2. Starpkultūru komunikācija multikulturālajā sabiedrībā

2.2. Starpkultūru komunikācijas teorētiskie aspekti

Šajā apakšnodaļā aprakstīti F. Šulca fon Tūna komunikācijas modeļi un apkopotas pieejas starpkultūru komunikācijas veicināšanai.
F. Šulcs fon Tūns ir vācu psihologs un eksperts, kurš pētījis starppersonu un individuālo (dziļi personisko, iekšējo) komunikāciju jeb saziņu. F. Šulcs fon Tūns izstrādājis virkni visaptverošus teorētiskos modeļus, lai palīdzētu cilvēkiem izprast faktorus un procesus starppersonu saziņā (pētot gan cilvēka individuālos, iekšējos stāvokļus, gan apkārtējās vides ietekmes).

Modeļi komunikācijas situāciju uztveršanai un analīzei:
  • Komunikācijas kvadrāts
  • Apburtais loks
  • Iekšēja komanda
  • Vērtību un attīstības kvadrāts
  • Situācijas modelis

Šie pieci modeļi var tikt izmantoti atsevišķi, kaut gan tie ir saistīti cits ar citu un papildina viens otru.

Metodiskās pieejas – komunikācijas kvadrāts "Četru ausu modelis“ (skat.7attēls) (Schulz von Thun)
  • Komunikācijai starp diviem cilvēkiem nepieciešamas vismaz 8 ausis un 8 mutes. Katram cilvēkam vajag 4 ausis un 4 mutes, lai pārstrādātu visu vienā ziņā ietverto informāciju.
  • Ar ziņu vienlaicīgi tiek nodoti visi četri aspekti (kaut arī to svarīguma pakāpe atšķiras).

zim(1)

6. att.

7. attēls. Komunikācijas kvadrāta elementi (F.Schulz von Thun, 2006).

Lietas saturs → par ko es informēju (tiek izteikts parasti eksplicīti un tam ir galvenā loma profesionālajā kontekstā).
Pašizpausme → pašatklāsme (tas, ko pavēstu par sevi); “Es-vēsts”, „Sevis-deklarācija”. (Ja es dodu informāciju par sevi, tad es arī to vērtēju, atklāti vai tikai nojaušami. Par to liecina kāda man ir attieksme pret izteikto, kā es parādu savu lomu utt. „Sevis-deklarācija” atkarībā no situācijas var izpausties citādāk.)
Attiecības → ko es domāju par tevi un kādas ir mūsu attiecības (gribot vai negribot ar katru izteicienu (piemēram ar toni, formulējumiem un mīmiku) parāda savu attieksmi pret cilvēku, ar kuru komunicē. Katrā izteiksmē slēpjas attieksmes liecinājums.
Aicinājums → uz ko es gribu mudināt komunikācijas partneru, saukts arī par “Tu-vēsts”. (Ar katru izteicienu cilvēks apņemas kaut ko sasniegt. )

!!! Uzdevums
Izdomājiet un uz lapas uzrakstiet piemērus, paturot prātā Šulca fon Tūna „Četru ausu modeli”, tad samainieties ar citiem grupas dalībniekiem un veiciet šo piemēru analīzi, izmantojot „Četru ausu modeli”!

Piemērs:
Pie stūres sēž vīrietis. Blakusēdētāja viņam ska: „Luksaforā deg zaļā gaisma!” Vīrietis atcērt: „Redzu!”
Lietas saturs: luksaforā deg zaļā gaisma
Pašizpausme: es jau gan brauktu ātrāk, nevaru izturēt Tavu muļļāšanos!
Attiecības: sieviete vēlas dominēt
Aicinājums: brauc ātrāk!

Apburtais loks - komunikācijas grūtības
Kad divi cilvēki satiekas, tie savstarpēji reaģē viens uz otru:
runa – atbilde;
darbība – reakcija
Komunikācija ir dinamiska, parasti tai nav sākuma un beigu. Zināšanas par šo dinamiku ļauj atpazīt problēmu un pēc tam to risināt.

  • Konfliktā viena puse asi reaģē uz otras puses provocējošajām īpašībām un otrādi.
  • Reakcijām nav iemesla – to nevar atrast, jo abu pušu reakcija un izteicieni rada apburto loku.



zim(2)
7. att.

