Titullapa

Sagatavojis: Jāzeps Logins

Mācību modelis WebQuest projektu īstenošanai mācību stundās

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2011

Ievads

Mūsdienu sabiedrību raksturo ļoti strauja informācijas tehnoloģiju attīstība. Lielā mērā pateicoties internetam, pēdējos gadu desmitos ārkārtīgi pieaudzis ir pieejamās informācijas daudzums. Interneta informācijas vide ir operatīva, globāla, plaša, lēta un daudzveidīga.

Interneta izmantošana mācību procesā ir izaicinājums klasiskajām mācību me­to­dēm. Internets kā informācijas avots būtu jāizmanto arī mācību darbā skolā, jo tas attīsta mūsu sabiedrības ikvienam pilsonim nepieciešamās mediju kompetences. Nozīmīga ir arī interneta piedāvātā iespēja strādāt ar autentisku un aktuālu informāciju nevis pedagoģiski pareizi adaptētiem un dažkārt aktualitāti zaudējušiem mācību grāmatu tekstiem. To var salīdzināt ar logu uz „ārpasauli”.

Taču interneta informācija bieži ir haotiska, nepārskatāma un nav pietiekoši kva­litatīva, bet dažkārt pat neētiska un destruktīva. Tāpēc internetu nevar izmantot kā strukturētu mācību vidi. Interneta informācijas izmantošana automātiski nepadara mācību procesu kvalitatīvāku un labāku.

J. Hariss rosina novērtēt digitālo resursu noderīgumu izglītības mērķiem un izmantot tos,

• ja tiek apgūtas prasmes, ko līdz šim nebija iespējams apgūt,
• ja plānoto var paveikt labāk kā līdz šim.

Lai interneta vidi sekmīgi izmantotu mācību stundās, izglītības tehnoloģiju profesors B. Dodžs un T. Marčs (1995.-1997.) izstrādāja mācību modeli, ko nosauca par WebQuest. Tas ir vispārīgs paraugs – norādes par skolēnu projektu darba sagatavošanu— un norisi. Izmantojot skolotāja izveidotu WebQuest projekta darba aprakstu, skolēni mācību stundu laikā:

• iepazītas ar projekta aprakstā dotajiem darba uzdevumiem, tos konkretizē,
• aktualizē un sistematizē zināšanas, plāno veicamos darbus un sadala pienākumus,
• strādā ar darba aprakstā norādītajiem informācijas avotiem, tai skaitā interneta informāciju: to sameklē, klasificē, analizē un apkopo prezentācijas veidā,
• veikumu prezentē klasē.

Skolotāja izstrādātais darba apraksts palīdz skolēniem veikt projekta darbu – tajā norāda, kā rīkoties un kādu informāciju izmantot projekta izpildes gaitā. Projekta izpildei seko skolotājs un sniedz palīdzību, kad tas nepieciešams.

WebQuest mācību modelis piedāvā izmantot problēmisko mācīšanos. Mācību modeļa autori norāda, ka šādi mācības iespējams padarīt patstāvīgas, aizraujošas, radošas un atbilstošas katra vēlmēm. Skolēni strādā darba grupās. Uz skolēnu sadarbību balstītais mācību modelis labi iekļaujas ierastajā mācību procesā skolā, tāpēc to var uzskatīt par interneta informācijas izmantošanas pamatmodeli. Līdztekus mācību satura apguvei, tas attīsta mūsdienu sabiedrībā tik noderīgās skolēnu mediju kompetences, sekmē multimediju lietošanas kultūras apgūšanu.

WebQest mācību modeli jau vairāk kā 10 gadus visā pasaulē sekmīgi izmanto praktiski visos mācību priekšmetos un visās izglītības pakāpēs, sākot ar pamatizglītību un beidzot ar augstskolu, kā arī visa veida izglītības iestādēs, t.sk., arodskolās, interešu izglītības iestādēs un pieaugušo izglītībā. ASV 14 000 skolu apvienojušās WebQuest skolu tīklā, bet internetā publicēti miljoniem šim modelim veltītu dokumentu un desmitiem tūkstošu WebQuest darba aprakstu. WebQuest atbilst priekšstatiem par mūsdienīgu, atvērtu mācību procesu skolā. Taču WebQuest mācību modeļa esamība vēl nenozīmē plašu tā pielietojumu. Lai mācību modeli varētu sekmīgi izmantot, aicinām to apgūt.

Projekta sagatavošana

Temata izvēle

Temata izvēle

Darba temata izvēli var ierosināt būt gan skolēni, gan skolotājs. Pieredze liecina, ka darbs ar informāciju skolēniem būs interesants, ja tiek noskaidroti sabiedrībai vai pašiem skolēniem aktuāli ar ikdienas vai praktisko dzīvi saistīti jautājumi.

Piemēram, WebQuest projektos dabaszinātnēs, visnoderīgākie ir ar vidi un sociālajām problēmām saistītie jautājumi, kā arī ar konkrētās zinātnes teoriju attīstības vēsturi un sasniegumiem mūsdienās saistītie jautājumi. Par tiem ir pieejams plašs un skolēnu auditorijai piemērots autentiskās informācijas klāsts, bet iegūtās zināšanas – aktuālas pašiem darba veicējiem.

