Kursa mērķis ir pilnveidot pedagogu zināšanas un prasmes stresa pārvaldīšanā, kas palīdzēs uzlabot dzīvi, pašsajūtu un efektīvāk veikt profesionālos pienākumus.

Kursa viela sastāv no teksta materiāliem un DARBA LAPĀM pēc katras apakšnodaļas, kas satur testus, shēmas, tabulas un ieteikumus, lai palīdzētu vizuāli labāk uztvert tēmu un praktizēties dzīvē.

Kursa apguves laikā, iepazīstinot ar materiālu un veicot praktiskos uzdevumus ar DARBA LAPĀM, dalībnieki apgūs stresa un stresa avotu identificēšanas iemaņas, atpazīs stresa reakciju, iemācīsies atšķirt stresa veidus un ilgstoša stresa simptomus, un izdegšanas fenomenu profesionālajā darbībā, iemācīsies apzināties stresa seku bīstamību un stresa pārvaldīšanas nepieciešamību.

Piedāvātā stresa pārvaldīšanas programma apvieno komplekso pieeju, proti, ieteikumus darbā ar uztraukumu un spriedzi, kas virzīs pedagogus stresa pārvaldīšanas kompetences attīstību un pašregulācijas paņēmienu apguvi.

Kursa ieguvums ir psiholoģiskās veselības uzlabošana, veicot korekcijas un profilakses pasākumus.

Pirms kursa uzsākšanas piedāvājam jums veikt stresa diagnostiku, lai noteiktu tagadējo situāciju.

Lai uzzinātu jūsu patieso stāvokli, svarīgi, lai jūs godīgi atbildētu uz piedāvātajiem jautājumiem.

Stresa pašdiagnostika:

Apmierinātība ar dzīvi (Hadsons)

Stresa līmenis (Uzole)

Vai jūs bēgat no stresa? (Kočiašvili)

STRESA PAŠDIAGNOSTIKA

Kā jūs jūtaties dzīvē?

Dzīves labsajūtu var noteikt ar Hadsona aptaujas palīdzību. Šī aptauja palīdzēs novērtēt to, kā jums pašreiz dzīvē veicas, kāda ir jūsu labsajūta, un vai jūs esat ar dzīvi apmierināts.

Izlasiet katru jautājumu un padomājiet par to, tad atbildiet, atbilstoši savām izjūtām, pretī jautājumam atzīmējot attiecīgu skaitli:

ja jautājumā izteiktās izjūtas novērojamas reti - atzīmējiet ar "1";

ja tādas izjūtas novērojamas mazliet - atzīmējiet ar "2";

reizēm izjūtot tādu stāvokli - atzīmējiet ar "3";

ja tādas izjūtas novērojamas bieži - atzīmējiet ar "4";

ja tādas izjūtas novērojamas vienmēr - atzīmējiet ar "5".

Nr. p.k.	Jautājums	1 Atbilde, pārrēķins	2	3	4	5
1	Nejūtu, ka varu savu dzīvi veidot vai tajā kaut ko mainīt
2	Man ir skumja sajūta
3	Mani urda nemiers
4	Es varu raudāt katra nieka dēļ
5	Man ir viegli atslābināt nervus
6	Man ir grūti uzsākt kārtot lietas, kas būtu darāmas
7	Mani moka bezmiegs
8	Man ir kāds, pie kura varu griezties grūtā brīdī
9	Nākotne man šķiet gaiša un laba
10	Jūtos noskumis /-usi
11	Domāju, ka manai dzīvei ir kāda nozīme
12	Jūtu, ka mani prot novērtēt
13	Man patīk darboties un būt rosīgam /-ai
14	Domāju, ka citiem būtu labāk, ja manis vairs nebūtu
15	Man patīk būt kopā ar citiem cilvēkiem
16	Man ir viegli izšķirties un pieņemt lēmumus
17	Jūtos nomākts /-a
18	Mani ir viegli sarūgtināt
19	Es ātri uztraucos
20	Nedomāju, ka esmu pelnījis/-jusi labāku dzīvi
21	Man dzīve ir bagāta
22	Domāju, ka esmu citiem nozīmīgs /-a
23	Man daudz kas sagādā prieku
24	Es katru dienu uzsāku ar labsajūtu
25	Man šķiet, ka mana dzīve ir bezcerīga

