Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā
Didaktiski metodiskais atbalsta materiāls profesionālajā izglītībā iesaistītajiem vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem
„Starpkultūru izglītības veicināšanas iespējas profesionālās izglītības iestādēs”
Materiālu izstrādāja:
Dr.paed. profesore Alīda Samusēviča (Liepājas Universitāte)
Dr.paed. asoc. profesore Dzintra Iliško (Daugavpils Universitāte)
Dr.paed. docente Ieva Margeviča (Latvijas Universitāte)
Dr.paed. vadošā pētniece Mārīte Kravale- Pauliņa (Daugavpils Universitāte)
Mg.phil. Inta Rimšāne (Rēzeknes Augstskola)
1. Globalizācija: realitāte un attīstības perspektīvas
1.3. Globālās izglītības raksturojums
Nodaļā piedāvāta iespēja skolotājiem aktualizēt globālās izglītības iezīmes mācību procesā un mācību plānā profesionālās izglītības jomā. Teorētiskais materiāls piedāvā skolotājiem iespēju novērtēt, kā ANO Tūkstošgades izvirzītie attīstības mērķi rod atspoguļojumu pedagoģiskajā procesā profesionālajā izglītībā.
“Lisabonas grupa”, kuru veido 18 speciālisti no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, veikusi mūsdienu pasaules globalizācijas tendenču sociālo, ekonomisko un ekoloģisko aspektu analīzi, ir izstrādājusi pasaules attīstības scenāriju, kuru raksturo 10 galvenās tendences:
“Lisabonas grupa”, kuru veido 18 speciālisti no Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas, veikusi mūsdienu pasaules globalizācijas tendenču sociālo, ekonomisko un ekoloģisko aspektu analīzi, ir izstrādājusi pasaules attīstības scenāriju, kuru raksturo 10 galvenās tendences:
- Pasaules ekonomikas koncentrēšanās trīs reģionos (Japāna, Ziemeļamerika, Rietumeiropa) jauno globalizācijas procesu kontekstā.
- Nelīdzsvarota demogrāfiskā situācija – Āzijas iedzīvotāju skaitliskā dominante un Āfrikas iedzīvotāju nabadzība.
- Attīstīto valstu intereses nosaka pasaules zinātnes un tehnikas attīstības virzību uz pilnīgu ekonomikas privatizāciju, decentralizāciju un liberalizāciju.
- Palielinās plaisa starp sociāli integrēto un sociāli izstumto iedzīvotāju daļu.
- Jauna tehno-organizatoriskā revolūcija noteiks visu rūpniecību kopumā.
- Lielie uzņēmumi arvien aktīvāk kļūs par sadarbības tīklu dalībniekiem, bet vidējie un mazie – tiks pakļauti lielām organizatoriskām izmaiņām un tirgus izvirzītajām prasībām.
- Patreizējām tendencēm turpinot attīstīties, sagaidāms pieaugošs bezdarba līmenis.
- Pateicoties jaunā tipa konkurencei, arvien plašāk notiks rūpniecības “apzaļumošana”.
- Pilsētas un to priekšpilsētas kļūst par svarīgām globalizētās ekonomikas teritoriālām vienībām.
- Sociālās stratēģijas nākotnē svārstīsies starp brīvu tirgus ekonomiku un ierobežotu sociālā tirgus ekonomiku ar mērena protekcionisma devu.
Iepriekš nosauktās pasaules attīstības tendences liecina par to, ka pastāv nepieciešamība pēc globālās izglītības gan kā mūžizglītības sabiedrībā, gan – formālajā izglītības sistēmā, jo patreizējā vēstures periodā notiek būtiskas politiski-ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, kuras šobrīd ir grūti viennozīmīgi novērtēt, taču tās izvirza noteiktas prasības visai sabiedrībai kopumā un katram indivīdam attīstīt dažādas prasmes un iemaņas, attieksmes un vērtību sistēmu ieskaitot, kas ļautu pēc iespējas pilnvērtīgāk integrēties mainīgajā pasaulē.
Kā apgalvo Alessio Surians, Padovas Universitātes Itālijā lektors, veiksmīgākie globālās izglītības projekti aizstāv visai radikālas pārmaiņas tādās jomās kā savstarpējās attiecības skolā, skolotāju un skolēnu attiecības ieskaitot, kā arī pievērš lielāku uzmanību efektīvai saziņai, aktīvām mācībām un darbības analīzei un pētīšanai.
Globālā izglītība kā ideju kopums un izglītības virziens tiek uzskatīts par attieksmi un atbildi uz arvien pieaugošo globalizāciju visās mūsdienu dzīves jomās. Izpratne par globālo izglītību un tās saturu pēdējo divdesmit gadu laikā ir nepārtraukti un būtiski mainījusies. To ir veicinājusi ASV un Kanādas pieredze. Kaut arī tā atšķiras no attīstības izglītības, izglītības mieram un cilvēktiesībām, starp- un multikultūru izglītības, globālā izglītība sniedz plašāku skatījumu uz tikko uzskaitītajām specifiskajām jomām, nekā katra no tām - tradicionāli atsevišķi, bez tam, tā uzsver ciešas saiknes un mijsakarības starp sociālās dzīves ekonomisko, tehnoloģisko, sociālpolitisko, demogrāfisko un kultūras aspektu.
