Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā

Vai jūs esat kāda sociālā tīkla, piemēram, FACEBOOK lietotājs? Vai tas palīdz apgūt kādu svešvalodu? Pastāstiet par savu vai draugu pieredzi, izmantojot starptautisko ceļotāju tīklu CouchSurfing.

Informācijai: Kaučsērferi jeb sērferi – cilvēki, kas grib iepazīt citas valsts kultūru un domāšanas veidu ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Reģistrējoties www.couchsurfing.org, ikviens var izveidot profilu, iegūt uzticību, aktīvi piedaloties diskusijās, stāstot par savu valsti, daloties vērtīgā informācijā. Ikviens var izvēlēties ceļojuma galamērķi, uzrakstīt vietējiem namamātēm un braukt iepazīt pasauli.
Dīvānsērfošana ir veids, kā lēti ceļot un iepazīt jaunus draugus. Pasaules apceļošana bieži vien šķiet tāls un nerealizējams sapnis. Vairumam no mums tas jau sen ir ar roku aizsniedzams, tomēr mūs attur aizņemtība, saistības, rutīna, vienkārša valodu nezināšana vai varbūt drosmes trūkums. Un nauda? Vai arī tās nepietiek? Jau vairāk nekā miljons cilvēkiem visā pasaulē ceļošana ir kļuvusi iespējama, pateicoties starptautiskajam ceļotāju tīklam CouchSurfing, kas piedāvā iespēju ne tikai lēti ceļot, bet arī iegūt jaunus draugus visā pasaulē.
Ceļotāju vidū arvien populārāka kļūst "dīvānsērfošana", kas tautā pazīstama kā CouchSurfing (turpmāk - CS) - starptautisks bezpeļņas tīkls, kas vieno ceļotājus un vietējos iedzīvotājus vairāk nekā 230 valstīs. CS galvenais mērķis ir sniegt ceļotājiem iespēju iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem, savstarpējā saskarsmē gūstot interesantu un jēgpilnu starpkultūru pieredzi. Neticami, bet 99.7 % gadījumu pieredze ir bijusi pozitīva.
Kas jādara, lai kļūtu par CS biedru?
Šis tīkls tiek uzturēts ar ziedojumiem un brīvprātīgo darbu, tāpēc par tā izmantošanu nav jāmaksā. Ir tikai jāizveido profils (www.couchsurfing.org), bet pēc tam ieteicams sazināties ar vietējiem biedriem vai ceļotājiem, vai arī pievienoties kādai no vietējām grupām (populārākās Latvijas grupas ir Latvia un Latvia-Riga city). Jāņem vērā arī tas, ka ar vietējo CS biedru būtu jāsazinās vismaz nedēļu pirms plānotās ierašanās. Turklāt atrast naktsmājas ne vienmēr izdodas "tūristu citadelēs". Lai gan viss iespējams tam, kurš bruņojies ar pacietību un ir atvērts visam jaunajam. Varbūt nauda tomēr nav šķērslis, lai tu beidzot aizmirstu ikdienas rūpes un uz laiku nodotos ceļošanas priekiem?”

Ziņu portāls „Delfi” 2010. gada 15. jūlijs http://woman.delfi.lv/dzivesveids/atputa/divanserfosana-jeb-veids-ka-leti-celot-un-iepazit-jaunus-draugus.d?id=33028207


Izlasiet tekstu un kāda būtu jūsu atbilde Ontonam Slišānam uz viņa daudzajiem jautājumiem par latgaliešu valodu? (Skat. 1. darba lapu)

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju etnodemogrāfisko sastāvu un kultūrvēsturisko tradīciju 20. gadsimta beigās sabiedrībā tiek lietota latviešu, krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, čigānu, vācu, lībiešu valoda, kā arī klasiskās valodas un vairākas svešvalodas. Lielākā daļa šo valodu tiek lietota tikai ierobežotās jomās, galvenokārt ģimenē vai kultūras jomā. Nozīmīgas sociolingvistiskās funkcijas Latvijā pašreiz pilda latviešu, krievu un angļu valoda, kas ir reāli konkurējoši spēki. Kopš 2010. gada arī latgaliešu valodai ir starptautiski atzīts valodas kods-LTG.



Sabiedrības transformācija Latvijā ir bijusi orientēta, kopš valsts dibināšanas un kopš Latvijas valstiskuma atkalatjaunošanas, tikai vienā virzienā: viena valsts, viena tauta, viena valoda, nepieļaujot ne mazāko pielaidi, lai īstenotu 1917. gada Rēzeknes kongresa lēmumus par latgaļu valodas un kultūras patstāvīgu attīstību kopējā Latvijas valstī. Pasaule ir izmainījusies līdz nepazīšanai.
Ir izmainījušies arī seno latgaļu pēcteči. Ir izmainījusies latgaliskās būtības un sūtības vērtību izpratne arī pašreizējos latgaliešos. Mūsdienu globalizācijas politika ir tik uzvarpārpilna, ka tās priekšā saļimst pat lielas nācijas. Teiksiet — latgaļu liktenis ir izlemts, un tur neko nevar darīt, jo ir jāpazūd tam, kas nav spējis līdz šim kļūt par stabilu un pasaulē atzītu vērtību. Bet — vai tas patiešām tā ir? Vai tad pasaules tautu kultūras mantojuma krātuvē latgaliskajam vairs nav vietas? Un vai šajā krātuvē jau nav daudz no latgaļu kultūras un kultūrvēsturiskā ielikts? Un vai tagadējie latgalieši ir tik nespējīgi savu identitāti apliecināt pasaules kultūrmantojuma kopsakarībās?
Dzīvē ienāk jau ceturtā paaudze, kurai skolās, pēdējām divām paaudzēm — arī ģimenēs, ticis nepārtraukti ieaudzināts mazvērtības komplekss, pareizāk — uzskatu kopums, ka tavs latgaliskais tev tikai traucē, tāpēc centies no tā atbrīvoties, pat noliegt to sevī ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Tagadējā latgaļu paaudze var pārsteigt ar labestīgu pozitīvismu un arī ar ļaunu negatīvismu.
No otras puses, mūsdienu latgalietis — jaunietis ar pašvērtības apziņu sevī — vairs necieš savas priekšgājēju paaudzes necieņu pret savu valodu, jā, jā — valodu, nevis dialektu vai izloksni. Kas un kurš būs tas, kas neturpinās kaislīgo — viena tauta, viena valoda — iznešanu ārpasaulē, totāli noklusējot latgaliskā esību pabērna lomā, un sāks iziet pasaulē ar atvērtu latviešu nācijas latgaliskās sejas daļas līdzāspastāvēšanu visur?
Slišāns, O (2006). Ziņu portāls TVnet http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/211403-latgaliska_butiba_un_sutiba_globalizacijas_apstaklos/print , 9.05.2006.