MEDIJU PEDAGOĢIJA

(pēc Kimberlija Janga, Mollijas Paistneres, Džeimsa O’Mara

un Dženifera Bjūkenena)

 

Datoratkarības simptomi:

· cilvēks izmanto datoru saistītās aktivitātes, lai izjustu prieku, gandarījumu vai atvieglojumu;

· nemiers, aizkaitināmība, miega traucējumi, palielināta trauksmainība, nomāktība vai naidīgums;

· cilvēka prātu nemitīgi nodarbina dators;

· cilvēks izjūt nepieciešamību ieguldīt aizvien vairāk laika vai naudas ar datoru saistītajās aktivitātēs;

· cilvēkam parādās nevērība pret sociālajiem, ģimenes, izglītības vai darba pienākumiem;

· melo ģimenes locekļiem, darbabiedriem, studiju biedriem, terapeitam un citiem par to, cik ilgu laiku pavadījis pie datora

· atkarīgais cilvēks riskē zaudēt nozīmīgas personiskās attiecības;

· atkārtoti neveiksmīgi mēģina kontrolēt ar datoru saistītās aktivitātes;

· cilvēkam parādās dažādi fiziski traucējumi.

( pēc Maresas Orzakas)

Atkarība no “kiber-attiecībām” (tīkla attiecībām), personas atkarība no sociālās Interneta lietošanas: no čatiem, no grupu spēlēm, no telekonferencēm, kuras rezultātā rodas reālās ģimenes un draudzīgu attiecību aizvietošana ar virtuālajām attiecībām.

Atkarības raksturojošo terminu vārdnīcā ienācis jauns jēdziens — zapings.

Gandrīz droši var apgalvot, ka sirgstošie ar zapingu vieglākā vai smagākā formā ir gandrīz katrā ģimenē, jo šī atkarība ir nemitīga vēlme pārslēgt televīzijas kanālus, spaidot TV pulti.

Ārzemju psihoterapeiti uzskata, ka nepārtraukta pults slēgšana ir atkarība, kas norāda uz depresiju un trauksmi.

Mērķis tādai darbībai ir panākt, lai acu priekšā visu laiku kaut kas kustētos, zibētu, lēkātu, skanētu... un lai nebūtu jāpaliek vienatnē pašam ar sevi. Faktiski tā ir bēgšana no sevis un realitātes.

Atkarīgai personai piemīt bailes no vientulības
un vēlme izvairīties no vientulības, bieži eksistē sociāla dezadaptācija, kuru raksturo:

· šaurs saskarsmes loks, (attiecības ar dažādiem cilvēkiem, bet nenozīmīgas, virspusīgas);

· nespēja izteikties, dalīties savos pārdzīvojumos;

· tuvu attiecību trūkums;

· impulsivitāte;

· sava laika plānošanas nespēja, nespēja sasniegt savus mērķus un darbības plānošanas nespēja (patstāvīga darba zaudējuma sekas);

· bieži šīs personas ir depresijā (tādējādi, Interneta saskarsmes ietvaros personas, kuras tiecas uz atkarību, spēj kompensēt savas vajadzības pēc attiecībām un savas vajadzības pēc drošības sajūtas).

Ārsts Džeralds Bloks (Jerald Block) uzskata, ka pārmērīga tiešsaistes spēļu spēlēšana, pornogrāfijas meklēšana tīmeklī, kā arī nemitīga e-pasta un citu ziņu sūtīšana būtu liekama vienā katlā ar jebkuru garīgo saslimšanu,” teikts publikācijā, kas ievietota ASV lielākajā psihiatrijas žurnālā „American Journal of Psychiatry”.

 

foto: fotoboy.lv

Kādas sekas var būt, ja bērns ir saskāries ar agresiju interneta vidē?

· ja bērns ierauga nežēlīgu, brutālu vardarbību, kuru viņš nav apzināti meklējis: neirotiski nakts murgi, neirotiskas, uzmācīgas, situācijai neatbilstošas bailes ikdienā;

· ja bērns mērķtiecīgi uzturas agresīvās interneta lapās: var sākt zust robeža starp patieso un virtuālo realitāti, reālā dzīve kļūst nenozīmīga;

· vājinās izpratne par fiziskās agresijas vai psiholoģiskās vardarbības reālajām sekām, jo virtuālajā vidē nereti sekas ir neadekvātas realitātei;

ja pats ir kļuvis par psiholoģiskās vardarbības upuri: mokoša bezpalīdzības, pazemojuma izjūta.