Skolotāja pašcieņa un stresa vadīšana

Identificēt stresa avotus un atpazīt izdegšanas simptomus ir būtiski svarīgi, jo tas ir pirmais solis stresa apzināšanā un stresa samazināšanas programmas uzsākšanā.

Ikdienā mēs saskaramies ar dažādiem notikumiem, kas varētu izsaukt stresu un kļūt par stresa avotiem – stresoriem. Daži no tiem ir saistīti ar apkārtējo vidi (toksīni, karstums, aukstums), citiem piemīt psiholoģiskā daba (pašnovērtējuma pazemināšanās, depresija), citiem – socioloģiskā (bezdarbs, tuva cilvēka nāve), vēl citiem – filozofisks raksturs (dzīves mērķi, laika izmantošana).

Tātad, stresoru var sadalīt 2 grupās – ārējās un iekšējās dabas stresori.

Kā jau bija noskaidrots iepriekš, neaizmirsīsim, kas mūsu dzīves uztverē (dzīves filozofijā) var palielināt stresoru skaitu vai arī samazināt.

Ir autori, kas uzskata, ka jebkuriem notikumiem, kas prasa no cilvēka pielāgošanās spēju un savu resursu patēriņu, piemīt stresa potenciāls. Pat Ziemassvētki, kurus uzskata par pozitīvo notikumu, var radīt stresu. Gatavošanās svētkiem, saskarsme ar radiniekiem, pārmērīga uztura un alkohola lietošana, nepietiekošs miegs var negatīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu.

Š. Teilors (Taylor) izdala notikumus, kas izsauc cilvēkiem stresu:

· Nepatīkami vai negatīvi notikumi rada cilvēkiem lielu psiholoģisko distresu, kas izsauc daudzus fizioloģiskus simptomus, nekā pozitīvi stresainie notikumi.

· Nekontrolējami vai neprognozējami notikumi rada lielāku stresu, nekā kontrolējami un prognozējami notikumi, jo nav iespējams izstrādāt plānus un paredzēt problēmas risinājumu.

· Nenoteikti notikumi biežāk tiek uztverti kā stresaini, nekā noteikti un viennozīmīgi notikumi. Paredzamie stresori dod iespēju cilvēkam meklēt risinājumu un nenoved bezizejas situācijā.

· Neatrisinātas problēmas biežāk izsauc cilvēkiem stresu, nekā tās problēmas, kuras indivīds ir spējīgs atrisināt pats. (Тейлор, Пипло, Сирс, 2004).

Ja šie notikumi atkārtosies bieži un indivīds nespēs pārvarēt un adaptēties jauniem apstākļiem, var rasties fizioloģiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt slimības attīstību.

Tāpēc izpratne par stresa avotiem un to ietekmes bloķēšana dot iespēju samazināt negatīvo stresora iedarbību. Piemēram, pētījumi, kas bija veikti ar dzīvniekiem atklāja, ka tad, kad situācija ir prognozējama, tas ļauj izturēt stresa „sitienu”. Pētot žurku veselību, ja tās tika pakļautas vieglam elektrošokam, nonāca pie atziņas, ka tās žurkas, kuras saņēma neregulārus strāvas triecienus slimoja ar kuņģa čūlu sešas reizes biežāk, nekā tās, kuras saņēma regulārus strāvas sitienus.

Apkopojot būtiskākos ārējos un iekšējos stresa avotus varētu izcelt 6 galvenos stresa cēloņus:

1. Ievērojamas dzīves izmaiņas

Svarīgas dzīves izmaiņas - patīkamas vai nepatīkamas - bet īpaši neparedzamas, kas var radīt stresu:

Veselība. Pēkšņas saslimšanas. Negadījumi. Traumas. Grūtniecība (īpaši neplānota).

Darbs. Iziešanā darbā, pensijā. Darba zaudējums (vai draudi).

Dzīve. Dzīves vietas un dzīvesveida izmaiņas.

Finanses. Negaidīta nabadzība vai bagātība. Ekonomiskā krīze, nestabilitāte, samazinātā alga, kredītu spriedze.

