1. Titullapa

Adobe Photoshop CS5

Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai

2. ATTĒLU APSTRĀDES PAMATPRINCIPI

2.1. Datorgrafika

Datorgrafika (computer graphics) ir informācijas apstrādes režīms, kas ar atbilstošu ievades un apstrādes programmu un ierīču palīdzību ļauj informāciju attēlot grafiskā veidā.

Izšķir divus datorgrafikas pamatveidus:

• vektorgrafika jeb objektorientētā grafika;
• rastrgrafika jeb bitkartētā grafika.

Galvenā atšķirība ir attēla veidošanas un glabāšanas principi.

1.1.1. Vektorgrafika

Vektorgrafikas attēla izveidošanas pamatelements ir līnija (vektors).

Līnijai var būt šādi parametri:

• forma:

• biezums:

• krāsa:

• stils:

Jebkurš vektorgrafikas attēls sastāv no vienkāršiem objektiem, piemēram:

Katru objektu veido kontūrlīnija un aizpildījums. Aizpildījumam var būt vairāki veidi, piemēram:

• krāsa:

• tekstūra:

Katrs no objektiem tiek aprakstīts ar matemātisku formulu palīdzību, piemēram, objektu „riņķis” (circle) raksturo tā centra koordinātas (cx un cy) un rādiusa lielums (r), pildījuma krāsa (fill), līnijas krāsa (stroke) un līnijas biezums (stroke width), piemēram:

circle cx="100" cy="100" r="40" fill="red" stroke="blue" stroke-width="2"

Šī informācija tad arī tiek saglabāta attēla datnē.

Pirms katra objekta attēlošanas ekrānā vai printerī programma veic visu punktu koordināšu izskaitļošanu.

Vektorgrafikas galvenās priekšrocības:

• var vienkārši mainīt attēlu veidojošo objektu formu, krāsu, novietojumu u.c. parametrus, mainot to vērtības;
• attēlu var neierobežoti palielināt vai samazināt, nezaudējot tā kvalitāti, piemēram:

• palielinot attēlu, nemainās tā datnes izmērs, jo formulas, kas apraksta attēlu paliek nemainīgas, bet mainās tikai vērtības.

Vektorgrafikas trūkumi:

• ja attēlā ir daudz krāsu nianšu un sīku detaļu, datnes izmērs var būt liels;
• vektorgrafikas attēla izveidošana parasti ir darbietilpīga.

Vektorgrafikas formātā parasti veido zīmējumus, rasējumus, logotipus, dažādus uzrakstus u.c. zīmētus attēlus, piemēram:

1.1.2. Rastrgrafika

Rastrgrafikā attēlu veido taisnstūra matrica, kas sastāv no atsevišķiem punktiem jeb pikseļiem (pixel).

Piemērā parādīts attēls un tā fragments palielinājumā, kad pikseļi ir labāk saskatāmi:

Rastrgrafikā līnija sastāv no pikseļiem, un informācija par katru pikseli glabājas atsevišķi. Šāda līnija izskatās nevienmērīga, piemēram:

Rastrgrafikas galvenās priekšrocības:

• var uzlabot attēla kvalitāti, kas iegūts ar ciparkameru vai skeneri, piemēram:

• var pārveidot attēlu kopumā, piemēram, mainīt krāsu gammu vai lietot mākslinieciskus efektus, piemēram:

Rastrgrafikas galvenie trūkumi:

• liels datu apjoms;
• datnes izmērs ir tieši atkarīgs no attēla izmēriem;
• palielinot attēlu, pasliktinās attēla kvalitāte – pāreju nevienmērīgums kļūst izteiktāks, piemēram:

• samazinot attēlu, pasliktinās attēla kvalitāte – daži punkti tiek izmesti, piemēram:

Rastrgrafiku parasti izmanto ar digitālajām ierīcēm iegūto attēlu apstrādei, kā arī attēlu sagatavošanai publicēšanai internetā un poligrāfiskajos izdevumos.

2.2. Digitālais attēls

1.2.1. Digitālā attēla izmantošanas iespējas

Digitālais attēls var būt veidots gan vektorgrafikā, gan rastrgrafikā, taču parasti šo terminu attiecina uz rastrgrafikas attēliem.

Digitālu attēlu, piemēram, var iegūt:

• no digitālajā fotokamerā, videokamerā vai mobilā tālruņa kamerā uzņemtas fotogrāfijas vai video;
• ieskenējot zīmējumu ar skeneri;
• uzzīmējot, izmantojot speciālu aparatūru un/vai programmatūru, piemēram, grafisko planšeti.

Digitālos attēlus, piemēram, var:

• izmantot prezentācijās:

• ievietot teksta dokumentos:

• izdrukāt;
• nosūtīt pa e-pastu:
• publicēt internetā:

• ierakstīt kompaktdiskā:

1.2.2. Datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipi

Digitālos attēlus, izmantojot datorprogrammas, var dažādi apstrādāt, piemēram, lai:

• veiktu attēlu korekciju, uzlabojot to kvalitāti;
• ar dažādu efektu palīdzību mākslinieciski pārveidotu;
• rediģētu;
• izveidotu jaunus attēlus;
• sagatavotu attēlus publicēšanai internetā.

Ar korekcijas rīku palīdzību var uzlabot attēlu kvalitāti, piemēram:

• uzlabot kontrastu:

• tumšu attēlu padarīt gaišāku un otrādi:

• mainīt attēla krāsu gammu:

• novērst sarkano acu efektu:

Māksliniecisko efektu izmantošana

Parasti attēlu apstrādes datorprogrammas piedāvā arī dažādus attēla pārveidošanas efektus, piemēram:

• tekstūras:

• eļļas gleznas:

• stikla:

Attēlu rediģēšana

Attēla rediģēšanas rīki ar attēlu ļauj veikt, piemēram, tādas darbības kā:

• attēla izmēru samazināšanu;
• nevajadzīgo attēla malu apgriešanu:

• objektu dzēšanu no attēla:

• zīmētu vai teksta objektu pievienošanu:

Jaunu attēlu veidošana

Jauni attēli, piemēram, var tikt izveidoti:

• izmantojot zīmēšanas rīkus:

• apvienojot vairākus attēlus vai to daļas vienā attēlā:

• apvienojot attēlus animācijā.

Attēlu sagatavošana publicēšanai internetā

Lai attēlu publicētu internetā, var būt nepieciešams veikt tā apstrādi, piemēram:

• saglabāt citā, tīmeklim piemērotā, formātā;
• samazināt attēla izmērus;
• izveidot uz attēla hipersaišu apgabalus;
• izveidot attēlam caurspīdīgus apgabalus;
• izveidot animācijas.

1.2.3. Digitālā attēla veidošanas principi

Digitālo attēlu veido taisnstūra matrica, kas sastāv no pikseļiem (pixel).

Piemērā redzamais attēls sastāv no 4 x 3 = 12 pikseļiem:

Katra pikseļa atrašanās vietu attēlā nosaka tā adrese – rindas un kolonnas numurs.

Informācija, kas par katru pikseli tiek glabāta, ir tā krāsa.

1.2.4. Attēla izšķirtspēja

Attēla grafisko izšķirtspēju (resolution) nosaka pikseļu blīvums, un to parasti mēra pikseļos uz collu vai punktos uz collu (dots per inch – dpi).

Augstākas izšķirtspējas attēlā ir vairāk pikseļu, un pikseļa izmērs ir mazāks. Tādā attēlā labāk redzamas sīkākas detaļas, un krāsu pārejas ir pakāpeniskākas.

Attēla izšķirtspēju nosaka digitālā attēla veidošanas procesā, piemēram, fotografēšanas laikā ar digitālo kameru, ieskenējot ar skeneri vai attēlu apstrādes programmā.

Izšķirtspējas izvēle ir atkarīga gan no izmantotās tehnikas iespējām, gan digitālā attēla izmantošanas mērķiem. Tā, piemēram, poligrāfijā labas kvalitātes attēla nepieciešamā izšķirtspēja ir vismaz 300 pikseļu uz collu, bet monitoram – 72 pikseļi uz collu.

Ja attēla izšķirtspēju maina attēlu apstrādes programmā, jāņem vērā, ka:

• palielinot izšķirtspēju, sīku attēla detaļu kvalitāte neuzlabojas, jo dators, starp esošajiem pikseļiem ievietojot jaunus, izmanto „vidējo” krāsu no blakus esošajiem pikseļiem;
• samazinot izšķirtspēju, programma pēc noteikta algoritma izņem „liekos” pikseļus.

2.3. Krāsas

Krāsa (color vai colour) ir digitālā attēla pikseļa raksturlielums.

Spektrs (spectrum) ir varavīksnes krāsas, kas sakārtotas to dabiskajā secībā: sarkana (Red), oranža (Orange), dzeltena (Yellow), zaļa (Green), zila (Blue), indigo (Indigo) un violeta (Violet). Saīsināti apzīmē ar ROY G BIV.

1.3.1. Krāsu modeļi

Krāsu modelis (colour mode) ir noteikta sistēma, kurā ar dažu (parasti trīs vai četru) krāsu palīdzību var iegūt vajadzīgo krāsu. Kopējo iegūstamo krāsu kopumu sauc par krāsu diapazonu (color space).

Pastāv divi galvenie krāsu modeļi:

• aditīvais (additive), kurā tiek sajauktas krāsainas gaismas stari. Modeļa pamatkrāsas ir sarkana, zila un zaļa, bet fons ir melns:

• substraktīvais (substractive), kurā tiek sajauktas krāsas vai krāsainas tintes. Modeļa pamatkrāsas ir sarkana, dzeltena un zila, bet fons ir balts:

Datorgrafikā izmanto vairākus krāsu modeļus, populārākie no kuriem ir:

• HSB;
• RGB;
• CMYK;
• Lab.

Krāsu modelis HSB

HSB krāsu modelī krāsa tiek definēta, izmantojot trīs krāsas īpašības: tonis (Hue), piesātinājums (Saturation) un spilgtums (Brightness).

Tonis ir jebkura no spektra krāsām.

Jebkuru krāsu iegūst no vienas tīras krāsas (tonis), kurai noteiktās proporcijās piejauc balto un/vai melno krāsu.

Tīro krāsu raksturo tās leņķis krāsu ritenī (color wheel), piemēram:

Piesātinājums nosaka krāsas daudzumu procentos (0 – nav krāsas). Piemērā parādītas krāsas, kas veidojas no tīras sarkanās krāsas ar dažādiem piesātinājumiem:

Spilgtums norāda, cik daudz baltās vai melnās krāsas jāpievieno. 0 nozīmē, ka jāpievieno balta krāsa, bet 100 – ka melnā. Jo vērtība tuvāka nullei, jo krāsa ir spilgtāka, jo tuvāk 100, jo tā ir tumšāka. Piemērā parādītas dažāda spilgtuma no tīrā sarkanā toņa iegūtās krāsas:

HSB modeli parasti izmanto attēlu apstrādes programmās, piemēram, krāsas izvēlei.

Krāsu modelis RGB

RGB ir aditīvais modelis, jo tas apraksta pozitīvo attēla veidošanas mehānismu, ko veido primārās gaismas krāsas: sarkana (Red), zaļa (Green) un zila (Blue). Krāsas punkts tiek veidots kā noteiktas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukums. Visu krāsu maksimālā intensitāte veido baltu krāsu, bet minimālā – melnu:

RGB modelis atbilst cilvēka acs redzes mehānismam un to parasti izmanto monitoros.

Krāsu modelis CMYK

CMYK ir substraktīvais krāsu modelis, ko izmanto poligrāfijā. Krāsainajā izdrukā visas spektra krāsas iegūst pārklājoties ciāna (Cyan), fuksīna (Magenta), dzeltenajai (Yellow) un melnajai tintei (blacK):

Melnā krāsa ir nepieciešama tādēļ, ka triju pamatkrāsu tinšu sajaukums tajās esošo piemaisījumu dēļ neizveido pilnīgi melnu krāsu. Otrs iemesls melnas krāsas ieviešanai ir tas, ka tā ir lētāka par krāsainajām.

CMYK krāsu modelī krāsas tiek attēlotas kā procentuālā daļa no ciāna, fuksīna, dzeltenās un melnās krāsas. Tā, piemēram, sarkanā krāsa sastāv no 14% ciāna, 100% fuksīna, 99% dzeltenas un 3% melnas krāsas, bet balto krāsu veido 0% ciāna, 0% fuksīna, 0% dzeltenās un 0% melnās krāsas.

Lab

LAB modulī krāsa tiek definēta no apgaismojuma (luminance) un divām krāsu komponentēm – A un B. A komponentē ietilpst krāsas no zaļas līdz sarkanai, bet B komponentē – no zilas līdz dzeltenai. Modelis tika izstrādāts kā neatkarīgs no konkrētas ierīces, piemēram, monitora vai printera.

Apgaismojuma vērtības mainās no 0 līdz 100, bet krāsu komponentes – robežās no -120 līdz +120.

1.3.2. Krāsu dziļums

Krāsu dziļumu (colour depth) nosaka bitu skaits, kas tiek izmantots viena pikseļa krāsas raksturošanai. Jo lielāks krāsu dziļums, jo plašāks ir krāsu diapazons un līdz ar to krāsas precīzāk atbilst oriģinālam.

Krāsu dziļumu mēra bitos uz pikseli (bits per pixel – bpp).

Krāsu modeļu salīdzinājums

Grafiskās lietotnes krāsas izvēles dialoglodziņā var tikt piedāvāti vairāki krāsu modeļi, piemēram, Adobe Photoshop:

1.3.3. Krāsu palete

Dažas ierīces un datņu formāti vienlaicīgi izmanto ierobežotu krāsu skaitu, piemēram, 16, 256 u.tml. Palete (palette) jeb krāsu karte (color map) norāda, kura krāsu daļa tiek izmantota, un informācija par krāsu ir tās atrašanās vietas numurs (indekss) paletē.

