Mācību modelis WebQuest projektu īstenošanai mācību stundās ķīmijā

Skolēni apkopo atrasto informāciju. Konspektē interneta vai drukāto teksta informāciju, skenē ilustrācijas (attēlus, shēmas). Skolēnus aicina rakstīt tikai to, ko paši ir sapratuši. Meklē kvalitatīvus attēlus vai zīmē paši, piemēram, shēmas un modeļu attēlus. Skolotājs vēlreiz aicina, kur tas nepieciešams un noderīgs, prezentācijā īpašu vērību veltīt ķīmijas jautājumiem: norādīt vielu nosaukumus, ķīmiskās formulas, ķīmisko reakciju vienādojumus, atspoguļot mikropasaules procesus un tehnoloģiskās shēmas.

Ja izmanto internetā publicētus darba aprakstus, dators automātiski kļūst par centrālo WebQuest izpildes darba vidi. Tas atvieglo darbu vairāku aspektu dēļ:

• visa informācija pārskatāmi atrodas vienkopus,
• interneta materiālus var glabāt vienkopus elektroniski, tie ir pieejami ar dažiem datorpeles klikšķiem un izmantojami darbam,
• elektronisko informāciju var ātri un ērti ievietot veidotajā datorprezentācijā.

Dabaszinību priekšmetos vienmēr svarīgs informācijas avots ir arī eksperiments. Arī tos skolēni var iekļaut WebQuest projektā. Skolēni prezentācijai var pievienot videofilmu fragmentu vai eksperimenta aprakstus un novērojumus. Cita iespēja — skolēni pēc sameklēta darba aprakstu paši veic vienkāršus eksperimentus klasē, tādējādi bagātinot zināšanas un prasmes konkrētajā tematā.

Skolēni rūpējas, lai projekta darbā izmantotie vizuālie materiāli, fakti un teorijas ir citētas. Tāpēc informācijas apstrādes gaitā svarīgi nepazaudēt norādes par izmantotajiem informācijas avotiem. Citētos informācijas avotus norāda literatūras (informācijas avotu) sarakstā vai datorprezentācijas slīdā, kurā tie izmantoti. Drukātos darbos norāda lappušu numurus. Rūpējas par pareizi noformētu literatūras sarakstu: internetā atrastajai informācijai svarīgi norādīt autoru (iestādi) un raksta nosaukumu un interneta adresi, bet drukātos izdevumus norāda vispārpieņemtā veidā. Arī šo jautājumu risināšanā, iespējams, skolēniem būs nepieciešams pedagoga padoms.

WebQuest piedāvā informāciju apgūt, izmantojot nevis ierasto, skaidri paredzamo lineāro algoritmu, t.i., soli pa solim, kā tas ir, piemēram, mācību grāmatās. Jaunajām mācību formām, t.sk., izmantojot internetu, raksturīgs ir „cilpas efekts”. Kad skolēni ir aplūkojuši vairākus interneta resursus, tiem nereti nākas atgriezties pie padarītā un konstatēt, ka iegūti ir no sākotnējiem atšķirīgi konteksti, kam nepieciešams meklēt jaunu interneta informāciju. Lai orientētos šādās problēmsituācijās, iespējams, būs nepieciešams skolotāja padoms?