8.attēls. Komunikācijas apburtais loks (F.Schulz von Thun, 2006)

Piemērs
Sieva izrāda neapmierinātību, ka vīrs bieži pārnāk mājās ļoti vēlu – vīrs patiešām sāk regulāri pārnākt naktī, jo nevēlas uzklausīt sievas pārmetumus.

Apburtā loka risināšanas paņēmieni:
  • Apburtais loks var tikt risināts, ja vismaz viens tā dalībnieks pazīst aiz tā slēpto attiecību dinamiku.
  • Ir iespējams pārvērsties no reaģējoša upura par aģitējošu darītāju un uzvesties citādi.
  • Viens vai arī visi dalībnieki var pārbaudīt, vai tas mainīs pretinieka uzvedību – līdz ar to izjūtas mainās, kas veicina apburta loka risināšanu.
  • Tad abas puses var ar „metasarunas palīdzību” apmainīties izjūtās par savu kopējo apburto loku – tas nozīmē izrunāties, ka viņi jūtas apspiesti utt.
  • Orientēšanā un konsultēšanā ļoti bieži palīdz apburtos lokus raksturot pēc dalībnieku izteicieniem un tad kopā analizēt situāciju. Protams, var mēģināt arī ar personisku sarunu formulēt dalībnieku motivācijas un pozīcijas.
  • Šī metode ir labi pielietojama, kad cilvēki vienā grupā jau ilgi mēģina tikt galā ar problēmu vai situāciju un viņiem ir sajūta ka to nav iespējams atrisināt.

!!! Uzdevums.
Miniet vai izdomājiet kādu piemēru, kur atklātos „Apburtais loks”! Veiciet šī piemēra analīzi, mēģinot noskaidrot, kas varēja būt par iemeslu šim „Apburtajam lokam”? Izdomājiet un piedāvājiet jūsu minētā piemēra risināšanas paņēmienus!



Iekšējā komanda
14. zim.

9.attēls. Komunikācijas iekšējā komanda.(F.Schulz von Thun, 2006)

  • Kad darām to, ko uzskatām par pareizu;
  • Komunikācija pašam ar sevi (ar savu iekšējo balsi);
  • Katrā no mums ir vairāki Es (dažādas lomas);
  • Kad visu Es starpā valda saskaņa (tie ir kā komanda), tad cilvēks pieņem lēmumus un rīkojas saskaņā pats ar sevi.

Mēs visi zinām „iekšējās balsis”, kas parādās neskaidrās situācijās, un tās ļoti reti ir vienotas. Interakcijas norisinās ne tikai starp cilvēkiem, bet arī mūsos.
Sarežģītos gadījumos jābūt iekšējai skaidrībai. Frīdmans Šulcs fon Tūns iesaka:
  • identificēt iekšējas balsis, lai visi tiek pie vārda.
  • skaļākajai balsij ir priekšroka.
  • sākumā visām balsīm konkrētajā situācijā var dot vārdu.
  • mēs aprakstām izjūtas un mēģinam tās izteikt vārdos.
  • šis stāvoklis veicinās „iekšējo komandu attīstību”, kura sekmēs situācijas un lomu adekvātu komunikāciju.


!!! Uzdevums
Aprakstiet kādu situāciju no savas dzīves, kur parādās, ka lēmumu jūs pieņēmāt, ieklausoties kādā no iekšējām balsīm! Paskaidrojiet, kāpēc tieši „tā” iekšējā balss uzvarēja.

Piemērs
Kādu vakaru es sēdēju un rakstīju rakstu vienam žurnālam, kad pēkšņi atskanēja telefona zvans, „ Sveika, mīļā! Vai varam šodien aizbraukt pastaigāties gar jūru?” – atskanēja telefonā.
Pauze, kuras laikā manas iekšējās balsis saka:
Balss 1: „Tu nevari braukt, jo rīt jābūt rakstam jau gatavam!”
Balss 2: „Tev ir jābrauc, jo rakstu varēsi pabeigt, kad atgriezīsies no pastaigas. Nekas nenotiks, ja dažas stundas mazāk pagulēsi!”
Balss 3: „Atceries, vienreiz jau bija tāda situācija, Tu atbrauci mājās pārgurusi! Arī šoreiz Tev vairs nebūs vēlēšanās kaut ko darīt!”
Balss 4: „Ir jābrauc! Kas dzīvē var būt skaistāks par pastaigu ar mīļoto gar jūras malu!”
Jautājums:
Kurā balsī sieviete ieklausījās? Pamatojiet savu atbildi!

