Oksidēšanās - reducēšanās procesi (D.Samete)
Oksidēšanās - reducēšanās procesi
6. Dažādu vielu degšana ikdienā
DL Parafīna aizdegšanās
PP Parafīna aizdegšanās
DL Dažādu metālu reakcija ar gaisa skābekli
PP Dažādu metālu reakcija ar gaisa skābekli
Demonstrējums
Parafīna aizdegšanās
Audzēknim sasniedzamais rezultāts
Demonstrējumā saskatīs reakcijas norises apstākļu ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu, pilnveidos pētnieciskās darbības prasmes.
Nepieciešamās vielas, iekārtas un piederumi
Statīvs, porcelāna bļodiņa vai tīģelis, skārda vāciņš dzēšanai, spirta lampiņa, koka skaliņš, parafīns.
Darba gaita
1. Porcelāna bļodiņā vai tīģelī ieliek nedaudz parafīna.
2. Mēģina to aizdedzināt ar degošu koka skaliņu.
3. Spirta lampiņas liesmā karsē bļodiņu vai tīģeli ar parafīnu.
4. Kad parafīns izkusis, mēģina to aizdedzināt ar degošu koka skaliņu.
5. Mēģinājumu atkārto, kad parafīns karsēts apmēram 2 minūtes un sāk iztvaikot.
6. Liesmu dzēš ar skārda vāciņu.
Jautājumi audzēkņu izpratnes pārbaudei
- Kāpēc parafīns neaizdegās pirmajā un otrajā mēģinājumā?
· Kas aizdegās trešajā mēģinājumā?
· Kādi apstākļi bija nozīmīgi, lai izraisītos vielas degšana?
· Kādi drošības noteikumi bija jāievēro veicot šo eksperimentu?
· Kādā situācijā mēs dzīvē varam saskarties ar šādu aizdegšanos?
· Kā Tu rīkosies situācijā, ja būs notikusi šāda aizdegšanās?
Metodiskas piezīmes skolotājam
· Pievērst audzēkņu uzmanību tam, ka vispirms parafīns kūst, tātad notiek fizikāla pārvērtība (sasniedzot kušanas t°), maina agregātstāvokli.
· Kad parafīns izkusis, tas sāk iztvaikot (sasniedzot viršanas t°), maina agregātstāvokli.
· Cietā un šķidrā agregātstāvoklī parafīns nedeg. Parafīnu var aizdedzināt tikai tad, ja tas iztvaiko. Parafīna tvaiki deg.
· Lai audzēkņiem būtu uzskatamāk, ka deg tvaiki, aizdedzinot parafīnu, koka skaliņu vēlams nelikt pie pašas bļodiņas.
· Parafīnu var iegādāties aptiekā, vislabāk deg medicīniskā parafīna tvaiki.
Demonstrējums
Dažādu metālu reakcija ar gaisa skābekli
Audzēknim sasniedzamais rezultāts
Izpratīs, ka dažādu metālu ķīmiskās reakcijas ātrums ar skābekli atkarīgs no metālu vietas aktivitātes rindā un to sasmalcinātības pakāpes.
Nepieciešamās vielas, iekārtas un piederumi
Ugunsdrošs paliktnis, tīģeļknaibles, sālstrauciņš, dzelzs nagla, dzelzs pulveris, vara skārds, zīmuļu asināmais, spirta lampiņa, smiltis.
Darba gaita
1. Citu pēc cita spirta lampiņas liesmā tīģeļknaiblēs tur vara skārdu, dzelzs naglu un magnija zīmuļu asinātāju.
2. Pēc ķīmiskās reakcijas sākšanās metālu izņem no degļa liesmas un tur virs ugunsdroša paliktņa.
3. Dzelzs pulveri kaisa no sālstrauciņa spirta lampiņas, kas novietota uz ugunsdrošā paliktņa, liesmā.
Jautājumi audzēkņu izpratnes pārbaudei
· Kas notika ar katru metālu liesmā? Kāpēc?
· Kāpēc pirmajā eksperimentā dzelzs nagla nedega, bet dzelzs pulveris deg dzirksteļodams?
· Kādas pazīmes liecina par to, ka notiek ķīmiska reakcija?
· Kas radās metāla degšanas rezultātā?
