3. Starpkultūru izglītība: teorija un prakse

3.2. Starpkultūru izglītības metodiskie aspekti

Nodaļā ir apkopota informācija, kas raksturo starpkultūru izglītības metodisko aspektu realizēšanu pedagoģiskajā procesā. Īstenojot skolu praksē starpkultūru mācību procesa fāzes un mērķus, pilnveidojot pedagoģiskā darba formas un metodes starpkultūru dialoga kontekstā, skolēni spēj veiksmīgāk un produktīvāk attīstīt tādas attieksmes un tādus izturēšanās/uzvedības veidus, kas ir atbilstoši humānisma un demokrātijas pamatprincipiem, brīvības un atbildības, solidaritātes un kooperācijas, tautu saprašanās un tolerances principiem.
Nodaļā ir piedāvāti daudzveidīgi patstāvīgā darba uzdevumi, kas palīdzēs katram pedagogam novērtēt un apzināt savas pedagoģiskās darbības kompetenci un iespējas sadarbības veicināšanai starpkultūru izglītības satura un mērķu īstenošanā.

Starpkultūru izglītība ir sarežģīts process, kuru ietekmē vairāki iedarbības ziņā atšķirīgi faktori. Procesa norises (saziņas) kvalitātē noteicošais nenoliedzami ir cilvēka personības faktors – indivīdu vērtības, sociālās attieksmes, emocionālie stāvokļi, kognitīvās shēmas, personības iezīmes, savstarpējās attiecības – sazināšanās, sadarbība un sāncensība, pieņemšana un noraidīšana, sociālās lomas un normas grupās, stereotipu un aizspriedumu nozīme, grupas saliedētība, starpgrupu attiecības. Bieži vien citas kultūras vērtību, tradīciju un komunikācijas specifikas nepārzināšana rada dažādus komunikācijas traucējumus: pārpratumus, bailes, stereotipus.

16. att.
16.attēls. Kultūru krustošanās situācijas

Adaptēts no: Interkulturelles Lernen: Arbeitshilfen für die politische Bildung (1998) Bonn: Präzisdruck GmbH, Karlsruhe, S.31.

!!! Uzdevumi
1.Novērtējot atšķirīgu kultūru cilvēku daudzveidīgās un neprognozējamās komunikācijas situācijas, nosauciet tās uzvedības ārējās izpausmes, kuras
  • iedrošinā savstarpējai komunikācijai;
  • ierobežo komunikāciju;
  • rada nesaprašanās barjeras.
2.Kādas cilvēku uzvedības stratēģijas jūs ieteiktu komunikācijas veicināšanai starpkultūru dialoga nodrošināšanai? Pamatojiet izvēlētās stratēģijas!

17. attēlā ir apkopotas starpkultūru mācību procesa fāzes, kuru mērķtiecīga apguve mācību un audzināšanas procesā spēj veicināt starpkultūru komunikāciju.
17. att.
17. attēls. Starpkultūru mācību procesa fāzes
Avots:
Interkulturelles Lernen: Arbeitshilfen für die politische Bildung (1998) Bonn: Präzisdruck GmbH, Karlsruhe, S.40.



Starpkultūru izglītības mērķi
Starpkultūru izglītība vispirms tiek realizēta skolā. Tā prasa, lai visi skolēni izveidotu tādas attieksmes un tādus izturēšanās/uzvedības veidus, kas ir obligāti humānisma etniskajiem pamatprincipiem un brīvības un atbildības, solidaritātes un tautu saprašanās, demokrātijas un tolerances principiem.
Uz šīs bāzes skolēniem
- jāapzinās pašiem sava kultūras socializācija un dzīves kopsakarības par citām kultūrām;
- jāattīsta ziņkāre, atvērtība un izpratne par citu kultūru izpausmēm;
- jāsaskaras ar citām kulturālās dzīves formām un orientāciju uz dažādību akceptēšanu, jāmācās tās kritiski vērtēt, atzīstot savas bailes un pārvarot spriedzi;
- jāmācās uztvert un saprast aizspriedumus pret svešo un svešiniekiem;
- jāmācās respektēt atšķirīgo pie citiem;
- jāprot reflektēt un kritiski pārbaudīt savu viedokli un attīstīt izpratni par citu cilvēku viedokli;
- jācenšas atrast iespēju, kā uz kopīgiem pamatiem sadzīvot vienā sabiedrībā resp. vienā valstī;
- jāmācās miermīlīgi atrisināt konfliktus, kas rodas uz atšķirīgu etnisko, kultūras un reliģijas piederību pamata.
Diskusijā starp svešo un pazīstamo tā perspektīvas maiņa, kas paplašina savu uztveri un mēģina iejusties otra redzes lokā, ir atslēga uz pašpaļāvību un reflektējošu svešā uztveri. Ar perspektīvas maiņu sasniegtā jaunā uztvere prasa stabilas ES -identitātes izveidi un veicina sabiedrisko integrāciju.
Uz šīs bāzes iegūtā tolerance ļaus akceptēt arī citas tālākas orientācijas, kas šķiet nesavienojamas ar savām. Skola vien visus šos uzdevumus atrisināt nevar, tā var to tikai sekmēt.
Šādā veidā saprasta starpkultūru kompetence ir galvenā / atslēgas kvalifikācija visiem bērniem un jauniešiem, mazākuma tautībām un lielajām tautām, tā sekmē privātās un profesionālās dzīves plānošanu un palīdz nodrošināt nākošo paaudžu dzīves iespējas.