Krāsu paletes izmantošanas galvenā priekšrocība ir mazāks glabājamo datu apjoms par attēlu.

216 krāsu paletes piemērs:

1.3.4. Caurspīdīgums

Caurspīdīgumu (transparency) izmanto, lai piemēram:

• veidotu attēlu no vairākiem slāņiem, kur augšējiem spīdētu cauri apakšējais fons;
• izmantotu attēlu ievietošanai globālā tīmekļa lapā, kur cauri būtu redzams lappuses fona attēls vai krāsa.

Bez pilnīga caurspīdīguma pastāv arī daļējs caurspīdīgums, piemēram:

• pilnībā aizpildītas krāsas:

• izveidojot 50% aizpildītas krāsas dzeltenajam un sarkanajam ziedam:

• savietojot objektus vienu uz otra, iegūst:

Tā kā, drukājot un izvadot informāciju uz ekrāna, katram punktam ir nepieciešama krāsa, tad rezultātu iegūst, sajaucot attēla un fona krāsas. Dažādām grafiskajām programmām var izmantot atšķirīgas krāsu sajaukšanas metodes.

Var būt grafikas programmas, kas caurspīdīguma efektu ignorē.

Rastrgrafikas programmās caurspīdīgums parasti tiek attēlots ar baltiem un pelēkiem kvadrātiņiem, piemēram:

Caurspīdīguma veidošanai parasti izmanto divas metodes:

• kāda no attēla krāsām tiek uzskatīta par caurspīdīgo. Šo paņēmienu izmanto programmā MS Paint, kurā, piemēram:
• tiek izveidoti objekti:

• izvēlēts caurspīdīguma režīms . Par caurspīdīgo automātiski tiek ņemta fona krāsa (šajā gadījumā – baltā);
• veicot atlasi un savietojot objektus, iegūst rezultātu:

• tiek izmantots alfa kanāls.

Alfa kanāls

Alfa kanāls (alpha channel) ir maska, caur kuru tiek rādīts attēls. Tas ir 8 bitu kanāls ar 256 pelēkajiem toņiem no 0 (melnā) līdz 256 (baltā).

Baltā krāsa darbojas kā redzamais laukums, bet melnā – kā caurspīdīgā. Pelēkā nosaka redzamību, piemēram, 50% pelēkuma nodrošina 50% redzamību.

Alfa kanālus parasti lieto kopā ar 24 bitu RGB attēliem, iegūstot RGBA attēlu (RGB + alfa kanāls).

Piemērs:

• oriģinālais attēls (RGB – 24 biti):

• alfa kanāls (A – 8 biti):

• iegūtais caurspīdīgais attēls (RGBA – 32 biti):

1.3.5. Krāsu korekcija

Atkarībā no apgaismojuma vai aparatūras iestatījumiem dažkārt iegūst digitālos attēlus, kurā kādas krāsas intensitāte ir lielāka. Izmantojot grafiskās programmas krāsu korekcijas (colour balance) iespējas, var mainīt krāsu intensitāti un iegūt dabiskajām līdzīguu rezultātu.

Tā, piemēram, ja attēlā dominē dzeltenā krāsa, tad maina tai pretējās krāsas(zilās) intensitāti:

1.3.6. Gammas korekcija

Krāsu modeļa RGB vērtības, ko parasti izmanto datoros (0–255), kā arī analogās un ciparu televīzijas signālos, nav tieši proporcionālas gaismas atdevei no ekrāna. Acis (galvas smadzenes) uz gaismas intensitāti reaģē nevis lineāri, bet gandrīz logaritmiski. Tāpēc RGB vērtības tiek mērogotas nelineāri pretēji, lai tās aptuveni atbilstu spilgtuma uztverei. Šo nelineāro RGB datu pārveidošanu sauc par gamma kodēšanu.

Šis fakts jāņem vērā arī tad, kad grafiskajās programmās veic attēla apstrādi.

2.4. Attēla ieguves veidi

1.4.1. Skenēšana

Vispirms skeneri sagatavo skenēšanai:

• ievieto attēlu,
• veic citas nepieciešamās darbības, piemēram, izvēlas skenēšanas režīmu.

Parasti skenēšanas programma ir iekļauta skenera instalācijas diskā. Kā piemērs tiks apskatīts skeneris Canon PIXMA MG5150.

Lai ieskenētu attēlu:

• atver skenēšanas lietotni un izvēlas skenēšanas režīmu, piemēram:

• izvēlas automātisko skenēšanas režīmu Auto Scan.

Atveras iestatījumu un skenēšanas logs, kurā var veikt dažādus iestatījumus:

• ja būs atzīmēta izvēles rūtiņa , tad tiks veikta ieskenētā attēla korekcija;
• kombinētajā sarakstā ievada jaunu vai izvēlas kādu no esošajiem datņu nosaukumiem;
• sarakstā Save as type izvēlas datnes tipu:

• ar pogu Set var atvērt logu, kurā izvēlēties automātiskās skenēšanas (Auto Scan) rezultāta saglabāšanas formātu:

• ja tiek noteikts, ka skenējamais materiāls ir dokuments (When Auto Scan detected the item as document);
• ja tiek noteikts, ka skenējamais materiāls ir fotogrāfija (When Auto Scan detected the item as photo);
• pogu izmanto izvēlētā formāta iestatījumu precizēšanai;
• lodziņā Save in redzama adrese, kurā tiks saglabāta ieskanētā datne;
• citu saglabāšanas vietu var izvēlēties pogas dialoglodziņā;
• ja būs atzīmēta izvēles rūtiņa , izvēlētajā saglabāšanas vietā tiks izveidota apakšmape ar dienas datumu un datnes tiks saglabātas tajā;
• lai uzsāktu skenēšanu, piespiež pogu ;
• atveras informatīvs logs, kurā jāapstiprina automātiskā skenēšana un ir iespējams iepazīties ar programmas dokumentāciju par to, kā veikt skenēšanu:

• skenēšanas laikā uz ekrāna redzami informatīvi logi par skenēšanas gaitu un attēla nosūtīšanu uz datoru, piemēram:

• kad skenēšana pabeigta, atveras attēlu pārlūkprogrammas logs:

Ja skenēšanu sāk no skenera, tiek piedāvāts izvēlēties lietotni, piemēram:

Izvēlētajā programmā skenēšana notiek automātiski, izmantojot automātiskos skenēšanas iestatījumus.

1.4.2. Ekrāndrukāšana

Ekrāndrukāšanu izmanto, lai kādā dokumentā ievietotu visa ekrāna vai tikai aktīvā loga saturu. Tas var būt nepieciešams, piemēram, lai:

• veidotu programmu lietošanas aprakstus;
• kļūmju gadījumos iegūtu situācijas ekrāna attēlu un vēlāk būtu iespējams ar kādu konsultēties.

„Noķerto” attēlu var ievietot attēla dokumentā, e-pasta vēstulē vai citā datnē.

Abos turpmāk aprakstītajos ekrāndrukāšanas variantos netiek kopēts peles rādītājs. Lai iegūtu arī to, var izmantot speciālu programmatūru.

Lai izveidotu ekrāna kopiju un ievietotu to dokumentā:

• ja vēlas kopēt visa ekrāna saturu, izmanto taustiņu , bet, ja tikai aktīvo logu, tad taustiņu kombināciju + .;
  Attēls tiek ievietots starpliktuvē (clipboard);
• atver dokumentu, kurā vēlas ievietot iegūto attēlu;
• ar kādu no paņēmieniem veic ielīmēšanu, piemēram, ar komandu Paste.

Lai veiktu iegūtā attēla saglabāšanu datnes veidā un/vai apstrādi, var izmantot kādu no attēlu apstrādes lietotnēm.

MS Windows Vista un MS Windows 7 ekrāndrukāšanas veikšanai un iegūto attēlu saglabāšanai paredzēta programma Snipping Tool.

1.4.3. Attēlu saglabāšana no digitālās kameras

Lai saglabātu attēlus no digitālās kameras:

• pievieno ieslēgtu kameru.

Atveras automātiskās atskaņošanas logs, piemēram:

• izvēlas attēlu importēšanas lietotni, piemēram, Import pictures and videos.

Atveras informatīvs logs par importēšanas gaitu, piemēram:

• pēc attēlu importēšanas datorā atveras logs, kura lodziņā var ievadīt tēmas nosaukumu (Tag these pictures (optional):

• ja nepieciešams, apskata un/vai maina importēšanas iestatījumus:

• noklusētos iestatījumus var atjaunot ar pogu ;
• sarakstā Import Image to: izvēlas attēlu saglabāšanas vietu;
• sarakstā Folder name: izvēlas mapes nosaukuma veidu, kāds tiks izmantots importēto attēlu saglabāšanas mapei. Parasti tas sastāv no datuma un tēmas nosaukuma (ja tas ir ievadīts);
• sarakstā File name: izvēlas datnes nosaukuma veidu. Parasti tiek izmantots tēmas nosaukums (ja tas ir ievadīts) un attēla kārtas numurs;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa Prompt for tag on import, tad pirms katra attēla ievades tiek pieprasīts ievadīt tēmas nosaukumu;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa Always erase from device after importing, tad pēc attēlu importēšanas tie no digitālās kameras tiks dzēsti;
• ja ir atzīmēta izvēles Rotate pictures on import, tad attēli tiks pagriezti (portretorientēti);
• ja ir atzīmēta izvēles Open Windows Explorer after import, tad pēc importēšanas automātiski tiks atvērts importēto attēlu mapes logs, piemēram:

• lai uzsāktu importēšanu, piespiež pogu .

1.4.4. Attēla saglabāšana no tīmekļa lapas un attēlu bibliotēkas

Attēla saglabāšanas piemēri no tīmekļa lappuses atkarībā no interneta pārlūkprogrammas:

• MS Internet Explorer:
• lieto konteksta izvēlnes komandu Save Picture As....

Atveras attēla saglabāšanas dialoglodziņš:

• izvēlas saglabāšanas vietu;
• sarakstā Save As type ir redzams oriģinālais attēla tips, bet var izvēlēties arī formātu BMP;
• piespiež pogu .
• Mozilla Firefox:
• lieto konteksta izvēlnes komandu Save Picture As....
  Atveras attēla saglabāšanas dialoglodziņš:

• izvēlas saglabāšanas vietu;
• sarakstā Save As type ir redzams oriģinālais attēla tips;
• piespiež pogu .

2.5. Attēlu izmantošanas autortiesības

Interneta lietotājiem ir pieejams liels daudzums dažādas informācijas, tai skaitā arī attēli. Katra darba izmantošanas un izplatīšanas (Copyright) iespējas nosaka tās autors, kura tiesības uz savu darbu tiek aizsargātas ar likumu.

Autora tiesības veido divas daļas:

• personiskās jeb morālās tiesības;
• mantiskās jeb ekonomiskās tiesības.

Autortiesību pārkāpums attiecībā uz attēliem, piemēram, ir:

• bez autora atļaujas veikta attēla pavairošana;
• cita autora attēla ievietošana savā darbā, piemēram, prezentācijā vai tīmekļa vietnē, nenorādot darba autoru.

Atļauta ir attēlu izmantošana mācību nolūkiem vai lai kaut ko ilustrētu. Piemēram:

Eksistē publiskas attēlu vietnes (public domain images), no kurām attēlus var lejupielādēt un brīvi izmantot. Meklējot šādas attēlu vietnes internetā, var lietot frāzes „free images”, „royalty free”, „not copyrighted”, „no rights reserved” u.tml., piemēram:

Lai varētu savus attēlus publicēt internetā un mazinātu risku, ka tie bez autora ziņas tiktu izmantoti komerciāliem mērķiem, lieto dažādus aizsardzības paņēmienus, piemēram:

• ūdenszīmi (watermark) vai autortiesības, ko vizuāli iestrādā attēlā, izmantojot attēlu apstrādes lietotni, piemēram:

• informāciju par autoru saglabā datnē.

2.6. Grafiskās lietotnes

Parasti grafiskās lietotnes paredzētas pārsvarā darbam vienā no grafikas veidiem:

• attēlu apstrādei rastrgrafikā;
• zīmēšanai rastrgrafikā;
• zīmēšanai vektorgrafikā.

Grafisko programmu iespēju klāsts arī var būt ļoti plašs. Līdzīgi kā biroja lietotnes, arī grafiskās programmas var iegādāties pakotnēs.

Grafisko lietotņu piemēri:

• attēlu apstrādei un vienkāršai zīmēšanai rastrgrafikā – Paint (Microsoft Windows 7):

• vienkāršai attēlu apstrādei un pārvaldīšanai – Microsoft Office Picture Manager:

• zīmēšanai vektorgrafikā – Adobe Illustrator:

• attēlu apstrādei – Adobe Photoshop:

Var izmantot arī tiešsaistes grafiskās lietotnes, piemēram:

• http://www.cellsea.com/media/index.htm – attēlu apstrādei:

• http://www.sumopaint.com/home/ – attēlu apstrādei un zīmēšanai:

2.7. Grafisko datņu formāti

3. DIGITĀLO ATTĒLU APSTRĀDES LIETOTNE

Attēlu apstrādes lietotnes ir paredzētas darbam ar rastrgrafikas attēliem, piemēram, fotogrāfijām vai zīmējumiem.

Pieejamas vairāku firmu izstrādātās attēlu apstrādes lietotnes, piemēram, Microsoft Paint, OpenOffice.org Draw, Corel Painter, GIMP. Viena no populārākajām ir Adobe Photoshop, tāpēc šajā materiālā aplūkota lietotne Adobe Photoshop CS5.

