Emociju teorija, ko vienlaicīgi izvirzīja divi autori neatkarīgi viens no otra - V.Džeimss (James, 1884) un K.Lange (Lange, 1885). Situācijas (bēdīgas ziņas, briesmu utt.) uztvere tieši, reflektori rada fizskas izmaiņas (asinsrites, elpas, mīmikas), kuru sajūta ir emocijas. Tādējādi atbilstoši Džeimsa- Langes teorijai emocijas rodas noteiktā secībā: cēlonis (stimuls) - fiziskas izmaiņas - izjūtas, kas ir fizioloģisko izmaiņu rezultāts. V.Džeimss uzskata, ka cilvēks ir sarūgtināts tāpēc, ka raud, sadusmots tāpēc, ka sit, nobijies tāpēc, ka dreb.