MEDIJU PEDAGOĢIJA

Datori ļoti labvēlīgi var ietekmēt gan bērnu kognitīvās un sociālās sfēras attīstību. Jau 3-gadīgie bērni mīl darboties ar datoru un ir spējīgi izpildīt vienkāršas komandas uz standarta klaviatūras. Arī jaunākajās klasēs bērni labprāt pulcējas apkārt datoram: viņi labprātāk sadarbojas, ja uzdevums ir izpildāms ar datoru, nevis uz papīra (Clements, Nastasi & Swaminathan, 1993). Tiklīdz bērni iemācās lasīt un rakstīt, viņi iegūst iespēju datoru izmantot tekstu drukāšanai. Tas ļauj viņiem rakstīt, izvairoties no grūtībām rakstot ar roku. Bez tam, viņi viegli var koriģēt gan rakstītā saturu, gan stilu, gan viegli izlabot pieļautās kļūdas. Rezultātā, viņi mazāk uztraucas par pieļautām kļūdām, bet viņu rakstītais radošums ir aizvien kvalitatīvāks un aizraujošāks (Clements, 1995).

Ja pieaugušie aktīvi atbalsta bērnu centienus, tad datoru programmas var veicināt bērnu loģisko domāšanu, spējas risināt sarežģītas problēmsituācijas un ietekmē kreativitātes attīstību (Clements, 1995). Bez tam, tā kā bērniem vajag pašiem meklēt kļūdas savas izpildītajās programmās (pretējā gadījumā viņi vienkārši nevarēs strādāt), programmēšana mudina viņus domāt par savas domāšanas procesu, kas neizbēgami stimulē metakognitīvo zināšanu attīstību un attīsta pašregulāciju. Bērni programmēšanas laikā īpaši orientēti uz sadarbību, uz nepadošanos grūtību priekšā, uz uzstājību un pozitīvo sociālo nostādņu demonstrēšanu, kas attiecināmas uz mācīšanos, kā arī grūtību pārvarēšanu. Kopumā tas saskan ar Ļ. Vigotska teoriju, ka sociāla sadarbība, kas orientēta uz  sarežģītu uzdevumu veikšanu, stimulē kognitīvo procesu attīstību.

foto: fotoboy.lv

Pusaudži bieži vien atzīmē, ka viņi datorus izmanto mājas darbu izpildīšanai: pārsvarā tekstu rakstīšanai un materiālu meklēšanai dažādos veb-saitos. Pētījumos atklāts, ka vidusskolas skolēni, kuri aktīvi izmantojuši datoru, saņēma vidēji augstākas atzīmes matemātikā un dzimtajā valodā, tāpat arī veiksmīgāk tika galā ar pārbaudes testiem dabzinātnēs (Rocheleau, 1995). Taču, diemžēl, ne visi datora izmantošanas veidi ir saistīti ar sasniegumiem skolā. Piemēram, akadēmiski „nesekmīgie” pavada daudz vairāk laika pie datora spēlējot dažādas datorspēles, nekā viņu „sekmīgie” vienaudži (Madden, Bruekman & Little-john, 1997).