Attiecības. Jaunas attiecības. Laulības sākums. Šķiršanās. Separācija (atdalīšanās) ar tuvu cilvēku vai tuva cilvēka zaudējums.

2. Ikdienas rutīna

Ikdienas rutīna, piemēram, pavadītās stundas satiksmē, gaidīšana rindā, nevajadzīga sēdēšana sapulcēs, monotons darbs.

3. Nereālas gaidas un cerības attiecībā uz sevi

Neskatoties uz to, ka cerības varētu motivēt cilvēku, lai īstenotu mērķus, bet nereālas cerības var provocēt neveiksmes un samazināt pašcieņu. Neapmierinātas cerības daudziem cilvēkiem ir milzīgs stresa avots.

Pārāk lielas gaidas par sevi, augstas prasības varētu būtiski ietekmēt pašvērtējumu un izraisīt dusmu likmes vai depresiju. Perfekcionisma „slimība” pazemina imunitāti.

4. Starppersonu attiecības

Trūkst īsto attiecību, attiecību kvalitāte neapmierina cilvēka vajadzību pēc tuvības, cieņas, piederības un kompetences.

Vientulība: izolācija no cilvēkiem vai tuvu cilvēku prombūtne ir, neapšaubāmi, milzīgs stresa avots, jo mēs esam radīti kā sociālās būtnes, un liela daļa mūsu dzīves laimes un panākumu ir atkarīga no mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem.

Sliktas attiecības: siltu attiecību frustrācija, uzmanības un atzinības trūkums, neuzticība, naidīgums, konkurence. Konflikti gan personiskās, gan profesionālās attiecībās. Paaudžu konflikti. Bērni, kuri nevēlas sadarboties.

„Tukšas attiecības” - kad citiem tiek dota emocionālā, intelektuālā vai fiziskā saikne, bet viņam netiek dots atpakaļ (sagrauta došanas un saņemšanas bilance).

Slikta komunikācija: trūkst saziņas, informācijas.

5. Vide

Pasaule ap mums var būt stresa avots: troksnis, pārāk mazas telpas, nepietiekošs apgaismojums, tīra gaisa trūkums u.c.

6. Dzīves filozofija

Katram cilvēkam ir savas dzīves vērtības, kurās ir sava dzīves jēga. Ētisko dilemmu risināšanu apgrūtina universālo morālo normu vai likumu nezināšana, vai bailes rīkoties saskaņā ar tiem. Kā zināms, konflikti ar sirdsapziņu iekšēji sagrauj cilvēku.Darbs morāli bankrotējušā vidē, neētiski biznesa lēmumi vai darījumi var izraisīt ievērojamu stresu.

Tomēr analizējot stresa veidošanos un stresa avotus, var konstatēt, ka vairums mūsu prasību pret apkārtējo pasauli un tās ietekmi uz mums saistīti ar personības iekšējo stresu. Tas ir kā centrālais spēks, kas ietekmē visas mūsu dzīves sfēras. Mūsu iekšējās šaubas un pārdzīvojumi izpaužas negatīvā attieksmē, iedarbībā uz ārējo pasauli un sagrauj starppersonu kopsakarību. Šajā stresa kategorijā ietilpst tādi notikumi, ka nepiepildītas gaidas, nerealizētas vajadzības, bezjēdzīga un bezmērķīga darbība, sāpīgas atmiņas, neadekvāts notikumu vērtējums u.c.

Stresa avotus var apskatīt laika aspektā un šim nolūkam varētu palīdzēt shēma, kura tiek piedāvāta 1.tabulā.

