Bezdarbnieku sadalījums pēc dzimuma

Viena no darba tirgus problēmām ir dzimumu nevienlīdzība, jo dažās tautsaimniecības nozarēs un noteiktās profesijās tiek dota priekšroka konkrēta dzimuma pārstāvim kaut gan darbu vienlīdz kvalitatīvi un produktīvi varētu veikt arī pretējā dzimuma pārstāvis. Piemērs darba tirgus noslāņošanās procesam ir sieviešu dominēšana tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe, izglītība, bet vīriešu dominēšana tādās augstāk apmaksātās nozarēs kā ražošana, informāciju tehnoloģijas, uzņēmumu vadība. Tamdēļ, mainoties darba tirgum un struktūrai un dažām nozarēm sašaurinoties (piemēram, zvejniecībai),  ir vērojamas atšķirības bezdarba līmeņa izmaiņās atkarība no iedzīvotāja dzimuma.

Lai gan Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis ir augsts, salīdzinot ar citām ES valstīm, joprojām sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis atšķiras. Arī darba samaksā vērojama starpība. Sieviešu īpatsvars, kuras veic zemu algotu darbu, ir būtiski lielāks nekā vīriešu [Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attistību].

Kā liecina 8.attēlā ietvertā informācija, vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos apskatītajā laika periodā no 2002. līdz 2010.gadam bija augstāks nekā sievietēm (līdz 2008.gadam šī atšķirība bija neliela). Tomēr jāmin, ka nodarbinātības līmeņa rādītāji ir pretēji – augstāks nodarbinātības līmenis ir vīriešu vidū. Šo situāciju var skaidrot ar sieviešu neiesaistīšanos darba tirgū un darba meklēšanā saistībā ar grūtniecību, bērnu audzināšanu, it sevišķi sievietēm vecuma grupā no 20-39 gadiem, kā arī ar grūtībām, ko sagādā atgriešanās darbā pēc bērnu aprūpes 1-3 gadus. Darba devēji vairs nav ieinteresēti pieņemt darbā sievieti pēc tik gara pārtraukuma, jo uzskata, ka ir zaudētas darba prasmes un iemaņas. Sievietēm darba tirgū veidojas nelabvēlīga situācija – ja vēlas ģimenes paplašināšanos, tad jārēķinās, ka pastāvēs grūtības pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties darbā.

2009.gadā strauji paaugstinājās bezdarba līmenis, it sevišķi vīriešu vidū. Situācija ir skaidrojama ar to, ka lielāks īpatsvars vīriešu ir nodarbināti ražošanas nozarē, uzņēmējdarbības vadīšanā, celtniecībā un tieši šīs nozares visvairāk cieta krīzes laikā, jo samazinās kopējais pieprasījums un ražošana.

Bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma

Protams, darba meklēšanas aktualitāte ir mainīga atkarībā no vecuma, kādā ir iedzīvotājs. Jaunieši vecuma grupā no 15-19 gadiem neuztraucas par darba neesamību, jo daļēji var paļauties uz vecāku finansiālo nodrošinājumu, tomēr arī viņiem ir aktuāli iegūt darba pieredzi, lai vēlāk spētu iekļauties darba tirgū. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem (izmantoti 2010. gada rādītāji) no visiem šīs vecuma grupas jauniešiem 61,5% ir darba meklētāji, tātad ļoti lielai daļa ir bezdarbnieki un pie radušās iespējas vēlētos strādāt un iegūt darba pieredzi.

Vecuma grupā no 20-24 gadiem arī ir salīdzinoši liels bezdarbnieku īpatsvars – 31,4%. Lielai daļa šī vecuma pārstāvju ir nolēmuši iegūt augstāko izglītību un uzsākuši studiju gaitas, kuras ir grūti apvienot ar pastāvīgu darbu. Turklāt jauniešiem, kas  vēlas iegūt darbu, diemžēl nav bijusi vai ir bijusi minimāla darba pieredze, kas apgrūtina iespējas atrast sev piemērotu darbu, jo lielai daļai darba devēju iepriekšējā darba pieredze ir viens no svarīgākajiem kritērijiem izvēloties vispiemērotāko no kandidātiem.

Vecuma grupā no 25-29 gadiem 2010.gadā 20% bija darba meklētāji, kas arī ir mazliet augstāks rādītājs par bezdarba līmeni kopumā visās vecuma grupās (19%). Nākamajās vecuma grupās līdz pat 59 gadiem ir vērojams diezgan līdzīgs bezdarbnieku sadalījums, kas svārstās 14-17% robežās. Šajā vecumā cilvēki jau ir pieredzējuši un spēj pielāgoties situācijai darba tirgū. Lai gan ir vērojama tendence – pieaugot vecumam, paaugstinās bezdarba līmenis.

Vecuma grupā no 60-64 gadiem bezdarba līmenis ir 12,4%, bet grupā no 64-74 tas ir tikai 4,7% [LR CSP]. Tuvojoties pensijas vecumam un sasniedzot to, daudzi iedzīvotāji vairs sevi neuzskata par bezdarbniekiem un darbu nemeklē.

Bezdarbnieku sadalījums pa reģioniem

Latvijā tradicionāli iedzīvotāju skaita sadalījums pa reģioniem ir bijis atšķirīgs. Tāpat arī bezdarbnieku skaita un īpatsvara sadalījums atšķiras atkarībā no tā vai tas ir Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales vai Latgales reģions.

