainīgam, t. i., patērētājs pirks tikai vienu kilogramu gaļas dienā, lai gan esošie līdzekļi ļauj iegādāties vairāk. Šādu preci sauc par piesātinājuma preci.

2.1.5. Preferenču maiņa

Patērētājs parasti izvērtē dažādas preces pēc to derīguma un sarindo tās subjektīvi pēc to svarīguma. Šo subjektīvo preču sakārtojumu pēc to svarīguma sauc par patērētāju preferencēm. Tā kā ikviens patērētājs subjektīvi nosaka savas preferences, katram indivīdam tās ir atšķirīgas. Preferenču noturība attiecībā uz dažādām precēm ir atšķirīga. Ļoti reāla tā ir attiecībā uz eksistenci nodrošinošām precēm (galvenie ikdienā lietojamie pārtikas produkti, ārsta un friziera pakalpojumi utt.). Šīm precēm ir raksturīgs ilgstoši stabils pieprasījums. Turpretī modes precēm parasti ir raksturīgs īslaicīgs pieprasījums. Preferences ietekmē dažādi lielumi. Pie tiem ir pieskaitāmi vecums un slimība, kā arī patērētāja rīcībā esošais īpašums. Labi situēts pircējs var atļauties dzīvot ar plašāku vērienu, mazturīgs apmierina tikai visnepieciešamākās vajadzības.

Pieprasījumu var ietekmēt arī tādi faktori kā mode, reklāma, kaimiņu, paziņu, kolēģu vai kādu speciālistu, piemēram, ārstu sniegtā informācija. Atkarībā no šo subjektīvo faktoru iedarbības indivīda preferences var mainīties, un līdz ar to pieprasījums pēc preces var gan pieaugt, gan samazināties.

Pēdējā minēto faktoru grupa norāda uz to, ka patērētāja preferences var ietekmēt arī sociālā vide, kurā viņš dzīvo. To sauc par ārējo patēriņa efektu. Skaidrosim, kā mainās patērētāja pieprasījums pēc preces, ja mainās citu patērētāju pieprasījums pēc šīs preces, un kādu ietekmi tas kopumā atstāj uz tirgus pieprasījumu.

Mikroekonomikā tiek pieņemts, ka sociālās vides ietekmē var rasties šādi trīs galvenie patērētāju rīcības veidi: citu patēriņa atdarināšana, snobisms un materiālās labklājības demonstrēšana. Šī sociālā vides radītā patērētāja rīcība tirgū rada trīs efektus: līdzskrējēja, snoba un prestiža efektus. Pēdējo dēvē arī par Vēblena efektu.

Līdzskrējēja efektu izraisa dažādi iemesli. Viens no tiem ir mode. Ja prece kļūst moderna, tās pircēju skaits pieaug, jo daudzi cilvēki seko modei un negrib atpalikt no pārējiem modes cienītājiem. Jo lētāka ir modes prece, jo vairāk cilvēku to lieto. Arvien vairāk cilvēku to ievēro un arī iegādājas, un tirgū parādās daudz jaunu pircēju, kas līdz šim šo preci nav pirkuši. Tātad pircēja pieprasījums šajā gadījumā palielinās atkarībā no preces noieta A apjoma tirgū. Jo tas ir lielāks, jo vairāk individuālā pieprasījuma līkne “līdzskrējējam” pārbīdās pa labi (2.1.15. attēls a). Tas izraisa arī pārmaiņas tirgus pieprasījumā.

2.1.15. attēls. Līdzskrējēja efekts

2.1.15. attēlā b tirgus pieprasījuma līkne D₀ rāda pircēju rīcību, pirms prece kļūst moderna. Ja tirgū ir cena P₀, tad pieprasīts tiek daudzums q₀. To var nosacīti pieņemt kā sākumpunktu. Ja cena pazeminās līdz P₁, tad cenas efekta rezultātā pieprasījuma apjoms palielinās līdz q₁. Ja šī prece ir kļuvusi moderna, tad līdzskrējēja efekta rezultātā zināma pircēju daļa pirks to vairāk nekā iepriekš, proti, tirgus pieprasījuma apjoms pieaugs līdz q'1. Līdzskrējēja efekts būtu vēl lielāks, ja cena pazeminātos vēl vairāk. Redzams, līdzskrējēja efekta iedarbība izraisīja tirgus pieprasījuma līknes pārbīdi pa labi un tā ir lēzenāka nekā sākotnējā.

