Adobe Photoshop CS5

1.2.1. Digitālā attēla izmantošanas iespējas

Digitālais attēls var būt veidots gan vektorgrafikā, gan rastrgrafikā, taču parasti šo terminu attiecina uz rastrgrafikas attēliem.

Digitālu attēlu, piemēram, var iegūt:

• no digitālajā fotokamerā, videokamerā vai mobilā tālruņa kamerā uzņemtas fotogrāfijas vai video;
• ieskenējot zīmējumu ar skeneri;
• uzzīmējot, izmantojot speciālu aparatūru un/vai programmatūru, piemēram, grafisko planšeti.

Digitālos attēlus, piemēram, var:

• izmantot prezentācijās:

• ievietot teksta dokumentos:

• izdrukāt;
• nosūtīt pa e-pastu:
• publicēt internetā:

• ierakstīt kompaktdiskā:

1.2.2. Datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipi

Digitālos attēlus, izmantojot datorprogrammas, var dažādi apstrādāt, piemēram, lai:

• veiktu attēlu korekciju, uzlabojot to kvalitāti;
• ar dažādu efektu palīdzību mākslinieciski pārveidotu;
• rediģētu;
• izveidotu jaunus attēlus;
• sagatavotu attēlus publicēšanai internetā.

Attēlu uzlabošana

Ar korekcijas rīku palīdzību var uzlabot attēlu kvalitāti, piemēram:

• uzlabot kontrastu:

• tumšu attēlu padarīt gaišāku un otrādi:

• mainīt attēla krāsu gammu:

• novērst sarkano acu efektu:

Māksliniecisko efektu izmantošana

Parasti attēlu apstrādes datorprogrammas piedāvā arī dažādus attēla pārveidošanas efektus, piemēram:

• tekstūras:

• eļļas gleznas:

• stikla:

Attēlu rediģēšana

Attēla rediģēšanas rīki ar attēlu ļauj veikt, piemēram, tādas darbības kā:

• attēla izmēru samazināšanu;
• nevajadzīgo attēla malu apgriešanu:

• objektu dzēšanu no attēla:

• zīmētu vai teksta objektu pievienošanu:

Jaunu attēlu veidošana

Jauni attēli, piemēram, var tikt izveidoti:

• izmantojot zīmēšanas rīkus:

• apvienojot vairākus attēlus vai to daļas vienā attēlā:

• apvienojot attēlus animācijā.

Attēlu sagatavošana publicēšanai internetā

Lai attēlu publicētu internetā, var būt nepieciešams veikt tā apstrādi, piemēram:

• saglabāt citā, tīmeklim piemērotā, formātā;
• samazināt attēla izmērus;
• izveidot uz attēla hipersaišu apgabalus;
• izveidot attēlam caurspīdīgus apgabalus;
• izveidot animācijas.

1.2.3. Digitālā attēla veidošanas principi

Digitālo attēlu veido taisnstūra matrica, kas sastāv no pikseļiem (pixel).

Piemērā redzamais attēls sastāv no 4 x 3 = 12 pikseļiem:

Katra pikseļa atrašanās vietu attēlā nosaka tā adrese – rindas un kolonnas numurs.

Informācija, kas par katru pikseli tiek glabāta, ir tā krāsa.

1.2.4. Attēla izšķirtspēja

Attēla grafisko izšķirtspēju (resolution) nosaka pikseļu blīvums, un to parasti mēra pikseļos uz collu vai punktos uz collu (dots per inch – dpi).

Augstākas izšķirtspējas attēlā ir vairāk pikseļu, un pikseļa izmērs ir mazāks. Tādā attēlā labāk redzamas sīkākas detaļas, un krāsu pārejas ir pakāpeniskākas.

Attēla izšķirtspēju nosaka digitālā attēla veidošanas procesā, piemēram, fotografēšanas laikā ar digitālo kameru, ieskenējot ar skeneri vai attēlu apstrādes programmā.

Izšķirtspējas izvēle ir atkarīga gan no izmantotās tehnikas iespējām, gan digitālā attēla izmantošanas mērķiem. Tā, piemēram, poligrāfijā labas kvalitātes attēla nepieciešamā izšķirtspēja ir vismaz 300 pikseļu uz collu, bet monitoram – 72 pikseļi uz collu.

Ja attēla izšķirtspēju maina attēlu apstrādes programmā, jāņem vērā, ka:

• palielinot izšķirtspēju, sīku attēla detaļu kvalitāte neuzlabojas, jo dators, starp esošajiem pikseļiem ievietojot jaunus, izmanto „vidējo” krāsu no blakus esošajiem pikseļiem;
• samazinot izšķirtspēju, programma pēc noteikta algoritma izņem „liekos” pikseļus.