Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā
Didaktiski metodiskais atbalsta materiāls profesionālajā izglītībā iesaistītajiem vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem
„Starpkultūru izglītības veicināšanas iespējas profesionālās izglītības iestādēs”
Materiālu izstrādāja:
Dr.paed. profesore Alīda Samusēviča (Liepājas Universitāte)
Dr.paed. asoc. profesore Dzintra Iliško (Daugavpils Universitāte)
Dr.paed. docente Ieva Margeviča (Latvijas Universitāte)
Dr.paed. vadošā pētniece Mārīte Kravale- Pauliņa (Daugavpils Universitāte)
Mg.phil. Inta Rimšāne (Rēzeknes Augstskola)
GLOSĀRIJS
"Acquis communautaire" - Eiropas Kopienas tiesību kopums jeb visām dalībvalstīm saistošās kopējās tiesības un saistības. "Acquis communautaire" galvenokārt attiecas uz vienoto tirgu un tajā spēkā esošajām četrām pamatbrīvībām (preču, personu, kapitāla un pakalpojumu kustības brīvība), galvenajām kopējās politikas jomām (lauksaimniecības, tirdzniecības, konkurences, transporta u. c. jomās) un pasākumiem, kas vērsti uz mazāk attīstītajiem reģioniem un iedzīvotāju grupām.
Adaptācija – pievienošanas process, kad tiek apgūta jauna uzvedība, kas atbilst atšķirīgam pasaules uzskatam un tā tiek pievienota savai uzvedībai, rezultātā veidojot jaunas komunikācijas iemaņas.
Aizspriedums - stereotipos sakņoti viedokļi un attieksmes, ko raksturo dogmatisms un nelokāmība.
Akulturācija - kultūru savstarpējās ietekmes rezultāts, iekļaušanās noteiktā kultūrā un šīs kultūridentitātes pieņemšana.
Akulturācijas formas - dažādu akulturācijas problēmu risinājumu variantu kombinācija.
Akulturācijas process — brīvprātīgs process, kad pie noteiktas tautības vai kultūras piederošie iedzīvotāji, saglabājot savu kultūru un tradīcijas, brīvas izvēles ceļā vienlaikus iekļaujas citas tautas kultūrā.
Antisemītisms - aizspriedumi un naidīgums pret ebrejiem.
Asimilācija - akulturācijas forma, kad kāda no akulturācijas procesā iesaistītajām pusēm pilnībā zaudē savu nacionālo raksturu un pilnībā pārņem otras puses kultūras identitāti.
Atšķirības pieņemšana - pieņemšana, ka verbālā un neverbālā uzvedība starp kultūrām atšķiras un ka šīs atšķirības ir jāciena.
Ausleksika - zinātne par audiālo uztveri un audiālo uzvedību.
Autostereotipi - priekšstati par savu grupu.
Cilvēktiesības - tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Latvijas Republika, jau 1990. gada 4. maijā atjaunojot neatkarību, pievienojās 51 cilvēktiesību dokumentam, tādējādi savu iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības priekšā apliecinot apņēmību sargāt un aizstāvēt cilvēktiesības. Savukārt 1998.gada 15.oktobrī atsevišķa, 8. nodaļa – Cilvēka pamattiesības, tika iekļautas Latvijas Republikas Satversmē.
Dekonstrukcija - informācijas analīze no marģinalizētām grupām jūtīgu jautājumu viedokļa.
Diskriminācija - apzināti nevienlīdzīga cilvēka vērtēšana, par pamatu ņemot šī cilvēka kolektīvo piederību, rasi, etnisko izcelsmi, dzimumu, reliģiju vai seksuālo orientāciju. Diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos.
Eigēnika - mācība par ģenētiskā mantojuma uzlabošanu. Tajā valda rasistiski un sociāli aizspriedumi, piemēram, tiek izdoti sterilizācijas likumi, līdz ar to piespiedu kārtā tiek sterilizēti psihiski slimie, invalīdi un noziedznieki. t
Eiropas Ombuds - izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības (ES) iestādēm un struktūrām. Iedzīvotāji var sūdzēties ombudam par šo iestāžu un struktūru pieļautām kļūdām pārvaldē. Ombuds neizskata sūdzības par dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm, pat ja šīs sūdzības skar ES darbības jomas. Lielu daļu no šīm sūdzībām varētu adresēt valsts vai reģionālajiem ombudiem (Tiesībsarga birojam). Visu valsts un reģionālo ombudu kontaktinformācija ir pieejama Eiropas ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu
Ekoloģiskās kultūras vērtības - kultūras vērtības, kas balstītas uz zinātnisku un vēsturisku vietas vai objekta novērtējumu, nosakot ārējā izskata, tehniskā risinājuma un apdares nozīmīgumu.
