Par potenciālo iekšzemes kopproduktu sauc produkcijas daudzumu, ko varētu saražot, ja pastāvētu pilnīga nodarbinātība.

Pastāv sakarības starp potenciālo, faktisko IKP un dabisko, faktisko bezdarbu:

1.      Ja faktiskais IKP = potenciālo IKP →   ekonomikā ir pilnīga nodarbinātība un faktiskais bezdarbs = dabisko bezdarbu.

2.      Ja faktiskais IKP < par potenciālo IKP → ekonomika darbojas ar zaudējumiem un faktiskais bezdarbs > par dabisko bezdarbu.

3.      Ja faktiskais IKP > potenciālo → IKP ekonomika ir virs pilnīgas nodarbinātības, notiek tās pārkaršana un faktiskais bezdarbs < par dabisko bezdarbu [Bikse, 83].

Ja faktiskā produkcijas izlaide jeb faktiskais IKP ir mazāks nekā potenciālais, tad ekonomika strādā ar zaudējumiem. Nenodarbinātā darba spēka dēļ tiek zaudēta produkcija, ko nevar atgūt vai kompensēt. Tas nozīmē, ka ražošanas apjoms ir zemāks nekā tas ir iespējams, un  reālā IKP starpība (starpība starp potenciālo un faktisko IKP jeb Output gap) atspoguļo ekonomikas lejupslīdes jeb recesijas plaisu. Turpretī, ja cenas pieaug (kas raksturīgs ekonomikas virsotnes fāzei) un to rezultātā faktiskā produkcijas izlaide ir lielāka nekā potenciālā, tad šī starpība veidojas uz cenu pieauguma rēķina un to dēvē par inflācijas starpību jeb plaisu [Bikse, 290].

Ir lietderīgi izskatīt sakarības, kas pastāv starp ekonomiskā cikla  fāzēm un situāciju darba tirgū:

1.      Ja ekonomika ir depresijas fāzē, tad 

• cenu līmenis ir nemainīgs,

• faktiskais bezdarbs > par dabisko bezdarbu,

• faktiskais IKP < par potenciālo IKP.

2.      Ja ekonomika ir kāpuma fāzē, tad

• cenu līmenis pieaug,

• faktiskais bezdarbs > par dabisko bezdarbu,

• faktiskais IKP < par potenciālo IKP.

3.      Ja ekonomika ir virsotnes fāzē, tad

• cenu līmenis ir augsts, rodas pieprasījuma inflācija,

• faktiskais bezdarbs < par dabisko bezdarbu,

• faktiskais IKP > potenciālo IKP [Bikse, 83].

 

4.att. Ekonomiskās aktivitātes cikls, tā fāzes

Ekonomiskās aktivitātes cikls tiešā veidā ietekmē ne tikai valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstību, bet arī valsts iedzīvotāju labklājības līmeni, jo tas ietekmē gan cenu līmeni, gan situāciju darba tirgū.