Kā tas ir redzams Nodarbinātības valsts aģentūras veidotajā 2.6.attēlā, tad vislielākais reģistrētā bezdarba līmenis 2011.gada 31.martā bija Latgales reģionā – 22,7%, kamēr Latvijas vidējais rādītājs ir 14,4%. Tas, protams, nav nekāds pārsteigums, jo Latgalē bezdarba problēma ir vērojama ilglaicīgi. Turklāt jāņem vērā, ka aplūkotais bezdarba līmenis ir reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, tādēļ šis skaitlis varētu būt pat vēl augstāks, jo ne visi darba meklētāji reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Otrs augstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Vidzemē – 16,4%, tai seko Zemgale – 16,1%, Kurzeme – 15,7%, bet viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā – 10,8%. Ir  saprotams, ka galvaspilsētas reģionā koncentrējas liela daļa valsts iedzīvotāju, atrodas liela daļa uzņēmumu, ražotāju, veikalu, atpūtas iespēju utt., un līdz ar to arī darba vietu pieejamība ir stipri plašāka nekā citos reģionos. Tomēr, analizējot darba meklētāju skaitu Rīgas reģionā kvantitatīvos lielumos, tie ir 82,1 tūkstoši, kas sastāda 38% no kopējā darba meklētāju skaita, bet Latgales reģionā tie ir 30,1 tūkstoši [LR CSP].

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa

Lai veiksmīgi varētu iekļauties darba tirgū, ir nepieciešamas zināšanas un iemaņas. Ja ekonomisko situāciju un krīzes iestāšanos valstī katrs indivīds nespēj ietekmēt un mainīt, tad nodrošināt sev labākās iespējas nākotnē ir atkarīgas no paša cilvēka neatlaidības un vēlmes nemitīgi izglītoties. Darba devējiem ir svarīgi, lai potenciālais darbinieks būtu izglītots un zinošs savā jomā, tādēļ darba meklētājiem ar augstāku izglītību tiks dota priekšroka. Atbilstoši 9.attēlā iekļautajai informācijai vismazākais skaits darba meklētāju ir ar zemāku par pamatizglītību, kas lielākoties ir skaidrojams ar to, ka šādu iedzīvotāju ir salīdzinoši maz un nodarbinātie galvenokārt strādā zemi atalgotos darbos, kuros īpašas zināšanas nav vajadzīgas. Kopš 2002.gada šīs grupas pārstāvju darba meklētāju skaits nav būtiski mainījies. Otrs zemākais darba meklētāju skaits no visiem darba meklētājiem ir iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. Augsti izglītotam darbaspēkam vienmēr būs pieprasījums darba tirgū. Lai gan līdz 2007.gadam šīs grupas darba meklētāju skaits bija stabils, pēc tam tas sāka paaugstināties, jo ekonomiskā krīze skāra dažādas tautsaimniecības nozares un dažādi izglītotus cilvēkus – darbu zaudēja ne tikai celtnieki, bet arī augsti izglītoti arhitekti, ne tikai pārdevējas, bet arī veikalu vadītāji u.tml.

Darba meklētāju skaits ar pamatizglītību ir vidējs. Interesanti, ka to skaits ir mazāks par bezdarbnieku skaitu ar vidējo izglītību, kas ir skaidrojams līdzīgi kā pie zemākas par pamatizglītību – šādu iedzīvotāju nav daudz, jo lielākā daļa pabeidzot pamatizglītību turpina mācības un tā daļa, kas neturpina, var iesaistīties mazāk atalgotos un ne tik zinībietilpīgos darbos.

Savukārt visvairāk darba meklētāju ir ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kas 2010.gadā sasniedza 76,2 tūkstošus [LR CSP]. Turklāt 2.7. attēlā redzams, ka šīs grupas bezdarbnieki un bezdarbnieki ar vispārējo vidējo izglītību ir visneaizsargātākie, jo to skaits ir viselastīgākais un strauji mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas Latvijā. Ekonomiskā krīze ir atstājusi ievērojamu iespaidu uz brīvo darba vietu skaitu Latvijā, par ko liecina 10. attēla datiem.

Par darbaspēka pieprasījuma strauju kritumu liecina arī brīvo darbvietu samazinājums, par ko liecina 10. attēla dati. Brīvo darbvietu skaits sāka samazināties kopš 2007. gada otrās puses. Tas nozīmē, ka jau kopš 2007. gada vidus vairums Latvijas uzņēmumu neplānoja ražošanas apjomu palielināšanos. Pēc krasā samazinājuma 2008. gadā, brīvo darbvietu skaits nostabilizējies samērā zemā līmenī. 2010. gada 3. ceturkšņa beigās bija 2,2 tūkst. brīvo darbvietu. Gada laikā (2010. gada 3. ceturksnis, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni) nodarbināto skaits ir nedaudz pieaudzis visās nozarēs, izņemot nelielu samazinājumu tirdzniecības un viesnīcu nozarē un komercpakalpojumos. Abās nozarēs nodarbināto skaits samazinājās par aptuveni 4% jeb attiecīgi par 8,1 un 5,7 tūkst. cilvēku.

Nodarbināto struktūra sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm Latvijas Republikā 2009. un 2010. gadā ietverta 11. attēlā.