1. Globalizācija: realitāte un attīstības perspektīvas

1.4. Daudzvalodība mūsdienu izglītībā un sabiedrībā

Apakšodaļā aktualizēta svešvalodu zināšanu nepieciešamība mūsdienu globalizācijas apstākļos. Labas vairāku svešvalodu zināšanas garantē kvalitatīvāku darbu, labākas karjeras izaugsmes iespējas, kā arī papildus zināšanas, prasmes un atziņas politikā, ekonomikā un sociālajā jomā. Nodaļā sniegts vēsturisks ieskats par skolotāja un skolēna lomas maiņu 20. un 21. gadsimtā, kā arī par svešvalodu mācīšanas un mācīšanās metožu attīstību Eiropā un ASV.
Apakšodaļā analizēts, kāpēc vājākas angļu vai vācu valodas zināšanas ir tiem cilvēkiem, kas mācījušies vai studējuši padomju laikos, un kā svešvalodas būtu jāmāca un jāmācās mūsdienās.

Eiropas galvenais resurss ir kultūras dažādība, kas slēpjas tieši valodu bagātībā. Eiropas Savienībā (ES) tagad ir 500 miljoni iedzīvotāju, 27 dalībvalstis, 3 alfabēti un 23 oficiālās valodas, no kurām dažas lieto daudzviet pasaulē. Tām var pieskaitīt aptuveni 60 citas reģionālās un mazākumtautību valodas. ES šobrīd dzīvo vismaz 175 tautības.
2005. gadā Eiropas Komisijas atbalstītajā pētījumā tika atklāts, ka svešvalodu zināšanas ir svarīgas 83% eiropiešu, turpretī 2001. gadā svešvalodu zināšanas par nozīmīgām bija atzinuši 72% eiropiešu. Ja 2001. gadā 47% eiropiešu apliecināja, ka zina vismaz vienu svešvalodu, tad 2005. gadā to teica 56% eiropiešu. 28% aptaujāto uzskata, ka pietiekami labi pārvalda divas svešvalodas. Eiropieši uzskata, ka vissvarīgākās valodas ir angļu (68%), franču (25%), vācu (22%) un spāņu (16%). (Europeans and Their Languages, 2006)
Mūsdienās labas svešvalodu zināšanas garantē kvalitatīvāku darbu, labākas karjeras izaugsmes iespējas, jo multilingvālam cilvēkam ir iespēja strādāt profesionāli pilnvērtīgāk, viņam ir plašākas darba izvēles iespējas, tai skaitā arī izmantot darba piedāvājumus daudzās valstīs. Svešvalodu zināšanas dod iespēju iegūt jaunu informāciju, t.i., papildus zināšanas, prasmes un atziņas politikā, ekonomikā un sociālajā jomā. Apgūstot svešvalodu, tiek iepazīta attiecīgās valsts kultūra, līdz ar to palielinās cieņa pret nāciju un kultūru atšķirībām. Spēja apgūt svešvalodu ceļ indivīda pašapziņu, kā arī attīsta domāšanu, prātu un intelektu.
Darbinieki ar svešvalodu zināšanām ļauj uzņēmumiem palielināt eksportu un attīstīt ražošanu un sekmīgi konkurēt starptautiskajā vidē. 2007. gadā 2000 aptaujāto mazo un vidējo Eiropas uzņēmumu pārstāvju atzina, ka katru gadu netiek noslēgti 11% līgumu ar ārzemju uzņēmumiem (945,000) tāpēc, ka darbinieki nezina svešvalodas, līdz ar to neorientējas attiecīgo valstu likumdošanā un tradīcijās. 40 % mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku nevar lasīt ekonomisko informāciju, kas tiek piedāvāta citu valstu Interneta mājas lapās. ¼ uzņēmumu atzīst, ka ir nepieciešams uzlabot strādājošo angļu valodas zināšanas. (Europeans and Their Languages, 2006)
Tie, kuri prot vairākas valodas, var izvēlēties no plašāka darba piedāvājumu klāsta, ieskaitot piedāvājumus ārzemēs. Vairāku valodu prasme veicina radošumu un inovācijas: daudzvalodīgi cilvēki apzinās, ka problēmas iespējams risināt dažādos veidos atbilstoši dažādam valodu un kultūras mantojumam.
Labas svešvalodu zināšanas parasti ir mazo valstu iedzīvotājiem. Piemēram, Luksemburgas (92%), Holandes (75%) un Slovēnijas (71%) iedzīvotāji runā vismaz divās svešvalodās-pārsvarā angļu vai vācu valodā. (Europeans and Their Languages, 2006)