Skolotājs projekta veikšanai izvēlas visnoderīgāko WebQuest veidu. Sīkāk analizēsim trīs projektu veidus.

1. Skolēni apkopo un strukturē informāciju un konstruē zināšanu un pieredzes pasauli.
2. Skolēni izmanto zināšanas, lai atrisinātu problēmu vai mīklu.
3. Projekts, kas sniedzas ārpus klases ietvariem un mācības notiek „globāli”.

Informācijas apkopošanas un strukturēšanas, zināšanu un pieredzes bagātināšanas WebQuest projekti.

Skolēni vāc, analizē un strukturē informāciju. Tā no dažādiem informācijas avotiem tiek iekļauta skolēna paša konstruētajā „zināšanu un pieredzes pasaulē”. WebQuest projektos apzināti izvēlas kādus konkrētus zināšanu aspektus un vēro, kā notiek šo zināšanu apguve.

Pastāv ļoti daudz iespēju, lai formulētu interesantus un rosinošus WebQuest.

Projektu piemēri.

1. Interneta attēlu galerijas veidošana, ko papildina autoru un skatītāju iesūtītie radošiem komentāriem. Citi tās var izmantot tās viedokļu apmaiņai un analīzei, piemēram, www.ih.k12.oh.us/ps/peace.
2. Tēmas pārskata (par tuksnešiem, par tautu kultūru, par novadiem) prezentēšana.
3. Akcentētas dzīves situācijas, kurās autori pauž savu viedokli (hobiju apraksti).

Problēmu risināšanas WebQuest projekti.

Problēmu risināšanai nepieciešama daudz un dažāda informācija. Pie tam vispirms tiek atsauktas atmiņā visas zināšanas, kas varētu noderēt problēmas risināšanai, un tad, līdzīgi kā puzlī, tiek meklēts ikviens problēmsituācijas atrisināšanai noderīgs gabaliņš. Skolēni informācija salīdzina un analizē. Tādējādi konkrētas problēmas atrisināšanai par jaunu zināšanu apguvi nozīmīgāka saistību atrašana starp dažādām zināšanām, to novērtēšana un izmantošana. Problēmu risināšanas WebQuest projekti ir sarežģītāki, taču arī saistošāki par informācijas apkopošanas un strukturēšanas projektiem.

Projektu piemēri.

1. Dažādu jomu speciālisti noskaidro ķīmiskās avārijas seku novēršanas iespējas un sniedz priekšlikumus šādu avāriju rašanās novēršanai nākotnē. Jāpārvar šķēršļi, lai tiktu ievērotas katras jomas pārstāvju dažkārt pat ļoti atšķirīgās intereses. Tas ļauj saprast, ka ļoti bieži nav vienkāršu un ātru problēmas risinājumu.
2. Dzīve viduslaikos. Tiek pētīta viduslaiku kultūra, izmantojot visdažādākos informācijas avotus. Tie ir konstruēšanas un mākslas projekti (būvēt pili, bruņinieka vairogu un zobenu, viduslaikiem raksturīgu gleznojumu, būvēt katapultu), dramatiskie projekti (viena diena dzimtļaužu dzīvē, skicēs un video izskaidrot viduslaiku tērpu, dzīvē vai video attēlot viduslaiku sportu, bērnu spēles utt.). Projektos var akcentēt arī galarezultāta māksliniecisko un dramaturģisko vērtību. Projektā nav obligāti jādominē kognitīvajiem mērķiem.
3. Dzimtas koka pētniecība.

WebQuest projekts kā komunikācijas līdzeklis.

Internets nav tikai datu krātuve. Tas palīdz nodibināt un uzturēt kontaktus starp cilvēkiem, vienot cilvēkus, izzināt viņu viedokļus un iepazīt citas kultūras. Internets ir interaktīvs medijs. Skolēni sekmīgi projektu var īstenot atrodoties pat attālās pasaules vietās. Šādu zināšanu apgūšanas veidu sauc arī par „globālo mācīšanos”. Taču interneta projekti gandrīz netiek īstenoti, kaut arī tam ir labs didaktiskais pamats. Iespējams, pat sadarbību internetā nozīmīgāka tiek uzskatīta skolēnu sadarbība klasē, kā arī sarežģītāka, laika un darbietilpīgāka ir šādu projektu plānošana. Taču projektos veiksmīgi var iekļaut atsevišķus interaktīvus elementus, kas nodrošina saziņu un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem.

1. Intervijas ar ekspertiem, kas saņemtas pa e-pastu. Svarīgi, lai intervijas jautājumi būtu pārdomāti un eksperts vēlētos piedalīties šādā projektā. Iespējams veidot arī reālus kontaktus bez interneta starpniecības.
2. Projektā tieši piedalās iesaistītās personas, piem., dzimtas koka projektā vecāki un radinieki.
3. Iespējams veikt mazas aptaujas vienaudžu vidū, piem., par televīzijas skatīšanos.