Globālajai izglītībai ir raksturīga:
- interdisciplinaritāte,
- starpkultūru pieeja,
- saturiski vērsta uz: globāla mēroga mijsakarībām un lietu savstarpējo atkarību, ilgtspējīgu attīstību, vides tematiku, cilvēktiesībām, demokrātiju, sociālo vienlīdzību un mieru,
- mācību mērķis: “globālās pilsonības” kompetenču veidošana.
Globālajā izglītībā tiek ietverta:
- attīstības izglītība,
- cilvēktiesību izglītība,
- izglītība ilgspējīgai attīstībai (vides, dzimtes izglītība),
- izglītība mieram un konfliktu novēršanai,
- starpkultūru un valodu izglītība (skat. 3. attēlu).
Vēl globālo izglītību var raksturot kā visaptverošu, uz nākotnes notikumiem orientētu, aktīvu, personas centrētu, situacionālu, kritisko domāšanu un pašmotivāciju veicinošu, kas kopumā ļauj orientēties pasaules mijsakarībās. Globālā izglītība kā mācību process veicina tādu prasmju un spēju attīstību, kā just, domāt, vērtēt un rīkoties, lai intelektuāli un emocionāli sagatavotu jauniešus dzīvei mainīgajā pasaulē. Globālā izglītība, kā mācīšanās stils un domāšanas veids, aicina cilvēkus saskatīt sakarības starp vietējo, reģionālo un globālo mērogu un vērsties pret nevienlīdzību.
3.attēls. Globālās izglītības saistība ar citiem izglītības veidiem
ES tiek atzīmēta Globālās izglītības nedēļa (13. – 19. novembris), kuru Eiropas Padome pasludināja 1999. gadā, lai veicinātu 41 Eiropas Padomes dalībvalstu skolu piedalīšanos tādu problēmu risināšanā, kā nabadzības pārvarēšana un sociālā izslēgšana. Globālās izglītības nedēļas mērķis ir rosināt skolu jauniešus un viņu skolotājus piedalīties izglītības pasākumos, kuri skaidro pasaules pilsonības nozīmi. Tā ir plaša tēma, kura aplūko daudzveidību un nevienlīdzību no vietējā līdz globālajam mērogam, un veicina globālās pilsonības jēdziena izpratni, kurš ietver:
- pasaules telpas un mūsu vietas un lomas tajā apzināšanos;
- cieņu pret pasaules daudzveidību un starpkultūru komunikācijas prasmes;
- spēju un prasmi praktiski darboties, lai pasauli veidotu kā ilgtspējīgu dzīves telpu;
- atbildību par savu rīcību.
Globālās izglītības nedēļa aicina jauniešus, skolotājus un skolu direktorus savās skolās īstenot globālās izglītības projektus, lai aktualizētu un izpētītu dažādus globalizācijas aspektus.
!!! Uzdevums
- Izveidojiet mini lekciju par globālo izglītību un tās pazīmēm!
- Izvērtējiet, kā globālās izglītības pazīmes caurstrāvo jūsu priekšmeta mācību plānu.
!!! Uzdevums
Attīstības mērķi pasaulē- Izlasiet 191 valsts attīstības mērķus līdz 2015.gadam.
- Novērtējiet piedāvātos attīstības mērķus un to sasniegšanas iespējamību!
- Kādus 3 mērķus jūs izvirzītu, ja jūs būtu kādas valsts vadītājs?
1.darba lapa
ANO Tūkstošgades attīstības mērķi – ceļš uz labklājību un stabilitāti
Globālās dienasgrāmatas jautājumu loku atspoguļo ANO Tūkstošgades attīstības mērķi, kurus īstenojot, tiks samazināta nabadzība, izskaustas slimības un bads, palielinātas iespējas apgūt pamatizglītību, tiks veicināta dzimumu līdztiesība, vides ilgtspējīga attīstība, kā arī starptautiskā sadarbība.
2000. gadā pasaules valstu vadītāji pieņēma ANO Tūkstošgades deklarāciju un vienojās par astoņiem savstarpēji saistītiem Tūkstošgades attīstības mērķiem, lai līdz 2015. gadam uz pusi samazinātu to cilvēku skaitu, kuri dzīvo galējā nabadzībā. Astoņi attīstības mērķi aptver cīņu ar nabadzību, slimībām un badu, iespējas apgūt pamatizglītību, dzimumu līdztiesību, vides ilgtspējīgu attīstību un starptautisko sadarbību. Tos akceptējušas 191 valsts valdības.
1. Izskaust nabadzību un badu – uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kas pārtiek no mazāk nekā LVL 0,56 jeb 1 ASV dolāra dienā.
