Rita Birziņa. Bioloģijas metodoloģija
Bioloģijas mācību priekšmeta mācīšanas un mācīšanās metodes
Bioloģijas uzdevumu veidi, piemēri un risināšana
Pētnieciskā metodoloģija bioloģijā
Ekskursiju metodika
3. Bioloģijas uzdevumu veidi, piemēri un risināšana
3.4. Izziņas process bioloģijas apguvē
Izziņas process bioloģijas apguvē
Mācības ir savdabīgs skolēna izziņas process, kas notiek skolotāja vadībā. Šajā procesā skolēns, pamatojoties uz sniegtajiem faktu materiāliem, saņem informāciju, kuru izmanto savu zināšanu veidošanā (Sk. 4. attēla trijstūri). Skolēna zināšanu, prāta un vērtību formēšanās notiek izziņas procesā.
4. attēls. Zināšanu konstruēšana (Sellamna)
Bioloģijas mācīšanās rezultātu attīstību izziņas procesā var skatīt, izmantojot Gronlanda (1981) sistēmu, kurā skolēna sasniedzamie rezultāti balstās uz zināšanām, izpratni un lietošanu, izmantojot domāšanas un vispārējās prasmes, veidojas attieksmes, kuras ir svarīgas skolēna interešu veidošanā (1. tabula).
1. tabula. Mācīšanās rezultāti (Gronlund, 1981)
Koriģēšana/pielāgošana |
Sociālā korekcija Emocionālā korekcija |
Novērtējums |
Literatūra, māksla un mūzika Sociālie un dabaszinātniskie sasniegumi |
Intereses |
Personiskās intereses Mācību (izglītības) intereses Profesionālās intereses |
Attieksmes |
Sociālās attieksmes Dabaszinātniskās attieksmes |
Vispārējās prasmes |
Laboratorijas darbu prasmes Izpildīšanas (sasniedzamās) prasmes Komunikācijas prasmes Datorprasmes Sociālās prasmes |
Domāšanas prasmes |
Kritiskā domāšana Dabaszinātniskā domāšana |
Lietošana |
Faktu informācija Jēdzieni un principi Metodes un procedūras Problēmrisināšanas prasmes |
Izpratne |
Jēdzieni un principi Metodes un procedūras Rakstveida materiāli, grafiki, diagrammas, kartes un skaitliski dati Problēmsituācijas |
Zināšanas |
Terminoloģija Specifiski fakti Jēdzieni un principi Metodes un procedūras |
Līdzīgu pieeju iesaka Latvijā plaši izmantojamā taksonomija (5. attēls), kurā amerikāņu psihologs, Čikāgas universitātes profesors Bendžamins S. Blūms kopā ar saviem kolēģiem definēja un sistematizēja pedagoģiskos mērķus izziņas (kognitīvajā), emocionālajā (afektīvajā) un psihomotorajā jomā. Viņa izstrādātā domāšanas un attieksmju viedošanās līmeņu skala kļuvusi par vienu no mūsdienīga mācību procesa radīšanas pamatbalstiem. Desmit punktu skala ir saistīta ar pedagoģisko mērķu sasniegšanu kognitīvajā jomā, veidojot sešus līmeņus:
1. līmenis – zināšanas un priekšstati. Skolēns iegaumē faktus, terminus, atceras pamatjēdzienus un atbildes, definīcijas, likumus, apgūst jaunu informāciju.
2. līmenis – izpratne. Skolēns, salīdzinot, interpretējot, atklājot būtisko, demonstrēt faktu un ideju izpratni.
3. līmenis – izmantošana. Skolēns spēj savas zināšanas, zināmos faktus un likumus izmantot jaunās situācijās un atšķirīgos veidos.
4. līmenis – analīze. Skolēns spēj informāciju sadalīt daļās, noteikt cēloņus, parāda izpratni par sakarībām.
5. līmenis – sintēze. Skolēns spēj apkopot informāciju, izstrādāt problēmas alternatīvu risinājumu, kombinējot zināšanas jaunos veidos; veidojot oriģinālus secinājumu un spriedumus, izmantojot to konkrētas problēmu risināšanā.
6. līmenis – izvērtēšana. Skolēns spēj novērtēt savas zināšanas, pamatojoties uz kritērijiem.
Apkopojumu shēmas veidā skatīt 5. attēlā.
5. attēls. Blūma taksonomijas jautājumu klasifikācija (pēc Avenas, 2010:126)