Informāciju par iedzīvotājiem var iegūt no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzēm, piemēram, iedzīvotāju skaitu un dabiskās kustības galvenajiem rādītāji em, aizņemtajām un brīvajām darbvietām, nodarbinātību un bezdarbu, darba samaksu, darba samaksas struktūru, apmaksāto darba laiku, iedzīvotāju starpvalstu migrāciju, jaundzimušo paredzamos mūža ilgumu , u.c. Liela daļa CSP informācijas ir pieejami gadu, ceturkšņu un mēnešu griezumā. CSP datu bāzes ļauj datus lejuplādēt tabulu formā, veidot grafiskos attēlus, veidot intensitātes kartes, veikt aprēķinus, izmantojot statistikas datus – lejuplādējot Excel formā un tad var veikt dažādus aprēķinus. Datus no CSP datu bāzēm var iegūt gan absolūtajos skaitļos, gan īpatsvaru (procentos), piemēram, var atlasīt iedzīvotāju sadalījumu pēc ekonomiskās aktivitātes pa ceturkšņiem 2010. gadā (skat. 1. tabulu)

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Izmantojot šo CSP datu bāzi, var veidot arī grafiskos attēlus, piemēram, darba ņēmēju skaita sadalījums pēc darba ienākumiem un dzimuma, šoreiz piemēra pēc izvēlēts sieviešu sadalījums 2010. gada decembrī, skat. 2. tabulu.

minimālā ailga
2010.gads - 180 lati

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Pamatojoties uz atlasītajiem datiem, izveidots grafiskais attēls. Parasti izveido vai nu tabulu vai grafisko attēlu – šeit parauga pēc izmantoti abi. Latvijas sieviešu sadalījums pēc darba algas 2010. gada decembrī ietverts 1. attēlā.

1. attēls. Latvijas sieviešu sadalījums pēc darba algas 2010. gada decembrī

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad darbspējīgs un kvalificēts iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba [Bikse, 78]. Latvijā par darbspējīgu personu uzskata cilvēku vecumā no 15 gadiem līdz pensionēšanas vecumam, kas šobrīd saskaņā ar likumdošanu ir 62 gadi [NVA]. Turklāt atbilstoši „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam” par darbspējīgu ir uzskatāma arī persona, ar noteiktu invaliditāti, izņemot gadījumus, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju zaudējumu [Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums]. Latvijā bezdarbs attiecas uz darba meklētājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neatkarīgi no tā vai viņi ir vai nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Par bezdarbnieku uzskata iedzīvotāju, kas

• pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba;
• pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu;
• darba atrašanas gadījumā bija gatavs nākamo 2 nedēļu laikā sākt strādāt;
• darbu ir jau atradis un uzsāks to 3 mēnešu laikā [Bikse, 283].

Tā kā bezdarbs ietekmē valsts ekonomisko un sociālo stāvokli, jo kvalificēta un strādāt griboša darbaspēka neizmantošana pazemina valsts iespējas sasniegt tās potenciālo IKP, kā arī rada labklājības līmeņa pazemināšanos valstī un nelabvēlīgu sociālo vidi, tad bezdarba novērtēšana un samazināšana ir viena no valstu prioritātēm.