Līdzskrējēja efekts rodas arī, ja mājsaimniecības ņem vērā radinieku, draugu, paziņu, dažādu speciālistu ieteikumus par doto preci. Mājsaimniecības šādu ieteikumu nepieciešamību izjūt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja mājsaimniecībai liekas, ka informācija par dotās preces lietojumu, tās lietderību ir nepietiekama. Otrkārt, ja tiek ražota un piedāvāta tirgū jauna prece, par kuras praktiskām lietošanas īpašībām gandrīz nekas nav zināms, daudzas mājsaimniecības nogaida, kad to nopirks un sāks lietot citi. Kad tiek saņemta pozitīva informācija par tās lietošanu, tirgū strauji pieaug pieprasījums pēc tās.

Līdzskrējēja efekts var sākt darboties tirgū arī tad, ja briest ekonomiskās krīzes vai kara draudi. Tas vedina patērētāju uz domām, ka celsies preču cenas, radīsies preču deficīts. Patērētājs sāk veidot dažādu preču uzkrājumus.

Parasti līdzskrējēja efekta radītās tirgus pieprasījuma pārmaiņas nav ilglaicīgas, jo mode mainās un dažādas draudīgas prognozes bieži vien neattaisnojas.

Tālāk apskatītā snoba efekta būtība ir gluži pretēja līdzskrējēja efektam.

2.1.16. attēls. Snoba efekts

Snobs ir mājsaimniecība, kurai, pirmkārt, pieprasījums uz preci samazinās, ja tirgū pieaug pieprasījums pēc tās. Piemēram, kūrorta vieta ir labi apmeklēta, tas snobam var likties nepievilcīgi un tas izvēlas kādu citu, lai gan dārgāku, bet ne tik apmeklētu vietu.

2.1.16. attēlā redzams, ka ar cenu P₀ pieprasījuma apjoms ir q₀. Ja cena pazeminās līdz P₁, tad pieprasījums palielinās līdz q₁ (cenas efekts). Snoba efekta iedarbības rezultātā pieprasījuma apjoms samazinās līdz q'1.

Otrkārt, snoba pieprasījums palielinās, ja vispārējais tirgus pieprasījums strauja cenas pieauguma dēļ samazinās, jo snobam ir raksturīga vēlēšanās pirkt prestiža preces, kuras to augstās cenas dēļ citi nevar iegādāties. Tas novērojams arī Latvijā, jo iedzīvotāju daļa, kuras ienākumi ir sevišķi augsti, cenšas iegādāties prestiža preces, piemēram, jaunāko modeļu vieglos automobiļus, lai gan to cenas nodokļu pieauguma rezultātā un citu iemeslu dēļ arī aug. Tas ir prestiža jeb Vēblena efekts, kas nosaukts par godu amerikāņu ekonomistam T. Vēblenam (1857 – 1929).

2.1.17. attēlā redzams, ka ar cenu P₀ pieprasījums ir q₀. Ja cena pieaug līdz P₁, prece kļūst par prestiža preci un pieaug arī tās pieprasījums. To sauc par pieprasījuma anomālu reakciju. Piemēram, 1996. gada sākumā, kad tika atklāts pēc ilga pārtraukuma Rīgas operas un baleta teātris, uz atklāšanas koncertu ieejas biļetes bija vairākas reizes dārgākas nekā uz parasto izrādi, taču pieprasījuma apjoms Vēblena efekta dēļ pēc tām kļuva lielāks nekā parasti.

2.1.17. attēls. Vēblena efekts

2.1.6. Pārējie tirgus pieprasījumu ietekmējošie lielumi

Iepriekš tika noskaidrots, kādi lielumi ietekmē patērētāja individuālo pieprasījumu un kāds ir šīs iedarbības raksturs. To iedarbībā mainījās ne tikai patērētāja individuālais preces pieprasījums, bet arī ārpuscenas faktoru iedarbībā šīs preces tirgus pieprasījums.

Papildus noskaidrosim to lielumu iedarbības raksturu, kuri ietekmē tikai tirgus pieprasījumu. Kā jau minēts, tie ir pircēju skaits tirgū un ienākumu sadale starp pircējiem. Jau tika noskaidrots, ka pircēju skaita palielināšanās palielina tirgus pieprasījumu un, otrādi, to samazināšanās samazina tirgus pieprasījumu.

