MEDIJU PEDAGOĢIJA

Liels daudzums bērnu un pusaudžu ilgstošu laiku pavada pie datora izklaides nolūkos. 8 – 14 gados īpaši zēniem dažādas interaktīvas spēles ir aizraujošs laika pavadīšanas veids. Pusaudžu vecumā būtiski pieaug „pastaigu pa Internetu” popularitāte, kā arī saskarsme ar elektroniskā palīdzību un „čatošana” (Roberts et. al., 1999).

Lielākais vairums datorspēļu ir orientētas uz darbības ātruma akcentēšanu, to saturs saistāms ar vardarbību, bet uzvarēt šādās spēlēs ir iespējams, tikai sekojot un šaujot uz ienaidnieku. Bez tam, bērni aizraujas ar stratēģiskām un dažādām piedzīvojumu, sporta spēlēm, kas paredz vinnēšanu, iekarošanu, bet tai pašā laikā arī agresiju. Bērniem patīk arī spēles – simulācijas, kuras paredz virtuālo dzīvnieku kopšanu, virtuālās realitātes apmeklējumus, kurās vajag rūpēties par jauniem virtuālajiem augiem un citām dzīvām būtnēm. Tādā veidā, spēles simulācijas no vienas puses, veicina bērnu un pusaudžu izglītošanos, taču pārlieku aizraušanās ar tām, tūlīt pat var palīdzēt izgaisināt robežas starp virtuālo un reālo realitāti. Protams, datorspēles uz ātrumu attīsta uzmanību, telpisko uztveri un reakcijas ātrumu. Taču daudzas spēles, kurās ir vērojama vardarbība, vai arī sporta spēles, kurās dominē vīrieši (futbols, beisbols u.c.), visbiežāk piesaista zēnus, bet meitenes ar tām neaizraujas. Aizvien lielāks skaits veikto pētījumu liecina par to, ka spēles, kuras satur vardarbības elementus, pēc savas būtības uz cilvēku atstāj tādu pat negatīvu ietekmi, kā līdzīga satura TV pārraides, t.i. tās attīsta agresivitāti, naidīgumu un samazina prosociālo uzvedību (Anderson & Bushman, 2001).

Jaunā dzīves vide vienkāršo mūsu dzīvi un darbu, minimalizē telpas un laika problēmas, mēs kļūstam arī atkarīgāki no šīs apkārtējās vides.

Faktiski jau šodien jaunā paaudze ir spējīga dzīvot tikai modernu tehnoloģiju apstākļos, vājinās prasme komunicēties tieši un cilvēciski. Datori ir kļuvuši par nozīmīgiem cilvēka palīgiem.

Dators ienāk mājās, jo:

• nevar izbēgt no jaunajām tehnoloģijām,
• lai bērni būtu nodarbināti,
• lai vecāki varētu apliecināt savu labklājību.

Jaunas tehnoloģijas nav nedz labas, nedz sliktas – pozitīvās un negatīvās izpausmes nosaka to lietojums sabiedrībā

Datora un interneta nepārzināšana palielina sociālo atstumtību:

• cilvēks nespēj savlaicīgi uzzināt sev vajadzīgo informāciju,
• nav iespēju savlaicīgi un efektīvi paust savu viedokli,
• cilvēks bieži vien tāpēc ir zaudētājs darba tirgū.

Riska grupā ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, gados veci cilvēki, cilvēki ar zemu izglītības līmeni un nomaļos reģionos dzīvojošie.

ASV mediju pētniece Dr. phil. Džeina Brauna uzsver, ka saistībā ar medijiem novērojami ļoti daudzi nevēlami efekti visdažādākajos pusaudžu dzīves jautājumos:

• palielinās agresija,
• pastiprinās nepamatotas bailes,
• raksturīga neiejūtība,
• ir tipiski ēšanas traucējumi,
• aizkavējas profesijas izvēle un socializācija,
• palielinās alkohola un tabakas lietošana,
• tiek traucēta seksuālā uzvedība un pieņēmumi,
• vispārēja uzvedības un apģērba kultūras līmeņa krišanās,
• nevērība pret mācībām,
• lasītprasmes kritums,
• var būt raksturīga neiecietība un antisociāla uzvedība.

Ko un kāpēc bērns vai pusaudzis meklē interneta lapās?

• lai apmierinātu dabisko interesi, ziņkārību;
• seksuālā satura materiālu aplūkošana sniedz baudas izjūtu;
• pozitīvu emociju trūkums un negatīva emocionālā spriedze ikdienā liek meklēt iespēju aizmirsties;
• savu mazvērtības kompleksu mazināšana, jo virtuālajā vidē var identificēties ar seksuāli ļoti spējīgu varoni;
• iespējamība tikt maldinātam pēc lapas nosaukuma.

foto: fotoboy.lv

Dators ir neaizstājams informācijas avots, tā lietošana paver plašas iespējas, to var izmantot izklaidei, dators ir kā draugs, izziņas avots, datora lietošana kļuvusi par kultūras sastāvdaļu, komunikācijas līdzekli, taču no tā var kļūt arī atkarīgs.

Pusaudžiem veidojas vieglprātīga attieksme pret atkarību, ko var izraisīt pārmērīga aizraušanās ar datoru.

Internetatkarības problēmai veltīti daudzi pasaules datortīkla pētīšanas materiāli, kā arī masu mediju informatīvie materiāli.

Ārzemēs psiholoģijas ietvaros šis fenomens apskatīts un pētīts kopš 1994 gada. Vārds “atkarība” (addiction) ņemts no psihiatru vārdnīcas, lai atvieglotu Internetatkarības problēmas identifikāciju (noteikšanu) pēc analoģijas ar atbilstošām sociālām un psiholoģiskām problēmām (alkohola un narkotiskā atkarība). Internet-atkarības jēdziens (Internet Addiction Disorder) IAD pirmo reizi tika ieviests 1990.gadā, lai aprakstītu nepārvaramu patoloģisku tieksmi pēc Interneta lietošanas.

Pati atkarība – ir tieksme pastāvīgi pārdzīvot specifisku stāvokli, par ko klients piekrīt gan tērēt naudu, gan iegūt negatīvu seku iespēju.

Pēc Kimberlija Janga datiem:

25% internetatkarīgas personas kļuva pusgada laikā pēc darba sākuma internetā,

58% - otrajā pusgadā,

17% - drīz pēc darba gada.