Adobe Photoshop CS5 lietotni (turpmāk vienkārši Photoshop) var izmantot, piemēram, lai:

• rediģētu attēlus, uzlabojot to kvalitāti;
• pārveidotu attēlus, lietojot dažādus efektus;
• izveidotu jaunu attēlu, kombinējot vairākus attēlus;
• izveidotu pašrocīgi zīmētus attēlus;
• pievienotu attēliem tekstu;
• sagatavotu attēlus poligrāfiskai drukāšanai;
• izveidotu nelielas animācijas publicēšanai internetā.

Photoshop satur virkni rīku, kas ir paredzēti kā palīglīdzekļi attēlu apstrādē, taču pilnvērtīga to izmantošana ir iespējama citās specializētās lietotnēs, piemēram:

• Photoshop satur vektorgrafikas rīkus, taču darbam ar sarežģītākiem zīmētiem objektiem, piemēram, reklāmas vai plakāta izveidošanai, tie var būt nepietiekami;
• Photoshop satur teksta izveidošanas un formatēšanas rīkus, taču tie paredzēti tikai uzrakstu veidošanai.

3.1. Darba vide

2.1.1. Attēlu apstrādes lietotnes atvēršana

Photoshop var atvērt vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Start / All Programs / Adobe Photoshop CS5:

• ar komandu Start / Adobe Photoshop CS5, ja lietotne nesen izmantota:

• izpildot klikšķi uz lietotnes ikonas uzdevumjoslā, ja tāda izveidota:

Atvēršanas laikā uz ekrāna tiek izvadīts logs, kurā redzama informācija par programmu un tās ielādes gaitu, piemēram:

2.1.2. Lietotnes logs

Photoshop darba vide (logs) parasti izskatās šādi:

2.1.3. Lietotnes josla

Loga virsrakstjoslā atrodas lietotnes josla, kas nodrošina ātru piekļuvi dažādiem elementiem un darba režīmiem:

• (Launch Bridge) – lai piekļūtu lietotnei Adobe Bridge, ko var izmantot attēlu organizēšanai;
• (Launch Mini Bridge) – lietotnes Adobe Bridge samazinātās versijas atvēršanai Photoshop logā, lai varētu ērtāk izvēlēties nepieciešamos attēlus;
• (View Extras) – papildu elementu (līniju tīkla un/vai lineāla) pievienošanai;
• (Zoom Level) – dokumenta tālummaiņai;
• (Arrange Documents) – ja ir atvērti vairāki dokumenti, sarakstā var izvēlēties veidu, kā tos izvietot dokumentu logā;
• (Screen Mode) – sarakstā var izvēlēties kādu no pilnekrāna režīmiem darba virsmas palielināšanai;
• darba vides, kas nodrošina paredzētajam uzdevumam piemērotāko paneļu klāstu:
• – galvenos;
• – projektēšanas darbiem;
• – zīmēšanai;
• (Show more workspaces and options) – citas darba vides vai to iestatījumu maiņai.

Atkarībā no lietotnes loga platuma (arī ekrāna izšķirtspējas) lietotnes joslā var tikt izvietota arī izvēlņu josla, piemēram:

2.1.4. Izvēlņu josla

Tabulā uzskaitītas izvēlņu joslas izvēlnes un īss tajās esošo komandu apraksts:

2.1.5. Paneļi

Panelis (panel) ir kā neliela lietotne ar savu logu. Tā kā visi paneļi atvērtā veidā lietotnes logā aizņemtu daudz vietas, tos var minimizēt, slēpt, kā arī apvienot grupās.

Paneļu grupa ir viens vai vairāki savstarpēji apvienoti paneļi. Lai paneli pievienotu kādai no grupām, to ar peli „ievelk” izvēlētajā grupā. Lai kādu no paneļiem izmestu no grupas, to ar peli „izvelk” ārpus paneļu apgabala.

Paneļu grupas sastāv no:

• paneļu grupas minimizēšanas vai izvēršanas pogas;

• paneļu cilnēm, ko izmanto, lai pārslēgtos uz izvēlēto paneli vai to izņemtu no grupas;
• paneļa izvēlnes, kurā pieejamas izvēlētajai grupas cilnei atbilstošās komandas:

• paneļa iestatījumu apgabalu, kurā veic nepieciešamās izvēles;
• paneļa pogu joslu, kas parasti atrodas paneļa apakšējā malā un ko izmanto komandu izsaukšanai:

Vajadzīgā paneļa rādīšanu vai slēpšanu var izvēlēties arī izvēlnē Windows, piemēram:

Paneļu cilnes var dokot, izvietojot tās vienu virs otras vai blakus. To veic, pārvietojot paneli vai paneļu doku ar peli citam panelim vai dokam apakšā vai sānos. Dokotiem paneļiem ir vienotas minimizēšanas un izvēršanas pogas. Dokiem, kuri neatrodas pie darba virsmas augšējās malas, ir arī doka aizvēršanas poga:

Atsevišķu cilni (dokotās kopā ar grupu) no minimizēta stāvokļa var atvērt, izpildot klikšķi uz tā pogas, piemēram:

Paneļu saraksts

2.1.6. Rīkjosla un izvēlētā rīka parametru josla

Rīkjosla nodrošina piekļuvi atlases, dzēšanas, zīmēšanas un citiem rīkiem. Atbilstoši izvēlētajam rīkam vai veicamajai darbībai mainās arī rīka parametru joslas saturs, piemēram:

Rīkjoslas rādīšanu vai atcelšanu izvēlas ar komandu Window /Tools, bet rīka parametru joslu – ar komandu Window / Options.

Rīkjoslas pogas vertikāli var būt izvietotas vienā vai divos stabiņos. Šo izvietojumu maina, izpildot klikšķi uz pogas vai pogas rīkjoslas augšējā malā:

Rīkjoslas augšējo malu ar izmantot arī, lai rīkjoslu pārvietotu. Ja rīkjosla neatrodas augšējā malā pie dokumentu apgabala kreisās vai labās malas, tai ir redzama arī rīkjoslas aizvēršanas poga , piemēram:

Lai lietotu uz pogas attēloto rīku, uz pogas izpilda peles kreisās pogas klikšķi. Pēc rīka izvēles atbilstoši var mainīties peles rādītāja forma.

Rīkjoslas pogas, kuru labajā apakšējā stūrī ir melns trijstūris, satur vairākus citus rīkus. Daļa no rīkjoslas pogām satur tematiski saistītus rīkus, bet citās apkopoti nesaistīti rīki.

Ja peles rādītāju novieto uz rīka pogas, kādu laiku ir redzams lodziņš ar pogas nosaukumu, piemēram:

Lai izvēlētos citu rīku:

• izpilda klikšķi ar peles labo pogu uz rīka pogas.

Atveras izvēlne, kurā var izvēlēties cita veida rīku, piemēram:

Pogas sarakstā pa kreisi no tajā pēdējā izvēlētā rīka redzams neliels kvadrātiņš, bet uz rīka pogas ir redzama iepriekš izvēlētā rīka ikona;

• vajadzīgo rīku izvēlas, izpildot uz tā klikšķi. Atbilstoši mainās pogas ikona:

Pēc cita rīka izvēles var mainīties arī peles rādītāja forma, piemēram:

• otas rīkam (Brush Tool) peles rādītājs maina formu uz ;
• zīmuļa rīkam (Pencil Tool) peles rādītājs maina formu uz .

Peles rādītāja forma var būt atkarīga ne tikai no rīka izvēles, bet arī no dažādiem iestatījumiem, piemēram:

• tuvināšanas režīmā vai attālināšanas režīmā ;
• otas formas , , u.c.

Rīku saraksts

Rīkjoslā esošo rīku lietošana tiks aplūkota atbilstošo darbību, piemēram, apgabala atlases vai teksta pievienošanas, aprakstā.

3.2. Darbs ar dokumentiem

2.2.1. Attēla datnes atvēršana

Attēla datni var atvērt vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu File / Open... ;
• ar komandu File / Open As..., lai atvērtu citā formātā;
• no biežāk lietoto dokumenta saraksta.

Atvēršana ar komandu

Lai atvērtu attēla datni:

• lieto komandu File / Open. Atveras dialoglodziņš Open:

• sarakstā Look in: izvēlas attēla atrašanās vietu;
• ja nepieciešams, noteikta tipa datņu atlasei sarakstā Files of Type izvēlas vajadzīgo tipu, piemēram:

• atlasa izvēlēto attēlu. Dialoglodziņa apakšējā daļā parādās attēla sīktēls un informācija par datnes lielumu (File Size:):

• lai atvērtu atlasīto datni, piespiež pogu .

Lai atvērtu datni citā formātā, nekā tā ir saglabāta, komandas Open As... dialoglodziņa sarakstā Open As izvēlas vajadzīgo formātu, piemēram:

Biežāk lietoto datņu saraksts

Lai atvērtu kādu no agrāk Photoshop lietotajiem attēliem, var izmantot komandas File / Open Recent sarakstu, piemēram:

Ar komandu File / Open Recent / Clear Recent šī saraksta saturu var dzēst.

2.2.2. Panelis Mini Bridge

Panelis Mini Bridge ļauj organizēt datnes un nodrošina tām vienkāršotu piekļuvi. To ir izdevīgi lietot arī tāpēc, ka komandas Open... dialoglodziņā Photoshop formāta PSD datnēm sīktēli netiek rādīti, piemēram:

Mini Bridge paneli var atvērt:

• ar lietotnes joslas pogu (Launch);
• ar klikšķi uz paneļa pogas( Mini Bridge).:

Darbs Mini Bridge panelī līdzīgi kā vednī notiek pa soļiem, un tā saturs mainās.

Navigācijas josla

Navigācijas joslas pogu izmantošana:

• (Go Back) – atpakaļ skatītajos;
• (Go Forward) – uz priekšu pa skatītajiem;
• (Go to parent, recent items of Favorites) – pāriet uz vecākmapi, biežāk lietotajām datnēm un mapēm vai Favorites;
• (Home Page) – atgriezties uz paneļa sākotnējo saturu;
• (Go to Adobe Bridge) – pāriet uz grafisko datņu pārlūkprogrammu Adobe Bridge;
• (Search) – meklēšana;
• (Panel View) – kuras paneļa sastāvdaļas rādīt:

Datņu pārlūkošana

Datņu pārlūkošanu atver ar pogu Browse Files.

Vajadzīgās mapes atvēršanai var izmantot:

• navigācijas rūti;
• satura rūti;
• paneļa navigācijas pogas (Go to parent, recent items of Favorites) sarakstu:

Adreses joslā (path bar) ne vienmēr var būt redzama visa adrese. Ja tās kreisajā malā ir poga , tad, izpildot klikšķi uz tās, var atvērt sarakstu ar pārējo informāciju, piemēram:

Satura rūts augšējā un apakšējā joslā atrodas izvēlnes, ar kuru palīdzību var organizēt datņu pārlūkošanu:

• izvēlnē (Select) var norādīt, ko rādīt un veikt vienkāršu atlasi:

• filtru izvēlnē (Filter items by rating) var atlasīt noteiktā veidā atzīmētās vai neatzīmētās datnes:

• kārtošanas izvēlnē (Sort) var izvēlēties saraksta kārtošanas veidu:

• rīku (Tools) komandās var izvēlēties atlasīto datņu ievietošanas veidu un vietu:

• apskates veidu izvēlne:

• izkārtojuma veidu izvēlne:

Paneļa iestatījumi

Paneļa iestatījumus atver ar pogu Settings:

Bridge darba uzsākšanas vadība:

Paneļa izskata maiņa:

2.2.3. Dokumenta logs

Pēc datnes atvēršanas attēls ir redzams dokumentu logā, piemēram:

Dokumentu cilņu josla

Informāciju par dokumentu logā atvērtajiem attēliem var redzēt cilņu joslā, piemēram:

Aktuālās attēla datnes cilne ir gaišākā krāsā.

Par katru no atvērtajiem attēliem redzama šāda informācija:

• datnes nosaukums;
• tālummaiņas mērogs %;
• izmantotais krāsu modelis.

Ja kādā no zīmējuma datnēm veiktas izmaiņas, bet tās nav saglabātas, aiz datnes nosaukuma redzams simbols „*” (IMG_0361), piemēram:

Ja vienlaicīgi atvērto datņu ir daudz vai loga platums ir samazināts, joslas malā kļūst redzama poga , kuru var izmantot piekļūšanai jebkuram no atvērtajiem attēliem, piemēram:

Pie aktuālās datnes nosaukuma šajā izvēlnē ir redzams ķeksītis.

Ja pilnā informācija par datni uz cilnes nav redzama, to var apskatīt, ja uz cilnes novieto peles rādītāju, piemēram:

Cilnes pogu var izmantot, lai aizvērtu attēla datni.

Informācijas josla

Informācijas josla satur tālummaiņas mēroga lodziņu un informāciju par aktuālo dokumentu.

Ja informācijas par dokumentu apgabalā tur piespiestu peles labo pogu, nelielā lodziņā var redzēt informāciju par attēlu, piemēram:

• Width – platums pikseļos un centimetros;
• Height – augstums pikseļos un centimetros;
• Channels – kanālu skaits, krāsu modelis un izšķirtspēja;
• Resolution – izšķirtspēja pikseļos uz collu.

To, kādu informāciju par dokumentu (attēlu) var redzēt informācijas izvēlnē, nosaka joslas izvēlnē:

• Adobe Drive – Adobe dzinis, ja tāds ir, piemēram:

• Document Sizes – dokumenta izmēri, piemēram:

• Document Profile – dokumenta profils, piemēram:

• Document Dimensions – dokumenta izmēri: platums x augstums un izšķirtspēja, piemēram;

• Scratch Sizes – uzmetuma izmēri, piemēram:

• Efficiency – efektivitāte, piemēram;

• Timing – lejupielādes laiks internetā, piemēram;

• Current Tool – izvēlētā rīka nosaukums, piemēram:

• 32-bit Exposure – ekspozīcijas bitu skaits, piemēram:

2.2.4. Pārvietošanās starp atvērtajiem attēliem

Ja ir atvērti vairāki attēli, dokumenta logā no tiem parasti ir redzams tikai viens. Lai izvēlētos citu atvērto attēlu, izpilda klikšķi uz attēla cilnes.

