Titullapa

Biruta Sloka

Indivīds kā ražotājs

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010.

Ievads

• Materiāls domāts skolotājiem stundu sagatavošanai, kā arī skolēniem zināšanu padziļināšanai par indivīdu kā ražotāju.

• Vēlams izmantot materiālu, kā arī ieteikto literatūru, lai apskatītos jautājumus un citus ar tiem saistītiem jautājumiem varētu apgūt padziļināti

• Vēlams atbildēt uz pievienotajiem kontoljautājumiem

Indivīdam kā ražotājam jārēķinās ar tiesību aktiem, kas regulē uzņēmējdarbību. Indivīdam kā ražotājam ir pieejama plašs literatūras klāsts latviski, plaša informācija ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Normatīvo dokumentu raksturojums

Indivīdam kā ražotājam jāievēro komercdarbību regulējošos tiesību aktus. Komercdarbību Latvijas Republikā regulē vairāki normatīvie dokumenti, no kuriem pamata dokuments ir Komerclikums, kas pieņemts 2000. gada 4. maijā ar daudziem grozījumiem, kas pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv, ievadot meklētāja lodziņā „komercdarbība”. Komerclikumā ir regulēti jautājumi par dažādiem komercdarbības aspektiem, tai skaitā:: komerdarbības vispārīgie noteikumi, komersanti un komercdarbība; komercreģistrs; uzņēmums un fiiāle; firma; komercaģents; mākleris; komersanti; individuālais komersants; pilnsabiedrība. (Vispārīgie noteikumi; biedru savstarpējās attiecības; sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām; sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās; sabiedrības likvidācija; noilgums un atbildības ierobežojumi), kā arī jautājumi par komandītsabiedrību, par kapitālsabiedrību, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību (AS), uc. Likumā skatīti jautājumi arī par reorganizācijas, likvidācijas, pārrobežu apvienošanas jautājumiem. Likumā skatīti arī jautājumi par komerciālā pirkuma līgumu,  komerciālās komisijas līgumu, ekspedīcijas līgumu, komerciālā glabājuma līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu, franšīzes līgumu. Komerclikumā ir arī informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Darba likums nosaka darbinieka un darba devēja darba tiesiskās attiecības: darba līguma vispārīgos principus, darbinieka un darba devēja tiesības un pienākumus, darba samaksas jautājumu regulācija, darba un atpūtas laiku, darba strīdu izšķiršanas kārtību, dara attiecību izbeigšanas kārtību.

Darba aizsardzības likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā.

Gada pārskata likums regulē kārtību, kā jāveido un jāiesniedz uzņēmumu gada pārskati. Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk - uzņēmums). Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

Maksātnespējas likums paredz un apraksta visu procedūru gadījumos, kad komercuzņēmums ir nonācis maksātnespējas situācijā.

Muitas likums ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Likums par nodokļiem un nodevām nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums nosaka Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

Konkurences likums nosaka kā aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas. Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

Mikrouzņēmuma nodokļa likums nosaka mikrouzņēmuma tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli 1) mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti Mikrouzņēmuma nodokļa likumā noteiktie ierobežojumi; (2) ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. (3) ja fiziskā persona ir dalībnieks sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām; (4) mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 500 latu mēnesī. Šajā daļā noteiktais mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav dividendes, kuras aprēķina no šā mikrouzņēmuma peļņas. (5) mikrouzņēmums ir tiesīgs iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir rakstveidā vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.

Preču un pakalpojumu drošuma likums nosaka pienākumu ražotājam, izplatītājam un pakalpojuma sniedzējam ražot, laist apgrozībā, pārdot vai piedāvāt tikai drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preci vai pakalpojumu, nosaka ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem pienākumu informēt un sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai nepieļautu nedrošu preču nokļūšanu tirgū, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pasākumus nedrošu preču radītā riska mazināšanai.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka kārtību, kādā notiek informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšana. Tas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas brīvību, norādāmo informāciju, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumus, prasības komerciāliem paziņojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus un atbildību.

Likums par vides aizsardzību veicina ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, nodrošināt indivīda tiesības dzīvot nepiesārņotā vidē. Atrunāta dabas resursu izmantošanas kārtība, kā arī noteikts, ka par dabas resursu izmantošanu maksājams nodoklis.

Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Institūcijas

LR Uzņēmumu reģistrs (UR)- Reģistrē komersantus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, kooperatīvās  sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas un to apvienības, administratorus, maksātnespējas subjektus, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, masu informācijas līdzekļus, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlas, laulāto mantisko attiecības, šķīrējtiesas un reliģiskās organizācijas un to iestādes; Publicē oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņas par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, laulību līgumiem; Sniedz izziņas par reģistrētiem subjektiem; Apliecina parakstus komersantiem un valdei; Gatavo reģistrācijas dokumentu kopijas no reģistrācijas lietas; Dod iespēju iepazīties ar reģistrācijas dokumentiem uz vietas; Sniedz ziņas par uzņēmumu maksātnespējas procesiem un to stadijām. Uzņēmumu reģistra mājas lapā ir norādīti visi saistošie normatīvie dokumenti, kā arī uzskatāmi ievietota nepieciešamā informācija iepriekšminēto subjektu reģistrācijai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) – bez citām ļoti svarīgām funkcijām veic pašnodarbināto reģistrāciju. VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbību un darba organizāciju reglamentē šādi normatīvie akti - "Darba likums", likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", "Valsts civildienesta likums", likums "Par nodokļiem un nodevām", "Par interešu konflikta novēršanu Valsts amatpersonu darbībā", "Darba aizsardzības likums", "VID ētikas kodekss", Ministru kabineta noteikumi, iekšējie darba kārtības noteikumi, u.c. normatīvie akti.

Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu. Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Informācija par uzņēmumu dibināšanu un uzņēmējdarbību

Plaša informācija ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tās mājas lapā http://www.liaa.gov.lv/: Biznesa ABC; ideja, biznesa plāns, finanses, likumdošana, uzņēmumu reģistrācija, nodokļi, personāls, birojs, lietvedība, tirgus zinības, kvalitāte, ārpakalpojumi, e – komercija, e – iespējas uzņēmējiem, atbalsta instrumenti, inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma, biznesa inkubatori. Bez tam pēdējos gados ir publicētas daudzas mācību grāmatas, kas veicina komercdarbības uzsākšanu un uzņēmēju spēju attīstību (daļa no saraksta pievienota literatūras sarakstā).

Latvijas Republikā ir sekojošas uzņēmējdarbības formas:

1. pašnodarbināta persona;
2. individuālais komersants;
3. personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība);
4. kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).

Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Tā ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Pašnodarbinātā persona var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks izsniedz Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un palīdz to aizpildīt. Reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, jāuzrāda pasi un jāiesniedz: pieteikuma veidlapu; atkarībā no saimnieciskās darbības veida, papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus).

Pašnodarbināto personu reģistrācija [VID informācija]:

Pašnodarbinātais līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam, reģistrējas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas, uzrādot pasi un iesniedzot attiecīgā dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu):

• persona, kas veic individuālo darbu, - reģistrācijas apliecību vai patentu;
• persona, kas saņem autoratlīdzību, - dokumentu, kas apliecina autoratlīdzības saņemšanu;
• zvērināts notārs - tieslietu ministra rīkojumu par zvērināta notāra iecelšanu;
• zvērināts advokāts - Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izsniegtu apliecību;
• zvērināts revidents - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu;
• prakses ārsts - ārsta sertifikātu un ārsta prakses reģistrācijas apliecību, kuru izsniegusi Latvijas Ārstu biedrība;
• cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, - īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu, Valsts zemes dienesta izsniegtu licenci un citus dokumentus, kas apliecina, ka persona ir saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
• zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), - Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību;
• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, - līgumu un dokumentu, kurā ir norāde par atlīdzības izmaksas avotiem, ja tas nav norādīts līgumā;
• prakses farmaceits, prakses veterinārārsts un prakses optometrists - dokumentu, kas apliecina tiesības uzsākt attiecīgo praksi;
• zvērināts tiesu izpildītājs - dokumentu, kas apliecina iecelšanu amatā;
• individuālais komersants - Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību.

Informāciju par pašnodarbināto reģistrāciju var atrast Valsts ieņēmumu mājas lapā meklētāja lodziņā ievadot „pašnodarbinātais”. Jāatzīmē, ka visi normatīvie akti ar atslēgvārdu „pašnodrabinātais” un iekļauti www.likumi.lv  nav vairs aktuāli,

Lai motivētu ekonomiski aktīvos cilvēkus, kas palikuši bez darba, uzsākt savu mazo biznesu un atgriezties ekonomiskajā apritē, Ekonomikas ministrija 2009.gada nogalē izstrādājusi jaunu, būtiski atvieglotu kārtību, kādā ikviens iedzīvotājs var uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas. No 2010.gada 1.janvāra fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās vai darbībās, var izvēlēties maksāt patentmaksu – tā ir izvēles norma.

Patentmaksa  ir fiksēts nodoklis, kas aptver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu, par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksas ikmēneša maksājums detalizēti ir noteikts katrai profesiju grupai. Patentmaksas maksātāji ir nodrošināti ar atbilstošām sociālajām garantijām. Patentmaksas regulē LR Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" Sīkāka informācija pieejama  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, un kura kā individuālais komersants ierakstīta komercreģistrā (skat Uzņēmumu reģistrā). Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja fiziskās personas: gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī; veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm: gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu; savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk kā piecus darbiniekus. Fiziskajai persona, kura atbilst Komerclikuma 45. (komercaģents) vai 64.pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv augstāk minētie kritēriji. Lai Individuālo komersantu ierakstītu komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz: Pieteikums; Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā; Kvīts par komercreģistra ieraksta publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pieteikuma veidlapas var saņemt katrā LR Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī LR Uzņēmumu reģistra mājaslapā: http://www.ur.gov.lv/

