Skolotāja pašcieņa un stresa vadīšana

Kā bija noskaidrots iepriekšējā nodaļā, stresu var radīt dažādi iemesli, kas saistīti ar dažādiem stresa veidiem. Lai identificētu stresu, nepieciešams zināt kāds ir stresa veids vai stresa veidu kombinācija.

Šodien pastāv dažādas stresa veidu klasifikācijas. Mūsdienu stresa teorija turpina veidot stresa klasifikāciju. Lai labāk iepazītos ar stresa dabu un raksturu, apskatīsim 3 klasifikācijas, kas sadala stresorus pēc dažādiem principiem - pēc dabas, jomas un ietekmes spēka.

1. ASV zinātnieks R. Lazaruss (Lasarus) pirmais piedāvāja izšķirt fizioloģiskā un psiholoģiskā stresa veidus (skat. 12. attēlu) .

Fizioloģiskais stress – to izsauc fizioloģiskie stresori, tas ir, liela fiziskā slodze, temperatūras paaugstināšanās vai pazemināšanās, atmosfēras spiediena pārmaiņas, elpošanas grūtības, sāpes, ieskaitot arī traumatiskās sāpes.

Psiholoģiskais stress - rodas gadījumā, ja cilvēks novērtē sociālās vides prasības kā tādas, kas pārspēj tās rīcībā esošos resursus. Lazaruss kopā ar S. Folkmani noskaidroja, ka stresainās reakcijas var iedarbināt ne tikai reāli, bet arī varbūtēji notikumi, t.i., tādi, kas pagaidām vēl nav notikuši, bet no kuru parādīšanās subjekts baidās. Bieži vien psiholoģiskais stress attīstās izvēles situācijā, kad cilvēks saskaras ar nepieciešamību izdarīt smagu izvēli vai kādu iekšēju pārliecību neatrisināmu pretrunu (Щербатых, 2005).

Psiholoģiskais stress dalās informatīvajā un emocionālajā.

Informatīvais stress rodas no uztvertās informācijas pārslodzes, kad cilvēkam nepietiek laika, lai pieņemtu pareizu lēmumu noteiktā tempā, kad ir augsta atbildības pakāpe par pieņemtā lēmuma sekām.

Emocionālais stress parādās bīstamās situācijās, apvainojumos, draudos. Emocionālā stresa dažādas formas (impulsīva, kopīga, bremzējoša) noved pie izmaiņām psihiskajos procesos, emociju nobīdēm, kustības vai runas traucējumiem(Миронов, 2003).

Pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc fizioloģiskā stresa sekas kļūst par psiholoģiskiem stresoriem, bet psiholoģiskā stresa sekas var palielināt vai pat izsaukt fizioloģisko stresu.

2. Vienu no pilnīgākajām stresa klasifikācijām (sk. 2. attēls) piedāvā P.T.Vongs (Wong).

Viņš uzskata, ka cilvēka stresa reakcijas ir saistītas ar visdažādākajiem viņa dzīves notikumiem, ar dažādām viņa darbības, saskarsmes, pasaules izziņas sfērām.

2. attēla centrā atspoguļotie iekšējie resursi ir tas, kas ļauj indivīdam pārvarēt dzīves krīzes. Resursu samazināšanās veicina paaugstinātu ievainojamību pret dažādiem traucējumiem, tādiem kā trauksmainība, bailes, izmisums, depresija.

Nākošā joma ir personības iekšējais stress. Vairums ārējās pasaules prasību un tās ietekme uz cilvēku ir saistīta ar šo stresa veidu. Ja mēs neesam mierā ar sevi, tad mūsu iekšējie pārdzīvojumi izpaužas negatīvā attieksmē pret ārējo pasauli un traucē starppersonu saskarsmei. Šajā stresa kategorijā var ieskaitīt tādus notikumus kā nerealizējušās gaidas, vajadzības, rīcības bezjēdzību, sāpīgas atmiņas utt.