Dokumentu izvietojuma veidi

Lai varētu ērti strādāt ar vairākiem attēliem vienlaicīgi, var izmantot kādu no lietotnes joslas pogas Arrange Documents izvēlnē piedāvātajiem dokumentu izkārtošanas veidiem:

• pirmā grupa satur izkārtošanas veidus, kas tiek lietoti visiem atvērtajiem attēliem, izkārtojot tos pa vienam vai blakus un/vai vienu zem otra;
• otra grupa satur veidus, no kuriem ne visi var būt pieejami, kas ir atkarīgs no atvērto attēlu skaita (piemērā – 3). Ja atvērto attēlu skaits ir lielāks nekā izvēlētajā izvietojuma veidā, tad izvēlētajā veidā tiks izvietoti pirmie attēli:

2.2.5. Jaunas attēla datnes izveidošana

Lai izveidotu jaunu attēla datni:

• lieto komandu File / New....

Atveras dialoglodziņš New, kurā var iestatīt jaunā attēla parametrus:

• tekstlodziņā Name ievada jaunās datnes nosaukumu;
• sarakstā Preset izvēlēties gatavus attēla izmērus:

• ja izvēlas kādu no sagatavju grupām, tad sarakstā Size precizē – kādu, piemēram:

Pēc standarta izvēles automātiski aizpildās arī citi dialoglodziņa iestatījumi, kā arī atveras dialoglodziņa sadaļa Advanced;

• ja vēlas iestatīt citus izmērus, tad lodziņā Width ievada attēla platumu, bet lodziņā Height – augstumu un, ja nepieciešams, izvēlas citu mērvienību:

• attēla izšķirtspēju, atbilstoši izvēlētajam attēla izmantošanas mērķim, izvēlas lodziņā Resolution:

• lodziņos Color Mode norāda krāsu modeli un dziļumu;
• sarakstā Background Contents var norādīt fona saturu:

Sagataves izveidošana un dzēšana

Sagatavi (preset) var izveidot, lai vēlāk ātri varētu izveidot jaunu dokumentu ar noteiktiem parametriem.

Lai izveidotu attēla sagatavi:

• dialoglodziņā New veic nepieciešamos iestatījumus;
• piespiež pogu .
  Atveras dialoglodziņš, kurā var:
• lodziņā Preset Name mainīt sagataves nosaukumu;
• grupā Include In Saved Settings izvēlēties, kuri no iestatījumiem ir jāsaglabā:

• piespiež pogu .

Pēc izveidošanas sagatave ir pieejama sarakstā Preset, piemēram:

Ja sagatave turpmāk vairs nebūs nepieciešama, to izvēlas sarakstā Preset un dzēš ar pogu .

2.2.6. Attēla saglabāšana

Attēlā izdarīto izmaiņu saglabāšanai izmanto komandu File / Save.

Ja attēlu vēlas saglabāt ar citu nosaukumu vai citā formātā, lieto komandu File / Save As.... . Atveras dialoglodziņš Save As, kurā:

• sarakstā Save in: vai navigācijas joslā izvēlas saglabāšanas vietu;
• lodziņā File name: ievada attēla datnes nosaukumu;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa As a copy, datnes nosaukuma beigās tiks pievienots teksts copy. Šajā gadījumā tiek saglabāta kopija (starprezultāts), bet darbs turpināsies oriģinālajā datnē;
• sarakstā Format: izvēlas attēla datnes tipu;
• atkarībā no izvēlētā formāta sadaļā Save Options var precizēt saglabāšanas veidu un formātu:
• Alpha Channels – alfa kanālu, piemēram, formātos PSD, TIFF, PDF un GIF;
• Layers – slāņus, piemēram, formātos PSD, TIFF un PDF;
• Notes – attēlam pievienotās piezīmes;
• Spot Colors – punkta krāsas, piemēram, formātos PSD, TIFF, PDF un EPS (DCS 2.0);
• Use Proof Setup – atzīmēto izvēlnē View / Proof Setup, ja ir iestatīts View / Proof Colors, piemēram, formāts EPS;
• ICC Profile – IIC profila konfigurāciju;
• Thumbnail – attēla sīktēlu;
• Use Lower Case Extension – paplašinājuma pārveidošanai ar mazajiem burtiem, kas var būt nepieciešams reģistrjutīgās operētājsistēmās.

Dialoglodziņš Save As atveras arī tad, ja jaunam dokumentam, kurš vēl ne reizi nav saglabāts, tiek lietota komanda Save.

2.2.7. Attēla datnes un lietotnes aizvēršana

Attēla datnes var aizvērt vairākos veidos, piemēram:

• aktuālo attēlu – ar komandu File / Close;
• visus atvērtos attēlus – ar komandu File / Close All;
• izmantojot aizvēršanas pogu , kas atrodas dokumenta cilnē, piemēram:

Ja attēla datnē ir veiktas izmaiņas, kas nav saglabātas, atveras vaicājuma logs, vai pirms aizvēršanas saglabāt izmaiņas:

Photoshop var aizvērt tāpat kā jebkuru citu lietotni, piemēram:

• ar komandu File / Exit;
• ar loga aizvēršanas pogu (Close).

Ja dokumentos veiktās izmaiņas nav saglabātas pirms lietotnes aizvēršanas, katram no tiem atveras minētais vaicājuma logs.

3.3. Lietotnes palīdzības sistēmas iespēju izmantošana

Palīdzības sistēmas programmas logu var atvērt vairākos veidos, piemēram, ar:

• komandu Help /Photoshop Help...;
• taustiņu F1.

Palīdzības sistēma atveras atsevišķā logā un tai uzdevumjoslā ir sava ikona , piemēram:

Palīdzības sistēma pēc izsaukšanas veic pieslēgšanos internetam un var izvadīt dialoglodziņus, kuros tiek piedāvāts veikt gan pašas palīdzības sistēmas, gan programmu atjaunināšanu, piemēram:

Palīdzības programmas AdobeCommunity Help logs sastāv no divām daļām:

• meklēšanas paneļa ;
• satura paneļa.

Pirms uzsākt palīdzības sistēmas izmantošanu, nepieciešams pārliecināties, ka ir izvēlēta vajadzīgā programma. Ja nepieciešams, to maina blakus meklēšanas pogai esošajā sarakstā, piemēram:

Meklēšanas paneļa izmantošana

Lai izmantotu meklēšanu:

• meklējamo jēdzienu ievada meklēšanas lodziņā un piespiež taustiņu Enter. Līdzīgi kā interneta pārlūkprogrammās zem meklēšanas lodziņa redzami atrasto aprakstu nosaukumi un satura fragmenti;
• izpilda klikšķi uz piemērotākā apraksta. Apraksts atveras satura panelī, piemēram:

Satura paneļa izmantošana

Satura paneli izmanto meklēšanas rezultātu apskatei, kā arī navigācijai aprakstu hierarhiskajā struktūrā.

4. PAMATDARBĪBAS AR ATTĒLU

4.1. Attēla apskate

3.1.1. Attēla tālummaiņa

Parasti pēc atvēršanas liela izmēra attēli tiek samazināti. Noteiktais mērogs ir redzams tekstlodziņā dokumenta loga kreisajā apakšējā stūrī un dokumentu cilnē.

Attēla tālummaiņai var izmantot vairākus paņēmienus, piemēram:

• lietot lietotnes joslas pogu (Zoom Level):

• ievadīt dokumenta tālummaiņas tekstlodziņā;
• izmantojot komandu View / Zoom In, palielināt apskates mērogu;
• izmantojot komandu View / Zoom Out, samazināt apskates mērogu;
• izmantojot komandu View / Fit on Screen, mainīt apskates mērogu tā, lai attēls ietilptu dokumenta logā. Šajā gadījumā mēroga noteikšana ir atkarīga gan no attēla, gan dokumenta loga lieluma un proporcijām. Apskates mērogs tiek noteikts vai nu pēc platuma, vai augstuma;
• izmantojot komandu View / Actual Pixels, noteikt 100% apskates mērogu;
• izmantojot komandu View / Print Size, mērogot atbilstoši izdrukājamās lappuses izmēriem;
• izmantot tālummaiņas rīku (Zoom Tool).

Tālummaiņas rīka izmantošana

Ja ir izvēlēts tālummaiņas rīks (Zoom Tool), peles rādītājs maina formu atkarībā no iepriekš lietotā režīma: tuvināšana – , attālināšana – .

Tālummaiņas rīka parametru josla nodrošina šādas iespējas:

• – tālummaiņas rīka sagataves, ja tādas ir izveidotas, saraksts;
• (Zoom In) – tuvināšanas režīms (peles rādītāja forma mainās uz );
• (Zoom Out) – attālināšanas režīms (peles rādītāja forma mainās uz );
• ja ir atzīmēts , velkot pa attēlu vienā virzienā un turot piespiestu peles kreiso pogu, attēla mērogs pakāpeniski samazinās, bet mainot vilkšanas virzienu uz pretējo, – palielinās;
• ja nav atzīmēts , tad velkot pa attēlu vienā virzienā un turot piespiestu peles kreiso pogu, parādās pārtrauktas līnijas rāmītis, un pēc peles pogas atlaišanas atlasītais fragments tiek palielināts pa visu dokumenta logu;
• ja ir atzīmēts , tad veiktā tālummaiņa notiek visos attēlos vienlaicīgi;
• ja ir atzīmēts , tad loga izmēri tiks mainīti atbilstoši dokumenta logam;
• – apskates mērogs 100%;
• – mainīt apskates mērogu tā, lai attēls ietilptu dokumentu logā;
• – mainīt apskates mērogu tā, lai attēls aizpildītu visu dokumentu logu;
• – mērogot atbilstoši izdrukājamās lappuses izmēriem.

3.1.2. Pārvietošanās pa liela mēroga attēlu

Ja attēls ir lielāks par dokumenta logu, tad redzamo daļu dokumenta logā var pārbīdīt, izmantojot:

• ritjoslas;
• rīku (Hand Tool).

Pārvietošanās rīks

Pēc pārvietošanās rīka (Hand Tool) izvēles peles kursors maina formu uz .

Pārvietošanu veic, turot piespiestu peles kreiso pogu.

Rīka parametru josla nodrošina šādas iespējas:

• – sagatavju, ja tādas ir izveidotas, izvēles saraksts;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad pārvietošanās notiek visos atvērtajos attēlos vienlaicīgi;
• – attēla apskates mērogs 100%;
• – mainīt attēla apskates mērogu tā, lai attēls ietilptu dokumenta logā;
• – mainīt attēla apskates mērogu tā, lai attēls aizpildītu visu dokumenta logu;
• – mērogot attēlu atbilstoši izdrukājamās lappuses izmēriem.

4.2. Izvietošanas palīglīdzekļi

Photoshop satur vairākus rīkus, kas palīdz precīzāk izvietot objektus:

• vadotnes (guides)un viedās vadotnes (smart guides);
• režģi (grid);
• lineālus (rulers).

Vajadzīgos rīkus izvēlas lietotnes joslas pogas (View Extras) sarakstā, piemēram:

Izvēlētais palīglīdzekļu lietojums attiecas uz tobrīd aktīvo attēlu, un katram no atvērtajiem attēliem tas var atšķirties.

3.2.1. Lineāli

Lineālu rādīšanu/nerādīšanu var iestatīt arī ar komandu View / Ruler.

Ja ir izvēlēta lineālu rādīšana, tie tiek pievienoti dokumenta loga augšējai un kreisajai malai:

Vērtības uz lineāla tiek mērogotas atbilstoši attēla apskates mērogam. Ja nav izmantotas vadlīnijas, tad vērtības uz lineāla tiek atliktas uz abām pusēm, skaitot no attēla augšējā kreisā stūra.

Lineāla mērvienības izvēli var izdarīt dialoglodziņa Preferences sadaļā Units and Rulers, ko var atvērt:

• ar dubultklikšķi uz lineāla;
• ar komandu Edit / Preferences / Units and Rulers....

Grupas Units sarakstā Rulers var izvēlēties kādu no mērvienībām:

• pixels – pikseļi;
• inches – collas;
• cm – centimetri;
• mm – milimetri;
• points – punkti;
• picas – picas (1 PostScript pica = 4,23333333 milimetri);
• percent – procenti.

3.2.2. Režģis

Režģis pārklāj attēlu ar līniju tīklu, tādējādi ļaujot vieglāk veikt objektu izvietošanu. Tīklu veido pamatlīnijas un palīglīnijas:

Režģa iestatījumus var mainīt komandas Edit / Preferences / Guides, Grid & Slices... dialoglodziņa Preferences grupā Grid:

• sarakstā Color izvēlēties režģa līniju krāsu:

• sarakstā Style var izvēlēties režģa pamatlīniju veidu:

• tekstlodziņā Gridline Every var ievadīt pamatlīniju soļa rādīšanas vērtību, bet sarakstā izvēlēties mērvienību:

• tekstlodziņā Subdivisions var ievadīt skaitli, kas norāda, cik daļās ar palīglīnijām sadalīt attālumu starp režģa pamatlīnijām;
• labajā malā esošā kvadrātiņā var redzēt aktuālo krāsu.
  Izpildot klikšķi uz tā, atveras dialoglodziņš Select grid color, kurā var izvēlēties režģa pamatlīnijām jebkuru krāsu (sk. krāsas izvēle):

Režģa līnijām tiek izmantots tas pats attēlošanas mērogs, kas attēlam.