Aptaujas rezultātu novērtējums:

Tā kā daži jautājumi ir izteikti pozitīvā un daži negatīvā veidā, tad visu atbilžu novērtējumu nevar vienkārši saskaitīt. Atbildes pozitīvi izteiktiem jautājumiem vērtējamas apgrieztā veidā. Tātad, atbildes uz 5., 8., 9., 11., 12., 13., 15., 16., 21., 22., 23. un 24. jautājumiem vērtējamas otrādi.

Atbilde "5" vērtējama kā "l"; 4 = 2; 3 = 3; 2 = 4; 1 = 5. Atbildes uz pārējiem jautājumiem paliek kā atzīmētas.

Pēc visu atbilžu vērtējuma saskaitīšanas, ievērojot augstākminēto apgriezto vērtējumu, atskaitiet no kopsummas "25".

Rezultātu interpretācija:

Ja iegūtā summa ir mazāka par "30", tas nozīmē, ka ar savu dzīvi esat gluži apmierināts(-a).

Jo vairāk kopējā summa pārsniedz "30", jo lielāka ir neapmierinātība ar dzīvi, un tādā gadījumā, jo vairāk nepieciešami ir spriedzes pārvarēšanas vingrinājumi.

Stresa pašizvērtējums

Kāds ir jūsu stresa līmenis?

Atzīmējiet savu stresa līmeni uz šīs skalas, ņemot vērā to, ka augšā ir maksimālais stresa līmenis – 100%, bet apakšā - minimālais - 0%. Atzīmējiet 2 reizes: pa kresi – kādu stresu jūs izjutāt darbā un pa labi – mājās.

Darbā	%	Mājās
	100
	90
	80
	70
	60
	50
	40
	30
	20
	10
	0

Rezultāti:

Vidējais stresa līmenis - dzīve ir saulaina, dzīvespriecīga, produktīva.

Pārāk zems stresa līmenis – dzīve ir pelēka, garlaicīga.

Pārāk augsts - dzīve ir karsta, sarkana - un jūs varat sadegt.

Stresa pašdiagnostika

Vai jūs bēgat no stresa? (Kočiašvili)

Lai noteiktu jūsu īsto stāvokli apskatīsim jūsu veselības radītājus.

Jums ir nepieciešams godīgi atbildēt uz testa jautājumiem. Vērtējuma skala:

5 - ļoti bieži, 4 - bieži, 3 - reti, 2 - ļoti reti, 1 – gandrīz nekad, 0 - nekad.

1. Vai Jums ir problēmas ar arteriālo spiedienu?
2. Vai Jums ir apetītes traucējumi?
3. Vai Jūs izjūtat nogurumu?
4. Vai varat sākt raudāt bez īpaša iemesla?
5. Vai Jūs lietojat miega zāles, nomierinošus līdzekļus?
6. Vai Jums grūti no rītiem piecelties?
7. Vai Jums grūti koncentrēties, būt uzmanīgam?
8. Vai jūs ciešat no galvassāpēm, migrēnas?
9. Vai Jums ir kādas alerģiskas izpausmes?
10. Vai Jūs izjūtat trauksmi?
11. Vai Jums ir trausli, lūstoši nagi?
12. Vai Jums ir nepatīkami atrasties slēgtā telpā?
13. Vai Jums ir problēmas ar matiem?
14. Vai Jums ir problēmas ar vēdera izeju?
15. Vai Jums ir mazkustīgs dzīvesveids?
16. Vai Jūs strādājat bez prieka, apmierinājuma?
17. Vai Jums ir sāpes sirds apvidū?
18. Vai Jūs bieži saaukstējaties?
19. Vai Jums ir problēmas ar ādu?
20. Vai Jums salst ekstremitātes?
21. Vai Jums ir cikla traucējumi? (siev.) Vai Jums ir problēmas ar potenci? (vīr.)
22. Vai Jums ir pazemināta interese pret seksu?
23. Vai Jūs uztrauc šausmīgi sapņi, murgi?
Vai jūs lietojat?
24. Vai Jūs lietojat cukuru?
25. Vai Jūs lietojat kafiju?
26. Vai Jūs lietojat stipru tēju?
27. Vai Jūs lietojat alkoholu ?
28. Vai Jūs smēķējat?
Kopējais punktu skaits :

Rezultāti. Ja Jums ir:

· mazāk par 25 punktiem – jums nav nopietnu problēmu, dzīvojot veselīgu dzīvesveidu,

bet ārstu apmeklējiet ne retāk, kā reizi gadā.