5.tabula

Personības iekšējie stresori un laika aspekti (Бодров, 2000)

Pagātne	Tagadne	Nākotne
1.Dzīves notikumi 2.Bērnības psihiskās traumas 3.Neatrisināti konflikti	1.Eksistenciālās krīzes 2.Emocionālā reaktivitāte 3.Interpretatīvais stress 4. Bēdas, vilšanās	1.Gaidu stress 2.Nenoteiktības stress 3. Bailes no nabadzības, slimības, vecuma, nāves

Daudzām dzīves problēmām saknes ir meklējamas pagātnē. Tagadnes dzīve arī ir pārpildīta ar stresoriem. Eksistenciālā krīze uztrauc saistībā ar dzīves nozīmīgumu. Negatīvā emocionalitāte arī liek izjust distresu. Augsts emocionālās reaktivitātes līmenis, pat pie nenozīmīgām dzīves likstām, pastāvīgi izraisa satraukumu, spriedzes izjūtu, bailes un nolemtību. Dzīve var kļūt neciešama, kad lielākā daļa nākotnes gaidu paliek nepiepildītas.

Personības iekšējais stresam jāpievērš uzmanība tādēļ, ka tas var projicēties uz dažādiem dzīves notikumiem un ietekmēt attieksmi pret tiem un indivīda uzvedību (Бодров, 2000).

N.Ivanovs (Иванов) piedāvā 4 situācijas, kuras var izmantot stresa avotu identificēšanai, tās palīdz diagnosticēt sliktas pašizjūtas iemeslus.

1. Ilgstoša psihiskā spriedzes (saspringtības) situācija, kurā nozīmīga ir adaptācijas sistēmas pārpūle. Tās ir situācijas, kurās saglabājas darba vai dzīves tempa pārrāvums (trūkums), kas prasa pastāvīgu pārslēgšanos un sevis kontroli.

2. Pastiprinātas atbildības situācijas, kad ilgstoši neparādās dekompensācijas simptomi, bet pastiprināti attīstās mokošas izjūtas nepadarītā un nepagūtā dēļ, kas rada pastiprinātu iekšēju trauksmi un var novest līdz „nervu sabrukumam”.

3. Situācijas, kas izraisa neapmierinātību ar sevi, saistās ar pasliktinātu garastāvokli; apkārtējais sāk likties vienveidīgs, apnicīgs un garlaicīgs.

4. Situācijas, kad netiek nodrošinātas visas personības pamatvajadzības; nav pārdzīvojuma pilnības, neraugoties uz ārēju labklājību.

Katra no šīm situācijām, neraugoties uz mazu traumatisko nozīmi, ilgstoši iedarbojoties var mainīt vispārējo stāvokli (Иванов, 1966).

Hroniska stresa simptomi un pazīmes

Salīdzinoši viegli var pamanīt trauksmes fāzes pazīmes: sirdsklauves, muskuļu sasprindzinājums, pastiprināta svīšana, steidzīgas domas. Sarežģītāk ir pamanīt hroniska stresa pazīmes, kas izpaužas izsīkuma fāzē. Hronisks stress rodas cilvēkiem, kas nespēj adaptēties (pielāgoties) situācijai un efektīvi mijiedarboties ar stresu.

6. tabula

Stresa un izsīkuma simptomi

Stress	Izsīkums
Nogurums Nemiers Neapmierinātība Neuzticēšanās Untumi Vainas apziņa Slikta koncentrēšanās spēja Fizioloģiskās pārmaiņas	Hronisks nespēks Nepiepildīta vajadzība pēc atzīšanas Apnikums vai cinisms Jūtu noliegšana Nepacietība vai uzbudināmība Depresija Nespēja orientēties vai aizmāršība Psihosomatiskās sūdzības

Uzvedības un psihiskās problēmas sākumā parādās tikai kā personības iezīmes, taču vēlāk kā spilgtākas izpausmes.

Aplūkosim visizplatītākās problēmas, kas varētu liecināt par pārmērīgo stresu un izpaužas kā fiziski (somatiski) simptomi, kognitīvie traucējumi, emocionāla nestabilitāte un uzvedības problēmas.

Fiziskie simptomi:

galvas sāpes, slikta dūša, vēdera sāpes, ēšanas traucējumi (ēstgribas zudums vai pārmērīga tieksme pēc ēdiena), kuņģa un zarnu darbības problēmas, aizcietējumi, caureja, aizdusa, reiboņi, sirdsklauves, augsts asinsspiediens, muguras sāpes, bezmiegs, pastāvīgs nogurums.