3.2.3. Vadotnes

Vadotnes ir vertikālas vai horizontālas līnijas, kas var atvieglot objektu apskati un pārvietošanu.

Lai izveidotu jaunu vadotni:

• lieto komandu View / New Guide.
  Atveras dialoglodziņs New guide:

• grupā Orientation izvēlas līnijas novietojuma veidu horizontāli (Horizontal) vai vertikāli (Vertical);
• tekstlodziņā Position ievada vēlamo attālumu no attēla augšējās malas horizontālajam novietojumam vai no kreisās malas – vertikālajam novietojumam, piemēram:

Vadotnes, lai tās netīši nepārvietotu vai nenodzēstu, var fiksēt. Šim nolūkam iestata View / Lock Guides.

Visas izveidotās vadotnes dzēš ar komandu View / Clear Guides. Vadotnes tiks dzēstas tikai tajā gadījumā, ja nebūs atzīme pie Lock Guides.

Vadotņu pārvietošanai izmanto pārvietošanas rīku (Move Tool).

Vadotnes izskatu var mainīt komandas Edit / Preferences / Guides, Grid & Slices... dialoglodziņa Preferences grupā Guides līdzīgi kā režģa līnijas.

3.2.4. Viedās vadotnes

Viedās vadotnes palīdz izvietot viena slāņa saturu attiecībā pret citu slāni.

Viedās vadotnes līnijas krāsu var mainīt komandas Edit / Preferences / Guides, Grid & Slices... dialoglodziņa Preferences grupā Smart Guides līdzīgi kā režģa līnijas.

3.2.5. Objektu piesaiste

Pārvietojot atlasītus apgabalus, paneļus vai objektus, tos var piesaistīt vadotnēm vai citiem objektiem.

To, vai šāda piesaiste ir aktīva, nosaka ar komandu View / Snap.

To, kādiem objektiem piesaiste tiks veikta, izvēlas izvēlnes View apakšizvēlnē Snap To:

Šajā izvēlnē pelēkā krāsā ir tie palīglīdzekļi, kuri dotajā brīdī netiek lietoti.

4.3. Atlases rīki

3.3.1. Attēla daļas atlases iespējas

Photoshop piedāvā vairākas atlases rīku grupas:

• dažādu formu apgabalu atlasei;
• brīvas (jebkuras) formas apgabalu atlasei;
• speciālai atlasei, kad lietotne nosaka atlasāmo apgabalu.

Ja attēlam ir pievienoti lineāli, tad, ja peles rādītāju pārvieto pa attēlu, uz tiem var redzēt kursora atrašanās vietas līnijas, piemēram:

Pēc atlases apgabala robežas redzamas ar raustītu mirgojošu līniju, piemēram:

Ja peles rādītāju novieto uz atlases līnijas, to, velkot ar peli, var pārvietot citā attēla vietā, piemēram:

Lai mainītu atlasītā apgabala lielumu vai veiktu ar to citas darbības, izmanto transformēšanas režīmu.

Maskas lietošana

Lai labāk varētu labāk atšķirt atlasīto apgabalu(-s) uz attēla, var izmantot maskas režīmu. Tajā tiek iekrāsota neatlasītā attēla daļa, kurai cauri saskatāms attēls, piemēram:

Maskas režīmu iestata ar rīkjoslas pogu (Edit in Quick Mask mode) un atceļ ar rīkjoslas pogu (Edit in Standard mode).

Maskas pogas lietošana saglabā aktuālu pēdējo lietoto rīku un tā parametru joslas saturu.

3.3.2. Dažādu formu atlases rīki

Pēc rīka izvēles kursoram ir krustiņa forma . Tā krāsa atkarībā no fona var būt gan melna, gan balta.

Dažādu formu atlases (Shape Selection) rīkus lieto, lai atlasītu noteiktas formas attēla apgabalu:

• taisnstūrveida (Rectangle Marquee Tool), piemēram:

Atlasi atceļ, izpildot klikšķi ārpus atlases apgabala;

• elipses formas (Eliptical Marquee Tool), piemēram:

Atlasi atceļ, izpildot klikšķi ārpus atlases apgabala;

• horizontāla līnija (Single Row Marquee Tool), piemēram:

Izpildot klikšķi citā vietā, atlases līnija pārvietojas uz šo vietu.

Atlasi atceļ, izpildot dubultklikšķi ārpus atlases līnijas;

• vertikāla līnija (Single Column Marquee Tool), piemēram:

Izpildot klikšķi citā vietā, atlases līnija pārvietojas uz šo vietu.

Atlasi atceļ, izpildot dubultklikšķi ārpus atlases līnijas.

Rīka parametru josla

Rīka parametru joslas saturs visiem šīs grupas atlases rīkiem ir vienāds, taču ne visas izvēles ir pieejamas vai izmantojamas. Kā piemērs apskatīts taisnstūrveida formas atlases rīka parametru joslas saturs:

• – sagatavjuizvēles saraksts, ja tādas ir izveidotas;
• atlases režīmi, kas ļauj arī kombinēt vairākas atlases:
• (New selection) – katra jauna atlase atceļ iepriekšējo atlasi. Peles kursors pēc režīma izvēles ir ;
• (Add to selection) – katra jauna atlase saglabā arī iepriekšējās atlases, piemēram:

Peles kursors tiek pēc režīma izvēles ir ;

• (Substract from selection) – no iepriekš atlasītā apgabala tiek izņemts tikko atlasītais. Piemērā no viena taisnstūrveida apgabala tiek izņemts otrs taisnstūrveida apgabals:

Peles kursors pēc režīma izvēles ir .

Ja jaunā atlase tiek veikta ārpus iepriekš veikto atlašu apgabaliem, jauns apgabals netiek iezīmēts;

• (Intersect with selection) – tiek izveidots jauns apgabals, no iepriekš atlasītā apgabala un tikko izveidotā apgabala kopīgās daļas:

Peles kursors pēc režīma izvēles ir .

Ja jaunā atlase tiek veikta ārpus iepriekš veikto atlašu apgabaliem, uz ekrāna tiek izvadīts paziņojums:

Pēc loga aizvēršanas visas veiktās atlases tiek atceltas;

• – tekstlodziņā no nulles atšķirīga vērtība maina atlases apgabala formu, taisnstūrveida apgabalam noapaļojot stūrus, bet ovālajam – to nedaudz sašķiebjot, piemēram:

Pārvietojot vai dublējot šādi atlasītu apgabalu, atlases apgabalam no malām norādītajā platumā tiek izveidotas pakāpeniskas pārejas, piemēram:

Šo paņēmienu var izmantot, lai kādu objektu pēc tā ievietošanas labāk varētu sapludināt ar apkārtējo vidi.

• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad pārvietotais atlasītais apgabals ir blāvāks un iepriekšējā vietā paliekošais – košāks:

• stila sarakstā var izvēlēties īpašus atlases veidus:

• Fixed Ratio – atlase notiks abos virzienos vienādi – atlasīt varēs tikai kvadrātveida (riņķveida) apgabalu;
• Fixed Size – atlasīt norādītā lieluma laukumu:

Šajā gadījumā atlase notiek uzreiz pēc peles pogas piespiešanas uz attēla.

• pogas dialoglodziņā var veikt atlasītā apgabala apmales maiņu, izmantojot dažādus paņēmienus. Šajā materiālā tie tuvāk netiks apskatīti.

3.3.3. Brīvas formas atlases rīki

Pēc rīka atlases peles kursora forma ir tāda pati kā rīka ikona.

Brīvas formas atlases (Lasso Selection) rīkus lieto, lai atlasītu jebkuras formas apgabalu:

• ar parastā laso rīku (Lasso Tool) vajadzīgo apgabalu apvelk ar peli, piemēram:

• ar daudzstūra laso rīku (Polygonal Lasso Tool) apgabalu veido no taisnām līnijām, izpildot klikšķi līnijas virziena maiņas punktos, piemēram:

• magnētiskais laso rīks (Magnetic Lasso Tool) ar peli apvilktajam apgabalam maina formu, cenšoties noteikt un aptvert atlasāmo objektu, piemēram:

Šo formu apgabala atlasi pabeidz:

• kad peles rādītājs tiek savietots ar atlases sākuma punktu;
• izpildot dubultklikšķi – automātiski tiek savienots sākumpunkts ar beigu punktu.

Rīka parametru josla

Rīka parametru joslas saturs laso grupas atlases rīkiem ir līdzīgs kā formas atlases rīkiem, piemēram:

Papildu iespējas satur magnētiskā laso atlases rīka parametru josla:

• – objekta kontūras meklēšanas attālums no līnijas vilkšanas vietas;
• – malas kontrasts līnijas vietas noteikšanai. Jo šis skaitlis ir mazāks, jo līdzīgāka gaišuma (tumšuma) apkārtnes apgabals tiks atlasīts, piemēram:

• – atlases līnijas punktu blīvums. Jo skaitlis būs lielāks, jo vairāk punktu veidosies un atlases līnija labāk aptvers objektu, taču pastāv risks, ka tiks iekļauti nevajadzīgi līdzīga gaišuma (tumšuma) blakus esoši laukumi, piemēram:

• – izmantojams, ja atlasei tiek lietota grafiskā planšete (tablet).

3.3.4. Viedie atlases rīki

Photopshop piedāvā divu veidu viedos atlases rīkus (Quick Selection Tools):

• līdzīgas apkārtnes atlase ap izvēlēto punktu;
• līdzīgu objektu atlase ap izvēlēto punktu.

Līdzīgas apkārtnes atlase ap izvēlēto punktu

Pēc līdzīgas apkārtnes atlases ap izvēlēto punktu rīka (Quick Selection Tool) izvēles peles rādītāja forma mainās uz .

Peles rādītāja apļa redzamais lielums ir atkarīgs no attēla mēroga, bet tā iestatījumus maina parametru joslā:

• Size – kursora apļa lielums;
• Hardness – stingrums, kas nosaka meklējamās līdzības pakāpi;
• Spacing – attālums, kādā veikt meklēšanu;
• Angle – meklēšanas virziens;
• Roundness – kursora formas augstuma attiecība pret platumu;
• saraksts Size izmantojams tikai speciālām ievadierīcēm.

Lai veiktu vajadzīgā apgabala atlasi:

• izpilda peles klikšķi izvēlētajā vietā vai, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pāri atlasāmajam apgabalam, piemēram:

Rezultātā ap kursoru tiek atlasīts līdzīgas apkārtnes apgabals:

Ja pirms tam parametru joslā bija izvēlēts jaunas atlases režīms (New selection), tas nomainās uz pievienošanas režīmu (Add to selection);

• ja nepieciešamas, turpina citu apgabalu atlasi, piemēram:

• Ja jaunais apgabals atrodas tuvu kādam no iepriekš atlasītajiem, tas tiek apvienots ar iepriekšējo apgabalu:

• ja nepieciešams izslēgt kādu atlasītā apgabala daļu, tad parametru joslā izvēlas atlases režīmu (Substract from selection), un peles kursors maina formu uz , piemēram:

Apgabals, uz kura tiek izpildīts klikšķis, tiek izslēgts no esošā apgabala:

Rīka parametru josla

Parametru josla piedāvā vēl citas iespējas:

• ja ir izvēlēta izvēles rūtiņa tiks ņemtas krāsas no visiem slāņiem;
• ja ir izvēlēta izvēles rūtiņa , tad automātiski tiks mainīts atlasāmā apgabala robežu meklēšanas diapazons, piemēram:

3.3.5. Līdzīgu objektu atlase

Līdzīgu objektu atlases rīks (Magic Wand Tool) atrod līdzīgu objektu (vides) kontūras tuvākajā apkārtnē, piemēram:

Atlases laikā peles kursora forma ir .

Rīka parametru josla

Parametru josla piedāvā vēl citas iespējas:

• tekstlodziņā var ievadīt krāsu toņu skaitu, kādā notiks meklēšana. Jo šis skaitlis ir lielāks, jo lielāka diapazona toņa krāsas tiks iekļautas, piemēram:

• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad līdzīgo apgabalu meklēšana notiek tuvākajā apkārtnē, pretējā gadījumā – visā attēlā, piemēram:

3.3.6. Atlases rediģēšana, izmantojot komandas

Izmantojot izvēlni Select / Modify, var:

• komandas Border... dialoglodziņā ievadīt atlases apmales lielumu pikseļos:

• Ja skaitlis būs lielāks par 0, apgabalam būs redzamas divas līnijas:

Veicot nākamo atlasi, tās līnijas biezums būs parastais;

• komandas Smooth... dialoglodziņā ievadīt atlases līnijas aso stūru nogludināšanas attālumu pikseļos:

Tā, piemēram, taisnstūrveida atlases apgabalam tiek noapaļoti stūri:

• komandas Expand... dialoglodziņā ievadīt apgabala palielināšanas lielumu pikseļos:

Paplašināšana notiek visos virzienos vienādi attiecībā pret apgabala centru:

• komandas Contract... dialoglodziņā ievadīt apgabala samazināšanas lielumu pikseļos:

Samazināšana notiek visos virzienos:

• komandas Feather... dialoglodziņā ievadīt stūru nogludināšanas attālumu pikseļos:

3.3.7. Atlases rediģēšana, izmantojot transformēšanas režīmu

Atlasītā apgabala līnijas (laukuma) rediģēšanai var izmantot režīmu Transform Selection, kurā var pāriet vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Select / Transform Selection;
• ar konteksta komandu Transform Selection.

Darbam šajā režīmā paredzētas trīs pogas, kas atrodas parametru joslas labajā malā:

• – pārslēgties no rediģēšanas režīma uz parasto un otrādi. Strādājot parastajā režīmā, visas trīs pogas parametru joslā saglabājas;
• – atcelt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas;
• – apstiprināt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas.

