Biruta Sloka. Darba resursi
Bezdarba analīze un struktūra Latvijā
Latvijas iedzīvotājus gandrīz piecdesmit gadus bezdarba problēma vispār neskāra. Gluži otrādi. Latvijā pēc tās iekļaušanās bijušajā PSRS sastāvā tika nesamērīgi attīstīta smagā un vieglā rūpniecībā, un darbaspēka pieprasījums tautsaimniecībā kopumā gandrīz vienmēr pārsniedza darbaspēka piedāvājumu. Pēc PSRS sabrukuma Latvija kļuva neatkarīga valsts un tai vajadzēja pārstrukturizēt ražošanu. Vispirms vajadzēja atteikties no tādas produkcijas ražošanas, kura bija paredzēta PSRS militāri rūpnieciskajam kompleksam, kā arī jāveic privatizācijas process. Līdz ar to notika darbaspēka samazināšana gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs [Bikse,135], kas pārsteidza iedzīvotājus, kuri ar bezdarba problēmu līdz šim nebija saskārušies.
Pārmaiņu perioda sākumā bezdarba rašanās galvenie cēloņi bija šādi:
-
darbaspēka pieprasījuma mazināšanās, kas galvenokārt bija saistīts ar pāreju uz jauno ekonomikas modeli, kurā liels rūpnīcu, institūciju un organizāciju skaits nevarēja atrast savu vietu un aktualitāti;
-
brīvā darbaspēka kvalitāte bieži vairs neatbilda jaunajām vajadzībām;
-
nodarbinātības struktūras maiņa – samazinājās darba vietu skaits valsts sektorā, bet palielinājās privātajā sektorā, tomēr šis palielinājums nespēja ar darbu nodrošināt visus bezdarbniekus [LR LM].
Radikālās pārmaiņas valsts ekonomiskajā un politiskajā sistēmā pēc PSRS sabrukuma un jaunu, līdz šim nebijušu problēmu rašanās radīja nepieciešamību veikt dažādus pasākumus, lai kontrolētu un sekotu līdzi situācijai darba tirgū. 1992. gada 15. janvārī stājās spēkā likums „Par nodarbinātību” [Bikse,136], līdz ar kuru tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija. Diemžēl arī pašlaik Latvijā bezdarba problēma ir aktuāla, jo situācija darba tirgū nav stabila. Lai gan 2007. gada beigās Latvijas darba tirgus raksturlielumi sasniedza līdz šim labākos rādītājus (darba meklētāju īpatsvars 5,4% un nodarbinātības līmenis 70,3 %). Šo pozitīvo attīstību noteica straujā ekonomiskā izaugsme un darba samaksas kāpums, kas veicināja iedzīvotāju iesaisti darba tirgū. Tomēr labajiem rādītājiem nebija lemts ilgi saglabāties, jo jau no 2008.gada ekonomiskās krīzes ietekmē darba tirgus rādītāji strauji pasliktinājās [Latvijas Konverģences programma]. Tālāk, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras datus, konkrētāk var analizēt Latvijas darba tirgū esošo situāciju un bezdarba struktūru.