Projektu piemēri.

1. Dzīves apstākļi dažādos Latvijas novados. Lielpilsētā un laukos – brīvais laiks, vispārīgie dzīves apstākļi, dzīves standarts, informācija par novadu.
2. Ārstniecības augi pasaulē. Izzina citu reģionu, to augu valsti, dzīvi, izmantošanu, www.kidlink.org/KIDPROJ/Plants
3. Vējš un laika apstākļi. Iespējams apmainīties ar informāciju par laika apstākļiem dažādās valstīs.

Īstenošanai atvēlētais laiks

• skolēnu vecums, intereses, priekšzināšanas un prasmes;
• ar projekta izpildi saistītais izglītības mērķis;
• mācību nosacījumi – mācību programmas noteiktais laika ierobežojums, atbilstība mācību programmai, temata sarežģītība u.c.;
• projekta īstenošanas metodiskie aspekti konkrētajā mācību priekšmetā.

1. 1. Ievadinformācija par WebQuest. Dalīšanās darba grupās. Pedagogs skaidro informāciju par projekta norisi (1 st. daļa).
2. 2. Darba uzdevuma precizēšana. Domu kartes izveidošana. Pienākumu sadale grupā. Informācijas avotu izvēle, informācijas meklēšana un analīze. Pedagoga palīdzība nepieciešama, ja informāciju grūti atrast vai tā ir nesaprotama. Skolēni to var veikt kā patstāvīgo vai mājasdarbu (1 st.).
3. 3. Informācijas apkopošana, stenda ziņojuma vai cita veida materiālu sagatavošana prezentēšanai. Skolēni to var veikt kā patstāvīgo vai mājasdarbu (1 st.).
4. 4. Darbu prezentēšana, piemēram, noslēguma konference. Stenda ziņojumus izvieto klasē. Katra grupa prezentē savu ziņojumu. Noslēgumā pārrunā pozitīvo un priekšlikumus darba uzlabošanai (2 st.).

Darba apraksta izveide

• Virsraksts
• Ievads
• Uzdevums
• Norise
• Avoti
• Vērtēšana
• Noslēgums

Virsraksts

Ievads

Uzdevums

Izvirzītās problēmas sekmīgai risināšanai vispirms ir nepieciešams formulēt pamatuzdevumu. Tam jābūt saprotamam, izpildāmam (jāņem vērā skolēnu spējas) un interesantam, pat tādam, kas pārsteidz. Piemēram, pamatuzdevums ir virkne jautājumu uz kuriem jārod atbilde, konkrēta problēma, kura jāatrisina vai viedoklis, kurš jāaizstāv utt. Pētāmajai problēmai jābūt nozīmīgai no izziņas viedokļa. Izpildot pamatuzdevumu, tiek sasniegts mērķis – veikts lielisks WebQuest. Pamatuzdevumu jāformulē pietiekoši konkrētu. Ja tas būs par plašu, iespējams, grupa nestrādās mērķtiecīgi, ja par šauru – trūks patstāvīguma un radošuma.

Pamatuzdevumu skolotājs dala sīkākos, pakārtotos uzdevumos. Projekta izpildes gaitā tos skolēni apspriedīs grupās un vienosies ar skolotāju par izmaiņām. Šos uzdevumus var izstrādāt arī paši skolēni. Pakārtotajiem uzdevumiem jābūt jēgpilniem un tādiem, lai katrs grupas dalībnieks var izvēlēties savām sekmēm un interesēm tīkamu darbu. Plānojot darbu, skolotājam vienmēr jābūt padomā papildus uzdevumi skolēniem, kas ar darbu tiek galā ātrāk kā citi.

WebQuest mācību modelis nosaka, ka skolotājs rada situāciju, kurā skolēni, patstāvīgi strādājot, efektīvi izmanto informācijas meklēšanu, analīzi, vispārināšanu, sintēzi (atsevišķo daļu apvienošanu vienā veselā), novērtēšanu un interpretēšanu (Dodge). Tātad skolotājs izvirza uzdevums, lai darbs ar informāciju galvenokārt atbilstu Blūma izziņas procesu taksonomijas augstākajiem līmeņiem (skat. attēlu). Šajā gadījumā skolēnu darba rezultāts nav līdz galam prognozējams.

WebQuest didaktiskajai pieejai neatbilst testu aprēķinu uzdevumu un krustvārdu mīklu un citu uzdevumu risināšana, ja to veikšana aprobežojas tikai ar zināšanu reproducēšanu – faktu atprasīšanu un ar tiem saistīto zināšanu noskaidrošanu. Šajos gadījumos pareizās atbildes un rezultātus skolotājs jau ir paredzējis pirms darba uzsākšanas. Pastāv bažas, ka skolēni vairs nepapildina zināšanas, atklājot jaunas likumsakarības un veidojot patstāvīgas interpretācijas. Testam pilda zināšanu novērtēšanas lomu, piemēram, http://home.pages.at/coconutonair/. WebQuest nav arī informācijas meklēšana internetā, lai atbildētu uz jautājumu ar „Jā” vai „Nē”, noskaidrotu, piemēram, „Kā sauc skolas direktoru?” vai darba lapas aizpildītu pēc noteikta parauga, izmantojot rokasgrāmatas. Par WebQuest uzdevumus to var uzskatīt, ja projekta īstenošanā nepieciešama produktīva pašu skolēnu aktivitāte, kas sniedzas ārpus uzdevuma izpildes rutīnas. Piemēram, izmantojot rokasgrāmatas datus, tiek izveidota datu bāze, kas internetā tiek piedāvāta lietošanai arī citiem interesentiem.