Ja rediģēšanas laikā tiek izvēlēts kāds no rīkjoslas rīkiem, darbs rediģēšanas režīmā tiek pārtraukts un uz ekrāna izvadīts vaicājuma logs par iziešanu no režīma un izdarīto izmaiņu saglabāšanu:

Pēc režīma aktivizēšanas:

• mainās parametru joslas saturs:

• mainās konteksta izvēlnes saturs:

• ir pieejamas tikai dažas izvēlņu joslas komandas.

Pēc režīma izvēles apkārt atlases apgabalam ir redzams taisnstūrveida rediģēšanas rāmis, piemēram:

Atlases rediģēšanas režīmā ar atlasītā apgabala līniju var veikt šādas darbības:

• pārvietot;
• mainīt apgabala augstumu un/vai platumu;
• pagriezt;
• mainīt līnijas formu.

Apgabala lieluma maiņa

Atlasītā apgabala laukuma lieluma maiņu var veikt vairākos veidos, piemēram:

• izmantot kādu no rediģēšanas rāmja kvadrātiņiem , piemēram, lai mainītu augstumu:

• parametru joslas lodziņos W: (platums) vai H: (augstums), vērtības norādot procentos no sākotnējā lieluma, piemēram, palielinot platumu divas reizes:

Palielināšana notiek attiecībā pret centrālo punktu.

Ja ir piespiesta poga , tad abi lielumi mainās vienlaicīgi.

Apgabala līnijas pagriešana

Atlases līnijas pagriešanu var veikt vairākos veidos:

• izmantojot parametru joslas leņķa maiņas lodziņu, vērtību norādot grādos, piemēram:

Pagriešana notiek ap centra punktu. Ar pozitīvām leņķa vērtībām pagriešana notiek pulksteņa rādītāja virzienā;

• ārpus atlasītā apgabala, kad peles rādītāja forma , turot piespiestu peles kreiso pogu;
• izmantojot konteksta izvēlnes pagriešanas komandas:

Atlases līnijas formas maiņa

Atlases līnijas formas maiņu var veikt dažādi, piemēram:

• sašķiebt, izmantojot parametru joslas lodziņus H: (horizontāli) vai V: (vertikāli), vērtības norādot grādos, piemēram:

• izmantojot konteksta izvēlnes komandu Wrap:
• uz atlasītā laukuma tiek izvietots tīkls, piemēram:

• formu maina, pārvietojot tīkla līniju galos esošos punktus, piemēram:

4.4. Darbības ar attēlu un tā apgabaliem

3.4.1. Attēla lieluma maiņa

Attēla lieluma maiņu veic komandas Image / Image Size...dialoglodziņā:

• grupā Pixel Dimensions attēla izmēriem var izvēlēties divu veidu mērvienības:

• tekstlodziņā Width ievada platuma vērtību;
• tekstlodziņā Height ievada augstuma vērtību;
• grupā Document Size: nosaka attēla izmērus drukāšanai (galavērtības būs atkarīgas no printera un drukāšanas iestatījumiem), un tiem ir pieejamas šādas mērvienības:

• tekstlodziņā Width ievada platuma vērtību;
• tekstlodziņā Height ievada augstuma vērtību;
• tekstlodziņā Resolution ievada izšķirtspējas vērtību un izvēlas mērvienību:

• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad proporcionāli izmēru maiņai tiks mainīti arī attēlā lietotie efekti;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad, mainot vienu no izmēriem, automātiski proporcionāli mainīsies arī otrs un pa labi no izmēru mērvienību sarakstiem redzams apzīmējums ;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad zem tā izvietotajā sarakstā var izvēlēties piemērotu pikseļu interpolācijas metodi:

3.4.2. Attēla pagriešana

Visa attēla pagriešanai var izmantot:

• izvēlnes Image / Image Rotation komandas;
• attēla pagriešanas rīku (Rotate View Tool).

Pagriešanas komandas

Visa attēla pagriešanas komandas atrodas izvēlnē Image / Image Rotation:

• komandas Arbitrary... dialoglodziņā Rotate Canvas var ievadīt jebkuru pagriešanas leņķi norādītajā virzienā:

• leņķi ievada lodziņā Angle;
• izvēlas virzienu pulksteņrādītāja virzienā (°CW) vai pretēji pulksteņrādītāja virzienam (°CCW):

Šajā gadījumā veidojas arī jauns attēla laukums;

• komanda Flip Canvas Horizontal izveido horizontālo spoguļattēlu:

• komanda Flip Canvas Vertical izveido vertikālo spoguļattēlu:

Pagriešanas rīka izmantošana

Pēc pagriešanas rīku (Rotate View Tool) izvēles peles rādītājs maina formu atbilstoši rīka ikonai .

Lai attēlu pagrieztu, izmantojot peli:

• novieto peles rādītāju uz attēla un piespiež peles kreiso pogu. Ja attēla vizuālais lielums, ko ietekmē apskates mērogs un attēla izmēri, ir pietiekams, attēla centrā kļūst redzams kompasa atveidojums, piemēram:

• pagriešanu vēlamajā stāvoklī veic, pārvietojot peli:

Šajā gadījumā attēla laukums nemainās.

Ja nepieciešams, var izmantot pagriešanas rīka parametru joslas piedāvātās iespējas:

• sagataves izvēli no saraksta , ja tādas ir izveidotas;
• vēlamā leņķa grādos ievades lodziņu Rotate Angle;
• pagriešanas pogu , kuras līnija norāda pagriešanas leņķi;
• sākotnējā stāvokļa atjaunošanas pogu ;
• ja būs atzīmēta izvēles rūtiņa , pagriezti tiks visi atvērtie attēli vienlaicīgi.

3.4.3. Atlasītā apgabala rediģēšanas režīms.

Atlasītā apgabala rediģēšanai var izmantot režīmu Free Transform, kurā var pāriet vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Edit / Free Transform;
• ar konteksta komandu Free Transform;
• automātiski ja izpildās trīs nosacījumi:
• ir izvēlēts pārvietošanas rīks ;
• rīka parametru joslā ir atzīmēta izvēles rūtiņa ;
• ar atlasīto apgabalu tiek veikta kāda darbība, kas nav pārvietošana.

Darbam šajā režīmā paredzētas trīs pogas, kas atrodas paneļa labajā malā:

• – pārslēgties no rediģēšanas režīma uz parasto un otrādi. Strādājot parastajā režīmā, visas trīs pogas parametru joslā saglabājas;
•  – atcelt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas;
•  – apstiprināt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas.

Ja rediģēšanas laikā tiek izvēlēts kāds no rīkjoslas rīkiem, darbs rediģēšanas režīmā tiek pārtraukts un uz ekrāna izvadīts vaicājuma logs par iziešanu no režīma un izdarīto izmaiņu saglabāšanu:

Pēc režīma aktivizēšanas:

• mainās parametru joslas saturs:

• mainās konteksta izvēlnes saturs:

• ir pieejamas tikai dažas izvēlņu joslas komandas.

Pēc režīma izvēles apkārt atlases apgabalam ir redzams taisnstūrveida rediģēšanas rāmis, piemēram:

Atlases rediģēšanas režīmā ar atlasīto apgabalu var veikt šādas darbības:

• mainīt izmēru;
• pagriezt;
• sašķiebt;
• transformēt.

Apgabala lieluma maiņa

Mainoties apgabala lielumam, attēlā var rasties gan tukši laukumi, gan arī savstarpēji pārklāties citas attēla daļas.

Atlasīto apgabalu var palielināt vai samazināt (izstiept vai saspiest) var vairākos veidos, piemēram:

• izmantojot kādu no rediģēšanas rāmja kvadrātiņiem , piemēram:

• parametru joslas lodziņos W: (platums) vai H: (augstums) norādot lielumu procentos no sākotnējā lieluma, piemēram, palielinot platumu divas reizes:

Palielināšana notiek attiecībā pret centrālo punktu.

Ja ir piespiesta poga , tad abi lielumi mainās vienlaicīgi, piemēram:

Apgabala pagriešana

Apgabala pagriešanu var veikt vairākos veidos:

• izmantojot parametru joslas leņķa maiņas lodziņu, vērtību norādot grādos, piemēram:

Pagriešana notiek ap centra punktu. Ar pozitīvām leņķa vērtībām pagriešana notiek pulksteņa rādītāja virzienā;

• ārpus atlasītā apgabala, kad peles rādītāja forma , turot piespiestu peles kreiso pogu;
• izmantojot konteksta izvēlnes pagriešanas komandas:

Atlasītā apgabala sašķiebšana

Atlasītā apgabala sašķiebšanai izmanto parametru joslas lodziņus H: (horizontāli) un / vai V: (vertikāli), vērtības norādot grādos, piemēram:

Atlasītā apgabala transformēšana

Atlasītā apgabala transformēšanai izmanto konteksta izvēlnes komandu Warp:

• uz atlasītā laukuma tiek izvietots tīkls, piemēram:

• formu maina, pārvietojot tīkla līniju galos esošos punktus, piemēram:

3.4.4. Attēla vai tā daļas dublēšana

Lai dublētu attēlu vai tā daļu:

• veic atlasi;
• lieto kādu no kopēšanas paņēmieniem, piemēram:
• komandu Edit / Copy;
• taustiņu kombināciju Ctrl + C;
• ja ievietošanu vēlas veikt citā attēlā, pāriet uz to vai izveido jaunu attēlu;
• lieto kādu no ievietošanas paņēmieniem, piemēram:
• komandu Edit / Paste;
• taustiņu kombināciju Ctrl + V;
• pārvieto dublikātu izvēlētajā vietā.

3.4.5. Attēla vai tā daļas pārvietošana

Lai pārvietotu attēlu vai tā daļu:

• veic atlasi, izmantojot piemērotu atlases paņēmienu;
• lieto kādu no izgriešanas paņēmieniem, piemēram:
• komandu Edit / Cut;
• taustiņu kombināciju Ctrl + X;
• ja ievietošanu vēlas veikt citā attēlā, pāriet uz to vai izveido jaunu;
• lieto kādu no ievietošanas paņēmieniem, piemēram:
• komandu Edit / Paste;
• taustiņu kombināciju Ctrl + V;
• pārvieto apgabalu izvēlētajā vietā.

3.4.6. Attēla malu apgriešana

Nevajadzīgo attēla malu apgriešanu var veikt vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Crop;
• ar komandu Trim;
• izmantojot malu apgriešanas rīku (Crop Tool).

Komandas Crop lietošana

Lai veiktu nevajadzīgās daļas nogriešanu:

• atlasa vajadzīgo apgabalu, izmantojot kādu no atlases paņēmieniem;
• lieto komandu Image / Crop.

Rezultātā apkārtējā daļa tiek noņemta, piemēram:

Komandas Trim lietošana

Attēla nevajadzīgo daļu noņemšanu var veikt ar komandu Image / Trim, iegūstamo rezultātu precizējot dialoglodziņā:

• grupā Based on izvēlas apgriežamā apgabala noteikšanas veidu:
• Transparent Pixels – caurspīdīgās malas, atstājot iespējami mazāko laukumu, kas satur necaurspīdīgus pikseļus;
• Top Left Pixel Color – malas, kas ir krāsā, kāda ir kreisajam augšējam attēla stūrim, piemēram:

• Top Left Pixel Color – malas, kas ir krāsā, kāda ir labajam apakšējam attēla stūrim;
• grupā Trim Away izvēlas malas, kurām tiks veikta apgriešana:
• Top – augšējā mala;
• Bottom – apakšējā mala;
• Left – kreisā mala;
• Right – labā mala.

Malu apgriešanas rīka lietošana

Pēc malu apgriešanas rīka (Crop Tool) izvēles peles rādītājs maina formu uz .

Lai nogrieztu liekās malas:

• ar peli iezīmē vajadzīgo apgabalu.
  Rezultātā pēc apgabala atlases ārpus tā esošā attēla daļa maina krāsu, un apgabalam tiek ieslēgts transformēšanas režīms, piemēram:

• ja nepieciešams, izmantojot uz ārējās līnijas esošos kvadrātiņus , veic apgabala izmēru maiņu;
• atlases apgabalu var pagriezt ārpus atlasītā apgabala, kad peles rādītāja forma ir , turot piespiestu peles kreiso pogu;
• izdarītās izmaiņas apstiprina ar parametru joslas pogu vai atceļ ar parametru joslas pogu .

Ja izvēlas citu rīku, pirms izmaiņu izdarīšanas apstiprināšanas vai atcelšanas tiek izvadīts brīdinājuma logs:

Rīka parametru joslas saturs ir atšķirīgs:

• gadījumā, kad ir izvēlēts rīks, bet nav veikta apgabala atlase, var izvēlēties atlases parametrus:

• – sagatavju izvēles saraksts, ja tādas ir izveidotas;
• lodziņos var ievadīt atlasāmā apgabala platumu (Width) un augstumu (Height), piemēram:

• Neatkarīgi no tā, kāds atlases apgabals tiks iezīmēts ar peli, tā augstums un platums tiks noteikts pēc ievadītajām vērtībām attiecībā pret atlases sākumpunktu;
• pogu (Swaps height and width) var izmantot garuma un platuma vērtību apmainīšanai vietām;
• lodziņā Resolution var ievadīt izšķirtspējas lielumu, kuras mērvienību var izvēlēties blakus esošajā sarakstā:

• ar pogu norāda, ka lielumi jāizvēlas no virsējā attēla;
• ar pogu dzēš lodziņos esošās vērtības;
• gadījumā, ja ir veikta apgabala atlase un ir notikusi pāreja uz apgabala modificēšanas režīmu:

• ja ir attēls ar vairākiem slāņiem, var izvēlēties ar atlasīto nogriežamo malu veicamo darbību:
• dzēšanu – Delete;
• paslēpšanu – Hide (ja ir izmantoti vairāki slāņi);
• sarakstā Crop Guide Overlay var izvēlēties laukuma sadalījuma veidu:
• nelietot – None, piemēram:

• sadalīt 3x3 daļās – Rule of Thirds, piemēram:

• sadalīt ar līniju tīklu (iedaļu skaits atkarīgs no laukuma lieluma) – Select Grid, piemēram:

• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad apkārt atlasītajam laukumam esošā attēla daļa tiks iekrāsota krāsā, kas redzama pa labi esošajā rāmītī, kuru var arī mainīt;
• lodziņā Opacity var izvēlēties apkārtējā apgabala caurspīdīguma pakāpi;
• ja ir atzīmēta izvēles rūtiņa , tad malu apgriešanai var izmantot perspektīvas režīmu;
• – apstiprināt malu apgriešanu;
• – atcelt malu apgriešanu un apgabala atlasi.

