Skolotāja pašcieņa un stresa vadīšana

Katrs cilvēks kaut ko dara lai tiktu galā ar stresu. Pārvarēšana apvieno kognitīvās, emocionālās un uzvedības stratēģijas, kuras tiek izmantotas, lai tiktu galā ar dzīves uzdevumiem (Frydenberg, 2004). Pastāv plašs stresa pārvarēšanas stratēģiju diapazons, to sistematizācija un apraksti ir sniegti virknē darbu, bet līdz pat šim brīdim nepastāv vienota klasifikācija.

Tā Vēbers uzskata, ka galvenais psiholoģiskās pārvarēšanas stratēģiju repertuārs ietver šādas formas:

1. Reāla (kognitīva vai uzvedības) problēmas risināšana;

2. Sociālā atbalsta meklējumi;

3. Situācijas interpretēšana savā labā;

4. Aizsardzība un problēmas noliegšana;

5. Izvairīšanās un sargāšanās;

6. Līdzjūtība pašam pret sevi;

7. Pašnovērtējuma pazemināšanās;

8. Emocionālā ekspresija (Бодров, 2006).

Psiholoģiskajā literatūrā pārvarēšanas stratēģijas sauc par koping-stratēģijam. Koping-stratēģijas var būt efektīvas un neefektīvas. Efektīvās stratēģijas dod iespēju tikt galā ar problēmu ar citu palīdzību vai bez tās. Neefektīvās stratēģijas tiek sauktas par bēgšanas stratēģijām (izvairīšanās) - tādā veidā nespēju tikt galā ar situāciju, kura rada stresu.

Aktīva stratēģija reāli vērsta uz situācijas mainīšanu, saglabājot optimismu, sociālo saikni ar citiem. Pasīvo stratēģiju lietošana vērsta nevis uz problēmas atrisināšanu, bet gan uz emocionālās spriedzes samazināšanu.

P.Vongs un viņa līdzgaitnieki izstrādāja stresa pārvarēšanas proaktīvo koncepciju, kas ietver preventīvās, pašpārveidojošās, eksistenciālās un garīgās stratēģijas – cilvēka adaptīvās reakcijas, kas ir atkarīgas no viņa simbolizēšanas, prognozēšanas, pašrefleksijas spējām, garīgās pašizpausmes, pašattīstības un pašpilnveidošanās.

Šodien ir ļoti daudz rekomendaciju cīņā ar stresu. Viena no galvenām koncepcijām, uz kuru balstās mūsdienu rekomendācijas cīņā ar pārmērīgu stresu, apgalvo, ka ir jāpārtrauc notikumu ķēdi, kas noved pie patoloģijas. Tiek uzsvērta to personības īpatnību trenēšana un nostiprināšana, kas sekmē cilvēka noturību pret psiholoģiskajiem un sociālajiem stresoriem.

Izšķir divus stresa situāciju seku pārvarēšanas veidus:

· Īslaicīgie efekti (tos mēra ar psihofizioloģiskajiem un afektīvajiem rādītājiem);

· Ilglaicīgie efekti (tiem ir ietekme uz psiholoģisko labklājību – psychological well-being).

Kopinga efektivitāti pētnieki saista ar pozitīvo seku ilglaicīgumu.

Pārvarēšanas veiksmīgums ir atkarīgs no minēto uzdevumu realizācijas sekmīguma. Pārvarēšanas uzvedība tiek vērtēta kā veiksmīga, ja tā:

· novērš spriedzes fizioloģiskās izpausmes un mazina stresa psiholoģiskās izpausmes;

· dod personībai iespēju atjaunot pirmsstresa aktivitāti;

· pasargā indivīdu no psiholoģiska izsīkuma, citiem vārdiem sakot, novērš distresu (Бодров, 2006).

Veidojot stresa pārvaldīšanas programmu, nepieciešams izprast stresa īsto dabu, apzināt neefektīvus stresa pārvaldīšanas paņēmienus un iekļaut visus minētos efektivitātes radītājus.

Tātad, ar ko sākas stresa pārvaldīšana?

Kā zināms, atzīt problēmu ir sākums problēmas risināšanā.