Empātija - spēja pieredzēt situāciju, kas atšķiras no savā kultūras mantojumā piedāvātās.
ES Pamattiesību harta - cilvēktiesību dokuments, kurā deklarētas vispārējās cilvēktiesības, kā arī politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras cilvēkiem visās 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir kopīgas, kuru ievērošanu var pieprasīt jebkurš Eiropas pilsonis.
Etniskā identitāte - indivīda piederība etniskās kultūras grupai.
Etniskais stereotips - vienkāršots, shematisks, emocionāls un pastāvīgs etniskās grupas tēls.
Globalizācija – preču, pakalpojumu, darbaspēka, tehnoloģiju un kapitāla kustības pieaugums pasaulē. Visu mūsdienu sociālās dzīves jomu savstarpējo saikņu paplašināšanās, padziļināšanās un paātrināšanās, sākot no kultūras jomas līdz kriminālajai un no finansu līdz pat garīgai dzīves jomai. Procesu īpaši aktivizē telekomunikācijas, infrastruktūras un interneta attīstība.
Globālā izglītība - ideju kopums un izglītības virziens, kas tiek uzskatīts par attieksmi un atbildi uz arvien pieaugošo globalizāciju visās mūsdienu dzīves jomās.
Iecietība - nozīmē cieņu pret mūsu pasaules bagātajām un daudzveidīgajām kultūrām, mūsu pašizteiksmes veidiem un cilvēka individualitātes izpausmes veidiem, kā arī to pieņemšanu un pareizu izpratni. To veicina zināšanas, atklātība, saskarsme, kā arī domas, sirdsapziņas un uzskatu brīvība. Iecietība — tā ir harmonija daudzveidībā.
Integrācija - sevis identifikācija kā ar jauno, tā ar veco kultūru.
Islamofobija - aizspriedumi un naidīgums pret musulmaņiem.
Kompetence - ir pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskās, sociālās un/vai metodiskās spējas darba un mācību situācijās profesionālajā un personīgajā attīstībā.
Ksenofobija - vietējo iedzīvotāju dziļa nepatika (bailes) pret ārzemniekiem, svešiniekiem, tajā skaitā — tūristiem. Ksenofobija var izpausties kā negatīva, dažkārt pat agresīva attieksme pret viesiem.
Marginalizācija - no vienas puses, tā ir savas kultūras identitātes zudums bet, no otras puses, citas kultūras nepieņemšana. Šāda situācija var rasties gadījumā, ja nav iespējams kopt savu kultūru un diskriminācijas vai segregācijas rezultātā nav vēlēšanās iepazīt citu kultūru.
Māstrihtas līgums - līgums par Eiropas Savienību (1992. g. 7. II), ar kuru uz Eiropas Kopienu pamata tika nodibināta Eiropas Savienība. Ar šo līgumu Eiropas Ekonomikas Kopienu pārdēvēja vienkārši par „Eiropas Kopienu” un ieviesa jaunus sadarbības veidus starp dalībvalstu valdībām, piemēram, aizsardzības jomā un „tieslietu un iekšlietu” jomā. Ar Māstrihtas Līgumu tika radīta jauna trīs „pīlāru” struktūra, kas ir gan politiska, gan ekonomiska, proti, Eiropas Savienība (ES).
Multikulturāla sabiedrība – vienā valstī vai pilsētā dzīvojoši cilvēki, kas pārstāv dažādas tautības, rases un reliģiskus uzskatus. Multikulturāla sabiedrība ir iespēja cilvēkiem ar dažādām kultūras identitātēm un atšķirīgu dzīves pieredzi uzturēt savstarpējas attiecības, saglabāt atšķirīgumu un vienlaikus iesaistīties labvēlīgā saziņā un saskarsmē.
Multilingvāls cilvēks - cilvēks, kurš pārvalda daudzas valodas.
Rasisms - pārliecība, ka tādi faktori kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstiskā vai etniskā piederība var būt par pamatu kādas indivīdu grupas vai indivīda nicināšanai, vai viedoklim, ka kāds indivīds vai indiv\idu grupa ir pārāka par citu indivīdu vai grupu.
Separācija - indivīda vai sociālās grupas pilnīga svešas kultūras noliegšana. Separācija vienmēr saistīta ar izolāciju. Ja šāda izolācija tiek atbalstīta arī sociāli un politiski, tad to sauc par segregāciju.