Stress visvairāk ietekmē cilvēka veģetatīvo nervu sistēmu (veicinot fiziskos un psihiskos traucējumus, piemēram, tādus kā depresija), imūnsistēmu (cilvēks biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām), kā arī sirds un asinsvadu sistēmu. Izplatītākās stresa izprovocētās slimības ir tās, kurām ir psihosomatiska daba: hroniski gremošanas traucējumi, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, migrēna, alerģijas un astma, impotence, frigiditāte, hipertensija un daudzi citi.

Mentālie simptomi ( domāšanas, domu aktivitātes):

grūtības koncentrēties, skaidri un radoši domāt, atmiņas traucējumi, neizlēmība, nogurdināmība, negatīvās domas, humora izjūtas zudums.

Emocionālie simptomi:

nervozitāte, raudulība, raizēšanās, viegla aizvainojamība un aizkaitināmība, vientulības izjūta, pastāvīgi slikts garastāvoklis, baiļu izjūta, panikas lēkmes, apnikuma un bezspēcības izjūta, depresija.

Uzvedības izmaiņas, kas liecina par stresa pieaugumu:

izmaiņas ieradumos (pārēšanās, psihoaktīvu vielu lietošana) un aktivitātes līmenī: hiperaktivitāte, steidzīgums vai pasivitāte, darba spēju mazināšanās, bieži konflikti sociālā dzīvē un ģimenē, dusmu izrādīšana pret tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, komunikācijas zudums vai pārāk liela emocionālā distance, pašaizsardzība, nepieklājīga uzvedība un agresija.

Stresa apburtais loks izskatās apmēram šādi:

Pārmērīgs stress izsauc somatisko un psihisko vājumu, kas savukārt sekmē iespēju gūt traumas, nokļūt avārijā, pielaist kļūdas. Pieaug pārslodze. Agrāk pierastas un vieglas dzīves situācijas kļūst traumējošas un to pārvarēšana prasa lielu piepūli.

Cilvēks „iedarbina” „taupības” režīmu, sāk ekonomēt enerģiju vai izmantot nepareizus avotus enerģijas atjaunošanai (sākot no alkohola vai ekstremālā seksa (ārpus laulības) līdz nepareizam garīgām mācībām).

Mainās uzvedība, iekšēja negatīva pašsajūta sadragā attiecības ar apkārtējiem - rezultātā, cilvēks vairs nevar iegūt piepildījumu un atbalstu, kuru var iegūt agrāk.

„Nodzītais” jūt, ka nav nekāda spēka sākt kaut ko darīt - aiziet uz treniņa zāli vai meklēt psiholoģisku palīdzību (konsultēties pagaidām nav tik plaši pieņemts) vieglāk ir „peldēt pa straumi” un vai lietot savas nomierināšanas stratēģijas (katram ir savs „knifiņš”- vienam aiziet uz frizētavu, citam iepirkties). Diemžēl bieži šis ceļš var novest pie lielākas katastrofas.

Protams, visi šie faktori veido problēmas darba kolektīvā - ietekmē cilvēka darba spējas, darba produktivitāti un kvalitāti.

Tātad, turpinoties stresam, cilvēks iestrēgst „vāveres ritenī", kur sajūk cēloņi un sekas. Rezultātā attīstās adaptācijas traucējumi un nopietns izdegšanas sindroms.

Izdegšanas simptomi

Uz dažām profesionālās izdegšanas uzvedības psiholoģiskām pazīmēm un simptomiem attiecas:

Izmaiņas uzvedībā (motivācijā, produktivitātē, kļūdu un kaitīgu ieradumu parādīšanās): darbinieks bieži skatās pulkstenī, pieaug viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā; strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk, sāk biežāk dzert kafiju, smēķē vairāk cigarešu vai lieto alkoholu lielākās devās vai arī biežāk, ir pakļauts nelaimes gadījumiem.

Pārmaiņas izjūtās (sāk dominēt negatīvās izjūtas, jūtu asums vai bezjūtība kā aizsardzība): zudusi veselīga humora izjūta, tās vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži jūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma izjūta, pastiprināta uzbudināmība, kas parādās darbā, gan arī mājās, vienaldzība, bezspēcīgums, raksturīga stresa noņemšana, nevis radoša darbība.