· no 25 līdz 48 punktiem – jūsu veselības stāvoklis nav slikts, bet vēlams pievērst tam

uzmanību, mēģiniet atrast laiku, lai konsultētos ar ārstu. Svarīgi nepalaist garām

momentu, jo nākamajā attīstības etapā simptomi var kļūt hroniski.

· vairāk par 112 punktiem – jūs esat pārkāpuši sarkano līniju, konsultējaties ar

ārstu un psihologu, kurā klīnikā jums nepieciešams griezties pēc palīdzības.

Bet pēc klīnikas izvēlieties ārstēšanas programmu rehabilitācijas centrā, kurā Jūs

saņemsiet individuālu rehabilitācijas shēmu.

Stress

“Katrs izjūt to, katrs runā par to, bet gandrīz neviens neuzņemas

paskaidrot, kas ir stress.” (Selye, 1936).

Joprojām nepastāv vispārpieņemtās stresa definīcijas, tāpat nepastāv arī vispārējās stresa teorijas.

Definīcijas var atklāt bioloģisko(fizisko), psiholoģisko un garīgo stresa nozīmi.

Stresa fiziskās un psiholoģiskās izpratne

Vārds „stress” tulkojumā no angļu valodas nozīmē spiediens, saspringums, piepūle. Ir uzskats, ka angļu vārds stress no latīņu stringe ieraut, ievilkt (stāvoklis, kas attīstās un izplatās).

Stress tieši saistīts ar uztraukumu, kas no angļu –sakšu valodas: “nosmakt, noslāpt” vai “rīstīties, aizrīties, nespēt elpot”.

Tas nozīme, ka sastopot kādu dzīves situāciju, kuru mēs uztveram kā sarežģītu un draudošu, mēs reaģējam fiziski. Saskaņa ar jaunākiem pētījumiem šajā brīdī organismā notiek vairāk, nekā 1400 fizioķīmisko reakciju.

Ar stresu bieži saprot cilvēka pārdzīvotās negatīvās emocijas saistībā ar situāciju, kas izraisa spriedzi, uztraukumu, bailes, dusmas, neapmierinātību un tml., kas, savukārt, ietekmē cilvēka kopējo pašsajūtu, reakcijas, uzvedību, darba produktivitāti, veselību.

Vairums zinātnieku ir definējuši stresu kā personības reakciju uz apkārtējo pasauli, subjekta mijiedarbību ar sevi un apkārtējo vidi. Hans Seljē (stresa teorijas pamatlicējs, 1956): stress ir nespecifiska organisma atbilde - prāta un ķermeņa reakcija uz jebkuru piedāvāto prasību - uz kādu stresoru, pārdzīvojumu, pielāgošanās grūtībām (ar mērķi nodrošināt organisma adaptāciju).

Šodien tiek uzskatīts, ka stresa parādīšanās ir atkarīga kā no personības, tā arī no vides, kurā personība atrodas.

Koks (Cox) definē stresu kā jebkuru ietekmi, kas izjauc organisma dabīgo līdzsvaru. Tas ietver fiziskos ievainojumus, dažāda veida slimības un emocionālos traucējumus (Cox, 1985).

Stress rodas tad, kad rodas tādi apstākļi, kurus organisms nevar viegli pārvarēt (Coyne, Lazarus, 1980). Tas kļūst īpaši aktuāli, ja pārvarēšana notiek nepārtraukti un cilvēks jau no bērnības „nonēsājas”, jo nebija iemācīts kā pārvarēt stresu veselīga veidā.

