MEDIJU PEDAGOĢIJA

Mediju progress mūsdienās pieder pie tiem sabiedriskajiem procesiem, kas norisinās ārkārtīgi straujā tempā un spēcīgi ietekmē sabiedrību. Tieši tehniskie mediji šodien nosaka komunikāciju un informācijas attīstību. Jau sākot ar grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrošanu līdz fotogrāfijas, radio, televīzijas, datora un interneta  radīšanai, cilvēcei ir kļuvis skaidrs – mediji pārveido pasauli un līdz ar to arī bērnu un jauniešu izaugsmes nosacījumus.

Mediju pedagoģija kā pedagoģijas zinātnes apakšnozare 20. gadsimta 70. gados pasaulē likumsakarīgi attīstās līdz ar informācijas sabiedrības veidošanos. Vai tehniskais progress uzlabos vai sabojās cilvēka dabu, ir neatbildēts jautājums, bet ir acīm redzams, ka pedagoģiskajā procesā skolā un ģimenē mūsdienās nav iespējams ignorēt tā radītās pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ne tikai atvieglo cilvēka sadzīvi, bet arī maina viņa ikdienas paradumus, attiecības ar citiem, kā arī pasaules uzskata un personības identitātes veidošanās nosacījumus.

Pedagogi visā pasaulē piedāvā akceptēt un analizēt informācijas sabiedrības piedāvātos izaicinājumus un meklēt konstruktīvus risinājumus, lai arī tie nozīmētu gadsimtiem nostiprinājušos principu pārskatīšanu. Tikai šāda pozīcija ļaus attīstīties pedagoģijas zinātnei, kura tāpat kā citas, piemēram, bioloģija un medicīna, mūsdienās ir pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām.

Mediju pedagoģijas pārstāvji aicina skolotājus neuzskatīt medijus tikai par apdraudējumu, bet gan ar pedagoģiskiem līdzekļiem padarīt tos sociālkulturāli, ekonomiski un politiski derīgus un saturīgus. 

Šis mācību materiāls ir domāts profesionālo skolu pedagogu talākizglītībai, respektīvi, ir izmantojams pedagoģiskās prakses pilnveidei. Mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošana izglītības procesā palīdz mazināt plaisu starp izglītības teoriju un jauniešu ikdienas pieredzi, kas mūsdienās veidojas lielākoties ar mediju starpniecību.

Mācību materiālu veido trīs daļas:

1)      Pusaudzis un jaunietis mediju kultūrā.

Šajā daļā tiek raksturota mediju kultūra un jaunieša pozīcija tajā, pamatojoties uz aktuālajām filosofijas, komunikācijas zinātņu, pedagoģijas un psiholoģijas atziņām. Lai izmantotu mediju pedagoģisko potenciālu izglītības praksē, nepieciešams izprast un novērtēt to specifisko situāciju, kas izveidojusies mūsdienu informācijas sabiedrībā un apzināties, kā šī situācija atšķiras no tradicionālās pasaules ainas un klasiskā pedagoģiskā procesa.

2)      Mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošana pedagoģiskajā procesā: teorētiskās koncepcijas un to īstenošana praksē.

Mūsdienās pētnieki runā par vairākām pieejām mediju pedagoģiskā potenciāla izmantošanai, t.i., aizsargājošā, optimistiskā, kritiskā, liberālā pieeja. Trešajā mācību materiāla daļā ir izklāstīts, kādas iespējas skolotājiem piedāvā šo dažādo mediju pedagoģijas pieeju izmantošana pedagoģiskajā praksē.

3)      Mediji kā socializācijas instrumenti.

Mūsdienās mediji - prese, televīzija, radio, video, datori - kļuvuši par cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļu. Ir svarīgi izprast medijus kā sociālu fenomenu, kā komunikācijas instrumentu, lai veidotu mūsdienīgu sadarbību ar skolēniem. Mediju būtībai un to izmantošanai izglītības procesā ir veltīta šī mācību materiāla daļa.