Informācijai: Daudzas jaunattīstības valstis tērē nesamērīgi lielus finanšu līdzekļus ārējo parādu atdošanai, nevis sociālajiem pakalpojumiem savas valsts iedzīvotājiem.
Tūkstošgades attīstības mērķi
Vai jūs zināt, ka…
Nabadzība un bads
Globālās dienasgrāmatas jautājumu loku atspoguļo ANO Tūkstošgades attīstības mērķi, kurus īstenojot, tiks samazināta nabadzība, izskaustas slimības un bads, palielinātas iespējas apgūt pamatizglītību, tiks veicināta dzimumu līdztiesība, vides ilgtspējīga attīstība, kā arī starptautiskā sadarbība.
2000. gadā pasaules valstu vadītāji pieņēma ANO Tūkstošgades deklarāciju un vienojās par astoņiem savstarpēji saistītiem Tūkstošgades attīstības mērķiem, lai līdz 2015. gadam uz pusi samazinātu to cilvēku skaitu, kuri dzīvo galējā nabadzībā. Astoņi attīstības mērķi aptver cīņu ar nabadzību, slimībām un badu, iespējas apgūt pamatizglītību, dzimumu līdztiesību, vides ilgtspējīgu attīstību un starptautisko sadarbību. Tos akceptējušas 191 valsts valdības.
1. Izskaust nabadzību un badu – uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kas pārtiek no mazāk nekā LVL 0,56 jeb 1 ASV dolāra dienā.
- Informācijai: pasaulē ir aptuveni 1,2 miljardi nabadzīgo iedzīvotāju. 43 pasaules valstīs jeb 60% no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita jau ir sasnieguši vai drīzumā sasniegs iztikas minimumu.
- Informācijai: aprēķināts, ka šobrīd pasaulē skolu neapmeklē 113 miljoni bērnu.
- Informācijai: šobrīd 2/3 no visiem lasītnepratējiem pasaulē ir sievietes; 80% no visiem bēgļiem pasaulē ir sievietes un bērni.
- Informācijai: šobrīd ik gadu pasaulē mirst 11 miljoni bērnu. Salīdzinot ar 1980.gadu, ir panākts samazinājums par 15 miljoniem.
- Informācijai: dati liecina, ka jaunattīstības valstīs risks nomirt dzemdībās pastāv 1:48.
- Informācija: 42 miljoni pasaules iedzīvotāju slimo ar HIV/AIDS, ik gadu ar tuberkulozi mirst 2 miljoni pasaules iedzīvotāju.
- Informācijai: šobrīd vairāk nekā vienam miljardam iedzīvotāju pasaulē nav pieejams dzeramais ūdens.
Informācijai: Daudzas jaunattīstības valstis tērē nesamērīgi lielus finanšu līdzekļus ārējo parādu atdošanai, nevis sociālajiem pakalpojumiem savas valsts iedzīvotājiem.
- Papildinformācija.
Tūkstošgades attīstības mērķi
Vai jūs zināt, ka…
Nabadzība un bads
- Katrs piektais pasaules iedzīvotājs iztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā.
- Vairāk nekā 150 miljonu bērnu visā pasaulē nesaņem pietiekamu pārtiku.
- Bērni, kas apgūst pamatizglītību: Latvijā - 91,8 %, bet Vidusāzijā – 62,2 %.
- Pasaulē 113 miljonu skolas vecuma bērniem nav iespējas apmeklēt skolu, un 2/3 no tām ir meitenes.
- 80% no lasīt un rakstīt nepratējiem ir sievietes.
- Sjerra Leonē no katriem 1000 bērniem 157 nomirst (salīdzināšanai: Islandē – 2,6 bērni nomirst)
- Japāņu sieviete mūsdienās vidēji nodzīvo 84 gadus, bet botsvaniete – tikai 39 gadus.
- Ja esat dzimis attīstītā valstī, varat cerēt, ka jūsu bērni dzīvos ilgāk nekā jūs.
- Katru dienu 14 000 cilvēku uzzina, ka ir inficējušies ar HIV.
- Ik gadu Ukrainā 20 000 iedzīvotāju mirst no HIV/AIDS.
- Āfrikā 30 miljoni cilvēku ir HIV pozitīvi, kritiska situācija ir arī Ķīnā, Indijā un Krievijā.
- Irākā lauku rajonos tikai 50% iedzīvotāju ir pieejams tīrs dzeramais ūdens.
- Trešā daļa pasaules ir ierauta karadarbībā - pasaulē ir 640 miljoni dažādu ieroču, un ik gadu izgatavo vairāk nekā 10 miljardus patronu, ar kurām pietiktu, lai katru planētas iedzīvotāju nogalinātu divreiz.
- Amerikāņi katru stundu izmet 2,5 miljonus plastmasas pudeļu.
- Vairāk nekā 70% pasaules iedzīvotāju nekad nav dzirdējuši telefona signālu.
- Pasaulē ir ~ 600 miljonu Interneta lietotāju un 90% no tiem dzīvo attīstītajās valstīs.
- Āfrikā dators ir 1% no 800 miljoniem iedzīvotāju.