Konkrētās preces tirgus pieprasījumu ietekmē arī tas, kā sadalās ienākumi starp iedzīvotājiem. Piemēram, Latvijā, kā raksta periodiskā prese, 60-70% no iedzīvotājiem dzīvo uz iztikas minimuma robežas, 10-15% ir ļoti labi situēti iedzīvotāji un 15-25% veido iedzīvotāju vidusslāni.

Šādos iedzīvotāju ienākumu sadales apstākļos var prognozēt, ka ir liels pieprasījums pēc eksistenci nodrošinošiem pārtikas līdzekļiem, bet mazs pieprasījums pēc dārgiem ceļojumiem, kultūras pasākumiem, luksusa precēm. Turpretim rietumu valstīs parasti ienākumu sadalē augstākais īpatsvars ir vidusslānim. Šajā gadījumā var gaidīt lielu pieprasījumu pēc augstas klases kultūras pasākumiem, ceļojumiem, vidējās klases automobiļiem u.c. precēm, kuras parasti pērk patērētājs ar vidēji lieliem ienākumiem.

2.1.7. Patērētāja ieguvums

Pircēji preci var vērtēt dažādi. Viņi ir ar mieru iegādāties vienu un to pašu preci par dažādu cenu. Tas ir atkarīgs no 2.1. apakšnodaļā apskatīto ietekmējošo lielumu (ienākumi, preferences u.c.) iedarbības. Līdz ar to veidojas starpība starp preces cenu, kuru ar mieru maksāt pircējs, un tirgus cenu, par kuru tas preci iegādājas. Šo starpību sauc par patērētāja ieguvumu jeb renti. Tā raksturo arī patērētāju dzīves līmeņu starpību. Piemēram, labi atalgots cilvēks būtu ar mieru maksāt par kilogramu cukura nevis tirgus cenu – 40 santīmus, bet 60 santīmus un vairāk, cits pircējs – 50 santīmus, bet pircējs ar maziem ienākumiem maksātu par to tikai 40 santīmus. Šo pircēju patērētāja ieguvumu var aprēķināt šādi: pirmais pircējs, nopērkot cukuru par 40 santīmiem kilogramā, iegūst 60-40=20 santīmu lielu ieguvumu, otrais 50-40=10 santīmus, bet trešais neiegūst neko, jo tā ieguvums ir vienlīdzīgs nullei (40-40=0).

Patērētāja ieguvuma lielumu nosaka pieprasījuma līknes izvietojums koordinātu sistēmā. Pieņemsim, ka mājsaimniecei cukurs ir nepieciešams piemājas dārzā iegūtās augļu ražas konservēšanai. Iepirktais cukura daudzums ir atkarīgs no cukura cenas tirgū. Ja pieņem, ka cukura cena ir 40 sant./kg, tad maksimālais cukura daudzums, kas tiks iegādāts, ir 11 kg (2.1.18. attēls). Ja par pirmo kilogramu cukura mājsaimniece ir ar mieru maksāt 90 sant., tad tās ieguvums ir 90-40=50 sant. Taču par katru nākamo kilogramu cukura tā ir ar mieru maksāt arvien mazāku summu. Samazinās arī patērētāja ieguvums. Sasniedzot cukura daudzumu 11 kg, tas jau ir vienlīdzīgs ar nulli 40-40=0. Tātad individuālais patērētāja ieguvums ir vienlīdzīgs ar iesvītrotā laukuma skaitlisko vērtību. Summējot visu patērētāju ieguvumus tirgū, iegūst kopējo patērētāja ieguvumu, kas vienlīdzīgs ar laukumu ABL (2.1.19. attēls).

2.2. Uzņēmuma vienas patēriņa preces piedāvājums 2.2.1. Piedāvājuma funkcija

Līdzīgi mājsaimniecības pieprasījuma noteikšanai var noskaidrot arī uzņēmuma preces piedāvājumu patēriņa preču tirgū. Piedāvājuma apjoms ir preces daudzums, kuru attiecīgā tirgū ir ar mieru piedāvāt ražotājs vai šīs preces piegādātājs. Piedāvājums parasti tiek skatīts kādā laika periodā, piemēram, var būt dienas, nedēļas, mēneša piedāvājums.