Arthur Freedman (1994) – psihofizioloģiskā atbildes reakcija uz mainīgiem apstākļiem, kas var ietekmēt vienu no astoņiem fundamentāliem enkuriem, kas atbild par komforta sajūtu vai labsajūtu

Gerrig un Zimbardo (2004) – organisma atkārtotās reakcijas formas uz kairinošo notikumu, kas iztraucē līdzsvaru un izjūt prasmi ar to tikt galā.

Šis stāvoklis lielā mērā ir mūsu kognitīvo procesu, domāšanas veida, situācijas vērtējuma, savu iespēju apzināšanās, pārvaldīšanas paņēmienu un uzvedības stratēģiju ekstremālos apstākļos apguves līmeņa produkts (Бодров, 2000).

Stresa rašanos un attīstību nosaka triju posmu mijiedarbība:

· stresogēnā notikuma novērtējums (kognitīvais posms);

· fizioloģiskās un bioķīmiskās reakcijas uz stresu (somatiskais posms);

· uzvedības reakcijas (uzvedības posms).

1.Kognitīvais posms. Stresa situācijas centrā bieži nonāk stresogēnā notikuma novērtējums. Ir zināms, ka “cilvēks ir visu lietu mērs”: lietas ir tādas, kādas mēs tās uztveram. Veltīgas bailes, maldīga tuva cilvēka uzvedības uztvere var izsaukt pilnīgi reālas fizioloģiskas un bioķīmiskas izmaiņas, varbūt par vairāk nekā reāli draudi vai briesmas. Ļoti precīzi šo situāciju ir raksturojis franču filozofs M.Monteņs: “Mana dzīve ir pilna ar šausmīgām neveiksmēm, kuru lielākā daļa nekad nenotiks”. Stress pieaug, ja cilvēkam liekas, ka situācija prasa no viņa pārmērīgu, neiespējamu, netaisnīgu utt. piepūli. Stresa koncepcijas uzskats, ka pozitīvi notikumi ir, tā saucamais, „labs” stress, šobrīd saņem vairāk kritikas, nekā atbalsta.

2.Somatiskais posms. Pētot fizioloģiskās un bioloģiskās reakcijas, zinātnieki uzsver, ka iekšējo orgānu iesaistīšanās emocionālā uzbudinājuma procesā vienmēr ir selektīva un tai bieži ir negatīvas sekas, ja kāds orgāns dažādu iemeslu dēļ tiek vairāk pakļauts emocionālajai ietekmei. Tas ir pastāvīgi augošas pārslodzes un priekšlaicīgas dažu iekšējo orgānu nolietošanās iemesls, kas ir pamats sirds un asinsvadu slimību, stenokardijas, astmas lēkmju utt. attīstībai (Goldberger, Brezuitz, 1993).

3. Uzvedības posms un tas ir visciešāk saistīts ar personību, tās pasaules uzskatu. Uzvedības reakcija – tā ir ne vien darbība, kas vērsta uz situācijas izmaiņām, bet arī savu emociju vadīšana (Элиот, 1996).

Stress sākas tad, kad cilvēks:

· apzinās disbalansi starp viņam izvirzītajām prasībām un viņa spējām izpildīt šīs prasības;

· izjūt, ka situācija viņam rada noteiktas fiziskas vai psihiskas briesmas (draudus);

· saprot, ka nespēs efektīvi noreaģēt uz šo situāciju.

Jāneņem vērā to, ka ārējie saspringtie apstākļi ir tikai potenciāli stresogēni un tie ne vienmēr novedīs pie stresa attīstības. H. Seljē (Selye) raksta, ka briesmas rada nevis pats faktors (saņemtā informācija), bet gan mūsu pārmērīgā vai nepiemērotā reakcija uz to. Piemēram, ja cilvēkam ir iegūta reakcija „raizēties” un negatīvi prognozēt notikuma gaitu.

Stresa pētnieki brīdina, ka bailes, bažas, priekšnojautas un iedomas par gaidāmo notikumu, darbu vai problemātisko situāciju parasti rada daudz vairāk stresa nekā paši notikumi un ir draudošākas par realitāti.