Kā liecina pieredze, projektu aprakstu izstrādē skolotājiem galvenās grūtības sagādā rosinošu darba uzdevumu formulēšana un skolēnu aktivitāšu izvēle. Skolotāji var adaptēt citu kolēģu internetā publicētos WebQuest projektus, taču jāatceras, ka tie jāvērtē kritiski. Mācību procesu nedrīkst pārvērst tikai par mācību satura reproducēšanu. Ja neizdodas atrast adaptējamu projekta aprakstu, uzdevumu formulēšanā pietiekoši radošiem jābūt pašiem skolotājiem.

WebQuest projektā jāplāno tematam piemērotas aktivitātes. Šo izvēli ietekmē arī paveiktā darba prezentēšanas veids. H. Mozers norāda, ka WebQuest projektu īstenošanai iespējams izmantot dažādas aktivitātes:

• zināšanu papildināšanai noder reproducēšana, apkopošana, ziņojuma izveide, veidošana un plānošana;
• problēmu risināšanas projektos noder problēmsituāciju risināšana, mīklainu notikumu noskaidrošana, novērtēšana un eksperimentēšana.

Reproducēšana ir aktivitātes veids, kurā jāatrod, pareizi jāizprot un jāattēlo informācija. Piemēram, tas var būt notikuma atstāstījums, konspektīvs izklāsts attēla vai numurētu tēžu veidā. Jārūpējas, lai tiktu izmainīts informācijas izklāta veids jeb „formāts”.

Apkopošanas gaitā no dažādiem informācijas avotiem tiek veidots temata kopsavilkums. Analizēta un sistematizēta tiek gan elektronisko, gan drukāto avotu informācija. Bieži jāanalizē un jānovērtē pavisam atšķirīga, vai pat pretrunīga dažādu avotu informācija un papildus jāatrod atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Ziņojuma izveide ir iedomāts žurnālista uzdevums – savākt informāciju par notikumu, noskaidrot notikuma apstākļus un izvedot reportāžu. Skolēniem jāveic publicistisks pētījums. Reportāžā objektīvi izklāsta dažādus, dažkārt pat pretrunīgus viedokļus, jāprot nodalīt faktus un viedokļus. Reportāžas veidošanai parasti izvēlas aktuālus vai vēsturiskus notikumus, piem., Titānika bojāeja.

Veidošana. Skolēni mācās, veidojot radošu, māksliniecisku darbu, piemēram, veidojot vai stāstot, dzejot vai zīmējot, uzņemot video vai komponējot dziesmu. Darbus ieteicams publiskot, tas sekmē skolēnu radošumu un padara nozīmīgāku izvirzīto mērķi.

Plānošana. Vadoties no darba aprakstā dotajiem norādījumiem skolēni izstrādā notikuma plānu, piemēram, plāno ceļojumu, izmantojot dažādus informācijas avotus. Ja iespējams, tos arī īsteno, piemēram, plāno Camera Obscura, kuru pēc tam izveido un izmanto fotografēšanai.

Problēmsituāciju risināšana. Lai atrisinātu problēmuzdevumu, jāveic problēmas analīze un jāmeklē risinājumi. Analīzi veic, meklējot informāciju avotos, pētot parādības, atklājumus un faktus. Svarīgi, lai skolēni analizētu dažādus problēmas atrisināšanai noderīgus aspektus. Šādi tiek noskaidrotas lietu un faktoru savstarpējā mijiedarbība. Problēmuzdevumu piemēri: „Kādas slimības pārnēsā mājdzīvnieki?”, pie tam katra skolēnu grupa izvēlas citu mājdzīvnieku un „Kāpēc izmira dinozauri?”

Mīklainu notikumu noskaidrošana. Projekta uzdevums šajā gadījumā ir noskaidrot mīklaina notikuma noslēpumu. Skolēni labprāt izvēlas detektīva lomu, lai atklātu šādus mīklainus notikumus vai noslēpumus. Piemēram, jānoskaidro simbolu jēga, kas iegravēti uz izrakumos atrasta acteku naža. Cits piemērs: jānoskaidro vēstulē aprakstītais maršruts, kur nav norādītas pilsētas, bet tikai aprakstīti tajās esošie kultūras un vēstures objekti.