Uzņēmuma individuālais preces n piedāvājums ir atkarīgs no dažādiem ietekmējošiem lielumiem y. Svarīgākie ir parādīti 2.2.1. attēlā. Vispārējā veidā piedāvājuma funkciju var uzrakstīt šādi:

(2.2.1) ,

bet individuālā piedāvājuma funkcija mūsu gadījumā ir

(2.2.2) ,

no kuras, apskatot kā mainīgu lielumu tikai piedāvātās preces cenu (ceteris paribus nosacījums), izriet šāds piedāvājuma funkcijas atsevišķs gadījums:

(2.2.3) .

Pieņemsim, ka zemnieks audzē kartupeļus, lai tos pārdotu. Atkarībā no tirgus cenas maiņas atšķirīgs ir arī viņa piedāvājums (2.2.1. tabula).

2.2.1. attēls. Lielumi, kas ietekmē preces individuālo piedāvājumu

2.2.2. attēls. Kartupeļu individuālais piedāvājums dienā

Par 5 sant./kg zemnieks ir ar mieru no saviem krājumiem piegādāt 1 t kartupeļu dienā. Viņa ieņēmumi R no kartupeļu realizācijas ir 0,05·1000 = Ls 50. Ja cena paaugstinās līdz 10 sant./kg, ieņēmumi par iepriekšējo kartupeļu piegādes apjomu pieaug jau līdz Ls 100. Pieaug arī peļņa π, kuru aprēķina kā ieņēmumu R un izmaksu TC starpību: π = R – TC. Tas stimulē zemnieku piedāvāt kartupeļus lielākā apjomā nekā iepriekš. Ja cena ir 10 sant./kg, viņš ir ar mieru palielināt kartupeļu pārdevumu apjomu līdz 3,5 t, lai vēl vairāk palielinātu peļņu. Līdz ar produkta ražošanas apjoma pieaugumu palielinās arī izmaksu summa. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc piedāvājums var palielināties tikai tad, kad vienlaikus paaugstinās preces cena. Tas dod iespēju ar papildu ieņēmumiem segt izmaksu summas pieaugumu. Ja attēlo grafikā visas iespējamās cenas un kartupeļu piedāvājuma attiecības, iegūst piedāvājuma līkni S (2.2.2. attēls). Tai ir pozitīvs kāpums. Tātad var secināt: jo augstāka ir preces vienības cena, jo lielāks ir preces piedāvājums. Un otrādi, jo zemāka ir preces vienības cena, jo mazāks ir preces piedāvājums. To sauc par piedāvājuma likumu. Iepriekš apskatītā piedāvājuma reakcija tiek uzskatīta par normālu. Taču šī hipotēze nav spēkā visos gadījumos. Piemēram, pārdodot lauksaimniecības produkciju, bieži vien mēdz būt, ka preces piedāvājums paliek konstants, lai gan cenas mainās (2.2.3. attēls). Tas raksturīgi produktiem, kas ātri bojājas (zemenes, svaigas zivis u.c.) un kurus pārdevējs ir ar mieru iztirgot par jebkuru cenu, dažreiz pat par pašizmaksu. Tas izskaidrojams ar to, ka viens pārdevējs var pārdot kādā laika periodā (stundā, dienā utt.) noteiktu preces daudzumu (q₁). To uzskata par anomālu piedāvājuma reakciju.

2.2.3. attēls. Nemainīgs piedāvājums

No piemēriem redzams, ka piedāvātās preces cenas maiņa neizraisa piedāvājuma līknes pārbīdi. Notiek kustība pa piedāvājuma līkni (2.2.4. attēls). Taču, ja mainītos kāds no ārpuscenas faktoriem, tad pie vienas un tās pašas cenas piedāvājums var pieaugt vai arī samazināties, jo notiek piedāvājuma līknes pārbīde. Tālāk tiek apskatīti šādi gadījumi.

2.2.4. attēls. Kustība pa piedāvājuma līkni

2.2.2. Tirgus piedāvājums

Ja summē visu kartupeļu audzētāju un piegādātāju piedāvājumus pa dažādiem cenas līmeņiem, tad iegūst kartupeļu tirgus piedāvājumu. 2.2.2. tabulā ir parādīti kartupeļu tirgus piedāvājuma apjomi dažādos kartupeļu cenu līmeņos.

2.2.5. attēls. Kartupeļu tirgus piedāvājums

Redzams, ka kartupeļu tirgus piedāvājuma līkne ir ar pozitīvu kāpumu (2.2.5. attēls) un lēzenāka nekā iepriekš apskatītā individuālā piedāvājuma līkne.