18. att.
18. att.
18.attēls. Starpkultūru mācību procesa sastāvdaļas
Avots: Interkulturelles Lernen: Arbeitshilfen für die politische Bildung (1998) Bonn: Präzisdruck GmbH, Karlsruhe, S.29.

Starpkultūru mācību saturs

Starpkultūru kompetences attīstības pamats ir zināšanas par un iepazīšanās ar savas un svešās kultūras identitāti veidojošajām tradīcijām un pamatmodeļiem. Nozīmīgi šķiet šādi tematiskie aspekti:
  • savas un svešās kultūras būtiskas pazīmes un attīstība;
  • kultūru kopīgās un atšķirīgās pazīmes, to savstarpējā ietekme vienai uz otru;
  • vispārpieņemtās cilvēku tiesības un to kultūras nosacītība;
  • aizspriedumu rašanās un nozīme;
  • rasisma iemesli un naids pret svešo/ neparasto;
  • dabas, ekonomisko, sociālo un demogrāfisko nevienlīdzību cēloņi un sekas;
  • migrācijas kustību iemesli un ietekme tagadnē un pagātnē;
  • starptautiski centieni reliģijas, etnisko un politisko problēmu noregulēšanā;
  • mazākumtautību un lielo tautu iespēja sadzīvot kopā multikulturālās sabiedrībās.
Starpkultūras kompetences attīstīšana paredz starp kulturālo prasmju vingrināšanu ( „Training”). Ar šo jēdzienu saprot dzīvu, daudzveidīgu, intensīvu mācību formu pretstatā sausajam skolas resp. augstskolas mācību procesam.
Starpkultūru „treniņa” pazīmes:
  • dalībnieki parasti ir strādājošie pieaugušie, kam bieži ir ierobežots laiks mācībām, kuri gaida uz dalībniekiem centrētas / vērstas pasniegšanas metodes un grib saistīt treniņa saturu ar savu praktisko pieredzi un problēmām;
  • runa ir par citu kultūru iepazīšanu, bet nevis kā par abstraktām valsts mācības zināšanām, bet gan par tiešām interakcijai nozīmīgām zināšanām;
  • šajā procesā tiek izmantotas īpašas mācību formas;
  • priekšplānā ir induktīvi, pašu „treneru” sagatavoti mācību elementi, kas sniedz t.s. strukturēto pieredzi. (Interkulturelles Lernen 1998, S.317.)

Starpkultūru kompetences attīstīšanas „treniņu” mērķis:
- vispirms – radīt sapratni par kultūras atšķirībām;
- tad – paplašināt izskaidrojošo paraugu krājumu un diferencēto uzvedības repertuāru kultūru atšķirību sakarā;
- vienlaikus – iepazīstināt pasniedzējus / multiplikatorus ar starpkultūru mācību procesa koncepcijām, metodēm un materiāliem (train the trainer), ko viņi izmantos savā praksē.

Starpkultūru kompetences veicināšanas tipiskākās metodes:
Simulācijas, plānspēles, lomu spēles, pašizvērtējums, uztveres un integrācijas vingrinājumi, attēlu un videofragmentu izmantošana, biogrāfiskas pašrefleksijas, darbs ar atsevišķu gadījumu izpēti un t.s. kritiskajiem atgadījumiem.
Iepriekš nosaukto metožu izmantošanas mērķis – izglītojamajam nav tikai jāpaņem gatavas zināšanas, viņam jāvar uzstādīt jautājumus, saskatīt problēmas, atklāt nezināmo, aptvert jēgu, atrast attiecības, saskatīt tendences, formulēt likumus.
Darbojoties pieaugušo izglītības vidē, mācīt nozīmē iesaistīt izglītojamos radošos pašizpratnes un pašpilnveides procesos, kuri palīdz strukturēt personīgās attieksmes un attīstīt jaunas personības izaugsmes dimensijas kultūru un vērtību daudzveidībā.
Problēmas pašizaugsmes programmu izveidē
Jāņem vērā katra programmas dalībnieka specifiskās intereses, starpkultūru iepriekšējā pieredze un praktiskās sadarbības problēmas.