Raižu slogs ne tikai pavājina organisma pretestības spēju, bet arī nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Vīriešiem ir lielāks risks saslimt ar sirdsslimību, jo viņiem biežāk ir vērojamas dusmu un naidīguma lēkmes, bet sievietēm visbīstamākās emocijas ir raizes un bailes. Stenforda Universitātes Medicīnas koledžas pētījumā atklājās, ka sievietes, kuras pārcieta atkārtotu sirdslēkmi, vairāk cieš no bailēm un raizēm (Countrey et el.).

Psiholoģiski vislielāko stresu rada vilšanās, sarūgtinājums un pazemojums jeb sāpinošie atgadījumi (Селье, 1994).

Cilvēki atšķirīgi var reaģēt uz vieniem un tiem pašiem notikumiem. Kas vienam ir smags trieciens, tad citam tas ir jauno iespēju izredzes. Piemēram: vienam darba zaudējums ir eksistenciālā katastrofa un būtisks ievainojums pašvērtībai, bet cits zaudējot darbu beidzot saņemsies realizēt iepriekš atliktās vēlmes. Daži cilvēki tādos pašos apstākļos pilnīgi „izdeg”, bet citi saglāba, gan veselību, gan produktivitāti.

Tātad, apkopojot iepriekšējos uzskatus, var secināt:

1. Stress ir cilvēka atsauce uz kādu stresoru, pārdzīvojumu, pielāgošanās grūtībām.

2. Stresors var būt fiziskās vai mentālās dabas (uztverts kā draudi pašvērtējumam).

3.Stresa reakcija notiek dažādos līmeņos – ir kognitīvais, emocionālais, fizioloģiskais un uzvedības komponents.

4. Stress ir cilvēka stāvoklis, kad viss organisms mobilizējas, pieņemot signālu bēgšanai vai cīņai.

5. Ja šī „mobilizācija” notiek pārāk bieži un tā pārsniedz cilvēka spēju robežas - rodas distress, jeb disorganizācija, cilvēks ir „izsists no sliedēm”, tiek it kā paralizēts, atrodas nespēkā un var saslimt.

Stresa garīgā definīcija

Pirmoreiz vārds stress parādījās 1303. gadā Roberta Manninga dzejolī:

„Šīs mocības bija debesu manna, ko Dievs sūtīja cilvēkiem, kuri atradās tuksnesī un dzīvoja lielajā stresā.”

Tas nozīmē, ka stress ir stāvoklis līdzīgs ilgstošai frustrācijai, cilvēka mocībām, izmisumam, kad cilvēki dusmojas un kurnē, jo paļaujas uz sevi, nevis uzticas Dievam, skatās uz apstākļiem (redzamo), nevis uz apsolīto (neredzamo) un viņiem trūkst cerības, paļāvības un pateicības.

1. Stress – ir garīgā frustrācija, kad tiek noliegta cilvēka vajadzība pēc Dieva beznosacījuma mīlestības, pieņemšanas, vadības, aizsardzības un rūpēm, kuru rezultātā cilvēks atrodas drošībā un mierā.

2. Stress ir dzīve ārpus Dieva. Stress ir dzīve bez patiesā miera, prieka un svētības.

3. Stress - mūsu mēģinājumi apmierināt savas vajadzības bez Dieva, bieži neveselīgā veidā.

4. Stress ir vitālā dilemma, kuras risināšanas patiesie meklējumi noved pie Dieva un mūžīgā stresa atrisināšanas.

5. Stress ir stāvoklis, kurā mēs nonākam, lai garīgi izaugtu un apzinātu garīgo saikni.

Stresa ietekmē uz cilvēku svarīgi izprast:

· kādus paņēmienus cilvēks izmanto, lai tiktu galā ar dzīves apstākļu spiedienu;

· cik ilgi un cik intensīvi cilvēks tiek pakļauts stresam;

· ko cilvēks dara, lai noņemtu uzkrāto negatīvo enerģiju, jo tieši uzkrātam stresam ir graujoša vara.