3.4.7. Attēla apmaļu izmēra maiņa

Attēla apmaļu maiņai izmanto komandu Image / Canvas... Rezultātā atveras dialoglodziņš, kurā:

• apgabalā Curent Size var redzēt:
• attēla lielumu pikseļos – Current Size:;
• attēla platumu centimetros – Width:;
• attēla augstumu centimetros – Height:;
• grupā New Size var apskatīt un/vai mainīt:
• attēla lielumu pikseļos – New Size:;
• attēla platumu – Width: izvēlētajā mērvienībā;
• attēla augstumu centimetros – Height: izvēlētajā mērvienībā;
• izvēlēties garuma un platuma mērvienības:

• ja būs atzīmēta izvēles rūtiņa , tad izvēlētais platums un augstums attieksies tikai uz malas lielumu;
• ar Anchor pogām var izvēlēties, kuras malas paplašināt, piemēram:

• sarakstā Canvas extension color: var izvēlēties paplašināto malu krāsu:

Izvēlēto krāsu var redzēt blakus esošajā kvadrātiņā, piemēram, :

3.4.8. Veikto darbību atcelšana

Pēdējās ar attēlu veiktās darbības atsaukšanai var izmantot:

• komandu Edit / Undo n, kur n ir atceļamās darbības nosaukums;
• taustiņu kombināciju Ctrl + Z.

Pēdējās atsauktās darbības atjaunošanai var izmantot:

• komandu Edit / Redo n, kur n ir atjaunojamās darbības nosaukums;
• taustiņu kombināciju Ctrl + Z.

Ja nepieciešams atsaukt vairākas veiktās darbības, var izmantot:

• komandu Edit / Step Backward;
• taustiņu kombināciju Alt + Ctrl + Z.

Ja nepieciešams atjaunot vairākas atsauktās darbības, var izmantot:

• komandu Edit / Step Forward;
• taustiņu kombināciju Shift + Ctrl + Z.

Paneļa History izmantošana

Minētajām darbībām var izmantot arī paneli History, kurā uzreiz var izvēlēties atcelšanas vai atjaunošanas vietu un aplūkot veikto darbību un momentuzņēmumu sarakstu.

Momentuzņēmumi atrodas virs darbību saraksta. Momentuzņēmumam ir redzams sīktēls ar dokumenta izskatu izvēlētajā stāvoklī. Pēc noklusējuma katram dokumentam tiek izveidots tā sākotnējais momentuzņēmums Untitled-1.

Katra veiktā darbība (attēla stāvoklis tajā), tai skaitā arī atlase vai tās atcelšana, ir redzama kā atsevišķa rindiņa.

Panelī var veikt šādas darbības:

• rādītāju var pārvietot uz veikto darbību (soli), lai atceltu vai atjaunotu atceltās darbības;
• ar paneļa pogu (Create new document from current state) var izveidot jaunu datni no attēla izvēlētajā stāvoklī. Ja izvēlētais stāvoklis nav sarakstā pēdējais, tad jaunā attēla vēsture satur arī līdz tai vietai atceltās darbības;
• ar paneļa pogu (Create new snapshot) var izveidot izvēlētā stāvokļa jaunu attēla momentuzņēmumu;
• izmantojot paneļa pogu (Delete current state), var izdzēst atlasīto attēla stāvokli no vēstures.

Vēstures paneļa izvēlnes komandas:

Iestatījumu komandas History options dialoglodziņa iespējas:

• – automātiski izveidot pirmo momentuzņēmumu;
• – automātiski izveidot jaunu momentuzņēmumu katru reizi, kad tiek saglabātas dokumentā veiktās izmaiņas;
• – atļaut nelineāras vēstures veidošanu;
• – pēc noklusēšanas rādīt jauna momentuzņēmuma izveidošanas dialoglodziņu;
• – neļaut atcelt slāņu redzamības maiņas komandas.

5. ATTĒLA APSTRĀDE

5.1. Slāņu izmantošana

4.1.1. Slāņa jēdziens

Digitālā attēla apstrādes gaitā, kad tam tiek pievienoti citi elementi, piemēram, teksts vai cits attēls, var būt nepieciešams saglabāt oriģinālo attēlu, kā arī pievienotos elementus atsevišķi to vēlākai rediģēšanai. Šim nolūkam izmanto slāņus.

Slāņi (layers) tiek izmantoti digitālo attēlu rediģēšanai, lai atdalītu dažādus attēla elementus.

Pēc attēla atvēršanas tas ir izvietots vienā slānī.

Darbam ar slāņiem ērti ir izmantot slāņu paneli Layers:

Katram slānim paneļa logā ir sava rindiņa. Piemērā redzami divi slāņi:

• attēla jeb fona slānis Background, kas ir necaurspīdīgs;
• pievienotā teksta slānis Alpu ziedi, kurā redzami tikai burti un cauri redzams fona attēls.

Slāņi sarakstā ir izvietoti to pārklāšanās secībā – apakšā ir pirmais slānis.

Tāpat darbam ar slāņiem var izmantot izvēlnes Layer un konteksta izvēlnes komandas.

4.1.2. Slāņa izveidošana

Slānis automātiski izveidojas, kad attēlam tiek pievienoti jauni objekti, piemēram, teksts vai vektorgrafikas objekts.

Katrs no šiem objektiem tiek izvietots savā slānī, piemēram:

Aktīvais slānis tiek iekrāsots atšķirīgā krāsā (piemērā – zilā).

Lai izveidotu jaunu tukšu slāni, var izmantot:

• paneļa Layer pogu (Create a new layer). Uzreiz tiek izveidots tukšs caurspīdīgs slānis ar nosaukumu Layer 1, piemēram:

• komandu Layer / New / New... vai paneļa Layer izvēlnes komandu New, kuras dialoglodziņā var veikt nepieciešamos iestatījumus:

• lodziņā Name var ievadīt slāņa nosaukumu;
• ja būs atzīmēta izvēles rūtiņa , apakšējais slānis tiks izmantots maskas veidošanai;
• sarakstā Color, var izvēlēties slāņa fona krāsu:

• sarakstā Mode var izvēlēties pārklāšanās režīmu. Tajā piedāvātas daudzas izvēles, kas apvienotas grupās:

• sarakstā Opacity var izvēlēties caurspīdīguma pakāpi:

Pastāv vairāki citi slāņu izveidošanas veidi, piemēram, izvēlnē Layer / New /:

4.1.3. Slāņa dublēšana

Slāņa dublēšanu var veikt vairākos veidos:

• ar komandu Layer / Duplicate Layer;
• ar konteksta komandu Duplicate Layer;
• ar paneļa Layer izvēlnes komandu Duplicate Layer.

Komandas Duplicate Layer iestatījumu dialoglodziņā var:

• tekstlodziņā As ievadīt slāņa nosaukumu;
• sarakstā Document izvēlēties dublikāta dokumentu. Tajā ir redzami visi atvērtie dokumenti, kā arī iespēja veidot jaunu dokumentu (New), piemēram:

• ja ir izvēlēta jauna dokumenta veidošana, tekstlodziņā Name ievada tā nosaukumu.

4.1.4. Slāņa dzēšana

Aktīvā slāņa dzēšanai var izmantot:

• komandu Layer / Delete / Layer;
• konteksta komandu Delete Layer;
• paneļa Layer izvēlnes komandu Delete Layer;
• paneļa Layer rīkjoslas pogu (Delete layer).

Ja slānis, kuru dzēš nav tukšs, uz ekrāna tiek izvadīts lodziņš dzēšanas apstiprināšanai, piemēram:

Visu slēpto slāņu izdzēšanai var lietot komandu Layer / Delete / Hidden Layers.

4.1.5. Slāņu secības maiņa

Slāņu secība nosaka tajos esošā satura redzamību, jo augšējie slāņi pārklāj apakšējos slāņus.

Mainīt slāņu secību var:

• ar izvēlnes Layer / Arrange komandām:

• panelī Layer, pārvelkot slāni uz izvēlēto vietu, piemēram:

4.1.6. Slāņu apvienošana

Objektus, kas atrodas dažādos slāņos var apvienot vienā. Lai to izdarītu:

• slāņu panelī Layers, atlasa nepieciešamos slāņus, izmantojot tradicionālās atlases metodes, piemēram:
• vairākus pēc kārtas esošus slāņus atlasa, turot piespiestu taustiņu Shift un izpildot klikšķi uz pirmā un pēdējā no vajadzīgajiem slāņiem:

• pēc kārtas neesošus slāņus atlasa, turot piespiestu taustiņu Ctrl un izpildot klikšķi uz katra vajadzīgā slāņa. Klikšķis uz jau atlasīta slāņa atlasi atceļ:

• apvienošanu veic ar komandu Merge Layers, kas atrodas:
• izvēlnē Layer;
• konteksta izvēlnē;
• paneļa Layer izvēlnē.

Pēc apvienošanas slānis iegūst augšējā slāņa nosaukumu, piemēram:

4.1.7. Zīmēta objekta pārveidošana rastrgrafikas slānī

Ja teksta vai zīmēti objekti tiek pārvērsti par rastra slāni, tajos vairs nebūs iespējams veikt izmaiņas kā vektorgrafikas objektos.

Slāņa ar zīmētu objektu pārveidošanai rastra slānī var izmantot, piemēram:

• izvēlnes Layer / Rasterize komandas, norādot, ko pārvērst:

• konteksta izvēlnes komandu Rasterize Layer.

Ja vairāki objekti ir apvienoti vienā slānī, pārveidošanu rastrgrafikas slānī nevar veikt.

4.1.8. Slāņa iestatījumi

Slāņa iestatījumus var veikt:

• ar konteksta komandu Layer Properties:

• tekstlodziņā Name var mainīt slāņa nosaukumu;
• sarakstā Color, var mainīt slāņa fona krāsu:

• slāņu panelī Layer.

Slāņu paneļa Layer izmantošana iestatījumu maiņai

Darbam ar slāņiem visērtāk ir izmantot slāņu paneli Layer:

Pirmajā rīkjoslā var:

• sarakstā Set the blending mode for the layer mainīt pārklāšanās režīmu:

• lodziņā Opacity var ievadīt vai izvēlēties caurspīdīguma pakāpi:

Otrajā rīkjoslā var:

• izmantojot Lock pogas, veikt aizslēgšanu (atslēgšanu). Ja ir veikta aizslēgšana, attiecīgais iestatījums nav maināms, līdz nenotiek atslēgšana:
• ar pogu (Lock transparent pixels) – caurspīdīgos punktus;
• ar pogu (Lock image pixels) – attēla punktus;
• ar pogu (Lock position) – atrašanās vietu;
• ar pogu (Lock all) – visu slāni
  Ne visos gadījumos ir pieejamas visas pogas.
  Ja ir veikta kāda no aizslēgšanas darbībām, slāņa joslā ir redzams atslēgas simbols ;
• lodziņā Fill ievadīt vai izvēlēties iekšējo caurspīdīguma pakāpi:

Slāņa joslas izskats var būt atšķirīgs:

• fona slānis:

• teksta slānis:

• slānis ar zīmētu objektu:

• slānis ar zīmētu objektu un lietotiem efektiem:

• slānis ar rastrgrafikas objektu:

Slāņa josla parasti satur:

• slāņa paslēpšanas pogu:
• ja slānis ir redzams, pogas izskats ir ;
• ja slānis nav redzams, pogas izskats ir ;
• slāņa sīktēlu. Ja slānī ir caurspīdīgi apgabali, tie ir aizpildīti ar baltām un pelēkām rūtiņām;
• slāņa nosaukumu. Ja uz nosaukuma izpilda klikšķi, tas iezīmējas un var veikt slāņa nosaukuma maiņu.

Citi elementi, ko var saturēt slāņa josla:

• – pazīmi, ka slāņa objektam ir lietota vektorgrafikas maska;
• – vektora maskas sīktēlu;
• – simbolu, kas norāda, ka slānis ir aizslēgts.

5.2. Teksta formatēšana

4.2.1. Teksta pievienošana 

Lai pievienotu attēlam tekstu:

• izvēlas piemērotu teksta rīku:

• izvēlas vietu uz attēla, kur ievadīt tekstu un izpilda klikšķi;
• ievada tekstu, piemēram:

Horizontālajos izvietojumos rakstzīmes atradīsies viena otrai blakus, bet vertikālajos – viena zem otras:

Ja tiks izmantota maska, pārējais attēls, kas nebūs tikko uzrakstītais teksts, tiks noklāts ar masku, bet attēla saturs teksta kontūras iekšpusē – atlasīts, piemēram:

Šādi iegūtu tekstu var atlasīt dublēt citā dokumentā, piemēram:

4.2.2. Teksta dublēšana

Lai tekstu varētu dublēt, izvēlas teksta rīku un veic visa teksta vai tā daļas atlasi, piemēram:

Teksta dublēšanai var izmantot:

• komandu Edit / Copy;
• konteksta komandu Copy;
• taustiņu kombināciju Crtl + C.