!!! Uzdevums: Starpkultūru izglītības jēdziena izpratne
Iepazīstoties ar pasaules praksē piedāvātajiem starpkultūru izpratnes skaidrojumiem, definējiet, kāda ir jūsu starpkultūru izglītības izpratne!

1.darba lapa
ASV, Kanādā un Austrālijā ir pieņemts lietot jēdzienu daudzkultūru izglītība, bet Eiropā, izņemot Lielbritāniju, lieto jēdzienu starpkultūru izglītība. Pedagoģiskajā literatūrā latviešu valodā termini daudzkultūru izglītība un starpkultūru izglītība pirmo reizi tiek lietoti 1999. gadā.
Starpkultūru izglītība ietver plašāku un dinamiskāku saturu, jo pauž ideju, ka kultūras atrodas savstarpējā mijiedarbībā (L. Ose Tolerances veicināšanas pedagoģiskās stratēģijas. http://iecietiba.dialogi.lv/article.php?&id=1644&la=2)
Strapkultūru izglītība ir ideja, pedagoģisko reformu kustība un process. Kā ideja multikulturālā izglītība cenšas nodrošināt visiem skolēniem vienlīdzīgas izglītības iespējas, ieskaitot tos, kas pieder dažādām rasēm, etniskajām un sociālajām grupām. Starpkultūru izglītība nodrošina vienlīdzīgas izglītības iespējas, kopumā mainot skolas vidi, lai tā respektētu atšķirīgas kultūras un grupas sabiedrībā. Starpkultūru izglītība ir process, jo tās mērķi ir ideāli, ko skolotājiem un administrācijai būtu jācenšas sasniegt. (Džeims A. Banks)
Multikulturāla izglītība ir izglītība, kas sekmē vairāku kultūru pašvērtības apzināšanos, lai paplašinātu redzesloku un veidotu iecietību un izpratni par kopīgo un atšķirīgo dažādu kultūru pasaules uzskatos, vērtībās, pārliecībā, ideālos un attieksmēs (Pedagoģijas terminu vārdnīca, 2000)
Strapkultūru izglītība – sistematizēts individuālo zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanās process, kas ir saistīts ar dažādu kultūru mijiedarbību. Izglītība tiek skatīta plašākā kontekstā, lai norādītu, kā cilvēki ar atšķirīgu pagātni var sadzīvot un mijiedarboties, kā arī ietver procesu, kas ir nepieciešams šādas sabiedrības izveidei.
Termins ietver 2 līmeņus:
  1. Burtisko, kas attiecas uz individuāliem zināšanu, attieksmju vai uzvedības veidošanās procesiem, kas ir saistīti ar dažādu kultūru mijiedarbību;
  2. Plašāku kontekstu, kas norāda, ka cilvēki ar atšķirīgu pagātni var sadzīvot un mijiedarboties. Tas ir process, kas ir nepieciešams šādas sabiedrības izveidei (Ceļvedis strapkultūru izglītībā, 2004).
Multikultūrālā izglītība ir tāda izglītība, kas, sniedzot bērniem izpratni par dažādu etnisko grupu kultūru un vēsturi, sagatavo viņus dzīvei vairāku rasu un tautu sabiedrībā (Ideju vārdnīca, 1999)

Starpkultūru jēdziena izpratne
Pasaules literatūrā un praksē piedāvātais starpkultūras izglītības definīciju un skaidrojumu klāsts norāda uz starpkultūru jēdziena dziļumu un plašumu, kas ietver sevī plašu strarpkultūru izglītības dimensiju diapazonu (skat.19.attēls):

19. att.
19.attēls. Starpkultūru izglītības dimensijas




!!!Uzdevums

Atbildiet uz jautājumiem!
  • Kādiem starpkultūru izglītības aspektiem jūs neesat pievērsis uzmanību, strādājot daudzkultūru vidē?
  • Kurām skolēnu grupām jūs neesat pievērsis nepieciešamo uzmanību mācību un audzināšanas procesā?


