MEDIJU PEDAGOĢIJA
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Alhimionoks R., Būvmeistere L., Falka S., Meikališa Ā., Melnbārde V., Siņicins M. Civilzinības.- R: RaKa , 1999., 60.- 64. lpp.
2. Āboltiņa Z. Vardarbība televīzijā.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2005., Nr.4., 26.- 28.lpp.
3. Āboltiņa Z. Vai es esmu reklāma? //Psiholoģija mums. 2005. Nr.5., 49.-53. lpp.
4. Baacke D. Zielgruppe Kind. – Opladen: (Leske + Budrich), 1999.
5. Barsch A., Erlinger H. D. Medienpädagogik. – Stuttgart: Klett- Kotta, 2002.
6. Baudrillard J. The Ecstasy of Communication. – New York: Semiotext,1988.
7. Bitīte I. Dators ne tikai ienaidnieks! //Sievietes pasaule. 2004. Nr.1., 24.-25. lpp.
8. Broka K. Internetatkarība. Tās būtība, galvenie cēloņi un sekas.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2006.Nr.11-12., 42.-50. lpp.
9. Burdjē P. Praktiskā jēga. – Rīga: Omnia mea, 2004.
10. Catlaks G., Ikstens J. Politika un tiesības.- R., Zvaigzne ABC, 2003., 135- 143. lpp.
11. Catlaks G. Civilzinības.- R., Zvaigzne ABC, 2006., 210.-219.lpp.
12. Charlton M., Neumann-Braun K. Medienkindheit Medienjugend.- München, 1992.
13. Daft, R.. Organization theory and design (3rd ed.) St.Paul, MN: West Publishing, 1989.
14. Falka.S., Kuprišs E., Siņicens M., Sīka Ē. Politika un tiesības.1. daļa.-R., RaKa., 2003., 143-148.lpp.
15. Ferchhoff W. Jugendkulturen. // Soziologische Basics. Eine Einfürung für Pädagogen und Pädagoginnen. – Wiesbaden: Verlag für Sozialwissenschaften, 2006., S. 91. – 96.
16. Jēkabsone J. Vai darbs ar datoru kaitē veselībai? // Praktiskais latvietis. 2002. Nr.3., 16-17.lpp
17. Gulāne V. Vardarbība ekrānos un agresija.-R., RaKa , 2002., 178. lpp.
18. Kupfere S. Bērns un TV.// Mājas un Dārzs. 2006. Nr.2., 74-75.lpp.
19. Krasnā. L. Kas ir online psihoterapija? //Psiholoģijas pasaule. 2006.Nr.2., 8.-11. lpp.
20. Krasnā. L. Manipulācija ar personību masu medijos. // Psiholoģijas pasaule. 2005.Nr.3., 38.-43.lpp.
21. Lasmane R. Globālajā tīmeklī notvertie. Mūsdienu fenomens - Atkarība no interneta. // Psiholoģijas pasaule. 2003.Nr.5., 44.-48.lpp.
22. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija; © Tilde, 2009.
23. Lāce. D. Datora lietotāja spožums un posts. // Sievietes pasaule. 2004. Nr.1., 24.-25. lpp.
24. Lifton R. J. The Proteant Self: Human Resilience in an Age of Fragmentation. – New York: Basic Books,1993.
25. Nikiforovs. O. Datorspēļu mānīgais vilinājums.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2007., Nr.3., 1012.lpp.
26. Ort C. M. Kulturbegriffe und Kulturtheorien. // Konzepte der Kulturwissenschaften. – Stuttgart, Weimar: J. Metzler, 2003., S. 19. – 38.
27. Plaude I. Sociālā pedagoģija. - Rīga: Raka, 2003.
28. Politikas gadagrāmata. Latvija 2005. – Rīga: Zinātne,2006.
29. Posner R. Kultursemiotik. // Konzepte der Kulturwissenschaften. – Stuttgart, Weimar: J. Metzler, 2003., S. 39.- 72.
30. Postmann N. Das Verschwinden der Kindheit. - Frankfurt: Fischer, 1983.
31. Ramma Z. Pie TV un datora –kā pielipis. // Mans mazais skolā. 2004., rudens/ ziema.,42.-44.lpp.
32. Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. – Rīga: Jumava, 2004.
33. Rubene Z., Krūmiņa A., Vanaga I. 2008. Ievads mediju pedagoģijā, RaKa;
34. Rubene Z. Problems of Pedagogy in the Situation of Postmodernism.// Changing Education in a Changing Society.
35. Schorb B. Zur Theorie medialer Sozialisation. // Grundbegriffe Medienpädagogik. München: Kopaed, 2005, S. 381.-389.
36. Sinhart-Pallin D. Medienpädagogik.// Handbuch Kritische Pädagogik. – Weinheim, Basel: Beltz Verlag, 2001, S. 383.-396.
37. Sils J. Masu apziņas manipulācija. Klubs 415, 2006.
38. Sūna L. Popkultūras kapitāls kā mūsdienu jaunieša identitātes neatņemama sastāvdaļa. //Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.,93.-102.lpp.
39. Tunne I.,Šteinberga A. Jauniešu pašizjūta un vērtības. R: RaKa, 1999.
40. Tūna A., Sarma V., Rudiņa V., Catlaks G., Apols G. Civilzinības- R.: Rasa ABC., 2000., 79.-88.lpp.
41. Vecgrāve L. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā.// Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.,125.-135.lpp.
42. Veinberga S. Masmediji. R.:Zvaigzne ABC, 2005.
43. Viduleja A. Internets bez riska.// Izglītība un kultūra. 2007. Nr.3., 12-13.lpp.
44. Vilks A. Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālajām novirzēm).-R.: Tiesu nama aģentūra, 2000., 308.-322.lpp.
45. Zālīte R. Vai reklāma ir agresīva?.// Sievietes pasaule. 2005. Nr.7., 45.-49. lpp.
46. Zimmer G. Berufliche Bildung und Medien.//Grundbegriffe Medienpädagogik.- München: Kopaed, 2005, S. 30-37.
47. Zonne I. Datoratkarības gūstā. // Sievietes pasaule. 2004. Nr.12., 12.-14. lpp.
48. Žogls A. Internets- pagātne, mūsdienas un nākotne.// Terra. 2005.Nr.5., 18-19.lpp.
49. Барт Р. От произведения к тексту. // Семиотика. Поэтика. - Москва: Прогресс, 1994, с. 413-423.
50. Куриллова Н. Медиа- культура. От модерна к постмодерну. – Москва: Академический Проект, 2005.
Маклюэн М. Понимание медиа: внешния расширения человека. - Москва: Жуковский: Канон – пресс –Ц, 2003.