Modernie pētījumi apliecina, ka ilgstošs stress, kas saistīts ar hronisku negatīvo faktoru ietekmi (“dzīves stress” pēc Selje izteiciena), pat ja to intensitāte nav liela, iedarbojas daudz smagāk nekā spēcīgi, taču vienreizēji stresori (Гришина, 1997, c.145)

Tieši ilgstošais stress ir bīstams ar emocionālo izsīkumu, kas var izraisīt daudzas saslimšanas. Ilgstoša stresa situācijā nonākušais ne vienmēr apzinās, ka sliktās pašsajūtas (paaugstināta uzbudināmība, hronisks nogurums, depresija, grūtības aizmigt vai pamosties) vai veselības pasliktināšanās (regulārās galvassāpes, migrēna, uzņēmība pret infekcijām, elpošanas ceļu un sirds slimības u.c.) iemesli ir ķermeņa un dvēseles atbildes reakcija uz ikdienas stresu.

Pateicoties plašiem pētījumiem, kas ir veikti pasaulē, jau daudzās valstīs ārsti diagnosticē izsīkumu kā psihosomatisko pašsajūtu, klasificējot to kā pirms slimības stāvokļi. Emocionālās izsīkšanas sindroms Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK-10) ir iekļauts rubrikā Z73 – „Stress, kas ir saistīts ar normālās dzīves uzturēšanas grūtībām”.

Izdegšanas sindroms

Šodien sabiedrībā plaši tiek runāts par izdegšanas fenomenu, kas varētu veidoties sakarā ar sarežģītu situāciju darbā vai problemātiskām attiecībām ģimenē. Literatūrā izdegšanu vairāk attiecina uz profesionālo darbību, taču šo fenomenu veido personīgo un profesionālo faktoru kombinācija.

1974.gadā amerikāņu psihiatrs H.Frendenbergs (Fraundenberg) pirmo reizi ir izmantojis jēdzienu “burn-out” (no angļu val. izdzisis, zaudējis ticību sev), lai raksturotu vesela cilvēka psiholoģiskā stāvokļa īpatnības, kurš atrodas intensīvā un ciešā saskarsmē ar klientiem, vai pacientiem emocionāli piesātinātā atmosfērā, sniedzot profesionālo palīdzību.

Mūsdienās izdegšanas jēdzienu parasti izmanto, lai apzīmētu cilvēka pār­dzīvoto fizisko, emocionālo un psihisko spēku izsīkuma stāvokli, ko izraisa ilgstoša atrašanās situācijā, kas izvirza augstas emocionālās prasības, kuras, savukārt, visbiežāk ir pārlieku augstu ekspektāciju (gaidu) un hronisku situatīvu stresu savienojums (Pines, Ansons, 1983).

Izdegšana draud personām, kas strādā ar cilvēkiem, tā saucamajās, palīgprofesijās (skolotāji, psihologi, psihiatri, mācītāji utt.) un kam darbs ir saistīts ar paaugstinātu atbildību (ogļrači, lidotāji, ķirurgi, ugunsdzēsēji utt.). Darbinieka veselības pasliktināšanās, konflikti darba vietā un mājās, pakāpeniskā negatīvu ieviržu attīstībā pret sevi, darbu un pret tiem, ar ko nākas strādāt var liecināt par „profesionālās saslimšanas specifisku”.

Tomēr nedrīkst apgalvot, ka ikviens darbinieks būtu nolemts uz emocionālo izdegšanu. No cilvēka ir atkarīgs tas, cik stipri viņš spēs pretoties ārējo objektīvo un subjektīvo faktoru iedarbībai, ar kuru viņa darbības jomā tik bieži ir jāsastopas. Kā atzīst vairāki autori, emocionālās izdegšanas sindroms vislielākā mērā ir saistīts ar indivīda domām un jūtām darbavietā, ka “izdegšana ir indivīda un darbavietas interakcijas sekas” (Maslach, 1982).

Apkopojot var teikt, ka stress kļūst par problēmu, ja tas bieži atkārtojas, ir pastiprināts vai pat hronisks, un cilvēks vairs patstāvīgi netiek ar to galā. Stresa ietekme būs graujoša, ja negatīvi cilvēka pārdzīvojumi atkārtojas katru dienu, turpinās ilgstoši un netiek izmantoti stresa regulēšanas un noņemšanas veselīgi paņēmieni.

