Organizācijas kultūra

Ikvienu darba kolektīvu var apskatīt kā sociālu grupu. Ikvienā grupā izpaužas noteiktas likumsakarības, kas raksturīgas sociālai grupai.

Grupas pēta dažādu novirzienu psiholoģija. Grupas organizācijā pēta organizācijas psiholoģija. Ja runā par grupu, tad psiholoģijaā nav vienota grupas definīcijas. Psiholoģijas vārdnīcā sociālā grupa tiek definēta kā cilvēku kopums, kas atrodas pastāvīgā mijiedarbībā, kam ir kopēji ( līdzīgi ) mērķi un izturēšanās normas un kas pilda noteiktas sociālās lomas ( Psiholoģijas vārdnīca, 1999).

Visi zinātnieki ir vienisprāt, ka grupa ir cilvēku kopums, tomēr atšķiras uzskati par grupas skaitlisko sastāvu. Pēc lieluma grupas tiek iedalītas:

- mazās grupās - daži uzskata, ka grupa ir jau divi cilvēki, bet vairums tomēr uzskata, ka grupa ir sākot ar trim cilvēkiem – triādi;

- lielās grupas – nav stingri noteikts, cik liela pēc cilvēku skaita grupa tiek uzskatīta par lielu grupu un kāds ir galējais grupas cilvēku skaita daudzums.

Tātad nav stingru robežu starp mazām un lielām grupām.

Svarīgāk ir nokaidrot grupas pazīmes.Grupu raksturo vairākas pazīmes (Reņģe,1999):

· savstarpējas attiecības grupas dalībnieku starpā. Viņi viens otru pazīst un pārējos grupas locekļus uztver kā savējos, par grupu kopumā lieto „mēs:. Tas liecina, ka viņi apzinās savu piederību grupai;

· ļoti svarīga grupas pazīme ir grupas struktūra, kas izveidojas pēc zināma laika, kad grupa izveidojas. Tas nozīmē, ka katram grupas loceklim ir sava pozīcija ( statuss) un atbilstoša loma;

· vēl kā grupas iezīmi bieži uztver kopēju mērķi ( arī dotajā grupas definīcijā). Tomēr nevar apgalvot, ka katrai grupai ir noteikts mērķis, kuru apzinās grupas locekļi. Bieži mērķis var būt arī neapzināts vai grupas locekļim ir atšķirīga mērķa uztvere ( vienu formulējumu dažādi cilvēki var izprast visai atšķirīgi).

Svarīgi ir arī iemesli, kāpēc cilvēki apvienojas grupās. Tie var būt dažādi, tomēr viens no svarīgākajiem ir tas, ka iekļaušanās grupā apmierina daudzas cilvēka vajadzības, kuras nevar tikt apmierinātas citādā veidā. Cilvēki grupā apmierina sekojošas vajadzības:

· drošības vajadzību. Piederot pie noteiktas grupas, cilvķs nav viens. Viņš var rēķināties ar zināmu aizsardzību no grupas puses;

· vajadzību pēc pašapziņas, pašvērtējuma. Piederot pie kādas prestiža grupas, cilvēks jūtas vērtīgāks ( paaugstinās pašvērtējums);

· vajadzību pēc mīlestība vai afilācijas vajadzību. Cilvēkiem ir nepieciešami emocionāli kontakti, saskarsme ar itiem cilvēkiem. Īpaši tas nepieciešams, grūtās, smagās dzīves situācijās, paaugstināta stresa situācijās.

· vajadzība pēc varas. Grupa var kļūt par šīs vajadzības realizācijas vidi.Tas var būt pat tanī gadījumā, ja cilvēks nekādus amatus grupā neieņem.

· Vajadzība pēc pamākumiem. Tā ir ļoti svarīga vajadzība. Bieži cilvēks viens nevar gūt panākumus, bet darbojoties kopā ar citiem var gūt ļoti labus panākumus, realizēt savus personiskos mērķus.

Grupas var iedalīt dažādi.

Viens no iedalījumiem ir cilvēku savstarpējā tuvība grupā. Tā grupas iedala:

- primārās – tās ir samērā mazas un stabilas. Te saskarsme cilvēku starpā parasti ir atklāta, viņi interesējas viens par otru, viņu starpā ir emocionāla saistība un sociālais atbalsts. Parasti tā ir ģimene, tuvākie labvēlīgi noskaņotir radinieki, draugi, dažreiz darba biedri. Dažās primārajās grupās cilvēks tiek iekļauts bez viņa līdzdalības, piemēram, bērns neizvēlas ģimeni, kurā piedzimst, nacionalitāti utt. Bieži šīs grupas ir bioloģiski noteiktas.

