NOBEIGUMS. A.Broks
3. Jauno laiku vēsture — zinātnes un tehnikas revolūcija
Jauno laiku sākums 16.gs. līdztekus reformācijai un renesansei raksturojas arī ar zinātnes un tehnikas revolūcijas sākotni. Mūsdienu dzīves raksturīgās parādības — informācijas sprādziens, biotehnoloģiju attīstība un pasaules procesu globalizācija ir likumsakarīgas šīs revolūcijas sekas.
4. att. Mūsdienu Rietumu kopienas kultūras un civilizācijas attīstība
Zinātnes straujā progresa un tā rezultātu plašās izmantošanas rezultātā cilvēces dzīvesvide kļūst arvien mākslīgāka jeb tehniskāka, kamēr dabasvide jau prasa īpašu aprūpi un aizsardzību pret cilvēku saimnieciskajām darbībām. Strauji veidojas mākslīgajai dzīvesvidei jeb tehnovidei atbilstošs tehnocilvēks.
5. att. Individuālais un kolektīvais cilvēku dzīvē
1. tabula. Sabiedrības dzīvesveidi
| POLITIKA | EKONOMIKA | |
| SOCIĀLISMS | Dominante | * |
| Līdzsvarota sabiedrība | * | * |
| LIBERĀLISMS | * | Dominante |
6. att. Mūsdienu sabiedrības / valsts dzīves pamatstruktūra
7. att. Tradicionālas Rietumvalsts organizātoriskā struktūra
8. att. Cilvēkdarbību vadības un izpildes attiecību hierarhija
Latvija iesaistas pasaules globālajos procesos un strauji liberalizējas. Mūsu dzīves kreiso ievirzi nomaina labējā, kolektīvo dzīvesveidu — individuālais. Sociālistiskās sadales vietā nāk brīvais tirgus, kā visaptveroša dzīves pamatvērtība iesakņojas nauda. Kalpošanu būtiski papildina saimniekošana un visa notiekošā gaitā sabiedrība pārnoslāņojas.
Arvien lielākas sabiedrības daļas dzīve rit cilvēku pašu izveidotajos nedabiskajos transporta, energoapgādes un datortīklos, kuru trūkums jau tiek uztverts kā nopietns dzīves apdraudējums. Tehnocilvēka fizioloģisko pamatu pilnveidos modernā ģenētika — gēnu inženierija. Taču tehnocilvēka apziņā rodas plaisa — racionālais pārņem emocionālo, zūd arī līdzsvars starp intelektu (gudrību) un morāli (tikumību).
Mūsdienu dzīvi pilnvērtīgi īstenos un tālākattīstīs tikai tās valstis un tie cilvēki, kas būs spējīgi (griboši un varoši) pietiekami ātri un saturīgi orientēties sarežģītajos (daudzveidīgajos un strauji mainīgajos) dzīves procesos.
“Mēs, latvieši, materiālajā ziņā nekad nevarēsim sacensties ar lielajām tautām, un mums pēc tā arī nav jātiecas. Mums ir jācenšas būt stipriem garīgā laukā, it īpaši mākslā un zinātnē, izkopjot savas nacionālās īpašības. Tas ir mūsu galvenais uzdevums, ko pildot audzināsim ne vien sevi, bet arī citas tautas.”
J.A.Students “Vispārīgā paidagoģija” (1933)
Bet garīgā darbība taču nav tikai zinātne un māksla — kalpošana zinātnei un mākslai! Vai latviešiem būt arī saimniekiem?
2. tabula. KĀDU KAM IZGLĪTĪBU KĀDAI DZĪVEI?
| Izglītība — dzīves pieredze dzīvei: | Dzīves VIRZĪBAI | EKSISTENCEI dzīvē | ||
| ZINĀTNISKĀ [patiesais] |
Dominē PRĀTS (atziņas, jēdzieni — izpratne) |
Fundamentālā un lietišķā pētniecība | Dzīvesvides uzraudzība, apkope, atjaunošana |
Dabasvide Cilvēkvide Tehnovide |
| SAIMNIECISKĀ [praksē derīgais] |
Dominē GRIBA (vajadzības, līdzekļi — izdarība) |
Saimnieciskā jaunrade | Zinātnes un mākslas sasniegumu izmantošana |
Dabasvide Cilvēkvide Tehnovide |
| MĀKSLINIECISKĀ [skaistais] |
Dominē JŪTAS (emocijas, tēli — iztēle) |
Iedvesmai | Sadzīvei |
Dabasvide Cilvēkvide Tehnovide |
Jāveidojas GUDRIEM UN GODĪGIEM cilvēkiem, kuros vienotībā īstenojas GRIBA, JŪTAS UN PRĀTS. INOVĀCIJAS pilnveido TRADICIONĀLO. Inovatīvās pārmaiņas izglītībā šodien ir jāsāk ar augstskolām — ar mūsdienīgu pēc satura un formas skolotāju izglītību.
Ilgstoša materiālā nabadzība rosina garīgās nabadzības veidošanos. Patērētāju dzīvesveids nomāc radošumu un šodien ir sasniedzis pārtēriņa dzīves stāvokli. Esam Rietumu dzīvesveida krīzes aktīvi līdzdalībnieki.
Šodien vairāk nekā jebkad agrāk visā pasaulē ir nepieciešami gudri un godīgi cilvēki, kuri ir spējīgi patstāvīgi un radoši, sociāli atbildīgi risināt mūsdienu dzīves un izglītības problēmas.
Vispārizglītojošās fizikas un fizikas izglītības kopumā īpašā sūtība ir attīstīt cilvēku zinātnisko domāšanu, tās īstenošanai efektīvi izmantojot mūsdienu datorizēto izglītības vidi un pedagoģiskajā procesā veicot izglītojošo zinātnisko pētniecību.