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, 2010.gada 9.augustā Saeimā pieņemts Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likums, kas ir saistošs mikrouzņēmumiem un kura ietekmi praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem vērtēs Ministru kabinets un līdz 2011.gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus (1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. Šo informāciju var ietvert darba līgumā. (2) Mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā informē darbiniekus, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kuram ar nākamo taksācijas periodu šis nodokļa maksātāja statuss beigsies, par to rakstveidā informē mikrouzņēmuma darbiniekus.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija (1) Personai ir tiesības Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar iesniegumu par individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, apliecinot, ka pārskata gadā, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa taksācijas periodam:
1) paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus un darbinieki tiks informēti saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām; 2) paredzamais apgrozījums būs līdz 70 000 latu; 3) mikrouzņēmums vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli. (2) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemto pieteikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. (3) Fiziskā persona, kas, uzsākot saimniecisko darbību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz pieteikumu, kurā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju. (4) Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.
(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. (6) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt mikrouzņēmumu kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, šo lēmumu nosūta nodokļu maksātājam dienas laikā pēc tā pieņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu, tad jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir piemērojams no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai no dienas, kad jaunizveidotais mikrouzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. (7) Mikrouzņēmums, var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt izraudzīto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām. (8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda kādu no Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja likuma nosacījumiem, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.
(9) Mikrouzņēmums reģistrē katru mikrouzņēmuma darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāti sociāli apdrošināmu personu Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods, ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamais objekts un mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšana (1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. (2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. (3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. (4) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, tad, piemērojot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ar šo nodokli apliek arī no mikrouzņēmuma gūto mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļu, kas pārsniedz 500 latu mēnesī.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa likme (1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir deviņi procenti. (2) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa likme Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 1.punkta “b” apakšpunktā noteiktā apgrozījuma (mazāk kā 70 000 latu) pārsnieguma daļai ir 20 procenti. (4) Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu, papildus noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu virs 500 latiem.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  (1) mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu mikrouzņēmums maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu; (2) mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam; (3) mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos; (4) mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets; (5) mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējums nemaina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un sadalījumu pa mikrouzņēmuma darbiniekiem par to periodu, par kuru mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējums tiek iesniegts. (6) pēc tam, kad mikrouzņēmums zaudējis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru. Mikrouzņēmumu nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība: (1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā; 2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 3) 30 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā; 4) 4,9 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 65 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 2) 35 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā; 2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 3) 34,9 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. (4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana: (1) mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu;
(2) atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs; (3) aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz latiem un santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk un noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk; (4) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Mikrouzņēmumu nodokļa likumā minēto informāciju, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un informāciju par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. (5) mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu. Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanas kārtību un šo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  Darba devēja atbildība par darbinieku informēšanu: (1) Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par nepatiesu ziņu sniegšanu, ja Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti apliecinājis vienošanos ar darbiniekiem par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs; (2) Darba devējs atlīdzina mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam nodarītos zaudējumus, ja darba devējs nav likumā noteiktajā kārtībā informējis darbinieku par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Pilnsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot pilnsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; to sabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); valsts nodevas samaksas kvīts par pilnsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

.Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība (līgumsabiedrība). Komandītsabiedrību  reģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot komandītsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; komandītsabiedrību biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt komandītsabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); kvīts par valsts nodevas samaksu par komandītsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kapitālsabiedrība  ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, reģistrējot jāiesniedz: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Akciju sabiedrību var piereģistrēt pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Piesakot akciju sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā, LR Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums un šādi dokumenti: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikuma veidlapas var saņemt jebkurā LR Uzņēmuma reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmuma reģistra mājas lapā.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums Par nodokļiem un nodevām, tas ir nodokļu un nodevu “jumta” jeb pamata likums. Likums nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī nodokļu un nodevu veidus, nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību; nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu, atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Republikā ir noteikti 12 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2. mikrouzņēmumu nodoklis;
3. uzņēmuma ienākuma nodoklis;
4. nekustamā īpašuma nodoklis;
5. pievienotās vērtības nodoklis;
6. akcīzes nodoklis;
7. muitas nodoklis;
8. dabas resursu nodoklis;
9. izložu un azartspēļu nodoklis;
10. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
11. vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
12. elektroenerģijas nodoklis.

Netiešie nodokļi

Muitas nodoklis – muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika. Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un izmaksāts pie preces importa (eksporta) un ir iekļauts preces pašizmaksā.

Akcīzes nodoklis – ar akcīzes nodokli tiek aplikti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kafija, benzīns, dīzeļdegviela un citi naftas produkti. Akcīzes nodokli maksā: importētājs; noliktavas turētājs; apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītājtirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis; citi maksātāji, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to maksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Nodokļa likme 22%, taču normatīvie akti nosaka arī gadījumus, kad tiek piemērota 0% un 12% nodokļa likme.

Tiešie nodokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants; individuālais uzņēmums; zemnieka vai zvejnieka saimniecība; fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs; sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. SIA dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi; apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu; darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.