Kopš Padomju Savienības sabrukuma angļu valodas ietekme un popularitāte arī Latvijā ir strauji palielinājusies. (Valodu prasmes ietekme uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju dzīves kvalitāti: sociolingvistiskā pētījuma kopsavilkums, 2006) Latvijā 34% iedzīvotāju var runāt angļu valodā, 16% ─ vācu un 8 % - citās svešvalodās. (TNS Latvia, 2005)
Visvājākās angļu vai vācu valodas zināšanas ir tiem cilvēkiem, arī skolotājiem, kas mācījušies vai studējuši padomju laikos – no 1950iem līdz 1980iem gadiem. Rīgas informācijas vadības uzņēmuma “Data Serviss” sociolingvistiskās aptaujas 2005. gada rezultāti to apstiprina: tikai 19% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 25 gadiem, 10,4% vecumā no 26 līdz 35 gadiem, 2,4% vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kā arī 8,5% vecumā no 46 līdz 60 gadiem atzīst, ka viņi pārvalda vismaz vienu svešvalodu, izņemot latviešu un krievu.
Padomju laikos skolotāji mācījās par Rietumvalstu izmantotajām svešvalodu mācīšanas metodēm Eiropas un pasaules kontekstā tikai teorētiski un atbilstoši tā laika svešvalodu mācību mērķiem, kad galvenā bija skolotāja mācīšana. Mācību stundās pārsvarā tika izmantota gramatiskā - tulkošanas metode. Valoda pārsvarā tika mācīta kā lingvistiska un gramatiska sistēma, galvenais svešvalodu mācību mērķis bija lasīšanas prasmju veidošana. Mācību stundas balstījās uz jautājumu - atbilžu pieeju, leksikas un gramatikas likumu apguves pārbaudi, nevis komunikatīvo aktivitāšu izmantošanu. Ja ASV un Rietumeiropā svešvaloda tika izmantota kā komunikācijas līdzeklis, tad Padomju Latvijas skolotāji mācījās un mācīja mākslīgu tekstu satura apguvi, kura neveicināja svešvalodu apgūšanu. Svešvalodas mācījās, taču neapguva.
Attiecīgi tika īstenota arī svešvalodu apguve skolotāju izglītībā. Notika kursu satura apguve, taču nebija iespējas apgūt aktīvas svešvalodu prasmes reālā komunikācijā. Formāli svešvalodas tika mācītas kā prasmes, taču īstenībā skolotāji mācījās par valodu, nevis valodas lietošanu. Arī pašiem svešvalodu skolotājiem tajā laikā bija ierobežotas iespējas izmantot valodas prasmes autentiskā vidē, it īpaši klausīšanās, runāšanas un rakstīšanas prasmes.
90-ie gadi atnāca ar pārmaiņām ne tikai politikā un ekonomikā, bet arī izglītībā. Bija nepieciešams apgūt ārvalstu pieredzi jebkurā jomā: ražošanā, ekonomikā, lauksaimniecībā, biznesā, lielos un mazos uzņēmumos. Radās daudzas iespējas kontaktēties, mācīties strādāt kopā, tika piedāvātas jaunu darba vietu iespējas visā pasaulē, kas motivēja cilvēkus apgūt nevis vienu, bet vairākas svešvalodas.
Skolotāja loma mainījās no "zināšanu sniedzēja" uz "skolotāju-līderi", pārmaiņu veicinātāju, kas vienlaikus spēj palīdzēt strukturēt zināšanas, ko jaunieši iegūst arī no citiem avotiem un kuri reizēm ir aktuālāki par paša skolotāja zināšanām. Skolotājiem bija jābūt gatavam mācīties kopā ar saviem skolēniem un kolēģiem visu mūžu: atkārtot ne tikai to, ko ir apguvuši studiju laikā universitātē, bet arī vadīt jaunu zināšanu apgūšanu un aktīvi iesaistīties sabiedrības pārmaiņu procesos.
Skolotāja un skolēna lomas maiņa, kā arī svešvalodu mācīšanas un mācīšanās metožu vēsturiskā attīstība Eiropā, ASV un Latvijā ir atspoguļota 1.tabulā. ASV un Rietumeiropas pieredze tiek analizēta tāpēc, ka svešvalodu metožu izstrāde un ieviešana visā pasaulē pamatā balstās uz Amerikas Savienoto Valstu un Rietumeiropas pedagogu pieredzi (jau 19. gadsimta beigās šajās valstīs radās starptautiski atzītas svešvalodu mācību metodes un pieejas).