Izdegšanas sekas ir bīstamas veselībai, tās atjaunošana prasa daudz vairāk laika nekā profilaktiskais darbs.

Jautājumi un uzdevumi vielas izpratnes veicināšanai.

1. Salīdziniet dažādas stresa definīcijas un izceliet atslēgas vārdus, kas raksturo šo fenomenu.

Kā dažādas stresa definīcijas papildina jūsu izpratni par stresu?

Kādus ceļus definīcijas atklāj stresa samazināšanā un vadīšanā?

2. Apskatieties „STRESA KATLU”.

Kas varētu atrasties zem vārda „stress”?

Kādi draudi ir, ja „stresa katls” ir pilns un nekas netiktu darīts?

Ko nepieciešams darīt, lai samazinātu spiedienu „stresa katlā”?

Iepazīties ar lapu STRESS UN RĪCĪBA STRESA SITUĀCIJĀ.

3. Izanalizējiet lapu Faktori, kas ietekmē stresa reakciju un nosakiet, kā šie faktori ietekmē viens otru.

Kāda loma ir stresa veidošanā situācijas uztverei? Izmantojiet lapu PROBLĒMAS (GRŪTĪBU, NELAIMES) UZTVERE.

Kādus praktiskus ieguvumus varētu dot shēmas S-U-R izpratne?

Kāpēc nepieciešams apzināt savu dzīves filozofiju, kas izpaužas gaidās un situācijas interpretācijā? (lapa DZĪVES FILOZOFIJA UN STRESS)

Uzrakstīsiet patiesīgas domas piemēri.

4. Kāda veida stress ir saistīts ar izdegšanu?

Kāpēc izdegšanas tēma kļuva tik aktuāla pēdējā laikā?

8.attēls.Stresa „katls”

Jāseko, lai „katls” nebūtu pārpildīts:

· lai vienlaicīgi un ilgstoši nebūtu pārāk daudz grūtību;

· savlaicīgi atbrīvoties no negatīvam jūtām, lai nebūtu neapzinātās emociju; „eksplozijas”, kas var sagraut dzīves situāciju.

STRESS UN rĪCĪBA stresA SITUĀCIJĀ

1.Stress (spriedze) sākas no piedzimšanas brīža (pat ieņemšanas brīža).

Stresam ir pakļauti visi cilvēki visa mūža garumā.

„Man nav stresa” nozīmē, ka jūs izmantojat aizsardzību - noliegšanu.

Tātad, stress ir visiem, bet ir svarīgi

Ko jūs ar to darāt un vai to, ko jūs darāt tiešām ir lietpratīgi?

2. Ja no stresa nav iespējams izvairīties, atliek iemācīties veselīga veidā rīkoties ar spriedzi.

3. Nepareizas rīkošanās rezultātā - mēs varam kaitēt sev (līdz pat nāvei), citiem radīt lielāko stresu.

Tāpēc nepieciešams apgūt dzīvei svarīgas prasmes, lai tiktu galā ar stresu un iemācīties:

· identificēt (atpazīt) stresu;

· pareizi izdzīvot radušās stresa situācijas – tas nozīmē pareizi uztvert un reaģēt;

· kontrolēt savu stresa līmeni - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo stresa uzkrāšanās samazina organisma imunitāti, veicina slimību rašanos un, protams, samazina dzīves kvalitāti un produktivitāti.

· veikt profilaktiskus pasākumus stresa mazināšanā.

Faktori, kas ietekmē stresa reakciju

Reakciju uz stresu nosaka faktoru kopums:

Faktori	Faktoru veids
Iedzimtība: temperaments (ekstraversija/ neirotisms) dzimums (vīrietis, sieviete) Fiziskais stāvoklis (veselība/slimība, zāles/narkotiku lietošana, neizgulēšanās)	fizioloģiskais factors
Personība: pašvērtējums, raksturs, vajadzības uzvedības tips (A/B), kontroles lokuss, spējas, stresa noturība	psiholoģiskais faktors
Iepriekšējā pieredze, stresi bērnībā, izglītība, pašreizējā situācija	sociālais faktors
Dzīves filozofija: vērtības, piedošanas prasmes	garīgais faktors

Problēmas (grūtību, nelaimes) uztvere

· Stress ir cilvēka reakcija uz situāciju, kura viņu uztverē ir nozīmīga.