Novērtēšana. Šajā gadījumā skolēniem tiek piedāvāts konflikts. Lai to analizētu, ir svarīgi apzināt dažādus argumentus un viedokļus. Skolēniem jāveido savs skatījums un jāprot to pamatot. Piemēram, jauna kuģu termināla celtniecība, jāanalizē dažādi lēmumu pieņemšanu ietekmējošie faktori.

Eksperimentēšana. WebQuest projektos iespējams veikt mazus eksperimentus, piemēram, vēja novērojumus, vielu ķīmiskās reakcijas. Eksperimenti noder, lai labāk izskaidrotu parādības un saprastu to būtību. Svarīgi, ka šādi skolēni gūst apstiprinājumu pašu izvirzītajām hipotēzēm un atrastajiem faktiem. Nelielus eksperimentus un praktiskos pētījumus parasti veic dabaszinātnēs, taču tos iespējams īstenot arī sociālo zinību priekšmetos, piemēram, veicot klasesbiedru aptauju, iespējams noskaidrot brīvā laika pavadīšanas veidus vai mājasdarbu pildīšanas laiku.

Norise

Darba aprakstā norāda, kas skolēniem jādara projekta īstenošanas gaitā, piemēram,

• darbu plānošanas kārtību,
• darba formas – grupu lielumu un skaitu, laiku utt.,
• iespējamās skolēnu lomas un pienākumus,
• veicamo darbu secību,
• darbu izpildes un prezentēšanas termiņus,
• prezentēšanas veidu un nepieciešamību projekta darbu publiskot.

Piemēram:

• Skolēni dalās darba grupās un pēta atsevišķus dinozauru izmiršanas aspektus un noslēgumā klasē tos prezentē. Darbā izmanto aprakstā norādītos informācijas avotus.
• Katra grupa izvirza ekspertu, kas līdz nedēļas nogalei pa e-pastu iesniedz rakstisku ziņojumu.
• Pēc grupu darba pabeigšanas, katra grupa veido gala ziņojumu un deleģē pārstāvi, kuri koordinē darbu prezentēšanu tīklā.
• Projekta noslēgumā visa klase prezentē rezultātus. Jāizveido secinājumi publicēšanai interneta tīklā.

Avoti

Priekšmeta apguvei atvēlētais laiks jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. WebQuest mācību modelī tāpēc tiek akcentēta nevis informācijas meklēšana, t.i., interneta lietošanas prasmju apguve, bet gan informācijas apstrāde – tās analīzei, sintēzei un jaunu zināšanu attīstīšanai. Šādai pieejai ir vairāki iemesli.

Mācību darbam noderīgas un kvalitatīvas interneta informācijas atrašana parasti ir sarežģīta, darbietilpīga un laikietilpīga. Skolēni pietiekoši labi patstāvīgi neprot šo informāciju meklēt. Pastāv pārslodzes draudi interneta informācijas „pārpilnības” dēļ, bet interneta meklēšanas dienestu rezultāti dažkārt var būt kaitinoši un pat dezorganizēt darbu. Skolēniem trūkst prasmju, novērtēt atrastās informācijas ticamību. Arī informācijas secība interneta materiālos bieži nav lineāra. Gadījumos, kad izmanto hipersaites, var zaudēt spēju noteikt atrašanās vietu.

Grūtības skolēniem sagādā nepieciešamība strādāt ar interneta informāciju mērķtiecīgi, neatlaidīgi un pašdisciplinēti. Informācijas meklēšanu traucē arī blakusintereses. Skolēnu darba pieredzi interneta vidē var raksturot ar tā saukto „tauriņa efektu”. Skolēns savu aktuālo šī brīža vajadzību vadīts, šķir interneta vietnes citu pēc citas, īpaši neiedziļinoties to saturā. Bieži skolēniem ir ļoti plašas IT zināšanas, taču jāatzīst, ka tās bieži ir virspusējas un fragmentāras.

Skolotājam rūpīgi jāizvērtē, jāatlasa un projekta aprakstā jānorāda tikai daži, skolēnu darbam visnoderīgākie informācijas avoti. To saturam ir jābūt saprotamam skolēniem. Ja WebQuest ietver lomu spēles elementus, informācijas avotus izvēlas noderīgus katrai lomai. Informācijas avotu norādes ieteicams pa­pil­di­nāt ar īsām satura anotācijām un, ja nepieciešams, ar metodiskajām piezīmēm par to izmantošanu.

Noderīga informācija var būt dažādos informācijas avotos: interneta resursos, mācību priekšmeta un citās mācību grāmatās, vārdnīcās, preses izdevumos, brošūrās, filmās vai kompaktdiskos. Vēlams, lai skolēniem piedāvātie informācijas avoti būtu dažādi un informācija autentiska.