Pārmaiņas domāšanā (negatīva domāšana, nekonstruktīvisms): arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nespēj koncentrēt uzmanību, pretestība kādām jaunām pārmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās palielināšanās, ciniska nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personiskām vajadzībām un pārdzīvojumiem.

Pārmaiņas veselībā (veselības traucējumi): traucēts miegs, biežas ilgstošas vājuma pazīmes, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā.

1982. gadā ASV pētnieki K.Maslača (Maslach) un S.Džeksons (Jackson) izstrādā “izdegšanas” sindroma trīskomponentu modeli. Saskaņā ar kuru “izdegšana” tiek izprasta kā emocionālā pārguruma, depersonalizācijas un personības sasniegumu redukcijas sindroms.

Emocionālais pārgurums - personisko emocionālo resursu izsīkums tiek apskatīts kā galvenais “profesionālās izdegšanas” komponents. Tas izpaužas pazeminātā emocionālajā fonā, vienaldzībā vai emocionālajā pārsātinātībā.

Cilvēks sāk saprast, ka nespēj just kā agrāk. Viņš kļūst emocionāli iztukšots. Parādās pirmie stresa simptomi, īpaši smagos gadījumos vērojams emocionālais sabrukums.

Depersonalizācija - otrais komponents izpaužas deformētās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Kontaktēšanās kļūst bezpersoniska un formāla. Darbinieku raksturo bezjūtīga, ciniska attieksme pret citiem - klientiem, padotajiem, kolēģiem, priekšniecību. Dažos gadījumos tā var izpausties kā paaugstināta atkarība no citiem.

Personīgo sasniegumu redukcija - darba kompetences izjūtas pazemināšanās. Trešais “izdegšanas” komponents var izpausties:

· kā tendence būt negatīvam pret sevi, savu profesionālo sasniegumu un panākumu negatīvu novērtējumu (sevis negatīva uztveršana);

· kā negatīvisms pret profesijas pozitīvajām pusēm un iespējām;

· kā savu iespēju, pienākumu pret citiem ierobežošana (niecības izjūta).

Tatad, personisko sasniegumu redukcija parādās kā profesionāla dziļa neapmierinātība ar sevi, savu profesiju un apzināta nespeja kaut ko mainīt (Maslach, 1982).

Izdegšanas fenomena pētniekus interesēja faktori, kas veicina vai bremzē tā attīstību. Šobrīd daudzi autori neatrod viennozīmīgu atbildi uz jautājumu par to, kas uzskatāms par galveno faktoru, kādēļ rodas darbinieku izdegšana. Kādi ir galvenie iemesli – vai personības iezīmes, vai arī organizācijas raksturs, kas ietekmē darbiniekus. Kas ir kļuvis par izdegšanas iemeslu?

Izdegšanu katrā atsevišķā gadījumā varētu izskatīt individuāli – tā ir specifiska daudzu faktoru kombinācija, kas saistīta gan ar organizāciju, gan ar cilvēku.

Piemēram, varētu būt šāda kombinācija: organizācijas zema kultūra, nežēlīga attieksme pret darbiniekiem, slikts organizācijas vadīšanas stils, darbinieka darba un atpūtas režīma neievērošana (mācīšana un rūpes par slimiem vai veciem ģimenes locekļiem).

Tātad, var konstatēt, ka atbildība par izdegšanas radīšanu guļas kā uz darbinieka, tā arī uz organizācijas pleciem un katrs pieņem lēmumu, kā risināt šo problēmu un attiecīgi rīkoties.

Skaidrs, ka zemu atalgojumu var kompensēt ar labu attieksmi, ar apkārtējo cilvēku atzinību, ar atzinību no vadības utt.

K. Maslačas un M. Leitera uzskatīja, ka izdegšana ir neatbilstības rezultāts starp personību un darbu. Līdz ar šīs neatbilstības palielināšanos, pieaug arī izdegšanas varbūtība.