Simptomu diagnosticēšana un to saistības noteikšana ar sakrātām emocijām, iepazīšanās ar stresa veidiem ikdienas dzīvē, ir palīglīdzekļi, lai apzinātos problēmas nerisināšanas vai neefektīvas risināšanas sekas un sagatavo cilvēku spert pirmo soli stresa pārvaldīšanā.

Tātad, piedāvājam iepazīties ar 3 soļu programmu stresa pārvaldīšanā, kurā parādīti galvenie stresa vadīšanu aspekti.

Trīs soļu stresa vadīšanas programma

1. Problēmas apzināšanās

Problēmu apzināšanās ir pirmais solis stresa pārvaldīšanā. Tas nozīmē pieņemt, ka stress ir dzīves realitāte.

2. Motivācijas veidošana

Otrais solis ticēt, ka ir mehānismi stresa pārvaldīšanā un jūs esat spējīgi iemācīties rīkoties labāk, nekā līdz šim. Pārliecība, ka cilvēks ir spējīgs mainīt to, ko var mainīt un netērēt enerģiju tam, ko nevar mainīt. Sākt darīt to, ko jūs varat darīt un iedvesmot sevi, ka jūsu dzīve mainīsies pēc jūsu izmainīšanās.

3. Stresa pārvaldīšanas programmas realizēšana

Trešais solis:

· apgūt stresa pārvaldīšanu – tas ir vadīt to, nevis novērst.

A. Nepieciešams noteikt stresa avotus un stresa veidu.

B. Saprast savu reakciju uz stresu, lai labāk pārvaldītu to.

C. Izvelēties optimālu risināšanas stratēģiju.

· veikt preventīvu darbību: paņēmieni un stratēģijas stresa profilaksei

Preventīvā pārvarēšana ietver četras paņēmienu grupas:

1. Izvairīšanās no stresoriem, regulējot dzīves un darbības apstākļus;

2. Cilvēkam izvirzīto situācijas prasību līmeņa regulēšana;

3. Stresu izraisošās uzvedības stratēģiju maiņa;

4. Personīgo stresa pārvarēšanas resursu attīstīšana.

(Matheny, Aycock, Hugh, Cutlette, Silva-Can-nella,1986).

Preventīvā stratēģija, kas ietver 3 faktorus, veido stresa noturīgo dzīvesveidu. Tieši dzīves veids var ne tikai samazināt stresu, bet arī izveidot imunitāti pret stresu.

Ir jāatceras, ka stress ir kompleksā parādība un piekopjot 3 stratēģiju izmantošanu - veselīgs uzturs, veselīga domāšana un veselīgas attiecības - var garantēt veiksmi. Ja kāds elements ir izņemts no sistēmas, tas nekad nedos īsto stresa pārvaldīšanas apguves rezultātu – kļūt laimīgam un produktīvam, neskatoties uz stresainiem dzīves apstākļiem.

Preventīvās dzīves stratēģijas:

Fiziskā stratēģija (fiziskais spēks)

Veselīgs uzturs, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem, tīrs ūdens, svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes, pietiekoši daudz miega, atpūta brīvdienās, rūpes par veselību.

Psiholoģiskā stratēģija (psiholoģiskais spēks)

Mainīt domāšanu un uzvedību uz pozitīvo, izvirzīt reālās prasības pret sevi, attīstīt humora izjūtu, mācīties būt pārliecinošākam, pieņemt palīdzību no citiem, būt pateicīgam, praktizēt labāku problēmu risināšanas veidu un labu klausīšanos, uzturēt draugu attiecības.

· laika pārvaldīšana;

· emociju pārvaldīšana - nekaitināt sevi ar indēm: dusmām, protestiem.

Garīgā stratēģija (garīgais spēks)

Meklēt garīgo atbalstu, jo Dievs ir visa spēka, gudrības un mīlestības avots.

Vitāls aspekts veiksmīgai stresa kontrolei, sagatavo visiem dzīves izaicinājumiem.