Interneta informācija nav jāuztver kā ekskluzīva. Taču interneta iespējas netiek arī noniecinātas – tajā prasmīgi atrastai informācijai ir vairākas priekšrocības. Tā ir:

• aktuāla – daudzi interneta materiāli nav atrodami grāmatās un citos drukātajos izdevumos, jo tiem ir ilgs sagatavošanas laiks izdošanai.
• globāla – iespējams piekļūt visā pasaulē internetā publicētai informācijai;
• daudzveidīga un uzskatāma – tā satur ne tikai tekstu, bet arī tabulas, shēmas, attēlus, videofragmentus un skaņas ierakstus, animācijas, simulācijas utt.
• autentiska, tā nav pedagoģiski adaptēta;
• uzskatāma – internetā publicēto konfliktu un notikumu atspoguļojumu bieži papildina arī aculiecinieku un ekspertu viedokļi un lasītāju komentāri.
• interaktīva – iespējams uzzināt ekspertu un citu lasītāju viedokļus;
• multimediju materiālus var viegli izmantot datorprezentācijās.

Darba aprakstā norādītajiem informācijas resursiem jābūt pieejamiem skolēniem klasē, bibliotēkās vai internetā, nepieciešamības gadījumā skolotājs tos nokopē vai skenē. Pareizi izvēloties interneta un tradicionālo drukāto informācijas avotu attiecību, darbs būs visiem grupas dalībniekiem, ne tikai tiem, kuriem klasē būs pieejams dators. Šādi iespējams novērst situāciju, ka visi pēkšņi vēlas tiešsaistē strādāt ar interneta informāciju.

Darba aprakstā norāda, ka papildus informācijas avotus skolēni var meklē arī paši, piemēram, ar interneta meklēšanas dienestiem, ja darba aprakstā norādītie infor­mā­cijas avoti ir sekmīgi apgūti. Skolēniem ļauj pašiem izlemt, kuros gadījumos informāciju lietderīgi meklēt internetā un kuros – rokasgrāmatās vai citos infor­mā­cijas avotos. Lai darbs būtu produktīvāks, skolotājs darba aprakstā var norādīt meklēšanai noderīgus atslēgvārdus.

Līdz ar informācijas avotu norādīšanu, būtiskākais plānošanas darbs ir paveikts. Iepriekšminēto sadaļu informāciju ieteicams uzrakstīt vienkopus un, to rediģējot, pašu uzmanību pievērst satura viengabalainumam un konkrētumam.

Vērtēšana

Aprakstā precīzi norāda vērtēšanas kritērijus un to vērtības. Vērtēts tiek gan darba produkts – skolēnu sagatavotās prezentācijas saturs un noformējums, gan skolēnu sadarbība projekta izstrādes gaitā, gan darba prezentēšana.

Piemēram, grupu darbu var vērtēt pēc šādiem kritērijiem.

• Vai sniegtas atbildes uz jautājumiem?
• Cik laba bija sadarbība grupā?
• Vai ievērots atvēlētais laiks?
• Vai informācijas avoti pietiekoši izvērtēti?
• Cik skaidrs un atraktīvs ir grupas ziņojums?
• Vai grupa ir strādājusi patstāvīgi vai arī bija nepieciešams daudz palīdzība.

Darba vērtēšanai var izvēlēties dažādus kritērijus – tie atkarīgi no darba uzdevuma un rezultātu prezentēšanas veida. Pieredze liecina, ka pārāk liels kritēriju skaits apgrūtina vērtēšanu. Maksimālais baļļu skaits atsevišķiem kritērijiem var atšķirties. Vērtēšanas kritērijus, to raksturojumu un vērtības ērti ir norādīt tabulas veidā. Ja paveikto darbu vērtē ar atzīmi, norāda skalu baļļu pārrēķināšanai par atzīmi.

Piemērs:

Pretstatā WebQuest vērtēšanas pieredzei ASV skolās, kur skolēnu sasniegumus vērtē ar atzīmi, H. Mozers par nozīmīgāku uzskata aprakstošu sasniegumu vērtējumu – diferencētu, kvalitatīvu skolēna darbu izvērtējumu.

Noslēgums

Šī darba apraksta sadaļa ietver papildus informāciju:

• Rezultāti. Īsi un precīzi raksturo galvenās zināšanas un prasmes, kas tiek apgūtas, veicot WebQuest. Noslēgums saturiski ir saistīts ar ievadu.
• Informācijas avoti. Norāda projekta apraksta izveidē izmantotos informācijas avotus, ja adaptēts ir internetā publicēts WebQuest projekta apraksts vai tā daļas.
• Metodiskās piezīmes. Raksta citiem pedagogiem adresētas piezīmes un rekomendācijas, ja tie vēlētos izmantot šo projektu. Šīs norādes var izmantot, veidojot jaunus WebQuest darba aprakstus un analizējot jau esošos.

Esam iepazinušies ar projekta apraksta sadaļām, to saturu un svarīgākajiem apraksta izveides norādījumiem. Minētais darba apraksta iedalījums sadaļās ir noderīgs arī no projekta izpildes viedokļa. Skolēniem darba apraksts noder par „pieturas punktiem” darba sekmīgai veikšanai.

Darba apraksta publiskošana

Kad pabeigts ir svarīgākais darbs, sagatavota informācija darba aprakstam, to  publiskot iespējams dažādos veidos. Aplūkosim dažus tehniskos risinājumus.