Tā kā katrs no tekstiem veidojas savā slānī, visa teksta dublēšanai var izmantot arī slāņu dublēšanu.

4.2.3. Teksta pārvietošana 

Tekstu var pārvietot, ja ir izvēlēts:

• teksta rīks .
  Tad peles rādītāju novieto ārpus teksta, līdz tas maina formu uz , un pārvelk tekstu citā vietā, piemēram:

• pārvietošanas rīks .

Tad peles rādītāju novieto pie teksta rāmīša, līdz tas maina formu uz un pārvelk to citā vietā, piemēram:

Tā kā katrs no tekstiem veidojas savā slānī, lai pārvietotu visu tekstu, var pārvietot pašu slāni.

4.2.4. Teksta dzēšana.

Lai dzēstu teksta daļu:

• izvēlas teksta rīku ;
• veic teksta atlasi;
• piespiež taustiņu Delete.

Tā kā katrs no tekstiem veidojas savā slānī, lai dzēstu visu tekstu, dzēš slāni, kurā tas atrodas.

4.2.5. Teksta līdzināšana

Teksta izvietojuma veidu izvēlas tūlīt pēc teksta rīka izvēles vadības panelī. Tajā pieejami trīs izvietojuma veidi attiecībā pret teksta rakstīšanas sākumpunktu (mazais melnais kadrātiņš):

• (Left align text) – pie sākumpunkta atrodas teksta sākums:

• (Center text) – pie sākumpunkta atrodas teksta vidus:

• (Right align text) – pie sākumpunkta atrodas teksta beigas:

Izvietošanas veidu var mainīt arī jau uzrakstītam tekstam, ja ir izvēlēts teksta rīks .

4.2.6. Teksta formatēšana.

Teksta formatēšanu veic, kad ir izvēlēts teksta rīks , izmantojot:

• parametru joslu;
• paneļus Char un Paragraph.

Parametru joslā var:

• ar pogu (Toogle text orientation) var mainīt teksta izvietojuma veidu no horizontāla uz vertikālu un otrādi;
• sarakstā Set the font family var izvēlēties rakstzīmju fontu:

Lai izvēlētajā fontā tiktu attēloti arī latviešu burti ar diakritiskajām zīmēm (ā, č, ņ, š u.c.), jāizvēlas True Type (TT) fonti, piemēram:

• sarakstā Set the font style vienīgais teksta stils, kas tiek piedāvāts ir Regular;
• tekstlodziņā Set the font size var ievadīt vai no saraksta izvēlēties rakstzīmju lielumu:

• sarakstā Set the anti-aliasing method var izvēlēties metodi, kāda tiks izmantota teksta samazināšanai (palielināšanai):

• ar pogu Set the text color var atvērt teksta krāsas izvēles dialoglodziņu un norādīt nepieciešamo krāsu:

• ar pogu (Create warped text) atver dialoglodziņu Warp Text, kurā var iestatīt teksta izliekumu:

• sarakstā Style var izvēlēties izliekuma formu:

• horizontālo () vai vertikālo () izvietojumu:

• izliekuma pakāpi procentos – Bend:

• horizontālo izliekumu Horizontal Distortion, piemēram:

• vertikālo izliekumu Vertical Distortion, piemēram:

• piespiežot pogu (Toogle the Character and Paragraph panels), var atvērt teksta formatēšanas paneļus;
• izdarītās izmaiņas var apstiprināt, piespiežot pogu (Cancel any current edits);
• izdarītās izmaiņas var atcelt , piespiežot pogu (Cancel any current edits).

Teksta formatēšanas paneļa Character iespējas

Panelī Character iespējams mainīt atlasītā teksta objekta noformējumu:

Teksta efekti:

• (Faux Bold) – treknraksts;
• (Faux Italic) – slīpraksts;
• (All Caps) – lielie burti;
• (Small Caps) – mazie burti kā samazināti lielie;
• (Superscript) – augšējais indekss;
• (Subscript) – apakšējais indekss;
• (Underline) – pasvītrojums;
• (Strikethrough) – caursvītrojums.

Teksta formatēšanas paneļa Paragraph iespējas

Panelī Paragraph iespējams mainīt atlasītā teksta objekta rindkopu noformējumu:

5.3. Zīmēšanas rīki

Zīmēšanas rīkus var izmantot divu tipu objektu veidošanai. To, kura tipa objekts tiks izveidots, nosaka ar zīmēšanas rīka parametra joslas pogām:

• (Paths) – ceļu (path) veidošanai, ko, piemēram, var izmantot teksta izvietojuma līnijas norādīšanai;
• (Shape layers) – līniju un figūru (shape) zīmēšanai.

To, vai katra uzzīmētā līnija vai figūra tiks uzzīmēta vienā vai vairākos slāņos, nosaka parametru joslas izvēlētais zīmēšanas režīms:

• katrs savā slānī (pēc noklusējuma) – (Create new shape layer). Zīmēšanas laikā peles rādītāja forma ir ;
• pievienojot izvēlētajam slānim – (Add to shape area (+)). Zīmēšanas laikā peles rādītāja forma ir ;
• izņemot no izvēlētā slāņa – (Substract from shape area (-)). Zīmēšanas laikā peles rādītāja forma ir ;
• izveidot formu no vairāku objektu kopīgās (pārklājošās) daļas – (Intersect shape areas). Zīmēšanas laikā peles rādītāja forma ir ;
• izveidot formu no vairāku objektu nepārklājošās daļas – (Exclude overlapping shape areas). Zīmēšanas laikā peles rādītāja forma ir ;

4.3.1. Zīmētā objekta formatēšana

Zīmēta objekta formatējumu ērtāk ir noteikt pirms tā zīmēšanas. To var veikt zīmēšanas rīka parametru joslā. Kā piemērs apskatīta līnijas rīka parametru josla:

• tekstlodziņā Weight ievada līnijas biezumu un mērvienību, piemēram pikseļos:

• sarakstā Style izvēlas līnijas vai formas aizpildījuma veidu:

• ar pogu , uz kuras redzama pēdējā izvēlētā krāsa, izvēlas slāņa krāsu:

• ja ir piespiesta poga , tad izvēlētais stils tiks pielietots tikai šī slāņa līnijām.

Ja ir izvēlēta kāda no saraksta Style iespējām, slāņa panelī Layer atbilstoši var būt redzami vairāki efekti, piemēram:

Katru no efektiem var paslēpt un iegūt atšķirīgu objekta pildījumu, piemēram, atcelt pildījuma efektu Bevel and Emboss:

4.3.2. Taisnas līnijas zīmēšana

Photoshop piedāvā vairākus līniju veidošanas rīkus.

Līnijas zīmēšanas rīku var izvēlēties:

• rīkjoslā:

• ja ir izvēlēts kāds no zīmēšanas rīkiem, rīka parametru joslā:

Lai izveidotu taisnu līniju:

• izvēlas taisnas līnijas veidošanas rīku (Line Tool);
• izvēlas zīmēšanas režīmu;
• rīka parametru joslā izvēlas līnijas parametrus, piemēram:

• izvēlas līnijas sākumpunktu;
• ar piespiestu peles kreiso pogu pārvieto peli izvēlētajā virzienā;
• kad ir iegūta vajadzīgais līnijas garums, peles pogu atlaiž:

4.3.3. Taisnstūra, elipses, daudzstūra un brīvas formas figūras zīmēšana

Nepieciešamo zīmēšanas rīku var izvēlēties:

• rīkjoslā:

• ja ir izvēlēts kāds no zīmēšanas rīkiem, rīka parametru joslā:

Regulāras formas figūru zīmēšana

Lai izveidotu taisnstūri:

• izvēlas taisnstūra veidošanas rīku (Rectangle Tool);
• izvēlas zīmēšanas režīmu;
• rīka parametru joslā izvēlas aizpildījuma parametrus, piemēram:

• izvēlas figūras sākumpunktu;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvieto peli izvēlētajā virzienā;
• kad ir iegūta vajadzīgā figūras forma, atlaiž peles kreiso pogu:

Līdzīgā veidā zīmē arī taisnstūri ar noapaļotiem stūriem un ovālu:

Pirms regulāra daudzstūra zīmēšanas rīka parametru joslas tekstlodziņā Sides jāizvēlas stūru skaits, piemēram:

Var izmantot arī citas formas zīmēšanas rīku (Custom Shape Tool). Pēc tā izvēles rīka parametru joslā ir pieejams formas izvēles saraksts Shape:

Piemēri:

Brīvas formas figūru zīmēšana

Lai uzzīmētu brīvas formas figūru:

• izvēlas brīvas formas veidošanas rīku (Freeform Pen Tool);
• izvēlas zīmēšanas režīmu;
• rīka parametru joslā izvēlas aizpildījuma parametrus, piemēram:

• izvēlas figūras sākumpunktu;
• ar piespiestu peles kreiso pogu pārvieto peli, veidojot līniju;
• kad ir iegūta vajadzīgā figūras forma, peles pogu atlaiž:

Lai uzzīmētu figūru no taisnām līnijām:

• izvēlas brīvas formas figūras veidošanas rīku (Pen Tool);
• izpilda klikšķi figūras sākumpunktā;
• pārvieto peli uz nākamo punktu un izpilda klikšķi;

• pārvieto peli uz nākamo punktu un izpilda klikšķi;

• darbības atkārto, līdz iegūta vajadzīgā figūras forma, piemēram:

Lai uzzīmētu figūru no liektām līnijām:

• izvēlas brīvas formas figūras veidošanas rīku (Pen Tool);
• izpilda klikšķi figūras sākumpunktā;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvietojas vēlamajā virzienā. Taisna līnija no sākumpunkta (kvadrātiņš) tiek novilkta gan peles pārvietošanās virzienā, gan pretēji tam:
• kad uzzīmēta vajadzīgā garuma līnija, atlaiž peles pogu:

• turot piespiestu peles pogu, pārvieto peli uz nākamo punktu:

• atlaiž peles kreiso pogu un izveidojas figūra:

• darbības atkārto, līdz iegūta vajadzīgā figūras forma, piemēram:

Tā kā, zīmējot neregulāras formas figūras, reti kad izdodas uzreiz iegūt vēlamo formu, figūras formas korekcijai var izmantot vairākus rīkus:

Lai pievienotu kādu līnijas punktu:

• izvēlas rīku (Add Anchor Point Tool);
• uz figūras kontūrlīnijas izvēlētajā vietā izpilda klikšķi. Parādās jauns punkts un palīglīnija:

• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk punktu izvēlētajā vietā:

• atlaiž peles kreiso pogu. Figūra atbilstoši maina savu formu:

• ja nepieciešams, izmantojot palīglīnijas galapunktus, maina figūras kontūrlīnijas izliekumu:

Lai dzēstu kādu līnijas punktu:

• izvēlas rīku (Delete Anchor Point Tool);
• uz figūras kontūrlīnijas izpilda klikšķi. Kļūst redzami punkti:

• izpilda klikšķi uz nevajadzīgā punkta. Punkts pazūd, un ar līniju tiek savienoti izmestajam punktam blakus esošie punkti:

• ja nepieciešams, izmantojot palīglīnijas galapunktus, maina figūras kontūrlīnijas izliekumu.

Lai pārveidotu kādu līnijas punktu:

• izvēlas rīku (Convert Point Tool);
• uz figūras kontūrlīnijas izpilda klikšķi. Kļūst redzami punkti:

• veic nepieciešamo punktu pārvietošanu un līnijas formas maiņu, piemēram:

4.3.4. Zīmētā objekta rediģēšana

Zīmēta objekta rediģēšanai var izmantot režīmu Free Transform Path, kurā var pāriet vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Edit / Free Transform Path;
• ar konteksta komandu Free Transform Path;
• ja ir izvēlēts pārvietošanas rīks , tā vadības panelī ir atzīmēta izvēles rūtiņa un ar atlasīto apgabalu tiek uzsākta kāda darbība, kas nav pārvietošana.

Darbam šajā režīmā paredzētas trīs pogas, kas atrodas paneļa labajā malā:

• – pārslēgties no rediģēšanas režīma uz parasto un otrādi. Strādājot parastajā režīmā, visas trīs pogas vadības panelī saglabājas;
•  – atcelt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas;
•  – apstiprināt rediģēšanas režīmā veiktās izmaiņas.

Ja rediģēšanas laikā tiek izvēlēts kāds no rīkjoslas rīkiem, darbs rediģēšanas režīmā tiek pārtraukts un uz ekrāna izvadīts vaicājuma logs par iziešanu no režīma un izdarīto izmaiņu saglabāšanu:

Pēc režīma aktivizēšanas:

• mainās vadības paneļa saturs:

• mainās konteksta izvēlnes saturs:

• ir pieejamas tikai dažas izvēlņu joslas komandas.

Pēc režīma izvēles apkārt atlases apgabalam ir redzams taisnstūrveida rediģēšanas rāmis, piemēram:

Rediģēšanas režīmā ar objektu, izmantojot aptverošo līniju, var veikt šādas darbības:

• mainīt izmēru;
• pagriezt;
• sašķiebt;
• transformēt.

Izmēru maiņa

Objektu palielināt vai samazināt (izstiept vai saspiest) var vairākos veidos, piemēram:

• izmantojot kādu no rediģēšanas rāmja kvadrātiņiem , piemēram:

• vadības paneļa lodziņos W: (platums) vai H: (augstums), vērtības norādot procentos no sākotnējā lieluma, piemēram, palielinot platumu divas reizes:

Palielināšana notiek attiecībā pret centrālo punktu.

Ja ir piespiesta poga , tad abi lielumi mainās vienlaicīgi, piemēram: