Roberts Škapars. Pilnīga konkurence, monopols, monopolstiskā konkurence un oligopols. Teorija. (e-grāmata)

Piedāvājuma monopola gadījumā pārdevējam tirgū nav konkurentu. Tas iegūst zināmas priekšrocības, tāpēc ka tā piedāvājums ir vienāds ar tirgus piedāvājumu. Tomēr monopolists nevar vienlaikus noteikt tam vēlamo cenu un pārdodamās preces daudzumu. Ir jāņem vērā pircēja pieprasījums un jādod iespēja tam variēt vai nu ar cenu, vai preces daudzumu. Ja monopolists ir noteicis konstantu cenu, pircējs variē ar preces daudzumu, ja konstantu preces daudzumu, – tad ar preces cenām. Parasti monopolists nosaka konstantu cenu.

Nosakot preces pārdošanas cenu, pārdevējs rēķinās ar elementāriem apsvē­rumiem: preci lielos daudzumos var pārdot, pazeminot cenu, un otrādi, cena pieaug, ja preci pārdod mazākos daudzumos. Tātad preces realizācijas daudzums q ir cenas c funkcija:

(6.4.1)         q = f(P),

t.i., tās daudzums ir atkarīgs no dotās preces pieprasījuma līknei atbilstošām cenām. Pieprasījuma līkne atspoguļo arī preces noietu, tādēļ ir vienāda ar cenas – noieta līkni. Tā kā monopolists var brīvi mainīt cenu un pircējam tas jāņem vērā, izvēloties iegādājamo preces daudzumu, var secināt, ka monopola gadījumā atšķirībā no pilnīgas konkurences nav piedāvājuma līknes.