Garīgais atbalsts samazina ne tikai sirds slimības, vēža, bet arī nāves risku. Tiem, kas regulāri apmeklē baznīcu vai sinagogu neatkarīgi no pārliecības dziļuma nāves risks 2-3 reizes zemāks salīdzinājumā ar tiem, kas neapmeklē vispār vai apmeklē reti (Элиот, 1996). Tīra sirdsapziņa ir vislabākais nomierinošais līdzeklis pasaulē. (Prof. Dr. med. Jochen Hawlitschek, Šveice).

Ievērojot šīs programmas ieteikumus, tiek uzlabota dzīves kvalitāte, stiprināta imūnsistēma, celta pašapziņa, mierīgāk tiek uztverta spriedze ģimenē un darba vietā, stresori izskatās mazāki, miegs ir dziļāks, uzticība Dievam dot iespēju skatīties dzīvei acīs ar pozitīvu un uzvarošu attieksmi, tādējādi cilvēks ir sagatavots ikdienas izaicinājumiem.

Jautājumi un uzdevumi vielas izpratnes veicināšanai

1. Iepazīties ar lapu STRESA PĀRVARĒŠANA. Kāpēc nevar no pirmā punkta pāriet uz trešo?

1. Lapā KĀ MĒS VARAM TIKT GALĀ AR STRESU atzīmējiet, kāds no stresa pārvarēšanas ceļiem jums ir raksturīgs?

Kādus stresa pārvarēšanas veidus jūs varēsit apgūt vai lietot biežāk?

Kādu stratēģiju labāk lietot, lai efektīvāk noņemt spriedzi?

1. Apskatiet lapas UZTRAUKUMA ANALĪZE un RŪPJU VEIDI

Kā tās palīdz kontrolēt uztraukumu?

Mēģiniet lietot to savā dzīvē, kad radīsies stresa situācija. Aprakstiet, kas izdevās un kas nē.

2. Iepazīstieties ar lapu STRESA PĀRVARĒŠANAS PROGRAMMA un sastādiet savu ilgtermiņa programmu.

Kādas prasmes Jums ir jātrenē stresa pārvarēšanai? (Izmantojiet piramīdu no lapas IZIEŠANA NO IZDEGŠANAS un lapu KAS NOVED PIE LĪDZSVARA ZAUDEŠANAS).

stresa Pārvarēšana

1. Atzīt stresu

Ķermenis ir dvēseles barometrs

2. Noņemt fizisko spriedzi

Stress sakrājas muskuļos, tāpēc ir jāvingro vai veikt fizisku darbu.

3. Izanalizēt situāciju

· Izprast un saprast to, ko piedzīvojat

Runāt ar sevi. „Izkratīt sirdi” draugam, pārrunāt

· Izprast patiesos iemeslus

. Izanalizēt situāciju (stresa avotus), lai uzzināt, kāpēc ieslēdzas poga ” Panika”

· Izmantot pieredzi (savu iepriekšējo pieredzi vai citu cilvēku pieredzi)

Atcerēties līdzīgas situācijas un izeju no tam. Palūgt padomu

4. Rīkoties

Ko nepieciešams darīt; atcelt signālu, rīkoties - sastādīt plānu

5. Atjaunoties pēc spriedzes (atpūsties)

 

Pasīvais ceļš	Aktīvais ceļš
Fiziskais relaksācija pārtraukumi, atvaļinājums mūzika elpošanas vingrinājumi miegs pavadīt laiku dabā darīt kaut priekš sev	Fiziskais vingrinājumi pastaigas aerobika spēlēt, dējot sekss diēta darīt kaut ko priekš citiem
Psiholoģiskais aiziešana no problēmas meditācija „lai iet ka iet” sapņi gaidīšana	Psiholoģiskais risināt problēmas atzīt savu nepilnīgumu noteikt savu izvēli, perspektīvas konsultēšana laika sadale, plāns un kontrole personiska izaugsme Garīgais piedošana lūgšana

Stratēģijas izvēle: Kas ir produktīvi tieši šajā situācijā?

uztraukuma analize

Uztraukums neko nedod, tikai atņem (iztērē) enerģiju.

Godīgi ielūkojies sevī un objektīvi palūkoties uz dzīvi “Izproti to un tas tevi pacels”.

Jautājumi:

· Kāpēc esmu tik uztraukts?

