5. Ekonomistu uzskati par fiskālo un monetāro politiku

Piedāvājuma stimulēšanas teorijas pārstāvji ieteica izmantot tādu fiskālo politiku, kura stimulē privāto uzņēmējdarbību, lai palielinātu ražošanu un samazina bezdarbu.

Lai ieinteresētu indivīdus strādāt, ražot un nopelnīt vairāk, ieteica:

· Samazināt valsts izdevumus sociālajām vajadzībām un arodbiedrību lomu,

· Piespiest bezdarbniekus veikt sabiedriskos darbus.

Lai ieinteresētu uzņēmējus ražot vairāk, ieteica:

· Samazināt nodokļus.

· Mainīt amortizācijas atskaitījumu politiku.

· Dot atvieglojumus kredītu saņemšana.

· Ievest speciālus stimulus atstātu rūpnīcu, teritoriju izmantošanai (samazināt zemes rentes u.c.)

· Izveidot brīvas ekonomiskās zonas.

Šāda veida valsts politika ir ļoti izdevīga uzņēmējiem, rezultāta palielinās ekonomikas aktivitāte un samazinās bezdarbs, bet par negatīvam sekām šādas politikas veikšana var pieminēt inflācijas tempu pieaugumu.

Savukārt monetārisma pārstāvji ieteica nodrošināt ekonomisko izaugsmi un cenu stabilitāti, īstenojot šādu monetāro politiku [2]:

· Nemitīgi palielināt apgrozība esošo naudas daudzumu par 3-5% gadā neatkarīgi no ekonomiskas aktivitātes cikla fāzes, ierādot valstij daudz mazāku lomu ekonomikas regulēšana.

Vienmērīgi palielinoties naudas masai jābūt ari proporcionāliem ekonomikas attīstības tempiem, jo pārlieku liela naudas masas pieejamība ekonomika samazina naudas vērtību un atsevišķos gadījumos var novest līdz defoltam. Par piemēru plānprātīgai monetārai politikai var pieminēt ASV kuri plānprātīgi palielina naudas masu ekonomika jau vairākus desmitgades. Tas noveda pie tā kā ASV centrāla banka tur par valsts cik pasaule ir ASV dollaru jo tas informācija var apdraudēt šis valsts un visas pasaules ekonomiku kopuma.

Kā mainīsies Latvijas Bankas monetārā politika, Latvijai iestājoties EMS (Eiropas monetārās savienība)?
 Līdz ar Latvijas iestāšanos EMS un eiro ieviešanu Latvijā tiks īstenota Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika un lietoti tādi paši monetārās politikas instrumenti kā citur eiro zonā. Latvijas Banka gatavojas praktiskai ECB vienotās monetārās politikas īstenošanai. Latvijas Bankas monetārās politikas instrumenti jau patlaban atbilst eiro zonā lietotajiem. Tāpat kā ECB, arī Latvijas Banka izmanto gan obligāto rezervju prasības, gan tirgus operācijas, gan arī pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas. Atlicis saskaņot nianses - monetāro operāciju rīkošanas procedūras, biežumu un termiņus. Plānotā banku rezervju normas samazināšana līdz ECB noteiktajiem 2% notiks pakāpeniski.

Jāatzīmē arī vairāki riska faktori, kas saistīti ar monetārā sektora attīstību:

1. uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu īpatsvars pret IKP ir gandrīz divas reizes lielāks nekā iekšzemes noguldījumu attiecība pret IKP;

2. izsniegto kredītu pieauguma tempi ir straujāki nekā noguldījumu pieaugums,

3. dominējošā loma ir pieprasījuma (īstermiņa) noguldījumiem, kuru īpatsvars pārsniedz kopējā noguldījumu struktūrā pārsniedz 70%,

4. vairāk nekā puse no visiem noguldījumiem ir nerezidentu,

5. liels ārvalstu valūtās izsniegto kredītu īpatsvars kredītu struktūrā,

6. liela nerezidentu īpašuma daļā apmaksātajā banku pamatkapitālā (2004. gada beigās ārvalstu akcionāriem piederēja 57,8% no kopējā banku apmaksātā pamatkapitāla),

7. salīdzinoši viegla pieeja ārvalstu kredītresursiem.

 Visi šie faktori būtiski ierobežo LB monetārās politikas darbību un samazina tās iespējas regulēt tautsaimniecībā notiekošos procesus.