13. attēls. Ikdienas dzīves stresa jomas (pēc P.T.Vonga, 1993)

Starppersonu stresa joma mijiedarbojas ar noteiktām dzīves jomām. Katram cilvēkam pastāvīgi ir jārisina dažādi savas darbības sociālie jautājumi, un mijiedarbība ar citiem ievērojami ietekmē mūsu uztveri, pārdzīvojumus. Attieksme pret ārējās pasaules notikumiem un parādībām, vairums dzīves problēmu ir cilvēku attiecību problēmas.

Sociālo lomu stress ir saistīts ar to, ko indivīds dara un kas ar viņu notiek, ja viņš neveic, pārkāpj noteiktas sociālās lomas robežas, kā, piemēram, vecāka, vīra, kalpotāja utt. lomas. Tas izpaužas saistībā ar tādām parādībām kā veselības traucējumi, slikti ieradumi, garlaicība, novecošana, aiziešana pensijā.

Ģimenes stress ietver sevī visas ģimenes uzturēšanas un attiecību veidošanas grūtības – darbu mājsaimniecībā, laulāto problēmas, paaudžu konfliktus, slimības un tuvinieku zaudējumu, šķiršanos, alkoholismu un tml.

Darba stress parasti ir saistīts ar pārslodzi, paškontroles trūkumu, lomu robežu nenoteiktību un lomu konfliktiem, netaisnīgu darba novērtējumu.

Sabiedriskais stress attiecas uz problēmām, kuras pārdzīvo lielas cilvēku grupas – piemēram, ekonomiskā krīze, nabadzība, diskriminācija un tml.

Ekoloģiskais stress ir saistīts ar apkārtējās vides ekstremāliem apstākļiem: gaisa un ūdens piesārņojumu, ļauniem kaimiņiem, augstu trokšņa līmeni.

Finansiālais stress neprasa paskaidrojumus. Nespēja apmaksāt rēķinus, algas un darba rezultātu neatbilstība utt. (Бодров, 2000, 99c.).

3. Nākamā klasifikācija ir pēc stresa ietekmēšanas spēka

Stresa ietekme saistīta gan ar ilgumu (hroniskais), gan ar intensitāti.

Klasificējot stresu pēc ilguma un ietekmēšanas spēka, var izcelt īslaicīgo (akūtu), hronisko un posttraumatisko stresu. Akūts ir bīstams ar savu stiprumu, hroniskais stress ar savu ilgumu, bet posttraumatiskias ar savu neparedzamību.

Akūts stress - ir ķermeņa tūlītējā atbilde uz ievērojamo intensīvu apdraudējumu. Atsevišķos gadījumos akūts stress tas var būt aizraujošs. Akūtu stresu piemēri: darba intervija, lidojums vai uzmundrinoša slēpošanas trase. Viegls akūts stress patiesībā var būt izdevīgs - tas var stimulēt darbību, motivēt un aktivizēt. Problēma rodas, ja akūts stress ir uzkrāts.

Viena epizode no akūta stresa parasti nerada problēmas veseliem cilvēkiem. Tomēr smags akūts stress var izraisīt garīgās veselības problēmas, piemēram, posttraumatiskā stresa traucējumi un pat fiziskas grūtības, piemēram, sirdslēkme.

Hroniska stresa reakcija ir daudz izsmalcinātāka nekā akūtā stresa reakcija, taču sekas var būt ilgstošākas un sarežģītākas.

Hroniskais stress – tas ir stabila uzbudinājuma stāvoklis, kas laika gaitā nenovājinās, kad prasības organismam palielinās, pārsniedzot esošos ārējos un iekšējos apmierinājuma resursus. Par hroniskā stresa piemēru var kalpot stipras, ilgstošas neapmierinājuma jūtas par nespēju atrast laiku, lai izdarītu visus vēlamos darbus (Тейлор, Пипло, Сирс, 2004).

Hroniskais bieži ir neatgriezenisks fiziskās veselības traucējums, kas izsauc sociāla līmeņa vajadzības apmierinājuma traucējumus. Vienlaikus tiek pārdzīvota krīze, kas izsauc hroniskā stresa rašanos. Cīnoties ar trauksmainību, var diezgan pasliktināt veselības stāvokli.