Stereotips - vienkāršots, shematisks, emocionāls un visnotaļ pastāvīgs etniskās grupas tēls. Stereotipu saturiskais balsts ir tradicionālā etniskā kultūra.
Tolerance - prosociāla uzvedība, kas ir labvēlīga citiem un rada pozitīvas sociālas sekas un kas var izpausties kā 1) pozitīva attieksme pret sev atšķirīgo un daudzveidīgo, 2) tieksme izvairīties no dominēšanas, destrukcijas vai dialektiskas samierināšanās saskarsmē ar atšķirīgo un daudzveidīgo (demogrāfiskajā, reliģiskajā, politiskajā, ekonomiskajā, kultūras, sociālajā un psiholoģiskajā līmeņos)
Adaptācija – pievienošanas process, kad tiek apgūta jauna uzvedība, kas atbilst atšķirīgam pasaules uzskatam un tā tiek pievienota savai uzvedībai, rezultātā veidojot jaunas komunikācijas iemaņas.
Aizspriedums - stereotipos sakņoti viedokļi un attieksmes, ko raksturo dogmatisms un nelokāmība.
Akulturācija - kultūru savstarpējās ietekmes rezultāts, iekļaušanās noteiktā kultūrā un šīs kultūridentitātes pieņemšana.
Akulturācijas formas - dažādu akulturācijas problēmu risinājumu variantu kombinācija.
Akulturācijas process — brīvprātīgs process, kad pie noteiktas tautības vai kultūras piederošie iedzīvotāji, saglabājot savu kultūru un tradīcijas, brīvas izvēles ceļā vienlaikus iekļaujas citas tautas kultūrā.
Antisemītisms - aizspriedumi un naidīgums pret ebrejiem.
Asimilācija - akulturācijas forma, kad kāda no akulturācijas procesā iesaistītajām pusēm pilnībā zaudē savu nacionālo raksturu un pilnībā pārņem otras puses kultūras identitāti.
Atšķirības pieņemšana - pieņemšana, ka verbālā un neverbālā uzvedība starp kultūrām atšķiras un ka šīs atšķirības ir jāciena.
Ausleksika - zinātne par audiālo uztveri un audiālo uzvedību.
Autostereotipi - priekšstati par savu grupu.
Cilvēktiesības - tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Latvijas Republika, jau 1990. gada 4. maijā atjaunojot neatkarību, pievienojās 51 cilvēktiesību dokumentam, tādējādi savu iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības priekšā apliecinot apņēmību sargāt un aizstāvēt cilvēktiesības. Savukārt 1998.gada 15.oktobrī atsevišķa, 8. nodaļa – Cilvēka pamattiesības, tika iekļautas Latvijas Republikas Satversmē.
Dekonstrukcija - informācijas analīze no marģinalizētām grupām jūtīgu jautājumu viedokļa.
Diskriminācija - apzināti nevienlīdzīga cilvēka vērtēšana, par pamatu ņemot šī cilvēka kolektīvo piederību, rasi, etnisko izcelsmi, dzimumu, reliģiju vai seksuālo orientāciju. Diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos.
Eigēnika - mācība par ģenētiskā mantojuma uzlabošanu. Tajā valda rasistiski un sociāli aizspriedumi, piemēram, tiek izdoti sterilizācijas likumi, līdz ar to piespiedu kārtā tiek sterilizēti psihiski slimie, invalīdi un noziedznieki. t
Eiropas Ombuds - izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības (ES) iestādēm un struktūrām. Iedzīvotāji var sūdzēties ombudam par šo iestāžu un struktūru pieļautām kļūdām pārvaldē. Ombuds neizskata sūdzības par dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm, pat ja šīs sūdzības skar ES darbības jomas. Lielu daļu no šīm sūdzībām varētu adresēt valsts vai reģionālajiem ombudiem (Tiesībsarga birojam). Visu valsts un reģionālo ombudu kontaktinformācija ir pieejama Eiropas ombuda tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu
Ekoloģiskās kultūras vērtības - kultūras vērtības, kas balstītas uz zinātnisku un vēsturisku vietas vai objekta novērtējumu, nosakot ārējā izskata, tehniskā risinājuma un apdares nozīmīgumu.
Empātija - spēja pieredzēt situāciju, kas atšķiras no savā kultūras mantojumā piedāvātās.
ES Pamattiesību harta - cilvēktiesību dokuments, kurā deklarētas vispārējās cilvēktiesības, kā arī politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras cilvēkiem visās 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir kopīgas, kuru ievērošanu var pieprasīt jebkurš Eiropas pilsonis.
Etniskā identitāte - indivīda piederība etniskās kultūras grupai.