- Sekundārās – te cilvēku attiecības ir vairāk racionālas, oficiālas vai pat formālas. Šādās grupās cilvēki iekļaujas apzināti. Iekļaušanās iemesli var būt dažādi – atpūta, ceļojumi, kopējas intereses utt.

Vēl pēc uzvedības normām un cilvēku saskarsmes grupā, grupas var iedalīt:

- neformālās. Tās parasti rodas spontāni, cilvēkiem ir kopējas intereses, nav arī oficiālu dokumentu, kas nosaka vai apstiprina grupas veidošanos. Savstarpējā mijiedarbībā, sadarbojoties, katrs grupas dalībnieks ieņem savu vietu, nav iecelts grupas vadītājs. Parasti šādās grupās par grupas līderi kļūst cilvēks, kurš iegūst grupas dalībnieku autoritāti. Saskarsmi šisd grupās nosaka savstarpējas simpātijas, saskarsmi regulē sabiedrībā vispērpieņemtās uzvedības normas. Psiholoģiskais klimats parasti šādās grupās ir pozitīvs. Neformālās grupas ir brīvprātīgas un, ja kādu no dalībniekiem neapmierina grupa, viņš var to pamest.

- formālās. Šīs grupas tiek izveidotas, lai veiktu kādu uzdevumu, darbību, piemēram darbu, mācības. Līdz ar to arī darba grupas pieskaitāmas formālajām grupām. Visbiežāk šīs grupas ir obligātas – mācības, darbs. Šāda tipa grupās ir izteikta grupas struktūra. Tā ir atkarīga no grupas veicamā uzdevuma. Darbību grupās nosaka noteikti uzvedības un darbības noteikumi kā arī dalībnieku pienākumi. Visbiežāk šadās grupās vadītāji tiek iecelti. Arī formālajās grupās veidojas cilvēku personiskās attiecības. Līdz ar to lielākās formālās grupās var rasties neformālas grupas, kurās ir arī savs neformāls līderis. Šādu neformālo grupu veidošanās formālās grupas iekšienē var traucēt grupas uzdevuma izpildi, darbību un radīt problēmas ieceltajam grupas vadītājam. Tas bieži vērojams dažādās arba grupās.

Bez tam grupas var iedalīt arī pēc tā, cik ilgu laiku tās pastāv:

- ilglaicīgas grupas. Tās ir grupas, kas pastāv ilgāku laika periodu. Tās var būt gan formālās grupas, piemēram, mācību grupas skolā vai augstskolā, darba grupas – skolotāju kolektīvs u.c. Tās var būt arī primārās grupas kā ģimene, draugu grupa.

- īslaicīgas grupas. Tas eksistē tikai īsu laiku kāda noteikta uzdevuma veikšanai vai atpūtai, piemēram ekskursantu grupa, kas dodas kādā neilgā ceļojumā. Šai grupā savstarpējā saskarsme veidojas savstarpēju simpātiju vai antipātiju ietekmē.

Vēl grupas var iedalīt arī pēc grupas viendabīguma:

- Viendabīgas (homogēnās) grupas. Tās var būt viendabīgas pēc:

Ø Vecuma;

Ø Dzimuma;

Ø Etniskās piederības;

Ø Izglītības;

Ø Profesijas u.c.

Šajās grupās pozitīvais ir: mazāk konfliktu, nesaskaņas, lielāka psiholoģiskā saderība, lielāka saliedētība u.c.

Negatīvais: maz jaunu ideju, mazāka elastība u.c.

- Neviendabīgās ( heterogēnās) grupas. Tanīs ietilpst dažādu vecuma, profesijas, etniskās piederības izglītības, profesijas cilvēki. Pozitīvais šāda tipa grupās ir: lielāks elastīgums, dažādāki uzskati,vairāk jaunas idejas, ātrāka attiecību veidošana u.c.

Negatīvais: vairāk iespējami konflikti, iespējama psiholoģiskā nesaderība, mazāka saliedētība u.c.

Tomēr, ja veidojas ciešāki kontakti starp grupas dalībniekiem, tad arvien mazāka nozīme ir dzimumam, etniskai piederībai, vecumam u.c. faktoriem. Lielāka nozīme ir cilvēka personībai, personības īpašībām, cilvēka uzskatiem.

Jautājumi un vingrinājumi:

1. Cik dažādām grupām jūs sevi pieskaitiet pēdējā gada laikā?

2. Kuras grupas, jūsuprāt, ir vissvarīgākās? Kāpēc?

3. Padomājiet, kādiem dažādiem grupu iedalījumiem Jūs variet pieskaitīt savu darba grupu.

4. Kādi ir iemesli jūsu piederībai grupās?

5. Kā jūs raksturotu savu darba grupu pēc iedalījuma?