Biruta Sloka. Indivīds kā ražotājs

Indivīdam kā ražotājam jāievēro komercdarbību regulējošos tiesību aktus. Komercdarbību Latvijas Republikā regulē vairāki normatīvie dokumenti, no kuriem pamata dokuments ir Komerclikums, kas pieņemts 2000. gada 4. maijā ar daudziem grozījumiem, kas pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv, ievadot meklētāja lodziņā „komercdarbība”. Komerclikumā ir regulēti jautājumi par dažādiem komercdarbības aspektiem, tai skaitā:: komerdarbības vispārīgie noteikumi, komersanti un komercdarbība; komercreģistrs; uzņēmums un fiiāle; firma; komercaģents; mākleris; komersanti; individuālais komersants; pilnsabiedrība. (Vispārīgie noteikumi; biedru savstarpējās attiecības; sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām; sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās; sabiedrības likvidācija; noilgums un atbildības ierobežojumi), kā arī jautājumi par komandītsabiedrību, par kapitālsabiedrību, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību (AS), uc. Likumā skatīti jautājumi arī par reorganizācijas, likvidācijas, pārrobežu apvienošanas jautājumiem. Likumā skatīti arī jautājumi par komerciālā pirkuma līgumu,  komerciālās komisijas līgumu, ekspedīcijas līgumu, komerciālā glabājuma līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu, franšīzes līgumu. Komerclikumā ir arī informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Darba likums nosaka darbinieka un darba devēja darba tiesiskās attiecības: darba līguma vispārīgos principus, darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumu regulācija, darba un atpūtas laiku, darba strīdu izšķiršanas kārtību, dara attiecību izbeigšanas kārtību.

Darba aizsardzības likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Gada pārskata likums regulē kārtību, kā jāveido un jāiesniedz uzņēmumu gada pārskati. Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk - uzņēmums). Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

Maksātnespējas likums paredz un apraksta visu procedūru gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis maksātnespējas situācijā.

Muitas likums ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Likums par nodokļiem un nodevām nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

Mikrouzņēmuma nodokļa likums nosaka mikrouzņēmuma tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli 1) mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti Mikrouzņēmuma nodokļa likumā noteiktie ierobežojumi; (2) ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. (3) ja fiziskā persona ir dalībnieks sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām; (4) mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 500 latu mēnesī. Šajā daļā noteiktais mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav dividendes, kuras aprēķina no šā mikrouzņēmuma peļņas. (5) mikrouzņēmums ir tiesīgs iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir rakstveidā vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.

Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.

Likums par vides aizsardzību veicina ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, nodrošināt indivīda tiesības dzīvot nepiesārņotā vidē. Atrunāta dabas resursu izmantošanas kārtība, kā arī noteikts, ka par dabas resursu izmantošanu maksājams nodoklis.

Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Institūcijas

LR Uzņēmumu reģistrs (UR)- Reģistrē komersantus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, kooperatīvās  sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas un to apvienības, administratorus, maksātnespējas subjektus, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, masu informācijas līdzekļus, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlas, laulāto mantisko attiecības, šķīrējtiesas un reliģiskās organizācijas un to iestādes; Publicē oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņas par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, laulību līgumiem; Sniedz izziņas par reģistrētiem subjektiem; Apliecina parakstus komersantiem un valdei; Gatavo reģistrācijas dokumentu kopijas no reģistrācijas lietas; Dod iespēju iepazīties ar reģistrācijas dokumentiem uz vietas; Sniedz ziņas par uzņēmumu maksātnespējas procesiem un to stadijām. Uzņēmumu reģistra mājas lapā ir norādīti visi saistošie normatīvie dokumenti, kā arī uzskatāmi ievietota nepieciešamā informācija iepriekšminēto subjektu reģistrācijai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) – bez citām ļoti svarīgām funkcijām veic pašnodarbināto reģistrāciju. VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbību un darba organizāciju reglamentē šādi normatīvie akti - "Darba likums", likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", "Valsts civildienesta likums", likums "Par nodokļiem un nodevām", "Par interešu konflikta novēršanu Valsts amatpersonu darbībā", "Darba aizsardzības likums", "VID ētikas kodekss", Ministru kabineta noteikumi, iekšējie darba kārtības noteikumi, u.c. normatīvie akti.

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.