6.Kopsavilkums

Pastāvot divām pilnīgi pretējiem nostādnēm pēc kuras valsts un Centrālās bankas iejaukšanas ekonomiskas ir vai nav nepieciešama. Ir grūti nonākt pie kāda konkrēta secinājuma un izlemt par noteiktas politikas viennozīmīgu veikšanu. Veicot monetāru un fiskālu politiku tiek panākti tikai īslaicīgais efekts, šis efekts var būt pozitīvs vai ari negatīvs tas ir atkarīgs no esošas ekonomiskas situācijas valsti un tas valdības prasmēm regulēt ekonomiku. Valdības nekompetences riskus var novērst sekojot pēc klasiskam nostādnēm kad valsts iejaukšanas ekonomika nav pieļaujama, jo tirgus pats par sevi var visu noregulēt, šāda tirgu var izdzīvot tikai stipri un konkurētspējīgi dalībnieki. Bet šāda politikas tīra veida kļūst ar vien retāk sastopama, jo demokrātiskas valstis valdības popularitāte ir tieši atkarīga no valsts ekonomiska stāvokļa. Tādejādi es nonāku pie secinājuma, ka izmantojot monetāras un fiskālas politikas instrumentus valstij vai CB ir uzmanīgi visu jāizanalizē un jāpiemēro instrumentu (piemēram, nodokļus) Valts esošiem realitātēm, jo katra valsti šādu instrumentu ievešana ekonomika var reaģēt ar savam īpatnībām.