· Kāpēc pazaudēju miegu?

· Kādas domas nomāc?

· Kas ir tik “briesmīgs”?

· par ko ir manas rūpes( Raizes)?

Bankrots?

Slimība?

Radinieka glābšana?

Akreditācija?

???

Mēs uztraucamies par to, par ko nevajadzētu

un

neuztraucamies, par ko vajadzētu.

rūpJU veidi

RŪPES par DvĒSeli

Bieži cilvēki nerūpējas vai par maz rūpējas par savu dvēseli (sirdi) un dvēseles vajadzībām – vajadzība pēc mīlestības, cerības un ticības.

· Dvēsele skumst un cieš bez īstas mīlestības ( rezultātā ir depresija, dusmas),

· Dvēsele nevar būt nedrošībā (būs visāda veida bailes) Par to kas notiks ar dvēseli tagad un vēlāk. Bailes ir mocības!

rūpes par miesu

Bieži cilvēki rūpējas vai par daudz rūpējas par savu miesu un miesīgām vajadzībām – par darbu, naudu, veselību un tml.

Jo mazāk rūpejamies par dvēseli, jo vairāk rūPejamies par miesu.

Tieši tāpat kā mēs rūpējamies par savu miesu, mums ir jārūpējas par savu dvēseli: Jākopj, jābaro, Jāmazgā.

Barot dvēseli varam tikai ar Garīgo maizi un lūgšanu.

kad mums ir uztraukums, Mēs esam aicināti :

1. Neraizēties:

Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas... (Salamans mācītājs 11:10)

2. UZTICĒTIES

Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.

(1 Pētera 5:7)

3.Atcereties - viss notiek uz labu:

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu ...(Romiešiem 8:28)

4. STIPRINĀTIES Pieņemt garīgos vitamīnus- ticību, cerību un mīlestību

Stresa pārvarēšanas programma

Kāpēc un Kā?

Kāpēc?
Kāpēc es strādāju ? Nosakiet darba vērtību un motivāciju Kāpēc tieši šo darbu un tieši šeit? Uzrakstīsiet kāpēc jūs izvēlējāties šo nodarbošanos un darbu šajā vietā?	Kāpēc es dzīvoju? Nosakiet dzīves vērtību un motivāciju Kāpēc tieši tā? Kā dzīvoja mani vecvecāki un vecāki? Ko man nepieciešams integrēt savā dzīvē, lai būtu laimīgam? Garīgo vērtību apzināšanās un integrācija.
Kā?
Kā es strādāju? Profesionālā izaugsme Darba spēju un darba prasmju attīstība Laika menedžments Darba un atpūtas režīms Supervīzijas	Kā es dzīvoju? Personīga attīstība Rakstura labošana, attīrīšana no kaitīgam lietam (lepnums, skaudība, negatīvisms un citi) Dzīves prasmju attīstība Līdzsvars: Darbs/personīgā dzīve Fiziskā/garīgā attīstība (fiziskie/garīgie vingrinājumi) Atbalsta grupa

· Jūsu garīgais stāvoklis iespaidos jūsu emocionālo un fizisko stāvokli.

Jūsu fiziskais iespaido garīgo stāvokli: Veselā miesā vesels gars

Kas noved pie līdzsvara zaudēšanas ?

trīs lietas, kāpēc nav miera

1.kaislības

Vajadzība būt un iegūt:

Pašapliecināšanās slāpes:

• godkārība

• greizsirdība

• lepnums

Pašapmierinātības slāpes:

• ēdiens

• sekss

• iegūšana

2. emocijas

• Bailes

• Dusmas

• Grūtsirdība (sevis žēlošana, vilšanās, depresija, nomāktība)

• Neapmierinātība (neredz prieku, nav pateicības)

3.nespēja iegūt mieru

• Nespēja dzīvot tagadnē

• Nespēja baudīt dzīvi

• Nespēja atpūsties ( atslābināties)

Ja cilvēks atpūšas, tad tikai ķermeniski, bet ne dvēseliski.

Ja nav dvēseliskā miera, nebūs arī miesiskā miera.

Rezultātā: nav pilnvērtīga miega.