· Kādi drošības noteikumi jāievēro veicot šādu eksperimentu?
Metodiskas piezīmes skolotājam
· Šajā eksperimentā audzēkņi redz, ka dažādi metāli ar gaisa skābekli reaģē atšķirīgi. Asinātājs no magnija sakausējuma deg, rodas balts pulveris un izdalās liels daudzums siltuma, novēro spožu liesmu. Dzels nagla kvēlo, nedaudz izmainās tās virsma. Vara skārds kvēlo, tā sarkano krāsu nomaina melna.
· Eksperiments noder arī kā piemērs ķīmiskās reakcijas paātrināšanas(vielas sasmalcināšana, enerģijas pievadīšana) nosacījumu atkārtošanai.
· Izpratnes nostiprināšanai var minēt piemēru, kurā salīdzina degšanas spēju smalkām koka skaidām, ko izmanto kamīna iekuram, un resnām koka šķilām.
· Ja nepieciešams, var pievērst audzēkņu uzmanību arī dažādajam izdalītās enerģijas daudzumam katrā reakcijā.
· Sadegot magnijam, nedrīkst skatīties uz liesmu.
· Dzelzs pulveris reaģē strauji, tas sadeg līdzīgi kā brīnumsvecīte vai svētku salūts, radot dzirksteļošanu.
· Jāsagatavo smiltis varbūtējai dzēšanai.
· Zīmuļu asinātājam jābūt no magnija sakausējuma (firma KUM, iegādājams Jāņa Rozes grāmatnīcās).
· Ja nav pieejams vara skārds, var izmantot vara stieplītes no elektromotoru spolēm.
· Dzelzs naglas iegādājamas jebkurā celtniecības preču veikalā.
· Dzelzs pulvera vietā var izmantot saimniecības preču veikalā nopērkamo alumīnija pulveri.
Demonstrējums
Kokogles sadegšana skābeklī
Audzēknim sasniedzamais rezultāts
Vērojot demonstrējumu, secinās par reakcijas norises apstākļu ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu un izpratīs pilnīgas sadegšanas nosacījumus.
Nepieciešamās vielas, iekārtas un piederumi
Mēģene (18x180 mm), mēģeņu turētājs vai laboratorijas statīvs, kokogle (kniepadatas galviņas lieluma gabaliņš), sijāts oksidējošais tīrīšanas līdzeklis, stikla vate, spirta lampiņa.
Darba gaita
1. Mēģenē iepilda 2 cm slānī sijātu oksidējošo tīrīšanas līdzekli.
2. 6 cm virs tā uz nesablīvētas stikla vates kušķīša piciņas novieto kokogli kniepadatas galviņas lielumā un mēģeni statīvā vai mēģeņu turētājā nostiprina slīpi.
3. Vispirms ar spirta lampiņas liesmā uzkarsē kokogli līdz sarkankvēlei, tad karsē tīrīšanas līdzekli.
(Attēlu skat. D Kokogles sadegšana skābeklī)
Jautājumi audzēkņu izpratnes pārbaudei
· Kāpēc kokogle sāka kvēlot un degt, kad sāka sildīt tīrīšanas līdzekli?
· Kāpēc aizdegās kvēlojošais skaliņš?
· Kas notika, kad vielu karsēja straujāk? Kāpēc?
· Kādi drošības noteikumi jāievēro šajā eksperimentā?
Metodiskas piezīmes skolotājam
· Šis eksperiments noder kā apliecinājums tam, ka degšana skābeklī notiek daudz straujāk nekā gaisā.
· Karsējot kokogli, skābekļa saturs mēģenē nav pietiekošs pilnīgai ogles sadegšanai. Ogle tikai kvēlo. Ja pār kvēlojošo ogli plūst skābeklis, kas izdalās no oksidējošā tīrīšanas līdzekļa, tā sadeg ar spožu liesmu, gandrīz bez atlikuma, izdalot daudz siltuma.
· Eksperimentos vēlams izmantot tikai izsijātus oksidējošos tīrītājus, piem., traipu tīrītāju „Vanish stain” vai veļas pulveri „Ariel complete 7”, kas nopērkami jebkurā saimniecības preču veikalā vai lielveikalā.
· Kokogle ir nopērkama jebkurā lielveikalā (ogles, kas domātas grilam).