Nodokļu aprēķināšanas atvieglošanai SIA “TILDE” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi trešo bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (tā ir pieejama LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā). Programma būtiski atvieglo grāmatvedības kārtošanu un ļauj pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus.

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz likumu Par nekusamā īpašuma nodokli. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai; ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī un citus, ko nosaka likums Par nekusamā īpašuma nodokli.

Dabas resursu nodoklis

• jebkurus saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus;
• vides piesārņojumu - atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas;
• videi kaitīgas preces un produktus;
• importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju (ja spēkā esošie normatīvie akti paredz nepieciešamību saņemt šādu atļauju) veic kādu no šādām darbībām:

• Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
• Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
• ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;
• Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā.

Valsts Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – darba ņēmēja algotā darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums. Obligāto iemaksu likme ir 33,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 9% — darba ņēmējs.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1. algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
2. fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;
3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.

Pamata nodokļa likme ir 25%.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis –  ar nodokli apliekamais objekts ir uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Nodokļa maksātāji ir:

• Iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (turpmāk - rezidenti);
• Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);
• Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības), kuru ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Individuālie komersanti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Šī nodokļa likme ir 26%.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - ar nodokli apliekamais objekts ir vieglie automobiļi un motocikli. Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar šo likumu Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli.

Izložu un azarta spēļu nodoklis – izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

Elektroenerģijas nodoklis – elektroenerģijas nodokli maksā personas, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par elektroenerģijas piegādi. Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriņam. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu. – ar nodokli apliek: - nodokļa objekts no 2010.gada 1.janvāra ir ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Plaša un vispusīga informācija par nodokļiem ir pieejama VID, kā arī LIAA mājas lapā, kā arī daudzos izstrādātajos mācību līdzekļos, kuru saraksts pievienots.

Ārpakalpojumi

Bieži vien uzņēmēji izvēlas pirkt ārpakalpojumus, lai nodrošinātu to kvalitatīvu veikšanu, jo bieži šo pakalpojumu apjoms nav liels un neatmaksājas algot konkrētu darbinieku savā uzņēmumā.

Ārpakalpojumi (Outsourcing) - ārpakalpojumu izmantošana ir citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru. Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā ražošana un loģistika - jaunums ir uzņēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzņēmumā. Pasūtot citiem biznesu jeb ārpakalpojumus, parādās daudz priekšrocības - tiek samazinātas izmaksas, piesaistīts radošais potenciāls un resursi. Tas ļauj uzņēmumam pilnībā koncentrēties uz pamatnodarbošanās attīstību.

Tipisku ārpakalpojumu gadījumi:

·         Grāmatvedības pakalpojumi.

·         Parādu piedziņa.

·         Lietvedība.

·         Detaļu komplektācija.

Ārpakalpojumi ir uzņēmuma stratēģisks lēmums, ļaujot tiem koncentrēties uz to, ko tie prot vislabāk, proti — pamatbiznesu. Ārpakalpojumu sniedzēji kā speciālisti savā nozarē uzlabo pakalpojumu saņēmēja kvalitāti. (avots – LIAA)

Mārketings

Termins mārketings (dažkārt to sauc arī par tirgvedību) ir cēlies no angļu valodas vārda “market” un nozīmē tirgus, ar to saprotot vietu, kur satiekas pircēji un pārdevēji, lai savstarpēji izdevīgi kārtotu darījumus vai preču un naudas maiņu [Blaits]. Šodien, mārketings nav vairs jāsaprot kā senāk, kā „runāšana un pārdošana”, bet gan jaunā nozīmē - kā klientu vēlmju piepildīšana [Kotlers]. Šis jēdziens “mārketings” apzīmē darbības, ko uzņēmums veic gan tā ietvaros, gan saskarsmē ar klientiem. Mārketings vairāk nekā citas uzņēmējdarbības funkcijas, sadarbojas ar klientu. Klients ir svarīgākais mārketinga sistēmā.  Mārketinga mērķis ir panākt, lai klienti vēlētos veikt darījumus ar uzņēmumu, nevis ar tā konkurentiem. Lai to panāktu, mārketinga speciālistiem klientiem ir jāpiedāvā tieši tās preces, kuras viņiem nepieciešamas, un par tādu cenu, kas atspoguļo preču vērtību naudas izteiksmē.

Laika gaitā mārketinga definīcijas ir mainījušās atbilstoši laikam. Ir sastopamas dažādi interpretētas mārketinga definīcijas. Viena no definīcijām, kas vislabāk atspoguļo tās mērķus ir Amerikas Mārketinga asociācijas radītais skaidrojums. „Mārketings ir process, kas ietver preču un pakalpojumu projektu plānošanu un izstrādi, cenu noteikšanu, pārdošanas veicināšanu un preču sadali, lai, ievērojot klientu vēlmes, sasniegtu uzņēmuma mērķus.” Tajā ietverti galvenie faktori, kas iesaistīti mārketinga procesā un to savstarpējās attiecībās. Pamatā ir klientu vēlmes, jo visbūtiskākais nosacījums, lai uzņēmums varētu darboties un vispār pastāvēt ir pircējs. Kā atzīmējis Kotlers, citējot Stjū Leonardu (Stu Leonard), krš vada vienu no lielākajiem veikaliem pasaulē, saviem darbiniekiem reklamē divus noteikumus:

Noteikums Nr. 1: klietam vienmēr ir taisnība;

Noteikums Nr. 2: ja klientam nav taisnība, atgriezties pie noteikuma Nr. 1. [Kotlers, 167].