• Vienkāršs teksta fails. Ikviens prot strādāt ar kādu no teksta rediģēšanas programmām. Ir pieejamas vairākas sagataves .doc formātā, arī latviski: http://webquestlv.files.wordpress.com/2010/03/projekta_apraksta_sagatave_word.doc.
• Prezentācijas. Datorprezentāciju programmās, piemēram, MS PowerPoint un OO Impress iespējams ērti pārvietoties no cita uz citu slīdu. Viens no šabloniem (angļu valodā) pieejams http://eduscapes.com/sessions/travel/powerquest1.ppt, latviski — webquestlv.files.wordpress.com/2010/03/projekta_apraksta_sagatave_powerpoint.ppt
• Html lapas: šabloni un ģeneratori. Internetā ir pieejamas vairākas, dažādas sarežģītības pakāpes sagataves, gan angļu gan vācu valodā. Sagatavi no  http://lehrer-online.de/webquest-template.php var lejupielādēt .zip arhīva veidā. Tā satur html lapu kopu (vācu valodā). Katru lapu atver rediģēšanas programmā (piemēram, ar MS Developer, bet var izmantot arī Notepad). Arhīvā pieejama arī pamācība, kā ar to rīkoties. Vairākas dažādas sarežģītības html sagataves ir pieejamas http://webquest.sdsu.edu/LessonTemplate.html.
• 1,2,3 Tu WebQuest ir vienkārša WebQuest apraksta izveides forma, kur attiecīgajos laukos jāiekopē teksts (pieejama http://www.aula21.net/Wqfacil/webeng.htm). Ģenerators izveido html dokumentu. Ērti lietojama veidne (angļu valodā) ir http://questgarden.com/. Tajā reģistrētajiem lietotājiem 30 dienas ir bezmaksas pieeja, pēc tam – 20USD par diviem gadiem. Izveidot WebQuest šajā serverī var arī nemaksājot, bet pēc 30 dienām to nav iespējams vairs rediģēt.
• Blogi. Tie ļauj ievietot internetā strukturētu daudzveidīgu informāciju bez specifiskām zināšanām par html. Internetā pieejamas vairākas blogu platformas, no tām kā piemērotākā WebQuest izveidei tiek izmantota wordpress.com, jo vienā blogā ir iespējams izveidot vairākus dokumentus. Īsa pamācība iesācējiem pieejama šeit

WebQuest sagatavošana skolotājam ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process. Internetā publicēti desmitiem tūkstošu sagatavotu darba aprakstu. To pielāgošana ļauj ietaupīt gan laiku, gan darbu. Arī pašu izveidotu projekta aprakstu mācību darbā iespējams izmantot atkārtoti. Nepieciešams tikai aktualizēt darbam noderīgo informācijas avotu norādes un aprakstā izlabot projekta īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības. Aprakstu var glabāt skolotājs var savā datorā, izdrukāt un izdalīt skolēniem darbam. Taču strādāt ir ērtāk, ja tas skolēniem ir pieejams skolas datortīklā, e-pastā vai interneta vietnē. Ja darba aprakstu sagatavo ar augstākminēto QuestGarden sagatavi, tas būs pieejams arī citiem QuestGarden lietotājiem, glabāsies uz QuestGarden servera, to var lejupielādēt un izvietot arī citās vietnēs.

Projekta norise

Temata aktualizēšana

Informēšana

Skolotājs skaidro, ka projekta darbs skolēniem jāorganizē atstāvīgi saskaņā WebQuest aprakstu. Skolotājs skaidro katru darba aprakstā doto darba posmu. Skolēniem paskaidro, kā tiks organizēta darba uzdevumu apspriešana, kā skolēniem veikt pienākumu sadali grupās, plānot projekta izpildes laiku un izmantot elektroniskos resursus, veidot darba prezentāciju un kā notiks darbu vērtēšana. Skolotājs skolēniem paskaidro, ka sniegs padomu ikvienam, kuram tas būs nepieciešams.

Lai sekmētu skolēnu aktivitāti, jāizvēlas piemērotas mācību metodes un formas. Tām jānodrošina komunikāciju starp skolēniem, kur skolēni pārņem arī mācību procesa vadības un organizēšanas funkcijas un patstāvīgi, atbildīgi un aktīvi strādā ar uzdevumu. Noderīgas ir visas darba formas, taču vispiemērotākās ir darbs darbnīcās, pāru un grupu darbs, un patstāvīgais darbs. Parasti izmanto projektu metodi, kuras mērķis ir darba produkts, pie tam skolēni strādā mazās grupās. Var izmantot visas metodes, ja tās sekmē mērķa sasniegšanu un nav pretrunā ar WebQuest būtību. Dažādo darba formu un metožu izmantošana ir ne tikai pieļaujama, bet arī atbalstāma.

Skolotājam prasmīgi jāvada mācību procesa plānošanas un organizēšanas darbs. Svarīgi panākt, lai skolēni mācītos pēc iespējas kopsolī, un tiem būtu viens un tas pats mērķis, kaut arī atsevišķās grupas strādā ar pavisam dažādu ātrumu un to mērķi ir dažādi. Taču svarīgi, lai projekta noslēgumā visi nonāktu pie kopīga mērķa.