Daudziem cilvēkiem hroniskais stress rodas sabiedrisko apstākļu dēļ. Vidē, kurā dzīvo cilvēks, piemēram, ir pārapdzīvotība, noziedzība, slikts ekonomiskais stāvoklis, dzīvesvietas piesārņojums, AIDS, terorisms. Ja šie notikumi, apstākļi ilgstoši uztrauc cilvēku, tad var rasties hroniskais stress, kas spēcīgi ietekmē cilvēka labsajūtu. Hroniskais stress negatīvi ietekmē arī intelektuālo attīstību, īpaši bērniem (Герриг, Зимбардо, 2004).

Par hronisko stresu var uzskatīt cilvēka dzīves stresu, kas izpaužas neefektīvā dzīvošanā un savu augstāko uzdevumu neizpildīšanā.

Posttraumatiskais stress ir cilvēku psiholoģiskās sekas pēc ekstremālo situāciju pārdzīvojumiem.

E. Kalmikova (Калмыкова) izceļ visbiežāk sastopamus traumas veidus:

· Visu veidu vardarbība;

· Seksuālā uzmācība;

· Karš;

· Ieroča lietošanas draudi;

· Nelaimes gadījumi;

· Vardarbības, nelaimes gadījuma liecinieks;

· Ugunsgrēks, dabas katastrofa;

· Slikta attieksme bērnībā;

Cilvēkiem, kas pārdzīvoja psihi traumējošus notikumus, var rasties emocionālā reakcija posttraumatiskā stresora traucējuma veidā. Tie it kā uzpeld atmiņā vai rādās murgos. Cilvēki, kas cieš no tāda traucējuma, kļūst emocionāli neuzņēmīgi pret ikdienas notikumiem un atsvešinās no citiem cilvēkiem. Tāda emocionāla uztvere var novest līdz neveselīgiem simptomiem, piemēram, miega traucējumi, sirdsapziņas pārmetumi par to, ka palika dzīvi, grūtības ar uzmanības koncentrāciju un pārāk lielas izbailes negaidītos brīžos (Калмыкова, 2001).

Posttraumatiskā stresa simptomi parādās dažu mēnešu laikā no iegūtās traumas momenta. Pirmajās dienās un stundās pēc traumas cilvēkam visbiežāk ir psiholoģiskais šoks vai asais stress un aprimst vairāku mēnešu laikā. Emocionālās reakcijas var izpausties vēl pēc dažiem mēnešiem vai pat gadiem (Ахмедова, 2004).

Efektīva stresa pārvaldīšana ietver identificēšanu un rīkošanos atbilstoši stresa raksturam.

Jautājumi un uzdevumi vielas izpratnes veicināšanai

1. Ar kādiem stresa veidiem jūs sastopaties savā ikdienā?

Cik bieži jūs sastopaties ar cita cilvēka stresu?

Kāds ir jūsu stresa mantojums no „pagātnes” (stresi bērnībā, vecāku un vecvecāku traumas)?

2. Apskatiet lapu stresa veidi un TO MIJIEDARBĪBA.

Kā stresa veidi savstarpēji saistīti (atzīmējiet ar bultiņām)?

Novērtējiet cik stipri jūs esat pakļauti katra stresa veida spiedienam?

Ko nepieciešams darīt, lai samazinātu šā stresora ietekmi?

3. Vai jūs protat atdalīt profesionālo stresu no personīgās dzīves?

Kādus paņēmienus jūs izmantojat, lai „neatnestu” stresu no darba uz mājām?

Stresa veidi UN TO MIJIEDARBĪBA

Fizioloģiskais paaugstināta slodze vides spiediens temperatūra elpošanas grūtības sāpes	Psiholoģiskais Emocionālais stress parādās bīstamās situācijās, apvainojumos, draudos (pašvērtējumam)
Profesionālais stress ir stresoru sajukums, saistīts ar darbu un cilvēka personību. Radīsies, ja personīgās spējas neatbilst objektīvajām prasībām.	Psiholoģiskais Informācijas- informatīvā pārslodze, kad cilvēkam nepietiek laika, lai pieņemtu pareizu lēmumu noteiktā tempā.