1. tabula SVEŠVALODU SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBA PASAULĒ

Metodes vai pieejas nosaukums
APRAKSTS RAŠANĀS IEMESLI, GADI, VALSTIS PRIEKŠROCĪBAS TRŪKUMI SKOLOTĀJA LOMA STUDENTA LOMA
GRAMATIKAS
UN
TULKOŠANAS
METODE
Pārsvarā uz zināšanu apguvi balstīta pieeja pedagoģijā
Uzsvars uz leksiku un gramatiku; koncentrēšanās uz rakstītu tekstu, sarežģītu gramatikas uzdevumu analizēšana, atsevišķu teikumu tulkošana abās valodās bez konteksta.
Runāšanas un klausīšanās vingrinājumiem uzmanība gandrīz netiek pievērsta.
Leksiku (jaunos vārdiņus) mācās no bilingvāliem vārdu sarakstiem.
Klasē uzsvars uz tulkošanas uzdevumiem.
Uzdevumi tiek skaidroti studenta dzimtajā valodā.
Uzsvars uz gramatikas likumu zināšanu.
Aizgūta no 19. gs. latīņu un grieķu valodas mācīšanas metodēm
Izplatīta no 1840. gada līdz 1940. gadam Eiropā un ASV
Populāra arī Padomju Latvijā 1950.-1980. gados.
Mūsdienās joprojām lieto Korejā, Ķīnā un Japānā.
Piemērota metode situācijās, kad studentiem nav jākomunicējas ar citu valstu pārstāvjiem.
Pat pēc vairāku gadu mācīšanās studenti nav spējīgi izmantot svešvalodu komunikācijā.
Nav ne teorijas , ne literatūras par šo metodi.
Auksta un neinteresanta metode valodas mācīšanai.
Vadīt uz skolotāju vērstas stundas, lai kontrolētu studentus.
Attīstīt studenta uzcītību un inteliģenci, pieprasot atcerēties garus jauno vārdiņu sarakstus 2 valodās.
Nepieļaut kļūdas un būt gataviem studentus sodīt fiziski.
Atcerēties vārdus un gramatikas likumus, kas nepieciešami tulkojumam; būt spējīgam lasīt ārzemju literatūru oriģināl-valodā.
TIEŠĀ
VAI
NATURĀLĀ
(Berlitz)
METODE
Pārsvarā uz zināšanu (input) apguvi balstīta pieeja pedagoģijā
* Veiksmīga metode privātajās skolās, kur klientiem ir finansiālas iespējas noalgot skolotāju, kam mācāmā svešvaloda ir dzimtā valoda.
* Netiek izmantoti tulkošanas vingrinājumi un analizēti gramatikas likumi; daudz komunikatīvo vingrinājumu.
     
*Jau pirmajā stundā komunikācija notiek tikai svešvalodā. Tulkošana nav atļauta.
* Ar vizuālo mācību līdzekļu palīdzību tiek mācīta galvenokārt ikdienas leksika.
     
* Sākumā tiek mācīta runāšana, tikai pēc tam lasīšana un rakstīšana.
     
Nepieciešamība ātri apgūt svešvalodu sakarā ar straujo rūpniecības un tirdzniecības attīstību un ceļošanas iespēju pieaugumu pasaulē.
Izplatīta no 1870. gada līdz 1920. gadam Eiropā, īpaši Francijā un Vācijā.
Nav bijusi populāra Latvijā.
Studenti spēj apgūt valodu ļoti labi. Dabiskā veidā organizēta valodas prakse klasē. Efektīva metode mazās grupās. Jārēķinās ar nozīmīgiem finansiāliem izdevumiem un laika patēriņu. Ļoti intensīva mācīšana. Studenti sasniedz ierobežotas saziņas prasmes. Apziņā var palikt daudz nepareizu valodas struktūru. * Vadīt uz skolotāju vērstas stundas, lai kontrolētu studentus.
* Nodrošināt efektīvu mācīšanās kontekstu.
* Uzsvērt nepieciešamību komunicēties svešvalodā.
* Sākumā mācīt mutiskās valodas prasmes, tikai pēc tam rakstiskās.
* Apzināties, ka svešvalodu mācās „dabiski”- tieši tāpat kā dzimto valodu.
     