Ir piedāvātas sešas neatbilstības lomas:

1. Neatbilstība starp prasībām pret darbinieku uz viņu resursiem. Galvenais tās iemesls ir paaugstinātu prasību izvirzīšana pret personu un tās iespējām. Izdegšana var novest pie darba kvalitātes pasliktināšanos un savstarpējās attiecības ar kolēģiem.

2. Neatbilstība starp vēlmi būt patstāvīgam savā darbā un vadības stingro kontroli. Neatbilstība starp darbinieku centieniem panākt labāku patstāvības pakāpi savā darbā, noteikt rezultātu sasniegšanas veidus.

3. Darba un personības neatbilstība rodas atalgojuma trūkuma dēļ, ko darbinieks uztver kā viņa darba neatzīšanu.

4. Darba un personības neatbilstība rodas, ja trūkst pozitīvu savstarpējo attiecību ar citiem cilvēkiem darba vietā. Cilvēki labāk darbojas, ja viņi saņem darba atzinību, mierinājumu, atbalstu, prieku, labu attieksmi no citu cilvēku puses, kurus viņi mīl un ciena. Viens no destruktīvākajiem elementiem sabiedrībā ir patstāvīgi un neatrisināti konflikti cilvēku starpā. Tas veicina patstāvīga sasprindzinājuma un naidīguma uzturēšanu, mazina sociālā atbalsta varbūtību.

5. Neatbilstība starp personību un darbu var rasties, ja nav izpratnes par taisnīgumu darbā. Taisnīgums nodrošina darbinieka pašvērtības atzīšanu un nostiprināšanu.

6. Neatbilstība starp ētiskajiem personas principiem un darba prasībām. Kā piemēru var minēt, situāciju, kad cilvēks ir spiests kādu maldināt, mēģinot iestāstīt to, kas neatbilst patiesībai. Ar to bieži nākas sastapties pārdevēja profesijā, pastiprinoties konkurencei Latvijā (Psiholoģijas vārdnīca, 1999.)

Šobrīd darbinieki ir nepietiekoši vai pat vispār nav informēti par izdegšanas pazīmēm un iemesliem. Taču daudzi darbinieki intuitīvi izjūt savas pašizjūtas un uzvedības pārmaiņas, kaut arī nespēj pareizi šīs pārmaiņas novērtēt. Tieši tāpēc iepazīšanās ar simptomiem un draudu apzināšanās var motivēt mainīt situāciju uz labāko pusi.

Jautājumi un uzdevumi vielas izpratnes veicināšanai

1. Kad un kā no situācijas vai dzīves notikuma var veidoties stresa avots?

Kādus stresa avotus var ietekmēt? Izmantojiet lapu STRESA AVOTI.

Aizpildiet lapu STRESORI MANĀ DZĪVĒ.

2. Kādi simptomi signalizē, ka jūs esat stresa stāvoklī? ( STRESA SIGNĀLI)

Nosakiet savu reakciju, izmantojot testu Kāds ir jūsu reaģēšanās veids uz stresa situācijām?

3. Apskatiet lapas ILGSTOŠĀ STRESA FIZISKIE SIMPTOMI, ILGSTOŠĀ STRESA MENTĀLI UN UZVEDĪBAS pamatsimptomi un nosakiet simptomus, kurus jūs vai jūsu tuvie cilvēki esat pamanījuši.

3. Kādi faktori veido izdegšanu?

Kā izpaužas izdegšana?

Izmantojot stresa IZGEDGSANAS STADIJAS lapu nosakiet, kurā stadijā jūs atrodaties.

4. Apskatiet lapu KAD STRESS VAR KĻUT PAR BRIESMU

Kāpēc stresu sauc par slepeno slepkavu?

Atzīmējiet lapas piedāvātājā sarakstā īpašības, kuras jums piemīt.

Stresa avoti

Stresa galvenie izraisītāji ir:

• frustrācija -

• konflikti -

• pārmaiņas -

• izvēles problēma -

Stresors – tas ir kaitinošs notikums, kas liek organismam kaut kā reaģēt.