Bieži vien cilvēkiem, kas nav saistīti ar mārketinga jomu šis jēdziens rada negatīvas asociācijas. Pastāv uzskats, ka mārketinga mērķis ir par katru cenu pārdot cilvēkiem to, kas viņiem nemaz nav nepieciešams. Cilvēki neaizdomājas, ka konkurences ietekmē jebkurš uzņēmums darīs visu, lai viņa produktu vai pakalpojumu iegādātos pēc iespējas vairāk, un galvenais, lai klienti atgrieztos un izmantotu uzņēmuma pakalpojumus atkal un atkal. Tādēļ neviens neriskētu ar sava piedāvātā produkta kvalitāti. Mārketings ir tas, ar kura palīdzību var saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem [Niedrītis]:

• ko vajag pārdot
• kam var pārdot
• kāpēc vajag pārdot
• kur un kādā veidā pārdot 
• kad vajag pārdot
• kā vadīt preču kustību.

No praktiskās rīcības viedokļa mārketingu lietderīgi aplūkot, kā sešu galveno jautājumu un risinājumu kopu: 

• meklēt naudu tur, kur tā ir
• kļūt labākiem par visiem
• atrast pietiekamu klientu skaitu 
• motivēt klientus veikt pirkumus nodibināt regulārus sakarus ar savas mērķu grupas pārstāvjiem

 organizēt pārdošanu.

Patērētāju uzvedība un to ietekmējošie faktori  

Vissvarīgākais mārketinga elements, ap kuru centrējas viss mārketinga process ir patērētājs. Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību [Patērētāju tiesību aizsardzības likums]. Savukārt patērētāja izturēšanās ietver visu, to darbību kopumu, kas saistītas ar produktu (preču, pakalpojumu un ideju) izvēlēšanos, iegādāšanos, lietošanu [Briģe]. Uzņēmumam primārais ir apmierināt patērētāja vēlmes. Mārketingā, kur vadīšanas galamērķis ir pircējs ar visām savām vajadzībām, svarīgi ir modelēt viņa rīcību. Dažādie pircēji/patērētāji atšķiras cits no cita pēc vecuma, ienākumu līmeņa, mobilitātes, gaumes, utt. Katru preču tirgotāju interesē, kā pircējs reaģē uz tiem daudzajiem iepirkšanās rosinātājiem, ar kuriem saskaras tirgū (sortiments, cena, reklāma u.c.), jo tādējādi var gūt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

Mūsdienās patērētājiem tiek piedāvāti visdažādākie produkti, zīmoli, ir liela cenu un iepirkšanās vietu izvēle. Lai varētu veiksmīgi realizēt savu produkciju, galvenais ir noskaidrot, kā viņi izvēlas sev atbilstošāko iepirkšanās vietu un pēc kādiem kritērijiem vadās.

Lai tālāk varētu apskatīt šos kritērijus, kas ietekmē pircēju izvēli, vispirms jāsaprot, kāpēc mums uzņēmuma vispār ir jāizprot savi klienti. Pirmkārt tas ir tādēļ, ka pircēji nes peļņu un otrkārt, jo uzņēmumam ir vajadzīga to uzticība.

Peļņa ir rezultāts, ar kuru tālāk var darboties un turpināt sniegt tādus pakalpojumus, ko klients augstu novērtē. Savukārt uzticība ir svarīga, jo tieši uzticamie klienti ir tie, kuri izplata pozitīvu informāciju par uzņēmumu, tie tērē vairāk un regulāri atgriežas.

Vajadzības un vēlmes

Daudzi patērētāju lēmumi netiek veikti līdz brīdim, kad patērētājs ir nonācis veikalā, un pētījumi liecina, ka apmēram divas trešdaļas no preču pirkšanas izvēles tiek veikti jau esot veikalā [Fim]. Maslovs atklāja, ka cilvēka vajadzības sarindojas, sākot ar primārajām viszemākajā līmenī un beidzot ar garīgajām augstākajā līmenī. Šīm vajadzībām ir piramīdas struktūra, tas ir, augstākā līmeņa vajadzības kļūst būtiskas tikai pēc zemākā līmeņa vajadzību apmierināšanas. Vajadzības ir galvenais ietekmējošais spēks, kas motivē cilvēku kaut ko darīt, bet vēlmes ir vajadzības, kas tiek iemācītas dzīves laikā. Maslova un otra klasiķa Hercberga vajadzību teoriju salīdzinājums ietverts 1. tabulā.

