Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā

1.Novērtējot atšķirīgu kultūru cilvēku daudzveidīgās un neprognozējamās komunikācijas situācijas, nosauciet tās uzvedības ārējās izpausmes, kuras

• iedrošinā savstarpējai komunikācijai;
• ierobežo komunikāciju;
• rada nesaprašanās barjeras.

2.Kādas cilvēku uzvedības stratēģijas jūs ieteiktu komunikācijas veicināšanai starpkultūru dialoga nodrošināšanai? Pamatojiet izvēlētās stratēģijas!

17. attēlā ir apkopotas starpkultūru mācību procesa fāzes, kuru mērķtiecīga apguve mācību un audzināšanas procesā spēj veicināt starpkultūru komunikāciju.

Avots:
Interkulturelles Lernen: Arbeitshilfen für die politische Bildung (1998) Bonn: Präzisdruck GmbH, Karlsruhe, S.40.

Starpkultūru izglītība vispirms tiek realizēta skolā. Tā prasa, lai visi skolēni izveidotu tādas attieksmes un tādus izturēšanās/uzvedības veidus, kas ir obligāti humānisma etniskajiem pamatprincipiem un brīvības un atbildības, solidaritātes un tautu saprašanās, demokrātijas un tolerances principiem.
Uz šīs bāzes skolēniem
Diskusijā starp svešo un pazīstamo tā perspektīvas maiņa, kas paplašina savu uztveri un mēģina iejusties otra redzes lokā, ir atslēga uz pašpaļāvību un reflektējošu svešā uztveri. Ar perspektīvas maiņu sasniegtā jaunā uztvere prasa stabilas ES -identitātes izveidi un veicina sabiedrisko integrāciju.
Uz šīs bāzes iegūtā tolerance ļaus akceptēt arī citas tālākas orientācijas, kas šķiet nesavienojamas ar savām. Skola vien visus šos uzdevumus atrisināt nevar, tā var to tikai sekmēt.
Šādā veidā saprasta starpkultūru kompetence ir galvenā / atslēgas kvalifikācija visiem bērniem un jauniešiem, mazākuma tautībām un lielajām tautām, tā sekmē privātās un profesionālās dzīves plānošanu un palīdz nodrošināt nākošo paaudžu dzīves iespējas.

Avots: Interkulturelles Lernen: Arbeitshilfen für die politische Bildung (1998) Bonn: Präzisdruck GmbH, Karlsruhe, S.29.

Starpkultūru mācību saturs
Starpkultūru kompetences attīstības pamats ir zināšanas par un iepazīšanās ar savas un svešās kultūras identitāti veidojošajām tradīcijām un pamatmodeļiem. Nozīmīgi šķiet šādi tematiskie aspekti:

• savas un svešās kultūras būtiskas pazīmes un attīstība;
• kultūru kopīgās un atšķirīgās pazīmes, to savstarpējā ietekme vienai uz otru;
• vispārpieņemtās cilvēku tiesības un to kultūras nosacītība;
• aizspriedumu rašanās un nozīme;
• rasisma iemesli un naids pret svešo/ neparasto;
• dabas, ekonomisko, sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību cēloņi un sekas;
• migrācijas kustību iemesli un ietekme tagadnē un pagātnē;
• starptautiski centieni reliģijas, etnisko un politisko problēmu noregulēšanā;
• mazākumtautību un lielo tautu iespēja sadzīvot kopā multikulturālās sabiedrībās.

Starpkultūras kompetences attīstīšana paredz starp kulturālo prasmju vingrināšanu ( „Training”). Ar šo jēdzienu saprot dzīvu, daudzveidīgu, intensīvu mācību formu pretstatā sausajam skolas resp. augstskolas mācību procesam.
Starpkultūru „treniņa” pazīmes:

• dalībnieki parasti ir strādājošie pieaugušie, kam bieži ir ierobežots laiks mācībām, kuri gaida uz dalībniekiem centrētas / vērstas pasniegšanas metodes un grib saistīt treniņa saturu ar savu praktisko pieredzi un problēmām;
• runa ir par citu kultūru iepazīšanu, bet nevis kā par abstraktām valsts mācības zināšanām, bet gan par tiešām interakcijai nozīmīgām zināšanām;
• šajā procesā tiek izmantotas īpašas mācību formas;
• priekšplānā ir induktīvi, pašu „treneru” sagatavoti mācību elementi, kas sniedz t.s. strukturēto pieredzi. (Interkulturelles Lernen 1998, S.317.)