Ilglaicīgi stresori:

ilgstošā neapmierinātība ar dzīvi, nepiepildīti sapņi un ilgas, kas izraisa negatīvās emocijas.

Iekšēji stresori: personības faktori	Ārējie stresori: apkārtējās vides faktori
Mūsu domas	1.Psiholoģiskie (piem. mobbings darbā, ģimenē; šķiršanās, konflikti)
Sevis, citu cilvēku un pasaules uztvere („Es” - koncepcija, filozofija)	2. Ekonomiskie (bezdarbs, zema alga, ekonomiska krīze, kredīti, karš)
Vērtības	3.Sociāli kulturālie (rasisms, seksisms)
Attieksme	4.Ekoloģiskie (piesārņots gaiss, klimats)
Mūsu ietekmes zona	Mūsu mazas ietekmēs (1) vai neietekmēs zona (2-4)

Stresori manā dzīvē

Uzrakstiet savus stresorus:

(izmantojiet stresa avotu un darba avotu lapas

un atzīmējiet vai izsvītrojiet no zemāk piedāvātajiem)

Darbā	Personīgajā dzīvē	Fiziskajā stāvoklī (veselība)	Finansiālajā stāvoklī	Sociālajā stāvoklī
	attiecību sākums vai pārtraukšana laulāto problēmas tuvinieku zaudēšana		nespēja apmaksāt rēķinus	jauna loma ( māte) aiziešana pensijā
Ko nepieciešams darīt, lai samazināt šī stresora ietekmi?

10.attēls.visbiežak izraisīti stresa signāli

bieža izklaidība	grūtības lēmumu pieņemšanā
neizpildīto vēlmju spiediens	depresija (imunitātes vājums)

Tests

Kāds ir jūsu reaģēšanās veids uz stresa situācijām?

Iedomājieties stresa situāciju, kad jūs jutīsities, ka esat norūpējies, ko jūs parasti darāt? Atbilžu varianti: ja, ne.

N p.k.	Jautājumi	Ja	Ne
1	Paātrinās sirds darbība
2	Man grūti koncentrēties, jo domas ir satrauktas
3	Es uztraucos par mazsvarīgām lietām
4	Man ir iekšējo drebuļu izjūta
5	Man ir caureja
6	Es iedomājos drausmīgus tēlus
7	Es nevaru nedomāt par mani uztraucošiem tēliem
8	Man ir saspringts vēders
9	Staigāju turpu-šurpu
10	Es uztraucos par mazsvarīgām domām
11	Man grūti mobilizēties
12	Jūtu, ka daudz ko zaudēju, tāpēc, ka nevaru ātri pieņemt lēmumu
13	Svīstu
14	Nevaru apstāties domāt par to, kas mani uztrauc

Mums ir trīs pamatreakcijas uz stresu:

1. Fiziskā veidā - ķermeņa reakcija (somatiskā)

2. Mentālā veidā – nemierīgas domas

3. Sajauktā veidā - divi veidi kopā

Rezultāti:

· Jums ir „ ķermeņa veida reakcija”, ja jūs atbildējāt „jā” uz 1,4,5,8.9,11,13.

· Jums ir „ mentālā veida reakcija”, ja jūs atbildējat „ja” uz 2,3,6,7,10,12,14.

Jā jums ir vairāk „mentāla”…, tad jūs esat „mentālais tips”, ja vairāk „ķermeņa”…, tad jūs esat „somatiskais tips”.

Ja jums ir vienāds skaitlis, tad jums ir „sajauktais tips”.

11.attēls.Stress un veselība

· Divas trešdaļas ārstu vizīšu notiek stresa dēļ.

· 70 – 80% slimību ir saistītas ar stresu (visas slimības no nerviem – visas slimības no stresa).

· Stress ir saistīts ar mentālām, fiziskām un tādam saslimšanām kā „vēzis” (onkoloģiskām).