Starpkultūru izglītības jēdziena izpratne likumdošanā


UNESCO starptautiskās komisijas ziņojumāIzglītība 21.gadsimtam „Nākotnes izglītības meti” (1998). Rīga: Vārti ir nosaukti nākotnes izglītības četri pīlāri:

20. att.



20.attēls. Nākotnes izglītības pīlāri. UNESCO starptautiskās komisijas ziņojumā „Izglītība 21.gadsimtam „Nākotnes izglītības meti” (1998)


!!! Uzdevums
Atbildiet uz jautājumu!
-Kā šie izglītības pīlāri tiek īstenoti jūsu pedagoģiskajā praksē?

Patstāvīgais darbs

  1. Dažādības kā resursa uztvere, kas bagātina mācību saturu.
  2. Izvairīšanās no konfliktiem mācību un audzināšanas procesā.
  3. Izglītība, kas veicina tādas sabiedrības izveidi, kas sniedz vienlīdzīgas iespējas mācību procesa dalībniekiem ar piederību atšķirīgai kultūrai.
  4. Mācīšanās par atšķirībām kultūru grupām un rasēm.
  5. Stereotipu un aizspriedumu izskaušana par atšķirīgām kultūru un minoritāšu grupām.
  6. Izvairīšanas no vērtēšanas, balstoties uz skolotāja aizspriedumiem par atšķirīgām kultūru grupām.
  7. Kompensējošo klašu izveide vispārizglītojošās un profesionālajās izglītības iestādēs.
  8. Atsevišķu kultūru svētku svinēšana, piem., „ķīniešu jaunais gads,” , tādējādi veicinot skolēnu zināšanas par atšķirīgām kultūrām un reliģijām.
(adaptēts no Inter Ceļvedis (2006). Rīga: Latvijas Universitāte)

!!! Uzdevums.
Starpkultūru izglītības saturs ietver sekojošus komponentus:
zināšanas, prasmes, attieksmes.
Sagrupējiet, lūdzu, starpkultūru izglītību raksturojošos jēdzienus sekojošās kategorijās:
Zināšanas:
Attieksmes:
Prasmes:
Vērtības:

Demokrātija, daudzveidība, globalizācija, neiecietība, diskriminācija, patriotisms, kosmopolītisms, rase, valoda, spējas, reliģija, seksuālā orientācija, dzimums, iecietība, tolerance, norobežošanās, politika, sociālā distance, iekļaušana, rasisms, ksenofobija, nacionālisms.

(adaptēts no Comenius projekta „ICT as a tool of intercultural education” materiāliem )


!!! Uzdevums

Mērķis: Daudzkultūru vides izvērtējums klasē, skolā. Pedagoģiskās piejas izvērtējums, strapkultūru izglītības ieviešanas nodrošināšanā pedagoģiskajā procesā.
Palīgmateriāls: Video: „Čigān bērns- esi gaidīts skolā” (Izglītības iniciatīvu centrs, 2005)*
*mutiska atļauja saņemta no Daigas Zaķes par ši materiāla izmatošanas iespējām mācību vajadzībām

Materiāls ir kā palīglīdzeklis skolotājiem izprast daudzveidīgas vides īpatnības. Pēc filmas noskatīšanās seko pārunas, diskusijas un 1.darba lapa, var tikt izmatota kā jautājumu vadlīnijas.
1.darba lapa

1.
Raksturojiet klases vidi, kurā jūs strādājat
Kādu tautību, reliģiju bērni veido klases sastāvu?
Kāda ir viņu etniskā piederība?
Kāds ir skolēnu sociāli etniskais sastāvs?
Vai ir skolēni ar īpašajām vajadzībām (apdāvinātie bērni, bērni ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem)

2.
Kādas pedagoģiskās pieejas es kā skolotāja/s izmantoju savā darbā?
- Vai tiek piedāvāti dažādu līmeņu uzdevumi?
- Vai tiek paredzēti uzdevumi apdāvinātiem bērniem, bērniem ar mācību vielas apguves grūtībām?

3.

Zināšanas:
Vai, izvēloties mācību saturu, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem?
Vai tiek aplūkoti dažādi viedokļi?
Vai tiek aplūkoti gan mazākuma, gan vairākuma viedokļi?
Vai tiek diskutēti tādi jēdzieni kā vienlīdzība, taisnīgums, tiesības, aizspriedumi, diskriminācija?

Miniet piemērus
Attieksmes, vērtības: Vai skolēnos tiek attīstīta neatkarīga spriestspēja?
Vai tiek veicināta cieņa pret sevi un atšķirīgo?
Vai tiek veicināta kritiska savu aizspriedumu apzināšanās?