Starpkultūru kompetences attīstīšanas „treniņu” mērķis:

Starpkultūru kompetences veicināšanas tipiskākās metodes:
Simulācijas, plānspēles, lomu spēles, pašizvērtējums, uztveres un integrācijas vingrinājumi, attēlu un videofragmentu izmantošana, biogrāfiskas pašrefleksijas, darbs ar atsevišķu gadījumu izpēti un t.s. kritiskajiem atgadījumiem.
Iepriekš nosaukto metožu izmantošanas mērķis – izglītojamajam nav tikai jāpaņem gatavas zināšanas, viņam jāvar uzstādīt jautājumus, saskatīt problēmas, atklāt nezināmo, aptvert jēgu, atrast attiecības, saskatīt tendences, formulēt likumus.
Darbojoties pieaugušo izglītības vidē, mācīt nozīmē iesaistīt izglītojamos radošos pašizpratnes un pašpilnveides procesos, kuri palīdz strukturēt personīgās attieksmes un attīstīt jaunas personības izaugsmes dimensijas kultūru un vērtību daudzveidībā.
Problēmas pašizaugsmes programmu izveidē
Jāņem vērā katra programmas dalībnieka specifiskās intereses, starpkultūru iepriekšējā pieredze un praktiskās sadarbības problēmas.

!!! Uzdevums: Starpkultūru izglītības jēdziena izpratne
Iepazīstoties ar pasaules praksē piedāvātajiem starpkultūru izpratnes skaidrojumiem, definējiet, kāda ir jūsu starpkultūru izglītības izpratne!

ASV, Kanādā un Austrālijā ir pieņemts lietot jēdzienu daudzkultūru izglītība, bet Eiropā, izņemot Lielbritāniju, lieto jēdzienu starpkultūru izglītība. Pedagoģiskajā literatūrā latviešu valodā termini daudzkultūru izglītība un starpkultūru izglītība pirmo reizi tiek lietoti 1999. gadā.
Starpkultūru izglītība ietver plašāku un dinamiskāku saturu, jo pauž ideju, ka kultūras atrodas savstarpējā mijiedarbībā (L. Ose Tolerances veicināšanas pedagoģiskās stratēģijas. http://iecietiba.dialogi.lv/article.php?&id=1644&la=2)
Strapkultūru izglītība ir ideja, pedagoģisko reformu kustība un process. Kā ideja multikulturālā izglītība cenšas nodrošināt visiem skolēniem vienlīdzīgas izglītības iespējas, ieskaitot tos, kas pieder dažādām rasēm, etniskajām un sociālajām grupām. Starpkultūru izglītība nodrošina vienlīdzīgas izglītības iespējas, kopumā mainot skolas vidi, lai tā respektētu atšķirīgas kultūras un grupas sabiedrībā. Starpkultūru izglītība ir process, jo tās mērķi ir ideāli, ko skolotājiem un administrācijai būtu jācenšas sasniegt. (Džeims A. Banks)
Multikulturāla izglītība ir izglītība, kas sekmē vairāku kultūru pašvērtības apzināšanos, lai paplašinātu redzesloku un veidotu iecietību un izpratni par kopīgo un atšķirīgo dažādu kultūru pasaules uzskatos, vērtībās, pārliecībā, ideālos un attieksmēs (Pedagoģijas terminu vārdnīca, 2000)
Strapkultūru izglītība – sistematizēts individuālo zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanās process, kas ir saistīts ar dažādu kultūru mijiedarbību. Izglītība tiek skatīta plašākā kontekstā, lai norādītu, kā cilvēki ar atšķirīgu pagātni var sadzīvot un mijiedarboties, kā arī ietver procesu, kas ir nepieciešams šādas sabiedrības izveidei.
Termins ietver 2 līmeņus:

1. Burtisko, kas attiecas uz individuāliem zināšanu, attieksmju vai uzvedības veidošanās procesiem, kas ir saistīti ar dažādu kultūru mijiedarbību;
2. Plašāku kontekstu, kas norāda, ka cilvēki ar atšķirīgu pagātni var sadzīvot un mijiedarboties. Tas ir process, kas ir nepieciešams šādas sabiedrības izveidei (Ceļvedis strapkultūru izglītībā, 2004).