Grafiski tirgus piedāvājuma veidošanās vispārīgā veidā ir parādīta 2.2.6. attēlā. Pieņemsim, ka preces n tirgū ir trīs preces piegādātāji. Tirgus piedāvājums tiek iegūts, ja atbilstoši katram cenas līmenim tiek saskaitīti preces apjomi, kurus pie apskatāmās cenas ir ar mieru piegādāt katrs preces ražotājs.

Visus piedāvājumu ietekmējošos lielumus, izņemot piedāvātās preces cenu, sauc par ārpuscenas faktoriem. Tālāk tiek apskatīta to iedarbība uz tirgus piedāvājumu.

Preces pārdevēju skaits tirgū ir uzskatāms kā specifisks ārpuscenas faktors, kas ietekmē tikai tirgus piedāvājumu. Līdz ar to tirgus piedāvājuma funkcija ir

(2.2.4) ,

kur f – pārdevēju skaits preces n tirgū.

Ja pārdevēju skaits tirgū pieaug (samazinās), tad tirgus piedāvājuma līkne (2.2.7. attēls) pārvietojas pa labi (kreisi). Piemēram, ārzemju piedāvātāju pieplūdums iekšējā tirgū piedāvājuma līkni nobīdīs pa labi, bet importa ierobežojumi samazinās to pieplūdumu, un tirgus piedāvājuma līkne pārvietosies pa kreisi.

2.2.6. attēls. Ražotāja tirgus piedāvājuma veidošanās

2.2.7. attēls. Piedāvājuma līknes pārbīde

2.2.3. Pārējo ārpuscenas faktoru ietekme

Preces n piedāvājumu ietekmē arī citu preču cenas, piemēram, aizstājējpreču cenas (P₁, P₂, …, P_n-1). Ja tās pieaug, bet piedāvātās preces cena nemainās vai arī pieaug lēnāk kā aizstājprecei, kuru ražotājs arī izgatavo vai varētu izgatavot, to ražotāju interese par apskatāmo preci samazinās (2.2.7. attēls) un tās ražošana sašaurinās. Piedāvājuma līkne pārvietojas pa kreisi. Un otrādi, ja aizstājējpreču cenas pazeminās, ražotāju interese par piedāvājamo preci palielinās un uzņēmumā tiek veikti pasākumi, lai palielinātu šīs preces piedāvājumu.

Arī ražošanas faktoru cenām (e₁, e₂, …, e_k) ir liela nozīme preces piedāvājuma palielināšanā vai samazināšanā. To cenas ir tieši saistītas ar produkcijas ražošanas un pārdošanas izmaksām. Ražotājs tās pastāvīgi vērtē un salīdzina ar iegūtiem ieņēmumiem. Ja ieņēmumi ir lielāki par izmaksām, tad uzņēmums gūst peļņu un precei ir piedāvājums. Ja ražošanas faktori kļūst lētāki, palielinās peļņa un piedāvājums. Piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi. Ja paaugstinās darba alga vai izejvielu cena, pieaug arī izmaksas, samazinās peļņa un preces piedāvājums. Piedāvājuma līkne pārvietojas pa kreisi(2.2.7. attēls). Uzņēmums šajā gadījumā pārkārtos ražošanu tādas preces izlaidei, kuru var izgatavot, izmantojot lētākus ražošanas faktorus, vai arī kuras ražošanā dārgo ražošanas faktoru īpatsvars ir zemāks. Protams, ir jāņem vērā arī uzņēmuma riska pakāpe, tirgus stratēģija un citi uzņēmuma rīcības motīvi.

Liela nozīme ir ražošanas produktivitātei P_r, kura raksturo ražošanas faktoru ražīgumu produkcijas ražošanā. Produktivitāte ir cieši saistīta ar ražošanas tehnisko līmeni. Jo tas ir augstāks un ražošanas faktori ražošanā tiek lietoti efektīvāk, jo vairāk produkta tiek saražots un pazeminās izmaksas. Piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi (2.2.7. attēls).

Lauksaimniecības produktivitāte ir lielā mērā atkarīga no laika apstākļiem. Ja vasarā nav labvēlīgi laika apstākļi lauksaimniecības produkcijas ražošanai, produktivitāte samazinās un piedāvājuma līkne pārvietojas pa kreisi. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi.