Prasmes: Vai tiek piedāvātas iespējas un vide kritiskai un analītiskai domāšanai?
Vai tiek radītas kostruktīvas konfliktu risināšanas iespējas mācību procesā?
Miniet piemērus:

!!! Uzdevums. Starpkultūru izglītības dimensija izglītības procesā
Novērtējiet sava kolēģa vadīto mācību stundu, starpkultūru izglītības dimensijas integrēšanā mācību un audzināšanas procesā.

Mācību stundas mērķis, uzdevumi
Formulējumā tiek paredzēta zināšanu, prasmju an attieksmju apguve, kas sagatavotu audzēkni dzīvei daudzkultūru sabiedrībā.
Skolēni ir iekļauti mērķu formulēšanā?
Stundas uzdevumos ir paredzēta sociālo prasmju apguve?
Mani novērojumi:
Skolēnu vajadzību izvērtēšana Tiek veikta skolēnu vajadzību izvērtēšana
Tiek respektēta skolēnu iepriekšējā pieredze

Mācību stundas saturs
Zināšanas: Stundas saturā tiek integrētas zināšanas par savu un citām kultūrām un minoritāšu grupām
Prasmes, iemaņas:
Tiek radīta vide daudzkultūru situācijas atpazīšanai klasē, skolā, sabiedrībā: dažādu uzskatu un viedokļu respektēšana. Kā?
Tiek veicināta iegūto zināšanu pielietošana praksē.
Attieksmes: Tiek veicināta cieņa pret savu kultūru, tradīcijām Kā?
Tiek veicināta tolerance pret atšķirīgo, citādo, neizprotamo. Kā?
Teik veicināts pētniecības, atklājuma prieks? Kā?

Metodiskā pieeja
Kā notiek skolēnu grupēšana?
Kā tiek veikts laika plānojums?
Visiem skolēniem tiek piedāvāta iespēja aktīvi iesaistīties mācību procesā
Izvēlētā pedagoģiskā pieeja veicina sadarbību, sacensību
Tiek veidotas heterogēnas grupas dažādu sociokulturālo pieredžu savstarpējas iepazīšanas un savstarpējās mācīšanās nolūkos

Mācību vide Vide veicina visu skolēnu iekļaušanos mācību procesā.
Mācību vide rada iespēju visiem skolēniem paust savu viedokli un uzskatus bez apkārtējo nosodījuma.

Resursu izvērtējums Kādi klasē un skolā pieejamie resursi tiek izmantoti dadzkultūtūru situācijas apzināšanai?
Kā izvēlētais materiāls ir saistīts ar skolēnu pieredzi?
Skolēnu pieredze tiek uzskatīta par vērtīgu mācību resursu

Izvērtējums
Vērtēšanas līdzekļi netraumē mazāk sekmīgu skolēnu pašvērtējumu?
Vērtējuma sistēma ir skaidri definēta un saprotama visiem.
Skaidri noformulēti vērtēšanas kritēriji, respektējot audzēkņu individuālās atšķirības, spējas.



!!! Uzdevums. Mācību programmu izvērtējums
Izvērtējiet sava mācību priekšmeta programmu daudzkultūru izglītības satura kontekstā!
J. A. Banks (2004) piedāvā savu skatījumu daudzkultūru izglītības satura izveidē.

1. Ieguldījumu pieeja
Iekļauti piemēri par dažādām kultūrām , reliģijām, tradīcijām mācību priekšmetu saturā ar mērķi bagātināt skolēnu zināšanas par dažādu kultūru tradīcijām un dzīvesziņu Piemēri mana kursa izveidē:
2. Pievienošanas pieeja
Mācību kursa saturs tiek bagātināts ar informāciju par dažādu tautu tradīcijām, vēsturi un kultūras tradīcijām Piemēri:
3. Pārveides pieeja
Tiek mainīts mācību programmas saturs, lai skolēni mācītos izprast etnisko grupu un kultūru vēsturi no viņu redzespunkta Piemēri:
4. Sociālās darbības pieeja Sarežģīto sociāli - politisko jautājumu izpratne un aktīvas sociālās nostājas veidošana. Piemēri:

(adaptēts no Banks, J.A. (2004). Multicultural education: Characteristics and goals In J. Banks & C. Banks (eds.) Multicultural education:Issues and perspectives. San Francisco: Jossey Bass.)un
Banks, J. (2003). Teaching strategies for ethnic studies. Boston: Allyn and Bacon.