Etniskais stereotips - vienkāršots, shematisks, emocionāls un pastāvīgs etniskās grupas tēls.
Globalizācija – preču, pakalpojumu, darbaspēka, tehnoloģiju un kapitāla kustības pieaugums pasaulē. Visu mūsdienu sociālās dzīves jomu savstarpējo saikņu paplašināšanās, padziļināšanās un paātrināšanās, sākot no kultūras jomas līdz kriminālajai un no finansu līdz pat garīgai dzīves jomai. Procesu īpaši aktivizē telekomunikācijas, infrastruktūras un interneta attīstība.
Globālā izglītība - ideju kopums un izglītības virziens, kas tiek uzskatīts par attieksmi un atbildi uz arvien pieaugošo globalizāciju visās mūsdienu dzīves jomās.
Iecietība - nozīmē cieņu pret mūsu pasaules bagātajām un daudzveidīgajām kultūrām, mūsu pašizteiksmes veidiem un cilvēka individualitātes izpausmes veidiem, kā arī to pieņemšanu un pareizu izpratni. To veicina zināšanas, atklātība, saskarsme, kā arī domas, sirdsapziņas un uzskatu brīvība. Iecietība — tā ir harmonija daudzveidībā.
Integrācija - sevis identifikācija kā ar jauno, tā ar veco kultūru.
Islamofobija - aizspriedumi un naidīgums pret musulmaņiem.
Kompetence - ir pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskās, sociālās un/vai metodiskās spējas darba un mācību situācijās profesionālajā un personīgajā attīstībā.
Ksenofobija - vietējo iedzīvotāju dziļa nepatika (bailes) pret ārzemniekiem, svešiniekiem, tajā skaitā — tūristiem. Ksenofobija var izpausties kā negatīva, dažkārt pat agresīva attieksme pret viesiem.
Marginalizācija - no vienas puses, tā ir savas kultūras identitātes zudums bet, no otras puses, citas kultūras nepieņemšana. Šāda situācija var rasties gadījumā, ja nav iespējams kopt savu kultūru un diskriminācijas vai segregācijas rezultātā nav vēlēšanās iepazīt citu kultūru.
Māstrihtas līgums - līgums par Eiropas Savienību (1992. g. 7. II), ar kuru uz Eiropas Kopienu pamata tika nodibināta Eiropas Savienība. Ar šo līgumu Eiropas Ekonomikas Kopienu pārdēvēja vienkārši par „Eiropas Kopienu” un ieviesa jaunus sadarbības veidus starp dalībvalstu valdībām, piemēram, aizsardzības jomā un „tieslietu un iekšlietu” jomā. Ar Māstrihtas Līgumu tika radīta jauna trīs „pīlāru” struktūra, kas ir gan politiska, gan ekonomiska, proti, Eiropas Savienība (ES).
Multikulturāla sabiedrība – vienā valstī vai pilsētā dzīvojoši cilvēki, kas pārstāv dažādas tautības, rases un reliģiskus uzskatus. Multikulturāla sabiedrība ir iespēja cilvēkiem ar dažādām kultūras identitātēm un atšķirīgu dzīves pieredzi uzturēt savstarpējas attiecības, saglabāt atšķirīgumu un vienlaikus iesaistīties labvēlīgā saziņā un saskarsmē.
Multilingvāls cilvēks - cilvēks, kurš pārvalda daudzas valodas.
Rasisms - pārliecība, ka tādi faktori kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstiskā vai etniskā piederība var būt par pamatu kādas indivīdu grupas vai indivīda nicināšanai, vai viedoklim, ka kāds indivīds vai indiv\idu grupa ir pārāka par citu indivīdu vai grupu.
Separācija - indivīda vai sociālās grupas pilnīga svešas kultūras noliegšana. Separācija vienmēr saistīta ar izolāciju. Ja šāda izolācija tiek atbalstīta arī sociāli un politiski, tad to sauc par segregāciju.
Stereotips - vienkāršots, shematisks, emocionāls un visnotaļ pastāvīgs etniskās grupas tēls. Stereotipu saturiskais balsts ir tradicionālā etniskā kultūra.
Tolerance - prosociāla uzvedība, kas ir labvēlīga citiem un rada pozitīvas sociālas sekas un kas var izpausties kā 1) pozitīva attieksme pret sev atšķirīgo un daudzveidīgo, 2) tieksme izvairīties no dominēšanas, destrukcijas vai dialektiskas samierināšanās saskarsmē ar atšķirīgo un daudzveidīgo (demogrāfiskajā, reliģiskajā, politiskajā, ekonomiskajā, kultūras, sociālajā un psiholoģiskajā līmeņos)