Skolotāja pašcieņa un stresa vadīšana
Ikviens mācību process saistīts ar saskarsmi, kurā izpaužas gan cilvēka saskarsmes prasmes, gan personības īpašības, gan profesionālā kompetence. Tāpēc ir svarīgi padziļināt zināšanas par saskarsmē notiekošajiem procesiem un vispārīgām likumsakarībām, personības īpašībām, kas ietekmē cilvēku savstarpējas attiecības, nosaka saskarsmes un mācību vidi. Mācību procesā svarīgi veidot labvēlīgu vidi, tāpēc nozīmīgas ir zināšanas par to, kas veido labvēlīgu vai nelabvēlīgu saskarsmes vidi.Paaugstinot kompetenci saskarsmē un paplašinot zināšanas par identitātes veidošanos, palīdzēs skolotājiem labāk izprast jauniešu darbību un uzvedību. Svarīgi arī paplašināt zināšanas par saskarsmi vienaudžu vidū, kā arī saskarsmes īpatnības dažādu vecumu cilvēku vidū. Salīdzinot atšķirības saskarsmes procesos dažādu vecumu grupās, pieaugušie, tai skaita skolotāji, labāk izpratīs jauniešus, saskatīs atšķirības saskarsmē, kas nosaka saskarsmes veidus ar vienaudžiem un dažādu vecumu grupās. Paplašinot zināšanas par sevi un citiem, cilvēki labāk izprot savu un citu uzvedību, darbības motivāciju. Tas savukārt palielina cilvēka drošības izjūtu, paaustinās pašapziņu un samazinās trauksmes izjūtu, kas tālāk var radīt stresu, pašsajūtas un veselības pasliktināšanos.
1. SASKARSME KĀ NEATŅEMAMA CILVĒKA DZĪVES SASTĀVDAĻA (M.Dūka)
1.2. SASKARSMES SAISTĪBA AR CILVĒKA VAJADZĪBĀM (M.Dūka)
Cilvēka aktivitāti nosaka viņa sadarbība ar apkārtējo vidi, izmantojot divus pamatveidus: no vienas puses cilvēku virza vajadzība apgūt vidi, no otras puses, izdzīvot šai vidē. Kad cilvēks sastopas ar šīm vajadzībam, rodas konflikts: kas ir primārais – izdzīvošanas vajadzība vai apguves vajadzība. Daudzie pētījumi pierādījuši, kas primārās ir izdzīvošanas vajadzības ( R.E.Franken, 2003).
Ja cilvēks nevadītu savu uzvedību, tad viņš neizdzīvotu. Vajadzību teorija nosaka, ka uzvedības virzību nosaka tieši vajadzības. Tas nozīmē, ka vispirms rodas vajadzības, un tikai tad lielākā vai mazākā mēra cilvēks automātiski sāk darboties noteiktā virzienā. Iespējams, ka sava nozīme ir arī iegūtajām zināšanām un pieredzei ( R.E.Franken, 2003).
Psiholoģijā eksistē daudzas teorijas, kas skaidro cilvēku vajadzības: H.Mjureja (H.Murray), A. Maslova (A.Maslow), D.Makklelanda u.c. teorijas.
Tā kā saskarsme saistīta gan ar cilvēka attīstību, zināšanu un pieredzes uzkrāšanu, gan pozitīva emocionālā stāvokļa nodrošinājumu, tad katram cilvēkam ir piecas sociālās vajadzības ( S.Omarova, 1994, V.Reņģe 2000) :
- Vajadzība pēc cilvēciskiem sakariem. A.Maslova vajadzību hieriarhijā tas ir trešais vajadzību līmenis – vajadzība pēc piederības un mīlestības. Lai cik liels individuālists vai introverta personība cilvēks nebūtu, viņš tomēr nevar iztikt bez citiem cilvēkiem. Pēc D.Makklelanda teorijas – vajadzība pēc attiecībām: vajadzība būt saistītam ar citiem cilvēkiem, piederēt grupai, veidot harmoniskas attiecības ar citiem cilvēkiem.
- Vajadzība pēc pieķeršanās, simpātijām. A.Maslova teorijā tas ir trešais vajadzību līmenis – vajadzība pēc piederības un mīlestības. Katram cilvēkam ir svarīgi mīlēt un tikt mīlētam. Jūtas cilvēks var izpaust tikai saskarsmē.
- Vajadzība pēc pašapziņas. Tā ir vajadzība apzināties, ka „viņš” tāds ir vienīgais, ka nevar tikt sajaukts ar kādu citu cilvēku. Tā ir savas nozīmības apziņa. Svarīgi, lai cilvēku atpazītu, atcerētos viņa vārdu.
- Vajadzība pēc pašapliecināšanās. Vajadzība gūt panākumus, apliecināt savas spējas, zināšanas. Sava nozīmīguma un vajadzības apliecināšana. Pēc A.Maslova teorijas – augstākā līmeņa vajadzība – self-actualization, latviešu valodā nav tieša tulkojama. D.Makklenlanda teorijā – vajadzība pēc panākumiem jeb sasniegumu motivācija. Vajadzība gūt panākumus, izvirzīt savai darbībai mērķi, pēc kura tiekties.
- Informācijas un vērtību orientācijas sistēmas vajadzība. Tā ir vajadzība apzinātiessavu saistību ar noteiktu kultūru, etnosu, reliģiju. Tā ir izpratne par labo un slikto – kas būtu jāaizstāv, kas jāatgrūž.
Vingrinājumi:
1. Pamēģiniet atcerēties kādu situāciju un noteikt, kādas vajadzības noteica cilvēka uzvedību.
2. Vērojiet skolēna vai kolēģa uzvedību, analizējiet to, nosakot kādas vajadzības noteica viņa uzvedību.
3. Uzrakstiet trīs savas darbības tuvākos mērķus. Kādas Jūsu vajadzības ir šo mērķu īstenošanas pamatā.
Pārbaudes jautājumi:
1. Kas ir saskarsme?
2. Kādas puses sevī ietver saskarsme? Kas raksturo katru no pusēm?
3. Kādas cilvēka vajadzības apmierina saskarsme?
Kādas ir saskarsmes funkcijas? Kā Jūs sakārtotu saskarsmes funkcijas pēc nozīmīguma?