Skolotāja pašcieņa un stresa vadīšana
Ikviens mācību process saistīts ar saskarsmi, kurā izpaužas gan cilvēka saskarsmes prasmes, gan personības īpašības, gan profesionālā kompetence. Tāpēc ir svarīgi padziļināt zināšanas par saskarsmē notiekošajiem procesiem un vispārīgām likumsakarībām, personības īpašībām, kas ietekmē cilvēku savstarpējas attiecības, nosaka saskarsmes un mācību vidi. Mācību procesā svarīgi veidot labvēlīgu vidi, tāpēc nozīmīgas ir zināšanas par to, kas veido labvēlīgu vai nelabvēlīgu saskarsmes vidi.Paaugstinot kompetenci saskarsmē un paplašinot zināšanas par identitātes veidošanos, palīdzēs skolotājiem labāk izprast jauniešu darbību un uzvedību. Svarīgi arī paplašināt zināšanas par saskarsmi vienaudžu vidū, kā arī saskarsmes īpatnības dažādu vecumu cilvēku vidū. Salīdzinot atšķirības saskarsmes procesos dažādu vecumu grupās, pieaugušie, tai skaita skolotāji, labāk izpratīs jauniešus, saskatīs atšķirības saskarsmē, kas nosaka saskarsmes veidus ar vienaudžiem un dažādu vecumu grupās. Paplašinot zināšanas par sevi un citiem, cilvēki labāk izprot savu un citu uzvedību, darbības motivāciju. Tas savukārt palielina cilvēka drošības izjūtu, paaustinās pašapziņu un samazinās trauksmes izjūtu, kas tālāk var radīt stresu, pašsajūtas un veselības pasliktināšanos.
1. SASKARSME KĀ NEATŅEMAMA CILVĒKA DZĪVES SASTĀVDAĻA (M.Dūka)
1.4. Saskarsmes barjeras (M.Dūka)
Ne vienmēr saskarsme ir veiksmīga. Gadās, ka cilvēks nevēlas saprast partneri, pārprot viņa teikto, izvairās no saskarsmes. Tā kā ikviena saskarsme ietver sevī savstarpēju ietekmi, tad tās rezultātā var mainīties domas, uzskati, uzvedība utt. Ja cilvēki nevēlas šīs izmaiņas, viņi cenšas izvairīties no saskarsmes ar konkrēto partneri, cilvēks it kā aizsargājas. Katram cilvēkam ir ko aizsargāt, jo saņemtā informācija var traumēt vai radīt trauksmes izjūtu, izmainīt cilvēka domas un priekšstatus par sevi utt. Saskarsmes pamatā ir uzticēšanās partnerim. Ja cilvēki uzticas viens otram, tad saskarsme ir pozitīva un partneri cenšas netraumēt viens otru, ikviena saruna dod pozitīvus rezultātus. Ja cilvēki neuzticas viens otram, tad vibiežāk veidojas saskarsmes psiholoģiskās barjeras. Krievu psihologs Poršņevs ( kā minēts Omarova,1994) izdala trīs komunikatīvās barjeras.
· izvairīšanās barjera. Tā parādās, ja cilvēks novērtē kādu cilvēku kā sev bīstamu, ļoti nepatīkamu, nelabvēlīgu. Tad cilvēks pēc iespējas cenšas mazāk kontaktēties ar šo cilvēku. Parādas izvairīšanās. Ja partneris cenšas uzrunāt, tad visbiežāk aizbildinās ar laika trūkumu, aizņemtību. Ja kontakti tomēr ir neizbēgami ( skolotājs – audzēknis, ģimenes locekļi, klases biedri), tad visbiežāk cilvēks aizgriežas no parnnera, skatās kaut kur projām utt), ir neuzmanīgs pret otru. Šī barjera var būt par iemeslu nodarbību kavējumiem skolā, izvairīsanās no noteiktiem pedagogiem.
· Autoritāte kā barjera. Saskarsmē cilvēks savus partnerus it kā sadala divās grupās – tie, kuri ir autoritātes, un tie, kuri nav autoritātes. Tos cilvēkus, kurus viņš neuzskata par autoritātēm parasti netiek uzklausīti, viņu sniegtā informācija netiek uzskatīta par nozīmīgu. Savukārt autoritātes tiek uzklausītas, to sniegtā informācija tiek uzskatīta pat nozīmīgu. Šai gadījumā netiek vērtēta sniegtā informācija, bet gan tās sniedzējs, informācijas avots. Pieaugušiem cilvēkiem tas būtu jāņem vērā audzināšanas procesā, īpaši pusaudžu vecumā. Pusaudži uzklausa tikai to pieaugušo sniegto informāciju, kurus viņi uzskata par autoritātēm.
· Nesapratne. Pēc satura tā ir tuva izvairīšanās barjerai. Tā var parādīties tad, ja cilvēks nevar ātri novērtēt savu partneri, tāpēc labāk būtu no viņa aizsargāties. Tādu attieksmi var radīt nepatīkama intonācija, pārak skaļa runa utt. Cilvēks it kā nesaprot savu partneri. Nesapratnei var būt četri varianti:
- Fonētiskā nesapratne rodas, ja partneris runā nesaprotamā valodā, dialektā vai ar spēcīgi izteiktu akcentu, pārak ātra tempā vai „norijot” galotnes. Tad netiek saprasts sacītais. Piemēram, pieaugušais nesaprot sveša bērna runu, ja netiek izrunātas visas skaņas vai bērnam ir „sava” valoda.
- Semantiskā nesapratne. Tā rodas tad, ja cilvēks runā partneram zināmā valodā, tomēr cilveks savu partneri nesaprot. Tas skaidrojams gan ar to, ka vārdiem ir dažāda nozīme ( partneris izmanto citu nozīmi), arī pārlieku svešvārdu lietošana ( bieži ārsta runa), lietojot žargonu, slengu.
- Stilistiskā nesapratne. Stils ir kā panākt informācijas satura un formas atbilstību. Šī barjera var veidoties, kad cilvēks mācās svešvalodu vēl neveidojot pareizu teikuma struktūru, arī tad, ja dzimtajā valodā informācija tiek pasniegta pārak garos un sarežģītos teikumos.
- Loģiskā nesapratne. Tā rodas tad, ja netiek pieņemta partnera liģika, argumenti. Tā parasti parādās tad, ja vienam no partneriem ir tikai viena, viņa loģika, bet citādu viņš nepieņem. Kā piemēru var minēt bieži piesaukto „ sieviešu loģiku”. Ja cilvēkam viņa partnera loģika nav pieņemama, tad viņš neklausās savā partnerī, nepieņem viņa sniegto informāciju.
Zinot šīs iespējamās saskarsmes barjeras, cilvēki var analizēt savu un partneru uzvedību, tādejādi pārvarot tās.
Vingrinājumi:
1. Mēģiniet atcerēties, kādu no saskarsmes situācijām, kad starp Jums un partneri izveidojās kāda no minētajām barjerām.
2. Izspēlējiet vienu no saskarsmes barjerām un izanalizējiet tās radītās sekas.