Tātad piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi (kreisi), ja

• pazeminās (paaugstinās) citas preces cena;

• pazeminās (paaugstinās) ražošanas faktoru cenas;

• pieaug (samazinās) ražošanas produktivitāte;

• palielinās (samazinās) dotās preces piedāvātāju skaits tirgū.

Kopsavilkums

1. Pieprasījumam ir

• normāla reakcija, ja, pieaugot (pazeminoties) preces cenai P_n, dotās preces pieprasījums q_n samazinās (palielinās);

• anomāla reakcija, ja, pieaugot (pazeminoties) preces cenai P_n, dotās preces pieprasījums q_n palielinās (samazinās).

2. Preces pieprasījumu ietekmē arī citu preču cenas. To iedarbība ir atkarīga no tā, kā preces lietojums ietekmē otras preces lietojamību. Raksturojot preces pēc šī kritērija, izšķir trīs gadījumus:

• viena otru aizstājošas preces. Pieaugot (pazeminoties) vienas preces cenai, otras preces pieprasījums palielinās (samazinās);

• viena otru papildinošas (saistītās) preces. Pieaugot (pazeminoties) vienas preces cenai, otras preces pieprasījums samazinās (pieaug);

• preces pēc savas lietojamības nav saistītas. Līdz ar to vienas preces cenu maiņa neietekmē otras preces pieprasījumu.

3. Palielinoties mājsaimniecības ienākumiem, preces pieprasījumam ir vērojami šādi pārmaiņu varianti:

• normālai (augstvērtīgai) precei pieaug;

• mazvērtīgai precei samazinās;

• sasniedzot kādu zināmu patēriņa līmeni, paliek nemainīgs. Tas ir raksturīgs precēm, kuras ik dienu patērē nemainīgā daudzumā (gaļa, cigaretes u.c.). Tās sauc par piesātinājuma precēm.

4. Sociālās vides ietekmē var rasties trīs veida efekti ar dažādu iedarbības raksturu – līdzskrējēja, snoba un prestiža (Vēblena) efekti.

5. Piedāvājuma reakciju uzskata par normālu, ja, preces cenai P_n paaugstinoties (pazeminoties), piedāvājuma apjoms arī palielinās (samazinās).

6. Ārpuscenas faktoru maiņas rezultātā pieprasījuma (piedāvājuma) līkne pārvietojas uz labo vai kreiso pusi atkarībā no to darbības un pārmaiņu rakstura.

Viena mainīga ietekmējoša lieluma gadījumā notiek tā kustība pa piepra­sījuma (piedāvājuma) līkni. Tās pārvietošanās šajā gadījumā nenotiek.

Jēdzieni un termini

Pieprasījuma funkcija

Pieprasījuma reakcija:

• normāla

• anomāla

Pieprasījuma likums

Gifena paradokss (efekts)

Līdzskrējēja efekts

Snoba efekts

Prestiža (Vēblena) efekts

Tirgus pieprasījums

Pieprasījuma līknes pārvietošanās

Kustība pa pieprasījuma līkni

Piedāvājuma funkcija

Piedāvājuma likums

Piedāvājuma reakcija:

• normāla

• anomāla

Tirgus piedāvājums

Piedāvājuma līknes pārvietošanās

Kustība pa piedāvājuma līkni

Jautājumi

1. Kas ir individuālais un tirgus pieprasījums?

2. Kad ietekmējošā lieluma ietekmē notiek kustība pa pieprasījuma līkni un kad notiek pieprasījuma līknes pārbīde?

3. Kad pieprasījumam ir normāla un kad anomāla reakcija?

4. Kāpēc normāla pieprasījuma gadījumā, pieaugot preces cenai, pieprasījums samazinās?

5. Kā citu preču cenas ietekmē dotās preces pieprasījumu?

6. Kā ienākumi ietekmē preces pieprasījumu?

7. Kas ir līdzskrējēja, snoba un prestiža efekti, kāda ir to atšķirība?

8. Kā tirgus pieprasījumu ietekmē pircēju skaits un ienākumu sadale starp pircējiem?

9. Kā apskatāmās preces cena ietekmē tās piedāvājumu?

10. Kādi ir preces piedāvājumu ietekmējošie ārpuscenas faktori un kāds ir to iedarbības raksturs?

11. Kas ir individuālais un tirgus piedāvājums?