!!! Uzdevums
Lai veiktu šo uzdevumu, jums ieteicams izmantot 1.2. apakšnodaļā atrodamo tekstu „Āzijas musulmaņi: Francijas parandžu aizliegumam var sekot pretreakcija”.
Pievērsiet uzmanību 10. attēlam un iedomājieties situāciju, ka jūs strādājat par policistu Francijā. Jums ir jāsoda kāda musulmaņu sieviete, kura valkā parandžu. Aprakstiet sarunu ar šo sievieti, ņemtot vērā Vērtību kvadrātā paustās idejas par kopīgām vērtībām.

10. att.

10.attēls. Vērtību attīstības kvadrāts (F.Schulz von Thun, 2006)

  • Vērtību un attīstības kvadrāti kalpo attīstības virzienu noteikšanai. Tie var palīdzēt pazīt pozitīvo kodolu, attīstības iespējas; kā arī deficītu.
  • Vērtību kvadrātu var izmantot, ja dažādas pieejas un metodes izraisa strīdus un konfliktus.
  • Vērtību kvadrāts palīdz abām grupām izprast to, ka viņu vērtības ved uz kopīgu mērķi.

11. att.
11. attēls. Situācijas modelis (F.Schulz von Thun, 2006)

Šajā modelī tiek izšķirti 4 elementi:
(1.)Ieejas kanāls – norāda notikumu “vēsturi”, kuri izraisījuši tikšanos
Raksturīgie jautājumi:
Kāds ir tikšanās iemesls?
Kas ir tās iniciators?
Par ko plānots runāt?
Kāds ir komunikācijas mērķis?
(2.)Tematiskā struktūra
Raksturīgie jautājumi:
Kāda ir tēma/temats?
Kāds ir plāns, darba kārtība?
Kāds ir mūsu uzdevums?
Vai temats un mērķis ir atbilstošs auditorijai?
(3.)Starppersonu struktūra
Raksturīgie jautājumi:
Kādas ir iesaistīto cilvēku savstarpējās attiecības?
Kādas ir dalībnieku lomas?
Kāds būs katra ieguldījums?
Vai auditorija ir atbilstoša tematam un mērķim?
(4.) Izejas kanāls
Raksturīgie jautājumi:
Kāds ir katra dalībnieka mērķis?
Vai visiem ir vienots mērķis?
Vai klātesošie zina galveno mērķi un uzdevumus?
Vai ir skaidrs tikšanās rezultāts? Tas būs – lēmums, vienošanās vai jauna ideja?

No šiem četriem komponentiem ir iespējams definēt „Situācijas patiesību” un, pateicoties tam, radīt skaidru situācijas izpratni.
Situācijas modelis sekmē skaidrību par situāciju ne tikai atsevišķiem, bet visiem dalībniekiem.
!!! Uzdevums
Izmantojot «Situācijas modeli», veiciet kādas mācību situācijas izpēti! Piem., kursu, kuros jūs piedalāties.
!!! Uzdevums
Atcerieties un aprakstiet kādu situāciju, kad jūs esat sarunājies/ -usies ar kādu cilvēku,
  • kurš atbraucis no ārzemēm;
  • kuram ir speciālas un/vai īpašas vajadzības ;
  • kuram ir pilnīgi pretēji dzīves uzskati jūsējiem.
Kas notika sarunas laikā?
Kā jums izdevās?
Vai sarunas laikā jūs izjutāt, ka viss norit labi? Kas to veicināja?

Uzrakstiet, kas jāņem vērā, lai starpkultūru dialogs noritētu veiksmīgi?



!!! Uzdevums
1. Izlasiet frazeoloģismus un mēģiniet tos iztulkot angļu,vācu, krievu vai citās valodās!
Piemērs: Zem četrām acīm - in private

Spēlēt pirmo vijoli
Ne cepts, ne vārīts
Pirmie kucēni jāslīcina
Otrā elpa
Dubults neplīst
Melnais tūkstotis

2. Atbildiet uz jautājumiem:
- Vai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā un tie, kuriem latviešu valoda ir kā otrā vai svešvaloda vienādi sapratīs šos frazioloģismus? Atbildi pamatojiet!


Šajā apakšnodaļā piedāvāta iespēja iepazīties ar dažādiem komunikācijas modeļiem un izprast dažādas pieejas starpkultūru komunikācijas veicināšanai.