· Ir acīmredzams, ka tas, kas katram cilvēkam rada stresu, ir atšķirīgs un viņi ir atšķirīgi savā reakcijā. Kās vienu uztrauc - citu atstāj vienaldzīgu; viens - pasmejas, bet cits var nokļūt slimnīcā.

Uzdevums: atcerieties dažus piemērus no savas dzīves, kad jūsu dzīves situācijas sākotnējā un tālākā uztvere atšķiras.

S - U - R

zināšanas izvĒle

priekštati ieradumi

 

domas Jūtas Reakcija

9.attēls. Problemātiskās situācijas uztvere nosaka mūsu reakciju.

Liela loma ir cilvēka zināšanām un ieradumiem (piem., „krīt panikā”, pārmērīgā uztura lietošana).

2. Reakciju mēs varam izmainīt, ja apzinīgi izdarīsim izvēli.

3. Lai izmainītu savu reakciju, mums ir jāmaina domas.

4. Darbs ar jūtām nozīmē darbs ar domām.

5. Nepareiza domāšana var izraisīt slimību, jo starp prātu un ķermeni ir spēcīga saikne.

Dzīves filozofija un stresS

Situācijas uztvere (percepcija), kura izraisa vai neizraisa stresu, ir atkarīga no mūsu priekšstatiem par sevi, citiem, dzīvi S i t u ā c i j a
Gaidas	Interpretācija
A - maldīgo domu piemēri B - patiesīgu domu piemēri
No tā, ko mēs gaidām, ir atkarīga situācijas uztvere, vai jūtamies vīlušies · Par dzīvi: Cilvēks iedomājas, ka dzīve būs bez ciešanas un problēmām – laimīga, ērta dzīve (rožu dārzs A „Ar mani nekas slikts nenotiek” B. · Par sevi: A. „Es pats tikšu galā ar visu, kas notiks” B. · Par citiem: A. „Es varu paļauties uz cilvēkiem” B. · Par Dievu A. „Pasaule nav neviena , kam rūpētu mana dzīve! ” B.	No tā, kā mēs interpretējam situāciju, lielā mērā atkarīgs, vai jūtamies ievainoti, nobijušies vai dusmīgi. · No dzīves uztveres:  A. „Ārprāts! Tā nekad nav bijis!” B. ”Nav nekā jauna zem saules...” · No sevis uztveres : A.„Kāpēc vienmēr es?” B. · No Dieva uztveres: A. „Dievs mani soda! Viņš mani aizmirsa!” B. „Dievs visu kontrolē un viss notiek uz labu” Uztveres atšķirību piemērs: Slimība var būt labums Veselība var būt ļaunums No pagātnes No izārstētām / neizārstētām sāpēm Sāpes tagadnē liecina par ievainojumu pagātnē - pārdzīvotām sāpēm. No tagadnes Kādā stāvoklī šobrīd atrodamies- neizgulējies, badā, noguris. No zināšanām - vai zinām patiesību Jo mazāk zinām, jo vairāk stresa ( trūkst izpratnes) Jo vairāk zinām, bet nepatiesību, jo vairāk stresa ( trūkst gudrības) Jo vairāk zinām patiesību, jo mazāk stresa

labas ziņas:

Pasaule nemainīsies, jums ir jāmainās

Jautājumi:

· Kāda ir jūsu attieksme pret problēmām, dzīves grūtībām?

Parasti, ja man ir problēma, es domāju ...

· Kādu lomu spēlē problēmas, grūtības mūsu dzīvē?

· Kāda ir mūsu loma problēmu, grūtību radīšanā?

Atziņas pārdomām:

Cilvēkus satrauc nevis lietas, bet viņu uzskati par tām

Epiktets

Bēdas un Bailes mirst Gudrās sirds Klātbūtnē

Hans Seljē