1. tabula A. Maslova un F. Hercberga teoriju salīdzinājums  

A. Maslova vajadzību teorija	F. Hercberga divu faktoru teorija
Pašapliecināšanās vajadzības	Darbs pats par sevi Atbildība Sasniegumi
Vajadzība tikt novērtētam	Paaugstinājums Panākumu atzīšana Status
Vajadzība pēc piederības	Starppersoniskas attiecības Tieša vadītāja attieksme
Drošības vajadzības	Darba drošība Darba apstākļi
Fizioloģiskas vajadzības	Darba alga

Avots: Daniel, A. V., Voich, D. Jr. Management: Process, structure, and behavior 2000, 455. lpp.

No vēlmēm un vajadzībās rodas arī pieprasījums. Protams, tam visam ir jāpievieno arī nauda, šo vajadzību apmierināšanai. Citiem  vārdiem sakot, ir jābūt maksātspējai.

1. attēls.  Pieprasījuma veidošanās

Avots: J.Ē. Niedrītis. Mārketings. Trešais pārstrādātais izdevums.

Konkurences apstākļos ir nepietiekami tikai vienkārši reaģēt uz izmaiņām vai tikai reģistrēt izmaiņu raksturlielumus uzņēmuma apkārtējā vidē. Jācenšas aktīvi iedarboties uz vidi un ar mārketinga metodēm pašiem mainīt parametrus, veidot pircējos jaunas vēlmes, jaunas vajadzības, attiecīgi piedāvājot preces un pakalpojumus to apmierināšanai [Niedrītis]. Lai to paveiktu mārketinga speciālistiem un visai uzņēmuma vadībai ir jāstrādā, īpaši lielu uzmanību pievēršot saviem klientiem, kā arī motivējot darbiniekus veikt savus pienākumus iespējami labāk. Uzņēmējam būtu jāņem vērā arī vadībzinātnes atziņas par motivāciju, kur klasiķu atziņu apkopojums ietverts 2. attēlā.

 

2. attēls L. V. Portera un E. E. Loulera Norises teoriju modelis

Avots: Praude V., Beļčikovs J. Menedžments : teorija un prakse, Rīga, Vaidelote, 2001, lpp 357.

 

Patērētāji katru dienu pieņem dažādus patēriņa lēmumus, bet tirgus pētnieki tiecas noskaidrot – kad, kur, ko, kā un kāpēc šie cilvēki iegādājas/patērē. Svarīgi ir noskaidrot jautājumu -  kāpēc?. Atbilde uz šo jautājumu parasti rosina veidot jaunus produktus un pakalpojumus.

 Kopumā patērētāja rīcību un uzvedību ietekmē dažādi faktori – kultūras, sociālie, personīgie un psiholoģiskie. Tie arī nosaka, kāds patēriņa/pirkšanas uzvedības modelis būs noteicošais konkrētās preces vai pakalpojuma iegādē.

Personīga pieķeršanās var ļoti lielā mērā ietekmēt patērētāja lēmumu pieņemšanas procesu. Patērētāji diezgan bieži emocionāli pieķeras noteiktiem veikaliem, noteiktām vietām, noteiktiem zīmoliem. Galvenais pieķeršanās iemesls ir tas, ka pircēju/patērētāju apmierina konkrētais produkts/pakalpojums un to uzskata par pārbaudītu vērtību, kurā nekad nav bijis jāviļas ne kvalitātes ne apkalpošanas ziņā. Taču nav viegli atšķirt, vai patērētāja izvēli nosaka loģiski apsvērumi par iespējamo risku vai emocionāla pārliecība.

Patērētāju attieksme var būt visai sarežģīta. Tā var mainīties atkarībā no:

•  attieksmes – vai tā ir pozitīva, negatīva vai neitrāla;
• galējības – attieksmes intensitātes;
• pretestības – no tā, cik lielā mērā attieksmi var mainīt ārējas ietekmes faktori;
• pastāvīguma – no tā, cik lielā mērā attieksme var mainīties laika gaitā;
• pārliecības – no tā, cik lielā mērā patērētājs tic, ka šī attieksme ir pareiza [Blaits].

Patērgātāju ietekmējošie faktori:

Sociālie. Sociālie faktori darbojas jebkurā sabiedrībā, jo vienmēr pastāv noteikti sociālie slāņi un grupas. Sociālos slāņus var raksturot šādi:

• noteiktām kārtām piederošiem cilvēkiem ir tieksme uzvesties līdzīgi;
• piederība noteiktam slānim nosaka cilvēka statusu sabiedrībā;
• kārtas atšķiras nevis pēc vienas, bet pēc vairākām pazīmēm (piemēram, ienākumu līmenis, izglītība, dzīvesveids);
•  atsevišķas personas nav mūžīgi piederīgas vienam slānim, bet var pāriet no zemākas uz augstāku, un pretēji – no augstāka uz zemāku slāni [Praude].
• Sociālie faktori ietekmē patērētājus ar pieņemtajām normām, vērtību izteikšanu un informāciju, kas sevī ietver vajadzību meklēt informāciju par interesējošo iepirkšanās vietu kategoriju savā sabiedrības grupā. Autore uzskata, ka par spēcīgāko uzskatāma pakļaušanās sabiedrībā pieņemtajām normām un likumiem, jo zināms, ka tie, kas izvēlas darīt kaut ko savādāk nekā visi, var saņemt nosodījumu no draugiem vai ģimenes, kas pakļaujas normām.

Personiskie faktori. Pie šiem faktoriem pieder tādi, kā vecums, darbs, ekonomiskais stāvoklis, dzīvesveids, rakstura īpatnības un pašapziņa. Autore uzskata, ka visvairāk ietekmējošais no šiem faktoriem ir tieši materiālie apstākļi. Tieši naudas līdzekļi būs tie, kas ietekmēs izmaiņas pirkšanas paradumos.

Psiholoģiskie. Tie ir patērētāju garīgo procesu elementi. Psiholoģiskie faktori nosaka patēriņa apjomu, kuram pamatā ir cilvēku vajadzības. Šādus faktorus var iedalīt vairākās grupās.

Pirmkārt, tas ir prestižs un atzinība. Cilvēkiem ir vajadzīga atzinība un prestižs citu cilvēku acīs, tāpēc viņi iegādājas luksus preces. Prestižs un atzinība ir spēcīgs pirkšanas motīvs.

Otrkārt, nozīmīga ir arī pieķeršanās un mīlestība jeb uzticība noteiktam zīmolam. To var klasificēt arī kā emocionālo pirkšanas motīvu.

Nozīmīgs psiholoģiskais faktors ir arī cilvēka uztvere. Uztvere veido cilvēku pasaules uzskatu. Būtībā šis atlases un analīzes process nozīmē to, ka cilvēku uzskati par pasauli ir nepilnīgi, tādēļ cilvēka smadzenes aizpilda „robus” uztverē, sintezējot savas zināšanas, iepriekšējo pieredzi, baumas, fantāziju utt. Mārketinga speciālistiem ir iespējams aizpildīt dažus robus cilvēku uztverē ar mārketinga komunikāciju palīdzību, taču komunikācijas mēģinājumi neizbēgami sastapsies ar cilvēka prāta atlases un analīzes procesa pretestību [Blaits].

Mārketinga jautājumi ļoti plaši apskatīti un varētu būt praktiski noderīgi komercdarbības veikšanā – daudz informācijas ir izvietota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā. Te ir norādītas saites uz attiecīgi noderīgo iespējamo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, mārketinga pētīšanas uzņēmumiem, citiem mārketinga pakalpojumu sniedzējiem. 

 

 

 

Jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Izmantotās literatūras sarakts

Normatīvie dokumenti

4.10.1998. likums "Civilprocesa likums" ("LV", 326/330 (1387/1391), 03.11.1998.; Ziņotājs, 23, 03.12.1998.) [stājas spēkā 01.03.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

20.06.2001. likums "Darba aizsardzības likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15, 09.08.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

20.06.2001. likums "Darba likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15, 09.08.2001.) [stājas spēkā 01.06.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

26.09.2002. likums "Darba strīdu likums" ("LV", 149 (2724), 16.10.2002.; Ziņotājs, 21, 14.11.2002.) [stājas spēkā 01.01.2003.] pieejams normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

04.11.2004. likums "Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums" ("LV", 183 (3131), 17.11.2004.; Ziņotājs, 23, 09.12.2004.) [stājas spēkā 01.12.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

19.12.2002. likums "Komercdarbības atbalsta kontroles likums" ("LV", 189 (2764), 28.12.2002.; Ziņotājs, 2, 23.01.2003.) [stājas spēkā 01.01.2003.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

13.04.2000. likums "Komerclikums" ("LV", 158/160 (2069/2071), 04.05.2000.; Ziņotājs, 11, 01.06.2000.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

4.10.2001. likums "Konkurences likums" ("LV", 151 (2538), 23.10.2001.; Ziņotājs, 22, 22.11.2001.) [stājas spēkā 01.01.2002.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

01.11.2007. likums "Maksātnespējas likums" ("LV", 188 (3764), 22.11.2007.; Ziņotājs, 24, 27.12.2007.) [stājas spēkā 01.01.2008.; zaudējis spēku 01.11.2010.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

09.08.2010. likums "Mikrouzņēmumu nodokļa likums" ("LV", 131 (4323), 19.08.2010.) [stājas spēkā 01.09.2010.] - pieejams normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

.

8.03.2004. likums "Muitas likums" ("LV", 54 (3002), 06.04.2004.; Ziņotājs, 9, 13.05.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

20.11.1990. likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Ziņotājs, 49, 06.12.1990.) [stājas spēkā 01.12.1990.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" ("LV", 145/147 (860/862), 17.06.1997.; Ziņotājs, 13, 03.07.1997.) [stājas spēkā 01.01.1998.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

02.02.1995. likums "Par nodokļiem un nodevām" ("LV", 26 (309), 18.02.1995.; Ziņotājs, 7, 13.04.1995.) [stājas spēkā 01.04.1995.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

28.10.1993. likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ("LV", 105, 11.11.1993.; Ziņotājs, 34, 09.12.1993.) [stājas spēkā 25.11.1993.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

8.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" ("LV", 104/105 (1564/1565), 01.04.1999.; Ziņotājs, 9, 06.05.1999.) [stājas spēkā 15.04.1999.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums" ("LV", 66 (3014), 28.04.2004.; Ziņotājs, 10, 29.04.2004.) [stājas spēkā 01.05.2004.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

4.10.1992. likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Ziņotājs, 44, 12.11.1992.) [stājas spēkā 01.01.1993.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

22.12.2009. MK noteikumi Nr.1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" ("LV", 206 (4192), 31.12.2009.) [stājas spēkā 01.01.2010.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

31.08.2010. MK noteikumi Nr.819 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību" ("LV", 149 (4341), 21.09.2010.) [stājas spēkā 22.09.2010.] pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

30.10.2009. MK rīkojums Nr.748 "Par Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem" ("LV", 182 (4168), 17.11.2009.) [stājas spēkā 30.10.2009.] ar grozījumiem pieejami normatīvo dokumentu portālā www.likumi.lv

Mācību grāmatas/ mācību līdzekļi

Blaits Dž. Mārketinga rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 284 lpp.

Borohovs, Šlomo, Domāt komerciāli, Tapals, 2003, 191 lpp.

Briģe Andra,  Lietišķais mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 108 lpp.

Fam Kim-Shyan, Merrilees Bill,  Richard James E, In-store marketing: a strategic perspective., Asia Pacific Journal of Marketing and Logistics, Volume: 23 Issue: 2 2011, pp. 453-482.

Hekī K., Leiks N, Klientu apkalpošanas rokasgrāmata. Rīga: Liesma, 2008. 216lpp.

Hellers, Roberts, Prasme pārdot, Zvaigzne ABC, 1999, 72 lpp.

Hofs Kjells Gunnars, sadarbībā ar Rasmu Alsiņu, Biznesa ekonomika, 2. izdevums, Jāņa Rozes apgāds, 2011, 603 lpp

Kodoliņa Ieva, Nodokļ Latvijā, BAT, Rīga, 1999, 63 lpp.

Kodoliņa – Miglāne Ieva, Kā nodokļus maksā nerezidenti, BAT, Rīga, 2005, 127 lpp.

Kodoliņa – Miglāne Ieva, Nodokļi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, BAT, Rīga, 2005, 103 lpp.

P. Kotler, G. Armstrong, V. Wong, J. Saunders. Principles of marketing. 5^th   European Edition. FT Prentice Hall, 2008. 1020 lpp

Kotlers Filips, Kotlers par mārketingu – kā radīt, iekarot tirgu un dominēt tajā, Lietišķās informācijas dienests, 2007, 269 lpp

Kotlers Filips, Mārketinga pamati, Jumava, 2006, 647 lpp.

Mazā biznesa kurss. 2. izdevums, Jumava, 2006, 326 lpp.

Mēsene A., Kalka R., Mārketings. Rīga: Balta EKO, 2004. 127 lpp.

Niedrītis Jānis Ēriks, Mārketings. Trešais pārstrādātais izdevums. Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2005. 408 lpp.

Praude Valērijs, Mārketings, Izglītības soļi, 2004, 665 lpp.

Praude Valērijs, Beļčikovs Jakovs, Menedžments : teorija un prakse, Rīga, Vaidelote, 2001, 507 lpp.

Paraude Valērijs, Šalkovska Jeļena, Mārketinga komunikācijas. Rīga: Vaidelote, 2006. 453 lpp

Uzņēmēja rokasgrāmata, Jumava, 2003, 359 lpp.

Valsts un starptautisko  institūciju informācijas avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: Latvijas Zinātņu akadēmija, pieejams arī. - http://termini.lza.lv/term.php?term=bezdarbs&list=bezdarbs&lang=LV

Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/

Eiropas Statistikas birojs – EUROSTAT http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://www.liaa.gov.lv/

LR Ekonomikas ministrija http://www.em.gov.lv/

LR Uzņēmumu reģistrs: http://www.ur.gov.lv/

Valsts Ieņēmumu dienests VID http://www.vid.gov.lv/

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību – Rīga: LR Ekonomikas ministrija, 2010.– lpp. 82 – 144.

Jautājumi paškontrolei

1. Kādi galvenie normatīvie dokumenti Latvijas Republikā regulē uzņēmējdarbību?

2. Kur jāreģistrējas pašnodarbinātajam?

3. Kur jāreģistrē uzņēmums?

4. Kāda starpība ir starp individuālo komersantu un pašnodarbināto?

5. Kas ir patnetmaksa un par ko un kur tā ir jāmaksā?

6. Kur varat iegūt bezmaksas grāmatvedības programmu sava uzņēmuma grāmatvedības vešanai?

7. Kāda ir mikrouzņēmuma nodokļa likme un kādi ir nosacījumi šādas likmes maksai?