KompoZer 0.8

Lai varētu labāk lietot HTML valodu, ir jāizprot marķēšanas valodas kā tādas. Vispirms aplūkosim teksta noformēšanu ar rakstzīmēm.

Vienkāršos teksta redaktoros tekstu nevar ne pasvītrot, ne padarīt treknāku, ne ievietot kādu attēlu vai zīmējumu, bet noformēšanas iespējas paliek. Piemērs:

===Teksta noformēšana===
Vienkāršā tekstā *svarīgas* lietas liek zvaigznītēs, un domas _pasvītro_ ar apakšsvītrām.

Var veikt arī cita veida noformēšanu:
* sarakstus iesāk ar zvaigznīti
* atkāpes veidot ar atstarpēm
* jaunas rindkopas – divas reizes pārejot jaunā rindā.

Šādā veidā var noformēt tekstu e-pasta vēstulēs.

Kā saprast minēto formatēšanu:

• teksts starp vienādības zīmēm ir virsraksts;
• teksts starp zvaigznītēm * ir svarīgs;
• teksts starp apkašsvītrām _ ir pasvītrots.

Šo formatēšanas veidu sauc par marķēšanu, jo teksta daļām sākumā un beigās tiek pielikti marķieri. Šajā piemērā pirmā zvaigznīte marķē svarīgā teksta sākumu, bet otra – svarīgā teksta beigas.

Šim paņēmienam ir būtiskas problēmas – formatēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas un nav vienota formatēšanas sistēmas. Pieņemsim, ka marķieris var būt tikai formā <marķieris>, kur:

• simbols “<” nozīmē marķiera sākums;
• simbols “>” nozīmē marķiera beigas;
• starp šiem simboliem ir marķiera veids.

Piemēram, svarīgu tekstu varētu aprakstīt šādi:

Galvenais, ir <sākas svarīgs>nenokavēt<beidzas svarīgs>.

Diezgan gari. To varētu saīsināt tā, ka sākuma marķieris ir <marķieris> un beigu marķieris ir </marķieris>:

Galvenais, ir <svarīgs>nenokavēt</svarīgs>.

Tīmekļa lappušu veidošanai lieto hiperteksta iezīmēšanas valodu jeb HTML (Hypertext Markup Language), kas ir veidota pēc iepriekš aprakstītās marķēšanas valodas principa. Šajā valodā marķierus sauc par tagiem (tags). Tagi nenorāda, kādā veidā vajadzētu noformēt marķēto tekstu, tikai apraksta tā nozīmi. Ja autors nav sniedzis īpašas noformējuma instrukcijas, pārlūkprogrammas attēlo katru elementu noklusētajā formātā (piemēram, virsrakstus ar lielākiem burtiem un treknrakstā, rindkopas ar atstarpi, hipersaites zilā krāsā un pasvītrotas).

Atšķirībā no, piemēram, Microsoft Word .doc formāta dokumentiem, HTML dokumentus var atvērt un rediģēt kā neformatēta teksta dokumentus, jo HTML valoda ar nolūku ir veidota pietiekami vienkārša, lai to varētu lietot un lasīt gan programmas, gan cilvēks.

HTML redaktorus (programmas, kas spēj pareizi saglabāt HTML dokumentus) var iedalīt trīs grupās:

• vizuālie jeb WYSIWYG (What You See Is What You Get) redaktori – piemēram, OpenOffice Writer;
• koda redaktori – piemēram, BlueFish, Geany, Gedit, Notepad;
• kombinētie redaktori – piemēram, KompoZer, GWrite, Adobe Dreamweaver, Microsoft Expression Web 3.

HTML dokumentus var veidot divos veidos:

• lietot jebkuru vienkārša teksta redaktoru, piemēram, Notepad Windows vidē vai Gedit Ubuntu vidē. Šī veida priekšrocība ir iespēja izmantot visas HTML valodas iespējas, bet trūkums ir nepieciešamība zināt HTML valodu;

Windows vidē ar vienkāršu tekstapstrādes lietotni izveidotais dokuments parasti tiek saglabāts kā teksta dokuments ar datnes paplašinājumu txt. Lai izveidoto dokumentu atvērtu ar pārlūkprogrammu, datnes paplašinājums txt jānomaina uz htm vai html.

• lietojot HTML redaktorus, tīmekļa lappuses šajos redaktoros tiek veidotas līdzīgi kā tekstapstrādes lietotnēs, bet saglabātas kā HTML dokumenti ar datnes paplašinājumu htm (html). Šī veida priekšrocība ir iespēja ērti izveidot tīmekļa lappuses. Kā trūkums ir atzīmējams tas, ka ne vienmēr konkrēts HTML redaktors realizē visas HTML valodas iespējas un ne vienmēr veido pareizu HTML kodu.

Valodas HTML lietošanai globālā tīmekļa konsorcijs (World Wide Web Consortium, W3C) ir izstrādājis standartus. W3C ieteikto standartu lietošana ļauj, lietojot jebkuru HTML redaktoru, izveidot tīmekļa lappuses, kuras var aplūkot dažādās pārlūkprogrammās. Detalizētāku informāciju var iegūt vietnē http://www.w3.org.