Uzdevumu formulēšana

Projekta darba aprakstā norādīto pamatuzdevumu veikt ir vieglāk, ja tas ir sadalīts mazākos, pakārtotos uzdevumos. Projekta izpildes gaitā katras grupas skolēni parasti strādā vēl mazākās grupās vai pat pāros. Tāpēc uzdevumus formulē un skolēnu skaitu grupās izvēlas, lai darbs ir katrai mazajai grupai un nodarbināts ir ikviens dalībnieks.

Darba uzdevumus var izstrādāt skolotājs vai paši skolēni. Ja uzdevumus ir sagatavojis skolotājs, tie skolēniem ir jāpaskaidro. Pēc tam skolēni uzdevumus apspriež grupā, pārrunā neskaidros jautājumus ar skolotāju un vienojas par galīgo uzdevumu formulējumu.

Pamatuzdevumu sadalīt pakārtotos uzdevumos var arī paši skolēni. Kā saistošu vienošanos par veicamo darbu starp skolotāju un skolēniem tos ieteicams ierakstīt darba aprakstā.

Uzticēto uzdevumu skolēni neveiks formāli, bet uztvers par „pašu lietu”, ja varēs izvēlēties apgūt to, kas interesē, padodas un patīk. Darbu dalīšanu var veikt ne tikai pakārtotos uzdevumos sadalot tēmas saturu, bet arī pēc veicamo darbu veida, skolēnu interesēm un spējām.

Piemērs. Grupā, kas apkopo informāciju par atomu uzbūves teoriju vēsturisko attīstību, uzdevumus var sadalīt šādi:

• divi ķīmiķi meklē atomu uzbūves teorijas, vizualizē (zīmē) modeļus;
• bibliogrāfs vāc zinātnieku biogrāfijas un attēlus;
• vēsturnieks noskaidro un precizē atklājumu laiku, seko pareizai teoriju izklāsta secībai.

Tādējādi iespējams individualizēt mācību procesu atkarībā no dalībnieku dažādām priekšzināšanām un prasmēm, kā arī no psiholoģiskajām īpatnībām (temperamenta, domāšanas veida un darba veikšanas ātruma). Skolēni var izvēlēties individuālu satura apguves tempu, atgriezties pie jautājumiem, kas vēl nav pietiekoši apgūti. Šādai darba dalīšanai ir vēl viena pozitīva nozīme – darbu nav iespējams paveikt bez intensīvas sadarbības grupā.

Atkarībā no priekšzināšanām un interesēm darba grupas, iespējams, viena un tā paša temata uzdevumus formulēs un darbu veiks dažādi. Tāpēc darba rezultāti ir iepriekš neparedzami un atšķirīgi, pat ja vairākas grupas vienlaicīgi veic vienu un to pašu uzdevumu. Tas lielā mērā nosaka metodes pievilcību. Dažādos rezultātus var salīdzināt, un tie var būt diskusiju objekts. Pie tam skolotājam nebūt nav absolūti viss jānoorganizē un jāzina visas pareizās atbildes.

WebQuests projektos nozīmīgs ir skolēnu patstāvīgs mācību darbs. Tas atbilst pieejai, kāda tiek izvirzīta mācību procesam skolā mūsdienās. Skolēnus jāmudina izmantot dažādus informācijas avotus, pašam izvirzīt mērķus un rast risinājumus, pašam plānot aktivitātes un pieņemt lēmumus, sekmīgi papildināt pašam savu mācīšanās pieredzi. Skolotājs vairs nav centrālais „informācijas devējs”. Skolēni nevis atkārto skolotāja teikto – teorijas un faktus, bet paši diskutē un mācās viens no otra. Skolēni ir līdztiesīgi mācību procesa pilnveidotāji. Savukārt skolotājs ir padomdevējs, konsultants un patstāvīga mācību procesa līdzdalībnieks. Klātesot un vērojot mācību procesu, skolotājs ar padomu palīdz ikvienam, kurš nonācis grūtībās. Pieredze liecina, ka skolēniem sagādā grūtības patstāvīgi organizēt darbu – to plānot un organizēt. Pieaugot skolēnu projektu darba un patstāvīgā darba pieredzei, atbalsts jāsniedz arvien mazāk.

Sarežģītu jautājumu noskaidrošanai skolēniem atbalstu var sniegt, piemēram, skolotāja izstrādātas darba lapas, kas palīdz apgūt atsevišķus tēmas aspektus un konkretizē faktus vai jautājumus, kuri jānoskaidro. Darba lapu kā palīgmateriālu nepieciešamību lielā mērā nosaka, cik skolēni ir jau apguvuši interneta informācijas mērķtiecīgas meklēšanas prasmes.

Darba plānošana

Zināšanu sistematizēšana un darba plānošana

Pēc darba uzdevumu precizēšanas un saskaņošanas ar skolotāju, mācību procesu skolēni organizē paši, saskaņā ar skolotāja piedāvāto darba gaitu — aprakstu.