Multikultūrālā izglītība ir tāda izglītība, kas, sniedzot bērniem izpratni par dažādu etnisko grupu kultūru un vēsturi, sagatavo viņus dzīvei vairāku rasu un tautu sabiedrībā (Ideju vārdnīca, 1999)

Starpkultūru jēdziena izpratne
Pasaules literatūrā un praksē piedāvātais starpkultūras izglītības definīciju un skaidrojumu klāsts norāda uz starpkultūru jēdziena dziļumu un plašumu, kas ietver sevī plašu strarpkultūru izglītības dimensiju diapazonu (skat.19.attēls):

Atbildiet uz jautājumiem!

• Kādiem starpkultūru izglītības aspektiem jūs neesat pievērsis uzmanību, strādājot daudzkultūru vidē?
• Kurām skolēnu grupām jūs neesat pievērsis nepieciešamo uzmanību mācību un audzināšanas procesā?

Starpkultūru izglītības jēdziena izpratne likumdošanā


UNESCO starptautiskās komisijas ziņojumā „Izglītība 21.gadsimtam „Nākotnes izglītības meti” (1998). Rīga: Vārti ir nosaukti nākotnes izglītības četri pīlāri:

Atbildiet uz jautājumu!
-Kā šie izglītības pīlāri tiek īstenoti jūsu pedagoģiskajā praksē?

Patstāvīgais darbs

• Kādas starpkultūru izglītības dimensijas un mērķi ir atspoguļoti Latvijas normatīvajos dokumentos? (Profesionālās Izglītības likums un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam Skat. http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Normativie_akti/izm_260906_izgl_att_pamatnost_2007-2013.doc)?
• Izvērtējiet, kuri no apgalvojumiem atspoguļo starpkultūru izglītības uzdevumus?

1. Dažādības kā resursa uztvere, kas bagātina mācību saturu.
2. Izvairīšanās no konfliktiem mācību un audzināšanas procesā.
3. Izglītība, kas veicina tādas sabiedrības izveidi, kas sniedz vienlīdzīgas iespējas mācību procesa dalībniekiem ar piederību atšķirīgai kultūrai.
4. Mācīšanās par atšķirībām kultūru grupām un rasēm.
5. Stereotipu un aizspriedumu izskaušana par atšķirīgām kultūru un minoritāšu grupām.
6. Izvairīšanas no vērtēšanas, balstoties uz skolotāja aizspriedumiem par atšķirīgām kultūru grupām.
7. Kompensējošo klašu izveide vispārizglītojošās un profesionālajās izglītības iestādēs.
8. Atsevišķu kultūru svētku svinēšana, piem., „ķīniešu jaunais gads,” , tādējādi veicinot skolēnu zināšanas par atšķirīgām kultūrām un reliģijām.

(adaptēts no Inter Ceļvedis (2006). Rīga: Latvijas Universitāte)

Starpkultūru izglītības saturs ietver sekojošus komponentus:
zināšanas, prasmes, attieksmes.
Sagrupējiet, lūdzu, starpkultūru izglītību raksturojošos jēdzienus sekojošās kategorijās:

Demokrātija, daudzveidība, globalizācija, neiecietība, diskriminācija, patriotisms, kosmopolītisms, rase, valoda, spējas, reliģija, seksuālā orientācija, dzimums, iecietība, tolerance, norobežošanās, politika, sociālā distance, iekļaušana, rasisms, ksenofobija, nacionālisms.

(adaptēts no Comenius projekta „ICT as a tool of intercultural education” materiāliem )



*mutiska atļauja saņemta no Daigas Zaķes par ši materiāla izmatošanas iespējām mācību vajadzībām

Materiāls ir kā palīglīdzeklis skolotājiem izprast daudzveidīgas vides īpatnības. Pēc filmas noskatīšanās seko pārunas, diskusijas un 1.darba lapa, var tikt izmatota kā jautājumu vadlīnijas.

1.darba lapa