Mācīties domāt un komunicēties
svešvalodā.
SITUATĪVĀ
METODE
Pārsvarā uz zināšanu apguvi balstīta pieeja pedagoģijā
* Valodas struktūras vislabāk tiek mācītas un apgūtas, ja tās ir saistītas ar ikdienas notikumiem.
* Uzsvars uz četrām pamatprasmēm: klausīšanos, runāšanu, rakstīšanu un lasīšanu; uzsvars uz mutvārdu komunikāciju. Latvijā akcents tikai uz lasīšanas prasmju veidošanu, lai gan teorētiski tika pieminētas visas četras prasmes.
* Svešvalodu mācīšanā analoģija ir labāka par analīzi.
* Spēja automātiski un neapzināti lietot adekvātus vārdus vai gramatiskās konstrukcijas. Skolotājs sniedz precīzu stimulu, skolēns – atbildi. Skolotājs apstiprina atbildes pareizību vai to izlabo.
     
Izplatīta no 1930. gada līdz 1960. gadam Eiropā
Ļoti populāra Latvijā 1970. – 1980. gados.
Ar vingrinājumu un atkārtojumu palīdzību skolēns apgūs automātiskas otrās valodas iemaņas. Ar laiku viņš sāk apgūtās teikumu konstrukcijas lietot komunikācijā daudz brīvāk. Liela nozīme mācīšanās procesam nevis mācīšanās apstākļiem. Vadīt uz skolotāju vērstas stundas, lai kontrolētu studentus.
Sākumā mācīt mutiskās valodas prasmes, tikai pēc tam rakstiskās.
Neļaut studentam pieļaut kļūdas.
Atdarināt skolotāju un trenēt atmiņu.
Atbildēt ātri un akurāti uz skolotāja jautājumiem.
ARMIJAS
AUDIO-LINGVĀLĀ
METODE
Pārsvarā uz zināšanu apguvi balstīta pieeja pedagoģijā
Tiek noalgots lingvistikas speciālists, kurš palīdz skolotājam un studentam.
Strukturētu dialogu iegaumēšana.
Neliels skolēnu skaits klasē un garas mācību stundas.
Gramatikas likumi netiek skaidroti.
Plaša kasešu un vizuālo mācību līdzekļu izmantošana. Latvijas apstākļos nebija ne kasešu, ne filmu. Izmantoja ASV armijā Otrā pasaules kara gados, lai amerikāņi varētu sarunāties ar sabiedrotajiem un ienaidniekiem; arī spiegu apmācīšanai.
Izplatīta 1940. - 1970. gados ASV.
Ļoti populāra Latvijā, īpaši skolās ar krievu mācību valodu 1970.-1980.
Svešvaloda tiek apgūta ļoti īsā laikā. Valoda tiek uzskatīta par automātiski reproducējamu sistēmu, tāpēc daudz uzmanības iegaumēšanas un atkārtošanas vingrināju-miem bez konteksta.
Spēja komunicēties netiek uzskatīta par svarīgu mērķi.
Vadīt uz skolotāju vērstas stundas, lai kontrolētu studentus.
Vadīt atkārtošanas un iegaumēšanas vingrinājumus.
Sākumā mācīt mutiskās valodas prasmes, tikai pēc tam rakstiskās.
Neļaut studentam pieļaut kļūdas.
Trenēt atmiņu, lai varētu iegaumēt strukturētus dialogus, imitēt precīzu izrunu un atbildēt ātri un pareizi.
Neuzsākt sarunu, lai izvairītos no iespējamām kļūdām valodā.
PĒC METOŽU LAIKMETS Uz kompetencēm un studiju rezultātiem balstīta pieeja pedagoģijā
* JAUNAS MĀCĪŠANAS PIEEJAS SVEŠVALODU MĀCĪŠANĀ:
     
Uz kompetencēm un studiju rezultātiem vērsta mācīšana, kooperatīvā mācīšanās, daudzpusīgais intelekts, neirolingvistiskā programmēšana utt.
JAUNAS ĪSLAICĪGAS MĀCĪŠANAS METODES SVEŠVALODĀS:
* Komunikatīvā svešvalodu mācīšana: īsta komunikācija valodas mācīšanās procesā. Autentisku materiālu izmantošana, lomu spēles, rotaļas.
* Klusā metode:
skolotājs mēģina klusēt un dod vairāk iespēju studentiem runāt.
     
* Fiziskās reakcijas metode: uz skolotāju vērsta metode, kurā studenti izpilda skolotāja noteiktās darbības. Otro valodu mācās tāpat kā pirmo.
* Suģestopēdija: mudināt studentus valodas apgūšanā izmantot garīgās spējas un izvairīties no psiholoģiskās barjeras mācīties, piemēram, mūzikas fonā u.c.
     