Ilgstošā Stresa mentālie, emocionālie un uzvedibas pamatsimptomi

ja jums ir viens vai daži simptomi, tad jūs jau atrodaties īlgstošā stresa varā

Profesionālā izdegšana

1. Izdegšana – saistīta ar veicamā darba emocionālās un garīgas iztukšotības stāvokli, tās ir profesionālā stresa sekas.

2. Izdegšana - ik dienā sakrātās negatīvās jūtas, saistītas ar darba spiedienu un personības tipu, kas ietekmē profesionāli:

· noved pie somatiskiem traucējumiem

· ietekmē personības īpašības

· pazeminās pašvērtējums profesionālajā jomā

· ietekmē attiecības ārpusdarbā

· var provocēt atkarības veidošanu (smēķēšana, alkohola un medikamentu lietošana)

2. Izdegšanas veidošanu paātrina pārslodze un atbalsta trūkums.

3. Īpaši raksturīgs profesijām, kas ir saistītas ar emocionālo piepūli un atbildību

( palīgprofesijas.)

Fenomena komponenti un galvenie simptomi:

Emocionāli	Personība	uzvedība	fiziskie
emocionālā iztukšotība jūtīgums neapmierinātība depresija pesimisms	sava niecīguma izjūta negatīvisms humora izjūtas zaudēšana nespēja tikt galā ar savām problēmām	trūkst iniciatīvas vientulības meklēšana darba spēju trūkums strādā, bet nav efektīvs kavēšanās ieplānotā solītā nepildīšana visu pazīmju noliegšana	galvassāpes biežas saaukstēšanās nogurums nespēks psihosomatiskas saslimšanas svara izmainās miega traucējumi

Stadijas fāze	Stadijas nosaukums	Stadijas raksturojums
I. fāze	Medusmēnesis	Darbs ir lielisks, darbu mīlu es un darbs mīl mani, darbs apmierina visas manas vēlmes; sajūsmā par darbu un kolēģiem; augstas prasības pret sevi un citiem kolēģiem.
II. fāze	Atmoda	Medusmēnesis izzūd, darbs izrādās tāds, kādu es negaidīju; kolēģi nav perfekti; maldi un vilšanās pieaug; sāk strādāt vairāk, lai īstenotu savas prasības; cilvēks sāk justies noguris; enerģija mazinās; īpaši izteiktas ir vilšanās jūtas.
III. fāze	Piedegšana	Hronisks nogurums; sakaitināmība; mainās ēšanas paradumi; lieto alkoholu; seksuālā neapmierinātība; medikamentu lietošana; mazinās darba spējas; vientuļnieka dzīves veids; vainu par savām grūtībām uzveļ citiem
IV. fāze	Sadegšana vai pieredzējuša profesionāļa fāze	Izmisums (fāze var turpināties vairākus mēnešus, gadus). Jūtas vientuļš; depresīvs; dzīve šķiet bezjēdzīga; pesimisms („kāda jēga to darīt”); fiziskas un emocionālas lēkmes asinsizplūdumi, sirdslēkmes, suicīdi utt.; nav iedvesmas; maz enerģijas darbam; negrib strādāt ar sarežģītām situācijām
V. fāze	Feniksa fenomens	Darbs šajā fāzē nesniedz gandarījumu atdzimšana no izdegšanas pelniem. Prasa daudz laika. Konkrētas robežas novilkšanas fāze – norobežot darbu no mājām; izvērtēt visu par darbu; ieguldīt sevi vairāk ģimenē, hobijos, sociālajās norisēs utt.

Izdegšanas stadijas (pēc Malsach & Leiter)

Kad stress var kĻŪt par briesmu?

(par slepeno slepkavu)?

kad cilvēks:

· izjūt pārmērīgu, ilgstošu stresu un neievēro brīdinājuma signālus

· pārāk daudz raizējas

· neievēro atpūtas režīmu

· pārāk daudz doma par materiālām lietām ( uzmācīgi domā)

· pārāk daudz domā par to, ko par viņu domā

· pārāk daudz apsola ( nevar pateikt „nē”)

· mēģina kontrolēt situāciju, nevis savu reakciju

· neattīstās un nepilnveidojas, izvēlas stagnāciju

· pārāk daudz gaida un uztver sevi kā upuri