Pēc metožu laikmets nozīmēja pedagogu un sabiedrības neapmierinātību ar visām iepriekšējām metodēm, kuras nepietiekoši uzsvēra komunikācijas prasmju nepieciešamību.
Izplatītas 1970.-1990. gados
ASV, Austrālijā, Japānā, Jaunzēlandē, Rietumeiropā un Singapūrā.
Nav populāras Latvijā.
Tika uzsvērta nepieciešamība lietot reālu valodu komuni-kācijai. Mēģinājumi atrast alternatīvu kādai metodei nevis pašu metodi.
Nevienu no izmantotajām pieejām nevar uzskatīt par metodi.
Pārāk plaša komunikatīvo vingrinājumu izmantošana var novest pie vājām svešvalodu zināšanām.
Skolotāji var pārspīlēt ar komunikatīvo vingrinājumu izmantošanu klasē.
Skolotāja mērķis ir studenta spēja runāt svešvalodā nevis pareizu gramatisku konstrukciju izmantošana.
Skolotājs palīdz studentam un mācās strādāt uz studenta darbību un vajadzībām vērstā stundā. Skolotājs ir mācīšanās procesa vadītājs.
Uzsvars uz grupu darbu.
Kļūdas ir pieļaujamas un vajadzīgas kā mācīšanās procesa sastāvdaļa.
Piedalīties uz studenta darbību vērstās stundās.
Pievērst uzmanību spējai komunicēties svešvalodā nevis gramatisku un leksisku struktūru iegaumēšanai un atkārtošanai.
JAUNS
LAIKMETS
SVEŠVALO-DU
MĀCĪŠANĀS
PROCESĀ
Uz kompetencēm kā studiju rezultātiem balstīta pieeja pedagoģijā
Svešvalodu mācīšanās nenozīmē, ka skolotājs sniedz precīzu stimulu, skolēns – atbildi.
Uzsvars uz mācīšanās rezultātiem un kompetencēm.
Pretstats tradicionālajai pieejai valodu mācīšanas procesā.
21. gadsimtā. sāk izplatīties visā pasaulē
Idejas vēl nav plaši ieviesušās Latvijā.
Zināšanu veidošana kā pretstats tradicionālajai zināšanu nodošanai. Nav efektīvu svešva-lodu mācīša-nās metožu. Pieņemt to, ka notiek galvenokārt uz studenta darbību vērstas stundās, kurās tiek apgūtas zināšanas, prasmes un veidota attieksme.
Īstenot zināšanu veidošanas, individuālo un kolektīvo atklājumu, problēmu risināšanas un holistisko pieeju svešvalodu mācīšanās procesā.
Asistēt studentam viņa mācīšanās procesā
Nerisināt studenta problēmas, bet nodrošināt iespējas tās atrisināt pašam.
Nodrošināt uz studiju rezultātiem un kompetencēm balstītu vērtēšanas sistēmu.
Spēt pielietot pareizās stratēģijas, lai palīdzētu studentam atrisināt viņa problēmas.
Mācīties kopā ar studentu un aktīvi iesaistīties mūžizglītībā. Pieņemt to, ka mācīšana kļūst par mācīšanos visa mūža garumā.
Vadīt pašam mācīšanās procesu.
Aktīvi iesaistīties grupu darbā.

Izmantotie avoti: O’Dwyer, S (2006), Nunan, D ( 2001), Pennycook, A (1989), Pusack, J. & Otto, S (1997), Richards (2001)

Viena no nozīmīgākajām skolotāja profesionālās darbības funkcijām zināšanu sabiedrībā ir tādu metodisko inovāciju izstrāde, kas nodrošina mācību stratēģiju pilveidi atbilstoši sociālā un pedagoģiskā konteksta prasībām. Mūsdienīgs skolotājs ir pētnieks un konsultants, kurš spēj mācīties un mainīties kopā ar saviem skolēniem un kolēģiem, veicinot zināšanu vadību un pārnesi dinamiski mainīgajā pasaulē.

!!! Uzdevums
  1. Ar kādu metožu palīdzību jūs mācījāties svešvalodas skolā?
  2. Kas jums palīdzēja vai traucēja apgūt kādu svešvalodu?
  3. Noskaidrojiet, kā svešvalodu mācījās jūsu vecāki?
  4. Kā jūs apgūstat svešvalodas tagad?


!!! Uzdevums
Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo bagātāks viņš ir. Katra apgūta valoda ir logs uz jaunu pasauli. Cik valodās Jūs varat pateikt „sveiki”? Kā „paldies” skanēs armēņu, japāņu un lietuviešu valodās? Lai atrastu atbildes uz jautājumiem, var izmantot šādas Interneta adreses: http://users.elite.net/runner/jennifers vai http://www.ipl.org/div/hello u.c.